Vidēji agrīna viendīgsta biešu šķirne. Veģetācijas periods – 115 dienas Sakņaugi vidēji lieli, apaļi, mīkstums tumši sarkanā krāsā, bez baltiem gredzeniem, virsējā miza gluda. Audzē vasaras un rudens ražai. Lieto svaigā veidā, konservē, labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi apstrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
Audzē vasaras un rudens ražai. Bietes var novākt arī mehāniski. Augiem ir vidēja lieluma lapas. Pašas bietes ir apaļas, lielas, tumši sarkanas, gludas un stingras. Piemērotas dažādu sulu pagatavošanai, pārstrādei vai uzglabāšanai pagrabā līdz martam.
Vidēji agrīna šķirne, audzējama pavasara, vasaras un rudens ražai. Agrīnajai ražai var sēt tieši augsnē vai stādīt siltumnīcā izaudzētus stādus. Veģetācijas periods – 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Ziedkopa balta, nosegta ar lapām, blīva. Labu ziedkāpostu ražu iespējams izaudzēt, izvēloties auglīgu, irdenu un mitru augsni, pastāvīgi uzirdinot augsnes...
Augļi ir iegareni un konusveidīgi, pēc formas atgādina ragu. Kad nogatavojušies - spilgti sarkani un asi. Lieto kā garšvielu, var pievienot jebkurā gatavošanas posmā. Uz viena auga izaug 20-25 augļi. Aso piparu optimālā dīgtspējas temperatūra +22–25 °C. Sēklas izdīgst 14-22 dienu laikā. Var audzēt neapsildāmās siltumnīcās vai arī atklātā augsnē. Augļos...
Vidēji agrīna šķirne, audzējama vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods – 70-75 dienas pēc stādu iestādīšanas. Ziedkopa vidēji liela, blīva, dzelteni oranža – šādu krāsu saglabā arī pēc termiskas apstrādes. Labu ziedkāpostu ražu iespējams izaudzēt, izvēloties auglīgu, irdenu un mitru augsni, pastāvīgi uzirdinot augsnes virskārtu un aprušinot stādus,...
Augi ir kupli, vidēja augstuma. Augļi ir plāni, iegareni, 2,5 cm diametrā, 11 cm gari un 2 mm biezi, ar svaru no 40 līdz 45 g un nogatavojušies ir sarkanā krāsā. Audzē siltumnīcās un ārā. Paprika ir jutīga pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2-3 reizes nedēļā dienas pirmajā pusē. Šī šķirne ir īpaši piemērota konservēšanai, tad augļus var...
Vidēji agrīna, augsta auguma hibrīdšķirne. Augļi apaļi, nedaudz saplacināti un kantaini, sver 200-250 g, ļoti garšīgi, gaļīgi, sulīgi. Ķekarā 3-4 augļi. Hibrīds ir izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozes rasēm 0, 1, verticilāro vīti, nematodēm. Lietojami svaigā veidā, piemēroti mērču pagatavošanai. Audzējami siltumnīcās.
Vidēji agrīna, zema auguma, ļoti auglīga šķirne, paredzēta audzēšanai ārā. Pastāvīgajā audzēšanas vietā stādus stāda no maija beigām līdz jūnija vidum. Augļi gareni, 60-90 g smagi, stingri, bez tendences plaisāt transportēšanas laikā, universāli pielietojami – lietot svaigā veidā, konservēšanai, piemēroti sulu un mērču pagatavošanai. Vislabāk aug 22–24ºC...
Vidēji agrīna San Marzano tipa, augsta auguma hibrīdšķirne. Augļi gareni, stingri, gaļīgi, sver 120–150 g, bez zaļiem plankumiem pie augļa kātiņa, ļoti garšīgi, pēc novākšanas labi saglabājas. Vienā ķekarā ir 5-7 augļi. Lieto svaigā veidā, konservēšanai, piemēroti mērču pagatavošanai. Hibrīds ir izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozes rasēm 0,...
