Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Vidēji agrīna, pret neīsto miltrasu izturīga sviesta tipa salātu šķirne. Veido atvērtu galviņu. Lapas brūngani sarkanas, gludas, nedaudz viļņotas, stingras, ar labu garšu. Var audzēt visu gadu uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Piemēroti audzēšanai podos. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
Lapas gaļīgas, biezas, ar spinātu garšu, bet sīkākas, ilgi nepāraug, uzkrāj daudz C vitamīna, karotēna. Uzturā lieto jaunas lapiņas un lapu kātiņus. Pēc nogriešanas ataug. Siltummīļi, audzē vasarā. Vislabāk ražo vidēji smagā, trūdvielām bagātā un pietiekami auglīgā augsnē.
Vēlīna saldo sīpolu šķirne. Sīpoli ļoti lieli, aptuveni 360-600 g smagi, labvēlīgos apstākļos izaug arī līdz 800 g. Audzē patēriņam svaigā veidā, neilgai uzglabāšanai, piemēroti konservēšanai. Ražu vāc 170-175 dienas pēc iesēšanas. Ieteicams uz lauka stādīt dēstus. Raža jānovāc līdz salnām. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu...
Vienligzdu sīpolu šķirne. Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Agrīna šķirne. Ienākas 120 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 105 g, elipses formas, ar dzeltenu miziņu. Lielā sausnas daudzuma dēļ lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vidēji vēlīna šķirne. Ienākas 129—132 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 160—165 g, izaug līdz 5 cm diametrā un 12—14 cm gari, pārklāti ar brūngani dzeltenu miziņu. Lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vēlīna šķirne. Ienākas 110—120 dienas pēc iesēšanas. Sīpolam ir koši sarkana miza, tas ir vidēja lieluma, ar maigu garšu. Lieliski saglabājas ziemā. Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sakumā. Vispiemērotākā ir mālsmilts un trūdvielām bagāta, ne pārāk mitra, viegla smilšmāla augsne. Sīpoliem ieteicamie priekšaugi: galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Veģetācijas periods 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, stublājs beidzas ar nelielu, ovālu, sarkanīgu, maigas garšas sīpoliņu. Var lietot svaigus, īpaši garšīgi cepti. Iztur sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iestrādātā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē.
Loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90...
Vidēji agrīna šķirne. Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli apaļīgi plakani, ar baltu mizu, sver aptuveni 105 g, ar maigu garšu. Lieto svaigus, piemēroti neilgai uzglabāšanai. Šīs šķirnes sīpolus var audzēt loku un mazu sīpoliņu ieguvei (piemēroti konservēšanai). Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne...
Šalotes ir pazīstamas arī kā vairāku sīpolu. Sāk ienākties 115 dienas pēc iesēšanas. Galviņas mazliet mazākas par parastajiem sīpoliem, ar sarkanbrūnu mizu, asu garšu. Uzbūve līdzīga ķiplokiem. Uz lauka sēj aprīļa beigās – maija sākumā. Lieliski glabājas ziemā. Izaudzētā produkcija der kā stādāmais materiāls nākamajā sezonā. Labi ražo mālsmilts un...
Agrīna, salātu tipa sīpolu šķirne, ko izmanto loku un mazu sīpoliņu audzēšanai. Loki tumši zaļi, taisni, stingri, sīpoliņi balti, plakani apaļi. Audzē vasaras un rudens ražai, lieto svaigus, konservē. Vislabāk aug ar humusu bagātā mālsmilts augsnē. Sīpoli labi aug zemē, kā pirms tam augusi labība, kartupeļi, gurķi, tomāti, burkāni.
Loku sīpolu šķirne, kas neveido sīpolu bumbuļus. Veģetācijas periods 60–75 dienas. Sēj pavasarī, bet visvairāk piemēroti sēšanai jūlijā, augustā agrai ražai nākamā gada pavasarī. Labi pārziemo. Pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug iekultivētā smilšmāla un vieglas mālsmilts augsnē.
Daudzgadīgi sīpoli, vieni no visagrākajiem dārzeņiem pavasarī. Vienā vietā var augt 3—5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī sāk augt ļoti ātri. Labi aug ar trūdvielām bagātā vieglā vai vidēji smagā mālsmilts augsnē. Lokus lieto salātos no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nebūs liela. Lai iegūtu agru ražu, sēj rudenī. Spināti ir vieni no vērtīgākajiem dārzeņiem — no lapām gatavo salātus, biezeņus, zupas, tos var konservēt ziemai. Uzturvērtības dēļ ļoti piemēroti bērnu un diētiskajam uzturam. Vislabāk aug auglīgā augsnē.
