Agra hibrīdā šķirne. Sēja agrai ražai marta sākumā siltumnīcā, dēstu audzē 5-6 nedēļas. Izstāda laukā aprīļa beigās 50x70 cm attālumā. Ienākas 60 dienās pēc izstādīšanas. Rudens ražai sēj dēstiem jūnija sākumā. Izmanto svaigam tirgum un saldēšanai.
Veģetācijas periods - 175-195 dienos. Saknes ēd svaigas, šķirne piemērota pārstrādei un uzglabāšanai ziemā. Pārtikā lietojamas arī lapas. Agrīnai pavasara ražai var sēt rudenī.
SPINĀTSKĀBENES Daudzgadīgas, mazprasīgas pret augsni, iztur sausumu un labi pārziemo. Pirmās lapiņas parādās agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs, un ir daudz lielākas par parastajām skābenēm. Augi izaug līdz 0,8 m augsti. Pārtikā lieto jaunās lapiņas. Piemērotas salātiem, zupām, pildījumiem, var saldēt, konservēt un sālīt.Sēklu lentes priekšrocības:...
Agrīns saldās kukurūzas hibrīds, kas izceļas ar ražīgumu, augu izturību un labu augu veselību. Veģetācijas ilgumu – 100 dienas no iesēšanas brīža. Augi izaug 170 līdz 190 cm gari. Izaug apmēram 250–320 g smagas un 20–25 cm garas dzeltenas un ļoti saldas vālītes. Ēd svaigas, piemērotas pārstrādāšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa...
Ļoti agrīna šķirne. Sēj maija vidū, no valdošajiem vējiem aizsargātā vietā. Augšanas laikā normē dzinumu skaitu, atstājot centrālo. Novāc piengatavības fāzē, kad vālītes seglapas kļuvušas dzeltenas.
Kressalātu audzēšanai var izmantot perlītu, zāģu skaidas, kokosa šķiedras spilventiņus, filtra papīru. Agrai lietošanai vāc 5-7 dienas augušus dīgstus. Lapu raža ienākas 20-25 dienās pēc sējas. Sēju atkārto ar 10-20 dienu intervālu.
Vidēji vēlīna, gara auguma, ražīga, maza izmēra augļu tomātu šķirne. Augļi nelieli, bumbierveida, sarkani 15-20 g smagi. Vienā ķekarā ienākas apmēram 20 augļi. Var audzēt siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Vislabāk aug + 22-24 ºC temperatūrā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, ēdiena rotāšanai.
Ļoti agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs un ilgi ražojošs ķiršu tomātu hibrīds. Augļi nelieli – 25–40 g, ar plānu miziņu. Tie ir ne tikai dekoratīvi (ienākušies – tumši sarkani ar zaļām svītriņām), bet arī ļoti garšīgi, aromātiski. Audzē siltumnīcā, uz terases vai balkona. Būs piemēroti uzkodām, salātiem, mērcēm, cepšanai uz restītēm.
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds. Ļoti izturīgs pret neīsto miltrasu, tāpēc ražo līdz pirmajām rudens salnām. Audzēšanai uz lauka. Augļi ar lielām, retām kārpiņām, gaiši zaļi, kraukšķīgi. Augļi ir kvalitatīvi visu ražošanas laiku. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai, konservēšanai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu. Tajā...
Vēlīna, ražīga hibrīda šķirne, paredzēta skābēšanai rudenī un uzglabāšanai. Veģetācijas periods – 139 dienas no dēstu iestādīšanas. Galviņas nedaudz saplacinātas, ar ļoti labu iekšējo struktūru – dzīslas gandrīz neredzamas, lapas plānas, baltas, iekšējā serde īsa, tajos daudz sausnas, bet tas ir ļoti svarīgi raudzējot. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā,...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Ovāli, līdz 2,8 kg smagi augļi ar gludu, koši dzeltenas krāsas miziņu. Mīkstums gaiši dzeltens, sulīgs. Audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Augi spēcīgi un lekni. Lai iegūtu agrāku ražu, vislabāk stādīt, izaudzējot dēstus.
Vidēji agrīns, ražīgs, gara auguma “beef” tipa hibrīds. Augļi apaļi, aveņu krāsā, lieli, sver apmēram 200–250 g. Ar ļoti labu garšu, aromātiski, ilgi nepārgatavojas. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzēšanai siltumnīcā. Piemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai ir 20–25 °C. Stādus piķē podiņos, kad tiem ir izaugusi pirmā īstā lapiņa.