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir zaļā krāsā. Pākstis apaļas, 18-20 cm garas, 1 cm diametrā. Šīs šķirnes īpatnība – pupiņas novietojas virs lapām, tāpēc tās ir viegli novācamas, tās neskar arī citas problēmas, kas saistītas ar pākšu skaršanos pie zemes. Krūmi 45 cm augsti. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē....
Agrīna, pret ziedēšanu izturīga vasaras rutku šķirne. Izaug 55-65 dienu laikā pēc sējas. Sakņaugi apaļi, lieli, baltā krāsā, ar maigu garšu, ilgi nepāraug. Var lietot svaigā veidā un neilgu laiku uzglabāt. Vislabāk ražo dziļi apstrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smagā māla vai skābā augsnē izaug deformēti, ar sliktāku garšu.
Agrīna šķirne, raža ievācama 30–35 dienas pēc izdīgšanas. Lapotne neliela, bet ražena. Pārtikā var lietot arī jaunu redīsu lapas. Sakņaugi apaļi, sarkani ar baltu galiņu, mīkstums sulīgs, ar pikantu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā, nezāļu nenomāktā un neskābā augsnē. Audzē siltumnīcā un ārā pavasara un rudens ražai.
Auglīgs endīvijas hibrīds, paredzēts audzēšanai ārā. Cers vidēji liels, lapiņas tumši zaļas ar ļoti robotām malām, vidū gaišākas. Audzē pavasara, vasaras un agrīnai rudens ražai ārā. Sēj tieši augsnē vai stāda iepriekš izaudzētus stādus. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā augsnē.Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu maisījumā. Ļoti svarīgi, lai dīgšanas...
Agrīna, auglīga, 40-45 dienu laikā izaudzējama hibrīdšķirne. Augi raženi, lapas tumši zaļas, gaļīgas. Hibrīds sējams no pavasara līdz rudenim. Spinātu lapas ir vērtīgas tajās esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamu vielu dēļ: satur C, K, A, B grupas vitamīnus, kalciju, folijskābi, dzelzi. No lapām pagatavojami salāti, putras, zupas,...
Vidēji agrīna augsta auguma šķirne. Veģetācijas periods – 75-85 dienas. Augļi apaļi, mazliet saplacināti un kantaini, sver 220-350 g, gaļīgi, saldeni, mīkstumā ļoti maz sēklu. Neparasta krāsa, īpaša garša. Lieto svaigā veidā, piemēroti mērču pagatavošanai. Audzē neapsildāmā siltumnīcā. Vislabāk aug 22–24ºC temperatūrā.
Vidēji agrīns hibrīds, paredzēts audzēšanai ārā. Bagātīga, stabila raža. Piemēroti pipargurķīšu audzēšanai, konservēšanai, skābēšanai, lietošanai svaigā veidā. Augļi ar lieliem, retiem izciļņiem, bez tendences deformēties, garšīgi, kraukšķīgi. Hibrīds ir izturīgs pret īsto miltrasu, gurķu mozaīkas vīrusu, brūno pelējumu, īpaši labi panes neīsto miltrasu....
Veģetācijas periods – 100 dienas Augļi forma līdzīga bumbierim, sver 1–2 kg, mīkstums oranžs, salds, stingrs. Uz viena auga izaug 2–3 kvalitatīvi augļi. Ķirbjiem patīk auglīga augsne, siltums un mitrums. Lai sagaidītu agrīnāku ražu, stāda podiņos izaudzētus stādus. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē.
Agrīns hibrīds, izturīgs pret izziedēšanu. Audzē vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Veģetācijas periods – 75 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, 0,9–1,5 kg smagas. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē.
Vidēji vēlīns, ražīgs hibrīds. Ražu novāc 130-140 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas plakani apaļas, līdz 2–4 kg smagas, cieši satinušās, baltas. Ar labu garšu - lapas saldas, sulīgas, kraukšķīgas, piemērotas skābēšanai. Lieliski glabājas ziemā. Labi aug un bagātīgi ražo labi samēslotā augsnē. Kāpostiem vispiemērotākā ir labi iekultivēta vidēji smaga...