Agrīna, viena no jaunākajām šķirnēm. Šķirni profesionāli dārzeņu audzētāji un amatieri novērtē kvalitatīvās ražas un gardo sakņu dēļ. Ražu novāc, kad pagājušas 30–35 dienas pēc sadīgšanas. Piemēroti audzēšanai plēves siltumnīcās, var audzēt piesegtus zem plēves un atklātā laukā. Audzē agra pavasara un rudens ražai. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā...
Sevišķi ražīgu un garšīgu šķirņu maisījums. Ražu novāc 18-20 dienas pēc sējas. Piemēroti audzēšanai gan atklātās platībās, gan siltumnīcās. Vislabāk aug auglīgā mālsmiltī. Vislabvēlīgākā augšanas temperatūra ir 15–18 °C, augšanas laikā nedrīkst trūkt mitruma. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātāka, kvalitatīvāka raža. Ja ir pietiekami daudz...
Sēj februārī - martā siltumnīcā, dēstu audzē 40-50 dienas. Izstāda siltumnīcā 50x80 cm attālumā. Augs liels, izndeterminants (garstiebru). Lietošanas gatavību sasniedz 75 dienās pēc uzdīgšanas. Augļi garos ķekaros, apaļi, 20 g smagi.
Sāk ražot 48–52 dienā pēc sadīgšanas. Augļi ar melniem dzelksnīšiem, garšīgi, aromātiski. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Paredzēti audzēšanai atklātā laukā un siltumnīcās.
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI KARINAAgrīna, ražīga lobāmo zirņu šķirne. No sējas līdz lietošanai paiet 70–80 dienas. Stādi izaug 60 cm augsti, pākstis tumši zaļā krāsā, pākstī 9–10 zirņi. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē.
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI UTRILLO Vidēji agrīna šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Pākstis tumši zaļā krāsā, 12–13 cm garas, katrā ienākas apmēram 10 šķautņainas sēklas. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
CUKURZIRNĪŠI NORLIAgrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Jāplūc, kas izaugušas 5–6 cm garas. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
Universāls hibrīds sēšanai uz lauka. Veģetācijas periods – 62 dienas no iesēšanas. Augļi gaiši zaļi, ar retām kārpiņām, nav noslieces uz pāraugšanu, ar ļoti labu garšu un konsistenci. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Skābētiem nerodas tukši vidi. Hibrīds izturīgs pret miltrasu, kraupi un gurķu mozaīkas vīrusu, diezgan izturīgs pret neīsto miltrasu.
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Hibrīdam raksturīga intensīva augšana. Piemēroti Kornišonu audzēšanai. Augļi nelieli, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni. Nepaliek rūgti. Var ēst svaigus, tie piemēroti arī skābēšanai un marinēšanai. Hibrīds izturīgs pret kladosporiozi, īsto miltrasu. Vidēji izturīgs pret gurķu mozaīkas...
Ļoti agrīns hibrīds. Augi kompakti. Vienam augam var nobriest 5–6 kvalitatīvi arbūzi. Arbūza augļi sver 3–4 kg, to mīkstums ir sarkans, sulīgs, ļoti salds, sēklu maz. Var audzēt siltumnīcā un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, stādot augus 15–20 l lielos traukos.
Šķirne noturīga pret neīsto miltrasu. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Augļi ar retām kārpiņām, vidēji lieli, nepaliek rūgti. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug no vējiem pasargātā, no nezālēm brīvā augsnē.
Veģetācijas periods – 60 dienas. Augļi nelieli, sīkām kārpiņām. Audzē atklātā laukā. Sēj laukā, kad augsnes temperatūra 10cm dziļumā ir iesilusi līdz +13 – +14 °C. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Augļi ar lielām kārpiņām. Paredzēti audzēšanai atklātā laukā un zem seguma. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un marinēšanai. Izturīgi pret neīsto miltrasu. Vislabāk aug no vēja pasargātā, no nezālēm brīvā augsnē.
Augļi 11–12 cm gari, ar daudz sīkām kārpiņām, sver apmēram 90 gramus. Var audzēt atklātā laukā un siltumnīcā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un marinēšanai.
Paredzēts audzēšanai atklātā laukā. Augļi nav rūgti, ar lielisku garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Laukā sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz +13 – +14 ºC temperatūrai.