TOMĀTI VERANDA RED H Agrīna, zema auguma, izcila hibrīda šķirne. Lieliski ražo 2 litru podos – tā ir viena no nedaudzajām šķirnēm, kam nav nepieciešami lieli podi. Tomāti nelieli, 15 g smagi, ļoti garšīgi. Vienam augam izaug 60–75 tomāti. Augs tikai 0,5 m garš. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu pārklāj ar stiklu vai plēvi....
Vidēji agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Augi izaug 40–50 cm gari. Pākstis zaļā krāsā, apaļas, 12–15 cm garas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, no vēja pasargātā, siltā augsnē. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz nedaudz humusa (trūdvielu), ar neitrālu pH (6,0–6,8). Pākstis piemērotas cepšanai, sautēšanai,...
Viengadīgas puķes. Vienas no augstākajām puķēm. Piemērotas lauku sētu apzaļumošanai. Svarīgi ir neaizmirst, ka tās ir otrā plāna augs. Labi aug auglīgā, mitrā augsnē, no vējiem pasargātā vietā. Nav izturīgas pret salnām. Lai saulespuķes ziedētu visu vasaru, ieteicams pirmajiem ziediem stādīt dēstus, vēlākai ziedēšanai – sēt tieši augsnē.
Ļoti ražīga ķirbju šķirne. Ķirbji ovāli, ar sarkani oranžu mizu. Izaug lieli – var svērt 18–30 kg, bet īpaši labos augšanas apstākļos, to svars var sasniegt pat 70 kg. Mīkstums oranžs, viegli salds. Piemērots sautējumiem, zupām, ievārījumiem, mērcēm un saldiem sacepumiem. Ķirbjus var saglabāt līdz martam.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Agrīna, viena no jaunākajām šķirnēm. Šķirni profesionāli dārzeņu audzētāji un amatieri novērtē kvalitatīvās ražas un gardo sakņu dēļ. Ražu novāc, kad pagājušas 30–35 dienas pēc sadīgšanas. Piemēroti audzēšanai plēves siltumnīcās, var audzēt piesegtus zem plēves un atklātā laukā. Audzē agra pavasara un rudens ražai. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā...
Agrīna, ražīga aso papriku šķirne. Veģetācijas periods 65–75 dienas. Augļi izaug 7,5–8 cm gari, ienākušies ir sarkani. Jau vairāk nogatavojušies augļi, jo tie asāki. Atbilstoša temperatūra paprikas sēklu sadīgšanai ir +22–25 °C. Sēklas sadīgst pēc 14–22 dienām. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Aukā stādus izstāde maija beigās. Augļos...
LAPU KĀPOSTI KADETViegli audzējami. Lapas lieto svaigā veidā, vāra, sautē. Tajos daudz vitamīnu un minerālvielu. Pēc salnām lapas iegūst maigi saldu garšu. Uz lauka augus varam atstāt līdz pat decembrim.
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Vidēji agrīna šķirne, audzēšanai zem seguma vai uz lauka. Ziedkopas konusveidīgas, dekoratīvas, lielas un blīvas, dzeltenīgi zaļas – tāda krāsa saglabājas arī pēc termiskas apstrādes. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, saldēšanai, konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Visu veģetācijas periodu ieteicams mēslot ar organiskajiem un...
Agrīna šķirne, raža novāc pēc 50 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
KUKURŪZA CUKURA GOLDEN BANTAM Vidēji agrīna saldās kukurūzas šķirne. Augi izaug 1 līdz 4 m gari. Vālītes garas, pa 2–3 uz stiebra. Kukurūza piemērota lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Agrīns, gara auguma aveņu tomātu hibrīds. Audzēšanai stikla un polietilēna plēves siltumnīcās. Uz 1 m2 ieteicams stādīt 2–3 augus. Augļi nedaudz saplacināti, spīdīgi, sver 200–220 g, lielisks preces izskats, neplaisā, labi glabājas norauti. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, tomātu ātro vīti, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Vidēji vēlīna šķirne, izaug 120 dienu laikā. Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē. Var kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem
ZIRŅI HALF PINTAgrīna, 25 cm gara šķirne, var audzēt bez balstiem. Piemēroti audzēšanai podos un 1 m2 dobēs. Kaut arī augs ir neliels, pākstī ir līdz 10 zirņiem, izmēra ziņā tie pielīdzināmi gara auguma šķirnēm. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un saldēšanai. Nobriedušās pākstis ieteicams noplūkt, nepārauguši zirņi ir paši gardākie. Pākstis nobriest 12...
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Izaug pa 3 pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 8 cm gara, tajā ir 7–8 lieli zirņi. Zirņus ēd svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Sadīguši pacieš salnas līdz -4 °C temperatūrai. Tajā pašā vietā...
RĀCEŅI GOLDANAVidēji agrīna šķirne. Pārtikā lieto svaigas, vārītas, marinētas, sulīgās saknes. Labi uzglabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē.