Pret slimībām izturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē atklātā gruntī pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Cers liels, ar daudzām ķiršu krāsas robainām lapiņām, kas labi noklāj cera vidusdaļu. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti, minerālvielas, dažādi vitamīni.
Ļoti agrīns, ražīgs zema auguma hibrīds. Piemērots lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Veģetācijas ilgums 56 dienas. Augļi lieli, ieapaļi, aptuveni 100-150 g smagi, ātri krāsojas koši sarkani iekšpusē un no ārpuses. Hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tāpēc piemērots audzēšanai zem seguma un labi aug uz lauka pat vēsā un mitrā vasarā. Sēklas...
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi konusveida, apmēram 100-120 g smagi, violetā krāsā, sulīgi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi dekoratīvi, ieapaļi, atgādina tomātus. Svars 30-80 g, biezas sieniņas, ar labām garšas īpašībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Stādus laukā stāda pēc salnām, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu, auglīgu augsni.
Vaisiai stambūs, kubo formos, raudonos spalvos, 8–10 mm storio sienelėmis. Puikiai dera šviesos trūkumo ir žemesnės temperatūros sąlygomis. Tinka šviežiam vartojimui ir perdirbimui. Optimali paprikos sėklų dygimo temperatūra + 22–25 °C. Daigai išdygsta per 14–22 dienas.
Agrīns ‘Kapia’ tipa aso papriku hibrīds. Augi vidēji augsti. Nogatavojušies augļi tumši sarkani, 15 cm gari, 4 mm biezām sieniņām. Audzē polietilēna un stikla siltumnīcās. Paprikām nepieciešams mitrums - jālaista 2-3 reizes nedēļā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 500-1000.
Ļoti vērtīgs dārzenis, satur daudz kālija. Lieto svaigus, vārītus, ceptus, sautētus un konservētus.. Vislabāk aug vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Saknes var pārziemo laukā zem sniega. Pavasarī tās būs sulīgākas un garšīgākas, nekā glabājot pagrabā.
Agrīna, ražīga, pret miltrasu izturīga krūmveida patisonu šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. 4-5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki - cepšanai, sautēšanai un pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja...
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 70 dienas. Augļi ar dzelteni oranžu miziņu, mīkstums dzeltens. 4–5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki – cepšanai, sautēšaai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Lapu pētersīļu šķirne. Veģetācijas periods – 80-90 dienas (pavasara/vasaras ražai) vai 150-180 dienas (rudens ražai). Lapas kuplas, tumši zaļas, krokotas. Lapās esošās ēteriskās eļļas uzlabo ēdienu garšu. Lapas var saldēt, kaltēt, tajās daudz vitamīnu un minerālvielu. Pētersīļi prasīgi pret gaismu un augsni. Vislabāk aug mālsmiltī.
Agrīna sakņu pētersīļu šķirne vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 110-150 dienas. Saknes gludas, līdz 15 cm garas, miziņa balta, mīkstumam patīkama smarža. Var lietot svaigus, pārstrādāt. Pārtikā izmanto arī lapas. Agrai pavasara ražai var sēt rudenī. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai mitrā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna lapu pētersīļu šķirne ar gludām, aromātiskām, tumši zaļām lapām. Šķirne tiek novērtēta ne tikai lapu, bet arī sakņu dēļ. Audzē pavasara/vasaras un rudens ražai. Agrai pavasara ražai sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā. Labi aug vieglā, mitrā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Viengadīgs zālaugs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā izmanto smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotīns, daudz C vitamīna. Zaļās lapiņas liek uz sviestmaizēm, tās var pievienot gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi būtu...
Viengadīgs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā lieto sīkās, aromātiskās lapas ar pikanto garšu. Svaigas lapiņas liek uz sviestmaizēm, pievieno gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās. Lai visu laiku būtu kressalāti, tie jāsēj ik pēc 7-14 dienām. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotēns, B grupas...