Audzē atklātā laukā. Raža jāvāc katru dienu, kad augļi ir 5-8 cm gari. Piemēroti konservēšanai un lietošanai svaigā veidā. Tajā pašā vietā var audzēt pēc 2–3 gadiem.
LOKU SĪPOLI WITTE VAN LISSABON Agrīna, ražīga loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 50-60 dienas. Neveido sīpolus. Loki ar maigu garšu, garu, baltu, paresninātu stublāju. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Var sēt rudenī, lai ražu iegūtu agri pavasarī.
Augļi tumši, zaļi, kraukšķīgi. Piemēroti kornišonu audzēšanai – šim nolūkam ražošanas laikā plūc 5–6 cm garus augļus. Šīs šķirnes gurķus ēd svaigus vai marinē. Audzē uz lauka un siltumnīcā.
Gurķi ar lielām kārpiņām, tumši zaļi. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, marinē, piemēroti neilgai skābēšanai.
Veģetācijas periods – 80 dienas. Augļa mīkstums tumši sarkans, salds, sulīgs. Lai augļi paspētu nobriest, laukā un siltumnīcā izstādāmi stādi.
Augļi lieli, tumši violetā krāsā. Mīkstums stingrs, balts. Augļus novāc, kamēr miziņa ir spīdīga – vēlāk tie var būt rūgti.
Ražu sāk novākt 60–90 dienā pēc stādu iestādīšanas. Augi ir izturīgi pret zemu temperatūru, iztur līdz –7 ºC. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, vārīti, cepti, saldēti.
Sakne apaļa, mīkstums bez baltiem gredzeniem. Ražu sāk novākt 85-95 dienā pēc sadīgšanas. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, glabāšanai, konservēšanai.
Saknes piemērotas pārstrādei - nezaudē krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā smilšmāla augsnē.
Veģetācijas periods – 130 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Šķirne paredzēta lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai.
Veģetācijas periods – 60 dienas. Cukīni cilindra formas, zaļi ar gaišākām svītrām. Tos var cept, sautēt, konservēt, jaunus augļus var ēst svaigus.
Ražu novāc 110-120 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņa ieapaļa, 2,1 – 4,3 kg smaga, blīva. Šīs šķirnes kāposti ir piemēroti skābēšanai un glabāšanai.
Izaug 145 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, loti cietas, neplaisājošas, zaļgani pelēkā krāsā, 3–4 kg smagas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un ilgstošai uzglābašanai.
Bumbuļi ir gaiši zaļi, mīkstums zaļganbalts, ar maigu garšu. Nav tendences ziedēt vai izburbēt. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, var cept, vārīt, sautēt.
Lapas piemērotas pārtikas gatavošanai, no tām vāra zupas, gatavo salātus, piedevas. Augi izaug līdz 70–80 cm gari un iztur līdz -15 °C salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, varēsiet plūkt lapas arī decembrī.
Salāti ar oriģinālu krāsu, formu un garšu. Izgatavo 600-800 gramu krūmu ar kraukšķīgām lapām. Ja tos izmanto neapstrādātus, sajaucot ar citiem salātiem, tie piešķir nedaudz pikantu garšu. Audzē vasaras, rudens ražai.
SALĀTU BALDRIŅI VITAgrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne. Izaug 60 dienās. Augi nelieli. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Izaug 60 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Ziedkopas vidēja lieluma, kompaktas, baltas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, labi kultivētā augsnē.
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
MELONES RETATO DEGLI ORTOLANISiltumu mīloši dārzeņi, audzēšanai siltumnīcās vai uz atklāta lauka, izvēloties siltu, no vēja pasargātu vietu. Augļi garšīgi, aromātiski. Uz viena auga jāatstāj ne vairāk par 2–3 augļiem. Ražu novāc vasaras beigās, rudenī pirms salnām.
Vēlīna šķirne. Augļiem ir plakana apaļa, pelēkzaļa raupja miza, izaug līdz 5 kg svarā. Mīkstums salds oranžs. Lai iegūtu agrāku ražu, to diedzē podiņos. Ķirbjus izmanto svaigus, var sautēt, vārīt, cept.
ĶIRBJI JACK O' LANTERN Ražīga šķirne, augļi vidēji lieli ovāli. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
GALDA BURKĀNI NANTESE 2Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
GALDA BURKĀNI BERLIKUMER 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 110 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.