Agrīns, ražīgs hibrīds. Veģetācijas periods - 70 dienas. Ziedkopas vienāda lieluma, izturīgas pret izziedēšanu. Hibrīds izturīgs pret sēnīšu slimībām. Audzē agrīnai vasaras un rudens ražai. Tajā pašā laukā var audzēt pēc 3–4 gadiem. Vislabāk aug auglīgā, ar trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Var lietot vārītus, ceptus, saldētus un...
Sēj sākot no aprīļa beigām līdz jūnijam. Veģetācijas perioda garums no uzdīgšanas līdz nobriešanai ilgst 110-130 dienas. Augšanas periodā svarīgs ir vienmērīgs mitruma nodrošinājums. Labi glabājas ziemā.
SPINĀTSKĀBENES Daudzgadīgas, mazprasīgas pret augsni, iztur sausumu un labi pārziemo. Pirmās lapiņas parādās agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs, un ir daudz lielākas par parastajām skābenēm. Augi izaug līdz 0,8 m augsti. Pārtikā lieto jaunās lapiņas. Piemērotas salātiem, zupām, pildījumiem, var saldēt, konservēt un sālīt.Sēklu lentes priekšrocības:...
Agrīna, ļoti ražīga krūmveida hibrīda šķirne. Veģetācijas ilgums – 51 d. Augļi cilindriskas formas, 18–20 cm gari, tumši zaļā krāsā, ar spīdošu miziņu, baltu mīkstumu. Ilgs ražas ievākšanas laiks – miza ilgi nekļūst cieta un nebriest sēklas. Viegli noplūkt. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai.
Agrīna šķirne, audzē lietošanai svaigā veidā un neilgai uzglabāšanai. Burkānos ir daudz vitamīnu: C, B, B2, B6, PP, K, minerālvielu: kālija, nātrija, kalcija, fosfora, magnija, joda un organismam nepieciešamā dzelzs. Saknes ar strupu galu, 15–17 cm garas. Vislabāk aug ar humusu bagātā, ne pārāk mitrā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Piemēroti agras...
Ļoti agrīna šķirne. Sēj dobēs maija beigās, jūnijā pēc pavasara salnām. Pupiņas ir ļoti augstvērtīgs produkts, lielisks veselīgo olbaltumvielu avots. Lieto sautējumos un zupās. 18-20 cm garās pākstis svaigam patēriņam vāc no jūlija, sēklām septembrī.
Viengadīgas puķes. Vienas no augstākajām puķēm. Piemērotas lauku sētu apzaļumošanai. Svarīgi ir neaizmirst, ka tās ir otrā plāna augs. Labi aug auglīgā, mitrā augsnē, no vējiem pasargātā vietā. Nav izturīgas pret salnām. Lai saulespuķes ziedētu visu vasaru, ieteicams pirmajiem ziediem stādīt dēstus, vēlākai ziedēšanai – sēt tieši augsnē.
Ļoti agrīns, stipra auguma un universāla pielietojuma hibrīds. Piemērots skābēšanai, konservēšanai, lietošanai svaigā veidā. Augļi tumši zaļi, lielkārpaini, bez tendences piebriest vai veidot tukšus dobumus, ar labu garšu, kraukšķīgi ne tikai svaigā, bet arī apstrādātā veidā. Hibrīds ir izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, antraknozi, labi...
Vidēji agrīns, ražīgs, gara auguma “beef” tipa hibrīds. Augļi apaļi, aveņu krāsā, lieli, sver apmēram 200–250 g. Ar ļoti labu garšu, aromātiski, ilgi nepārgatavojas. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzēšanai siltumnīcā. Piemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai ir 20–25 °C. Stādus piķē podiņos, kad tiem ir izaugusi pirmā īstā lapiņa.
Agrīns hibrīds, izturīgs pret fuzariozi. Saknes apaļas, sarkanas, sulīgas, maigas garšas, līdz 5 cm diametrā, ar tievu saknīti, vienāda lieluma. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai zem pārsega un laukā. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē bez nezālēm un ar zemu skābuma līmeni (pH 6–7). Rudens ražai redīsus sēj augusta...
KRESSALĀTISēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Sēklas sēj visu gadu lecektīs vai seklās polimēru kastītēs – tām nepieciešama gaisma, siltums, kā arī irdens un auglīgs substrāts.
Agrīna šķirne, raža novāc pēc 50 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Agrīna, ļoti ražīga zema auguma hibrīda šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. Augļi iegarenas formas, 100–120 g smagi, sarkani. Labi aizmetas pat vēsā vasarā. Augi izturīgi pret baktēriju un sēnīšu izraisītām slimībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē uz lauka un zem seguma. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta,...