Šķirne lielu sēklu izaudzēšanai. Sēklas lielas, miziņa raiba, kodols liels. Lai izaudzētu kvalitatīvu augus, ieteicams stādus izstādīt laukā, kad beigušās salnas. Vislabāk aug auglīgā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Ļoti agrīna šķirne. Redīsi ir bagāti ar kalciju, kāliju, magniju, dzelzi, cinku un jodu. Redīsos esošās šķiedrvielas saista un izvada no organisma holesterīnu. Raža tiek novākta 18-20 dienas pēc stādu iestādīšanas. Piemērots audzēšanai atklātā zemē un siltumnīcās. Vislabāk aug auglīgā mālsmilts augsnē. Augšanai vislabvēlīgākā temperatūra ir +15-+18 0C, un...
Kolekcijas, kāpelējoša ziemas muskatķirbju šķirne. Dēstus stāda jūnijā saulainā, siltā no vējiem aizsargātā vietā, auglīgā augsnē. Ienākas 65-75 dienās no dēstu izstādīšanas dobē. Patēriņam sāk izmantot 20-30 cm auglīšus, bet lielos 0,5-1 m garos uzglabā patēriņam ziemas periodā. Tad gatavo biezeni, zupu, sacepumu, sagrieztu šķēlēs cep kā karbonādi....
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi ļoti garšīgi, aromātiski, ar oranžu iekšpusi, gandrīz bez sēklām. Miziņa tumši zaļa. Augļa svars ap 3 kg. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzēšanai uz lauka dārzā jāizvēlas saulaina un silta vieta. Ūdenscaurlaidīga augsne bez nezālēm. Ieteicams sēt pa 1–2 sēklām stādu audzēšanas podiņā. Optimāla augšanas temperatūra...
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir zaļā krāsā. Pākstis apaļas, 18-20 cm garas, 1 cm diametrā. Šīs šķirnes īpatnība – pupiņas novietojas virs lapām, tāpēc tās ir viegli novācamas, tās neskar arī citas problēmas, kas saistītas ar pākšu skaršanos pie zemes. Krūmi 45 cm augsti. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē....
Agrīna, ražīga lobāmo krūma pupiņu šķirne. Izturīga pret antraknozi, raksturīga augsta tolerance pret bakteriozi. Pākstis zaļas, koncertētas krūma vidū, sēklas lielas, spīdīgas, sarkanbrūnas. Vislabāk aug 20–25 °C temperatūrā, vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē ar zemu skābuma līmeni, kas pavasarī ātri iesilst, aizvējā. Vienā un tajā pašā vietā var...
Daudzgadīgs augs. Siltumnīcā sēj aprīļa sākumā. Dēstus piķē dēstu kastītēs vai podos. Dobēs pārstāda maija vidū 30x40 cm attālum. Izopa lapas un ziedus izmanto kā garšvielu pie gaļas un medījumiem. Izmanto bērniem pret klepošanu naktī, hroniska bronhīta un bronhiālās atsmas ārstēšanai, pret hroniskiem iekaisumiem kuņģa un zarnu traktā, gremošanas...
Agrīna šķirne, veģetācijas periods – 70–80 dienas. Ražīga šķirne. Pārtikā lieto aromātiskās lapas. Ēd svaigas, piemērotas ēdiena gatavošanai, lieto kaltētas pievienošanai dažādiem ēdieniem. Ražu var ievākt vairākas reizes, nogriežot visu augu. Augus nedrīkst nogriezt pārāk zemu – tad tie var neataugt. Vislabāk ienākas smagā, ar humusu bagātā, labi...
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 30-32 dienas. Saknes baltas, 10-12 cm garas, mīkstums balts, ar maigu garšu. Piemēroti audzēšanai pavasara un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts—aprīlis.
Vēlīna šķirne. Stādiem siltumnīcās, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā dēstus izstāda maija sākumā. Veģetācijas periods 135-145 dienas. Ilgi uzglabājas uz lauka. Kāpostaugs ar augstu uzturvērtību. Patērē svaigus un uzglabā.
Agrīna lapu salātu šķirne, lapiņu forma atgādina rukolu, tikai nemaz nav rūgtas. Šīs šķirnes salātu lapas ir dziļi robotas, dzeltenīgi zaļas, sulīgas, ar izcilu garšu, pēc nogriešanas ataug. Dīgt sāk, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. mazprasīgas pret siltumu, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu...