Agrīna, ļoti ražīga zema auguma hibrīda šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. Augļi iegarenas formas, 100–120 g smagi, sarkani. Labi aizmetas pat vēsā vasarā. Augi izturīgi pret baktēriju un sēnīšu izraisītām slimībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē uz lauka un zem seguma. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta,...
Vēlīna, ļoti ražīga šķirne. Saknes spēcīgas, ar strupu galu. Veģetācijas periods - 127 dienas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ražu var novākt pirms pirmajām salnām. Vēlāk noraktos burkānos ir vairāk karotīna un cukuru, tie labāk glabājas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, sulu spiešanai...
Lieliska, dārzkopju amatieru iecienīta vidēji agrīna šķirne. Augi izaug līdz 2 metrus gari, tādēļ nepieciešami balsti. Augļi lieli, apmēram 200-600 g smagi, garšīgi. Šķirne piemērota audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās. Visu veģetācijas laiku jāizkniebj dzinumi lapu padusītēs. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista dienas pirmajā pusē.
Agrīns, liela auguma hibrīds. Augļi sarkanā krāsā, sver aptuveni 130-145 g. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās. Optimāla sēklu dīgšanas temperatūra 20-25 °C. Stādus piķē podiņos, kad tiem ir pirmā īstā lapiņa. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā.
Vidēji agrīna, gara auguma hibrīda šķirne, ar stingru stublāju, izturīga pret slimībām. Veģetācijas periods 70 dienas. Augļi sver aptuveni 100-110 g, skaisti, tumši sarkanā krāsā, apaļi, ļoti garšīgi. Augļus var vākt ar ķekariem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Jāaudzē siltumnīcās. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas,...
Vidēji vēlīna, gara auguma, ražīga, maza izmēra augļu tomātu šķirne. Augļi nelieli, bumbierveida, sarkani 15-20 g smagi. Vienā ķekarā ienākas apmēram 20 augļi. Var audzēt siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Vislabāk aug + 22-24 ºC temperatūrā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, ēdiena rotāšanai.
Agrīna augsta šķirne. Augļi ir gaļīgi, nedaudz saplacināti, lieli, sver 450–600 g, ļoti garšīgi un aromātiski. Uzturā lieto svaigus. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra – 20–25 °C. Dīgstus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga, gara auguma (izaug līdz 3 m) sviesta pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas, 20-25 cm garas, 2-3 cm platas, plakanas. Ražo ilgi un bagātīgi. Piemērotas lietošanai konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Ļoti jūtīgas pret salnām. Šīs pupiņas piemērotas žogu, lapeņu un citu būvju...
Krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Augi 30-45 cm augsti, pākstis zaļas, 7-15 cm garas. Pākstis vāc atlases veidā pēc 3-5 dienām. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā. Iesējot pārāk agri slapjā un aukstā augsnē, sēklas var sapūt. Sēj pēc salnām.
Vidēji agrīna, krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Augi zied ar sārtiem ziediņiem. Nobriest 80 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas dzeltenīgas ar sarkaniem plankumiņiem vai svītriņām. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā, trūdvielām bagātā augsnē, no vēja pasargātās...
Vidēji vēlīna šķirne, izaug 120 dienu laikā. Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē. Var kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem
Veģetācijas periods 80-90 dienas. Pākstis lielas, ar 3-5 rūsganām pupām, ienākas vienlaicīgi, viegli lobāmas. Var lietot svaigas, kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem. Sēj maija sākumā 5-6 cm dziļumā. Stādi pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis zaļas. Sēklas balti melnas, lielas. Pēc sēklu sadīgšanas nobriest 85-95 dienās. Krūms izaug 30-40 cm augsts, lapotne vidēji kupla. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Lobāmo kāršu pupiņu šķirne. Veģetācijas periods 110-125 dienas. Augi izaug līdz 3 m gari, tāpēc tiem ir nepieciešams stingrs balsts. Sēklas ļoti lielas, baltas, tūkstotis sēklu sver vairāk nekā kilogramu. Sēklas sēj 6-8 cm dziļumā. Vispiemērotākā ir viegla un vidēji smaga augsne, no vēja pasargāta, silta vieta. Sēj pēc salnām.