Agrīna šķirne. Šķirni profesionāli dārzeņu audzētāji un amatieri novērtē kvalitatīvās ražas un gardo sakņu dēļ. Saknes apaļas, skaisti sarkanā krāsā, ar baltu vidu, izturīgas pret plaisāšanu. Ražu novāc, kad pagājušas 28–32 dienas pēc sadīgšanas. Piemēroti audzēšanai plēves siltumnīcās, var audzēt piesegtus zem plēves un atklātā laukā. Audzē agrai...
Ar intervālu 2-4 nedēļas, 4 metrus garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Labas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
Vēlīna šķirne, ko audzē rudens ražai. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Veģetācijas ilgums – 180–200 dienas no iesēšanas. Lapas taisnas, zaļi zilganas, puravu baltā daļa resna, 25–30 cm gara. Augi iztur –10 °C salu. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē. Lieto svaigus vai termiski apstrādātus. Var ilgi glabāt.
MELONES RETATO DEGLI ORTOLANISiltumu mīloši dārzeņi, audzēšanai siltumnīcās vai uz atklāta lauka, izvēloties siltu, no vēja pasargātu vietu. Augļi garšīgi, aromātiski. Uz viena auga jāatstāj ne vairāk par 2–3 augļiem. Ražu novāc vasaras beigās, rudenī pirms salnām.
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ienākas pat auga apakšējā daļā esošās pākstis. Augi izaug 80–90 cm augsti. Pākstis 22–24 cm garas ar 7–8 pupām. Tikko noplūktas pupas ir zaļas, kaltētas – gaiši violetā krāsā. Sēj pēc iespējas agrāk, tiklīdz to ļauj laikapstākļi. Izdīgušas pupas pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Augums 60-70 cm, nav nepieciešams balsts. Viena no agrākajām šķirnēm. Zirņus sēj ļoti agri, uzreiz kā iesilusi augsne no 4-8 °С. Graudi lieli, saldi, lielisks neaizvietojamo aminoskābju avots. Izmantojami svaigam patēriņam, konservēšanai un saldēšanai.
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi ļoti garšīgi, aromātiski, ar oranžu iekšpusi, gandrīz bez sēklām. Miziņa tumši zaļa. Augļa svars ap 3 kg. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzēšanai uz lauka dārzā jāizvēlas saulaina un silta vieta. Ūdenscaurlaidīga augsne bez nezālēm. Ieteicams sēt pa 1–2 sēklām stādu audzēšanas podiņā. Optimāla augšanas temperatūra...
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Vidēji agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Augi izaug 40–50 cm gari. Pākstis zaļā krāsā, apaļas, 12–15 cm garas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, no vēja pasargātā, siltā augsnē. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz nedaudz humusa (trūdvielu), ar neitrālu pH (6,0–6,8). Pākstis piemērotas cepšanai, sautēšanai,...
Šķirne lielu sēklu izaudzēšanai. Sēklas lielas, miziņa raiba, kodols liels. Lai izaudzētu kvalitatīvu augus, ieteicams stādus izstādīt laukā, kad beigušās salnas. Vislabāk aug auglīgā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi strūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Patēriņam ieteicams vākt nepārbriedušus, 18-30 cm garus dārzeņus. 4-5 s/gr.
Ražu novāc, kad pagājušas 90–120 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļi plakanas, tumši sarkanā krāsā. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai.
Veģetācijas periods – 50–60 dienas. Lapiņas kraukšķīgas, viļņainas, zaļgani sārtā krāsā, pēc noplūkšanas atzeļ. Var sēt atklātā laukā un siltumnīcā.
Audzē vasaras un rudens ražai. Bietes var novākt arī mehāniski. Augiem ir vidēja lieluma lapas. Pašas bietes ir apaļas, lielas, tumši sarkanas, gludas un stingras. Piemērotas dažādu sulu pagatavošanai, pārstrādei vai uzglabāšanai pagrabā līdz martam.
Agrīna, gara auguma, ražīga tomātu šķirne ar maziem augļiem. Izceļas ar garu ražošanas ilgumu. Augļi plūmes formas, sver apmēram 25–30 g. Mīkstums stingrs, salds, sulīgs. Lietošanai svaigā veidā, konservēšanai. Stādus piķē podiņos, kad izaug pirmā īstā lapiņa. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka.
Augļi iegareni, smailu galu, ienākušies mēdz būt tumši sarkanā krāsā, asi, sver 25–30 g. Lieto kā garšvielas. Vienam augam izaug 20–25 augļi. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Daudzgadīgs, agrīns dārzenis. Lapu kāti gari, nedaudz kantaini, sarkani vai sārti. Tajos daudz C un P vitamīna, minerālvielu, organisko skābju. No kātiem vāra kompotu, marmelādi, ievārījumu, spiež sulu. Labi aug trūdvielām bagātā, mitrā, bet ne slapjā augsnē. Vienā vietā var augt 10 un vairāk gadus.
