TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Agrīna šķirne, audzēšanai pavasara un rudens periodā siltumnīcā un laukā, dobēs. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 28-32 dienās pēc uzdīgšanas.
Vidēji agrīns, pret slimībām izturīgs, ļoti ražīgs hibrīds. Raksturīga laba reģenerācija pēc veģetācijas perioda beigām. Daudzaugļu – vienā starpmezglu posmā veidojas 3–4 nelieli gurķīši ar sīkām kārpiņām, kas nekļūst rūgti. Audzēšanai uz lauka, piemēroti audzēšana pie balstiem. Šīs šķirnes gurķus var ēst svaigus, piemēroti arī konservēšanai. Sēj uz...
Ienākas 70 dienās pēc sējas. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē 1-2 cm dziļi augsnē klāj no aprīļa līdz jūnijam. Neļaut augsnes virskārtai izkalst.
Īpaši agrīna šķirne. Veģetācijas periods – 73–78 dienas no iesēšanas. Saknes apaļas, saldas, nekļūst zaļas pat tad, ja izlien no augsnes, neplaisā. Uzturā lieto svaigus, var pārstrādāt un saldēt. Apaļās saknes var konservēt nesagrieztas kopā ar citiem dārzeņiem.
Agrīna šķirne. Audzē svaigam patēriņam un neilgai uzglabāšanai. Ražu novāc, kad pagājis 80 dienu pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindra formas, 15–17 cm garas. Vislabāk aug iekultivētā, ar humusu bagātā augsnē.
Daudzgadīgas, 40 cm augstas puķes. Ziediņi sīki. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, smagā augsnē. Ziemā vajadzētu piesegt. Neaizstājamas sausajos pušķos gan vasarā, gan ziemā. Augus kaltē siltā, tumšā, labi vēdināmā telpā, pakarinot ar ziediem uz leju. Sēklas sadīgst nevienādi, tās sēj kastītēs, sēstus pārstāda ārā. Izturīgas pret īslaicīgām salnām.
Agrīna, “saladette” tipa, pret slimībām izturīgs, zema auguma hibrīds. Augļi plūmes formas, saldi, sver apmēram 70–80 g, nav tendences pārgatavoties. Lieto svaigā veidā, piemēroti konservēšanai, sulas spiešanai, piedevām, mērču gatavošanai. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Vispiemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai – 20–25 °C.
65-70 cm gara auguma, agrīna, ražīga lobāmo zirņu šķirne. Dārzā, dobē sēju uzsāk pēc iespējas agrāk. Sēju atkārto ar 10-20 dienu intervālu. Ienākas 65-80 dienās pēc sējas. Zirņi ir mitruma un gaismas prasīga kultūra.
Kultūras šķirņu ogas ir daudz lielākas nekā meža ogu, ienākas no jūnija līdz rudenim. Var audzēt alpinārijos.
Daudzgadīgi, pret salu un sausumu izturīgi, pret augsni mazprasīgi lapu dārzeņi. No sadīgšanas līdz pirmajai ražai paiet 45–50 dienas. Var augt arī paēnā. Vislabāk aug +13–18 °C temperatūrā. Vislielāko ražu iegūst otrajā un trešajā gadā. Pārtikā lieto jaunās lapiņas.
Vidēji agrīns rutku hibrīds. Pēc iesēšanas izaug 70-85 dienās. Saknes lielas, izaug līdz 35-40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgai uzglabāšanai. Vislabāk ienākas dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Saknēs ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, organiskās skābes un aminoskābes, minerālvielas, C, B1, B2, PP...
Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka slejās vai 25-40 cm attālās rindās 45-60 sēklu uz rindas tekošo metru. Raža ienākas 110-115 dienās pēc sadīgšanas. Saknes saldas. Uzglabājas labi.
Vidēji agrīna, aromātiska šķirne ar bagātīgi augošām, koši zaļām lapām. Augi ilgi neizzied, noplūkti – ilgi nevīst. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, kaltēšanai un saldēšanai. Sēklu lentes priekšrocības ir lielāka, bagātāka un kvalitatīvāka raža. Ja ir pietiekami daudz mitruma, sēklas sadīgst vienmērīgāk un ātrāk. Sējums ir kārtīgs, atstarpes starp...