Īpaši agrīna šķirne. Veģetācijas periods – 73–78 dienas no iesēšanas. Saknes apaļas, saldas, nekļūst zaļas pat tad, ja izlien no augsnes, neplaisā. Uzturā lieto svaigus, var pārstrādāt un saldēt. Apaļās saknes var konservēt nesagrieztas kopā ar citiem dārzeņiem.
Veģetācijas periods 95 dienas. Saknes izaug 16-18 cm garas, gludas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3-4 gadiem. Iesējot jūnijā, var uzglabāt līdz martam.
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Agrīns hibrīds, noturīgs pret slimībām. Vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods – 80–90 dienu. Vienāda izmēra galviņas, diezgan stingras, apaļas, sver 1–2 kg, garšo lieliski. Savojas kāposti ir noturīgāki pret temperatūras svārstībām un mitruma trūkumu nekā baltie galviņkāposti. To enerģētiskā vērtība ir divreiz lielāka nekā baltajiem...
Vidēji agrīns hibrīds, paredzēts audzēšanai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 47-52 dienas. Augļi ar rupjām kārpiņām, ar lielisku garšu, intensīvi zaļā krāsā. Izturīgi pret gurķu vīrusu slimībām. Var lietot svaigus, konservēt un skābēt. Vislabāk aug trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā gurķus...
Agrīns pašapputes hibrīds. Augļi gaiši zaļā krāsā, cilindriskas formas, nelieli (garums 8—10 cm), klāti ar lielām kārpiņām. Augi izturīgi pret kraupi, labi panes neīsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā, skābēt un marinēt. Vislabāk aug gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē,...
Agrīns, ražīgs, pašapputes hibrīds. Sāk ražot 50 dienas pēc sadīgšanas. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi zaļi, cilindriskas formas, ar lielām kārpiņām, nav tendences pāraugt. Šķirne aug intensīvi, izturīga pret slimībām. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai un marinēšanai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu.
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Paredzēts audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi ar kārpiņām, tumši zaļā krāsā, ar lielisku garšu, nav rūgti, garums 7-12 cm. Augļi cilindriskas formas, nelielām sēklām. Šķirne izturīga pret mozaīkas vīrusu, īsto miltrasu, kladosporiozi. Pemēroti transportēšanai. Der konservēšanai, skābēšanai un...
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi ar lielām kārpiņām. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemēroti marinēšanai, skābēšanai un lietošanai svaigā veidā. Šķirne izturīga pret neīsto miltrasu. Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 13–14 °C temperatūrai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā,...
Ļoti agrīns, ražīgs hibrīds. Daudz augļu - vienā posmiņā veidojas 3–4 nelieli gurķīši ar gludu mizu, tie nav rūgti. Hibrīds ir izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, vidēji izturīgs pret neīsto miltrasu. Gurķus audzē uz atklāta lauka un zem seguma. Var audzēt pie balstiem. Lieto svaigus, var konservēt un skābēt.
Hibrīds audzēšanai uz atklāta lauka. Augļi pareizas formas, 8-10 cm gari, gaiši zaļā krāsā, lielām kārpiņām. Nepāraug un nedeformējas. Hibrīds lieliski piemērots patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, bet īpaši - skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā augsnē, kurā ir daudz barības vielu, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds. Šķirne izturīga pret īsto miltrasu un kladosporiozi, vidēji izturīga pret gurķu mozaīkas vīrusu. Augļi ar sīkām kārpiņām, nelieli, nekļūst rūgti, pēc noplūkšanas ilgi nezaudē preces izskatu, garšīgi, aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug gaisa un...