Agrīnai ražai lecektīs sēj dēstu kasetēs sākot no marta, aprīļa. Kad dēsti izauguši 6-8 cm, tos norūda un izstāda dobēs trūdvielām bagātā augsnē. Slimību profilaksei ievērot augu seku. Garša salda. Izmanto svaigam patēriņam salātiem. Galviņas iespējams uzglabāt ledusskapī līdz 8 nedēļām.
Sēj siltumnīcā pa vienai sēkliņai dēstu podiņos aprīlī, maijā dēstiem. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, jūnijā, saulainā siltā dārza dobē. Mitrumprasīgs augs. Izmanto patēriņam svaigā veidā un konservēšanai. Satur karotīnus un antioksidantus, bagāts vitamīna C avots un mikroelementu avots. Šķiedrvielām piemīt organismu attīrošas īpašības.
PARASTIE FENHEĻI ROMANESCOPārtikā lieto gumu, lapas un sēklas. Augam piemīt anīsu un dilles atgādinoša patīkama smarža, saldena anīsa garša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus.Labi aug auglīgā, labi mēslotā augsnē.
Vidēji agrīna, gara auguma šķirne. Augļi apaļīgi plakani, nedaudz ribaini. To svars var sasniegt 250–450 gramus. Augļiem plāna miziņa, tiem ir nedaudz sēklu, gaļīgi, smaržīgi, ar lielisku garšu. Augu lapas līdzīgas kartupeļu lapām. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās.
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Augļi bumbiera formas, ar zaļu, svītrainu mizu, sver apmēram 10 kilogramus. Mīkstums oranžā krāsā, salds, ar riekstu garšu. Var lietot svaigus un uzglabāt ilgāku laiku, sautēt, cept, pievienot zupām un sacepumiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Agrīna, ražīga aso papriku šķirne. Veģetācijas periods 65–75 dienas. Augļi izaug 7,5–8 cm gari, ienākušies ir sarkani. Jau vairāk nogatavojušies augļi, jo tie asāki. Atbilstoša temperatūra paprikas sēklu sadīgšanai ir +22–25 °C. Sēklas sadīgst pēc 14–22 dienām. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Aukā stādus izstāde maija beigās. Augļos...
Vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas ilgums – 100 dienas no dēstu iestādīšanas. Audzējot lietošanai svaigā veidā un skābēšanai, dēstus vislabāk stādīt pavasarī, audzējot glabāšanai ziemā, vispiemērotākais laiks dēstu stādīšanai ir jūnija beigas. Galviņas ir blīvas, ar īsu kacenu iekšpusē, sver ap 3,5–5 kg, izturīgas pret plaisāšanu. Labi aug vidēji smagās...
Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka, dobēs 20-30 sēklu uz rindas tekošo metru. Ražu vāc oktobrī. Sakne koniska, gluda.
Gara auguma, vēlīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis violetā krāsā. Nepāraugušas pupiņu pākstis ar sēklām piemērotas izmantošanai pārtikā. No tām gatavo piedevas, vāra zupas, der konservēšanai. Termiski apstrādājot, pākstis kļūst zaļas. Šķirne izturīga pret bakteriozi. Sēj tieši augsnē maija otrā pusē, kad maza salnu iespējamība. Augiem nepieciešami balsti.
Sēj siltumnīcā pa vienai sēkliņai dēstu podiņos aprīlī, maijā dēstiem. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, jūnijā, saulainā siltā dārza dobē. Mitrumprasīgs augs. Izmanto patēriņam svaigā veidā un konservēšanai. Satur karotīnus un antioksidantus, bagāts vitamīna C avots un mikroelementu avots. Šķiedrvielām piemīt organismu attīrošas īpašības.
Gara auguma, vidēji agrīns, ļoti ražīgs ʽsaladette’ tipa tomātu hibrīds. Augi stingri, ar tumši zaļām lapām. Pateicoties izturībai pret lielāko daļu slimību, izceļas ar labu veselību. Ķekarā veidojas 5–6 vienāda lieluma, gaļīgi, augļi, kas nav cieti. Sver 120–130 g. Audzē siltumnīcā. Ēd svaigus. Piemēroti arī konservēšanai, mērču, pastas gatavošanai.
Agrīna lapu salātu šķirne, lapiņu forma atgādina rukolu, tikai nemaz nav rūgtas. Šīs šķirnes salātu lapas ir dziļi robotas, dzeltenīgi zaļas, sulīgas, ar izcilu garšu, pēc nogriešanas ataug. Dīgt sāk, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. mazprasīgas pret siltumu, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu...
Daudzgadīgs augs. Sēj dobē no aprīļa līdz jūlijam vai arī nākamā gada ražai septembrī, oktobrī. Lokus ievāc vairākkārtīgi sākot ar nākamā gada maiju.