Ražīga šķirne ar tumši zaļām lapiņām. Ziedkopu veido vēlu. Viegli audzējamas, mazprasīgas pret augsni. Šī šķirne ļoti piemērota ražas realizēšanai saišķīšos. Audzē uz lauka, siltumnīcās vai podos. Var audzēt visu gadu. Pārtikā izmanto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Dillēs daudz vitamīnu – svaigās ļoti daudz C vitamīna, B grupas...
4 metru garo. Ūdenī šķistošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā.
TOMĀTI MARMANDEVidēji agrīna, gara auguma šķirne, augi sasniedz līdz 150–170 cm garumu. Augļi lieli, gaļīgi, 150–170 g smagi, ļoti garšīgi ar plānu miziņu. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
Agrīna, ražīga lobāmo dārza zirņu šķirne. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Augi izaug 45-65 cm gari. Zirnīši zaļi, saldi, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, kaltētus, saldētus. Var konservēt. Sēj agri pavasarī, kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt pēc 4-5...
Vidēji vēlīns, gara auguma hibrīds. Šķirne izceļas ar garu augumu. Augļi sirds formas, sarkani, ribaini, gaļīgi. Sver 200–250 g. Audzēšanai siltumnīcās. Ēd svaigus, būs piemēroti arī tomātu pastas gatavošanai. Vispiemērotākā temperatūra tomātu audzēšanai – 20–32 °C. Optimāla augsnes temperatūra sakņu augšanai – 20–22 °C.
Vidēji agrīna šķirne, ražu novāc 36-38 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, violetas krāsas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs, ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts-aprīlis.
Vidēji agrīns, daudzgadīgs augs ar īpaši lielām, sarkanām, saldām un smaržīgām ogām. Pirmās ogas var nobaudīt jau 3,5 mēnešus pēc stādīšanas. Ražo no jūlija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu.
Agrīns hibrīds, izturīgs pret fuzariozi. Saknes apaļas, sarkanas, sulīgas, maigas garšas, līdz 5 cm diametrā, ar tievu saknīti, vienāda lieluma. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai zem pārsega un laukā. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē bez nezālēm un ar zemu skābuma līmeni (pH 6–7). Rudens ražai redīsus sēj augusta...
KRESSALĀTISēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Sēklas sēj visu gadu lecektīs vai seklās polimēru kastītēs – tām nepieciešama gaisma, siltums, kā arī irdens un auglīgs substrāts.
Agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Izturīgs pret kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, vidēji izturīgs pret īsto un neīsto gurķu miltrasu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi tumši zaļi, ar lielām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, der skābēšanai, marinēšanai.
Ļoti agrīns auglis, "mini salātu" tipa pašapputes hibrīds. Audzē podos - atklātos balkonos, polietilēna siltumnīcās. Augļi ir zaļi, 12-14 cm gari, ar svaru 100-190 g, nav rūgti, ļoti garšīgi, ar labu konsistenci. Augļus var novākt 10 cm garumā. Hibrīds ir izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām: gurķu mozaīku (CMV), brūno miltrasu, kraupi (Ccu). Izturība...
Veģetācijas periods 95 dienas. Saknes izaug 16-18 cm garas, gludas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3-4 gadiem. Iesējot jūnijā, var uzglabāt līdz martam.
Šī šķirne labi ražo arī mitrākā un vēsākā vasarā. Veģetācijas periods 105 dienas. Ķirbji izaug līdz 7–9 kg smagi, tomēr ļoti labvēlīgos apstākļos var cerēt uz 22–27 kg smagiem ķirbjiem. Mīkstums oranžs, salds. Lai ķirbji izaugtu lielāki, daļu aizmetušos ķirbju izkniebj. Šīs šķirnes ķirbji ļoti labi glabājas ziemā.
Vidēji agrīna šķirne. Krokainie kāposti, atšķirībā no citiem, neveido galviņas. Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augi pacieš pat –15 °C stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Ar intervālu 2-4 nedēļas, 4 metrus garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Labas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
Vēlīna šķirne, ko audzē rudens ražai. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Veģetācijas ilgums – 180–200 dienas no iesēšanas. Lapas taisnas, zaļi zilganas, puravu baltā daļa resna, 25–30 cm gara. Augi iztur –10 °C salu. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē. Lieto svaigus vai termiski apstrādātus. Var ilgi glabāt.
ĶIRBJI CONNECTICUT FIELDVidēji agrīna, ražīga šķirne. Ķirbji vidēji lieli, ovāli, 7–10 kg smagi, ar oranžu mizu. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
Sēj martā siltumnīcā dēstiem. Dārzā izstāda maija sākumā 40-45 cm attālās rindās, attālums starp dēstiem rindā 25-30 cm. Novāc 30-40 dienas pēc izstādīšanas. Agrākas ražas ieguvei izstāda lecektīs, sabiezināti līdz 15 cm attālumā.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.