Veģetācijas periods 95 dienas. Saknes izaug 16-18 cm garas, gludas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3-4 gadiem. Iesējot jūnijā, var uzglabāt līdz martam.
TOMĀTI BRUNITO HVidēji agrīna, gara auguma “Kumato” tipa tomātu šķirne. Augļi 140–160 g smagi, tumši, sarkanbrūnā krāsā, ar izteiksmīgu garšu un tekstūru. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā, iestiklotos balkonos. Īpaši piemēroti krāsainiem salātiem. Augi izturīgi pret slimībām, augļi neplaisā. Sēklas sēj martā. Lai tās sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu...
Vidēji vēlīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 125–130 dienas. Saknes 18–20 cm garas, gludas, košā krāsā, saldas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
ŠĶAUTNAINIE ZIRŅI MILORVidēji agrīna, ražīga šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Pāksts apmēram 8 cm gara, tajā ir 7–8 lieli zirņi. Zirņus ar ēst svaigus, konservēt un saldēt.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 30-32 dienas. Saknes baltas, 10-12 cm garas, mīkstums balts, ar maigu garšu. Piemēroti audzēšanai pavasara un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts—aprīlis.
Agra šķirne. Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. 40-60 sēklu uz tekošo metru sēj aprīlī, maijā. Izsējas dziļums 2-2,5 cm. Sēklu dīgšanas un saknes piebriešanas laikā īpaši nepieciešams mitrums. Kraukšķīgas, saldas un sulīgas saknes.
Gara auguma, vidēji agrīns, pret slimībām izturīgs, ļoti ražīgs ʽSaladette’ tipa tomātu hibrīds. Augļi garenas plūmes formas, sarkani, gaļīgi, nav cieti, sver apmēram 250 g. Var lietot svaigus, tie piemēroti konservēšanai, sulai, pievienot ēdieniem, mērču gatavošanai. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Vispiemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai – 20–25 °C.
Agrīna, ražīga saldo papriku šķirne. Augļi apaļi, ribaini, nedaudz plakani, forma atgādina tomātu. Ienākušies ir sarkanā krāsā, sver apmēram 150 g. Lieto svaigus, konservē, sautē. Īpaši piemēroti piedevās zivju ēdieniem. Audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Optimālā paprikas sēklu dīgšanas temperatūra 22–25 °C. Sēklas sadīgst 14– 22 dienās.
Lielie un krāsainie ķirbji pelnīti iegūs bērnu uzmanību! Garenas formas ķirbji ar dzelteni oranžo mizu atgādina banānus un izcili ražo mitrākā un vēsākā vasarā. Ķirbji izaug līdz 7–9 kg smagi, bet labvēlīgos apstākļos arī līdz 27 kg.
REDĪSI FARAON*POLONEZA*WHITNEY šķirņu maisījumsSevišķi ražīgu un garšīgu šķirņu maisījums. Ražu novāc 18-20 dienas pēc sējas. Piemēroti audzēšanai gan atklātās platībās, gan siltumnīcās. Vislabāk aug auglīgā mālsmiltī. Vislabvēlīgākā augšanas temperatūra ir 15–18 °C, augšanas laikā nedrīkst trūkt mitruma. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātāka,...
KRŪMU PUPIŅAS BROWN DUTCHVidēji agrīna, ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Sēklas gaiši brūnas. Krūms apmēram 50 cm augsts. Pākstis apmēram 12 cm garas. Piemērotas pārstrādei un lietošanai svaigā veidā.
Ražīgs gara auguma, agrīns tomātu hibrīds ar maziem augļiem, ļoti izturīgs pret mēri. Veģetācijas ilgums 65–70 dienas. Augļi garšīgi, sulīgi, sarkanā krāsā, aug ķekaros, sver apmēram 15–20 g. Uz viena auga izaug 150 tomātu. Lietošanai svaigā veidā, var konservēt. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti.
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Kāpostu mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko pievienot savam uzturam un izbaudīt to...
Agrīnās šķirnes arbūziem ir tumši zaļa miziņa un koši sarkans mīkstums. Aug gan siltumnīcā, gan uz lauka. Tie tiešām iekaros bērnu sirdis ar savu brīnišķīgo garšu un sulīgumu. Arbūzi būs ne tikai gards ēdiens, bet arī patīkams vasaras piedzīvojums dārzā.
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Paredzēts audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi ar kārpiņām, tumši zaļā krāsā, ar lielisku garšu, nav rūgti, garums 7-12 cm. Augļi cilindriskas formas, nelielām sēklām. Šķirne izturīga pret mozaīkas vīrusu, īsto miltrasu, kladosporiozi. Pemēroti transportēšanai. Der konservēšanai, skābēšanai un...