Pārtikā izmantojamas smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Sēklas uzdīgst 2–3 dienu laikā, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi ir kressalāti, tie jāsēj ik pēc 7–14 dienām.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne, kas izturīga pret nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Augi izaug līdz 70–80 cm gari. Pākstis 7–8 cm garas ar 7–8 lieliem zirņiem. Ēd svaigus, piemēroti saldēšanai, konservēšanai. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Gara auguma, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 75–80 dienas no stādu iestādīšanas. Augļi apaļi, sver aptuveni 60–120 g, sulīgi, aromātiski. Tie ir ne tikai garšīgi, bet arī ļoti dekoratīvi – augļiem nogatavojoties, uz tiem esošās zaļās svītriņas kļūst koši dzeltenas. Audzē neapkurināmā siltumnīcā.
Daudzgadīgas, 80 cm augstas, oriģinālas puķes. Audzē kā akcentu dārzā, ziedkopa saglabājas dekoratīva pat pēc pārziedēšanas. Sēklas lielas, pirms sējas ieteicams 24 stundas pamērcēt, lai ātrāk sadīgtu. Sēj mitrā augsnē. Sēklu dīgšanas laikā ir svarīgi, lai augsne neizkalstu. Vislabāk aug saulainā vietā, var augt arī daļējā ēnā. Iztur salnas, vienā vietā...
Ļoti vērtīgs dārzenis, satur daudz kālija. Lieto svaigus, vārītus, ceptus, sautētus un konservētus.. Vislabāk aug vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Saknes var pārziemo laukā zem sniega. Pavasarī tās būs sulīgākas un garšīgākas, nekā glabājot pagrabā.
Svešzemju kresesViengadīgas, stīgojošas puķes. Audzē vertikālai apzaļumošanai, izaug līdz 2–4 metrus garas, ziedi 3–4 cm diametrā. Bagātīgi zied no jūnija beigām līdz vēlam rudenim. Kreses vislabāk aug saulainās vietās un gaišā paēnā. Augiem izvēlas no vēja pasargātu, saulainu vietu. Piemērotas stādīšanai apstādījumos, uz balkoniem, pie sētām, var...
Puskrūmu ķirbju hibrīds. Veģetācijas periods 85 dienas. Augļu miziņa tumši zaļa, ar pelēkām svītrām, augļi izaug līdz 1,5 kg smagi. Mīkstums dzeltens, ļoti salds. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, stādi jāaudzē podiņos. Var lietot svaigus, cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi uzglabājas līdz...
Agrīna, pret slimībām izturīga hibrīda kukurūzas šķirne. Veģetācijas ilgums – 95 dienas. Augi izaug 140–160 cm gari. Vālītes 240–310 g smagas, 18–23 cm garas, ar ļoti saldām divkrāsainām sēklām (75 % dzeltenu sēklu, 25 % baltu sēklu). Ēd svaigas. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Šķirņu maisījums ar sarkanām un zaļām krokotām lapām, kāposti izaug 30–35 cm augsti. Lapas izmanto salātiem, zaļajiem kokteiļiem, zupām. Audzē pavasara un rudens ražai. Šie dārzeņi ir ne tikai ļoti vērtīgi uzturam, bet arī dekoratīvi, grezno dārza dobi. Pavasara ražai sēj martā vai aprīlī, rudens ražai – maijā. Dēstus stāda 45–60 cm attālumā vienu no...
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Galviņa diezgan liela, stingri sagriezusies, ar gaiši zaļām, kraukšķīgām un sulīgām lapiņām. Ar izcilu garšu, nav tendēti izziedēt, izturīgi pret salu. Audzēšanai uz lauka. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Vidēji vēlīna, gara auguma (indeterminanta), senatnīga, ļoti ražīga šķirne. Vien no garšīgākajām vērša sirds tipa tomāt šķirnēm. Augļi sārtā krāsā, 300–500 g smagi. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas, miltainus tomātus gandrīz bez sēklām. Tomāti piemēroti salātiem, var konservēt. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu...
Vidēji agrīna šķirne. Augi izaug līdz 70–80 cm gari. Ienākušies augļi oranži, 6–7 mm biezām sieniņām, sver apmēram 130 g. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka.
Sēšanai atklātā zemē no aprīļa līdz jūnija beigām, vadziņās līdz 1-2 cm dziļumam. Starp rindām 25-30 cm. Veģetācijas periods 135 dienas. Saknes lielas, koniskas formas ar pārsteidzoši bagātīgu aromātu, ilgstošai uzglabāšanai. Izmanto lai pievienotu zupām, salātiem vai svaigā veidā. Piemērots svaigai realizācijai, pārstrādei un ilgtermiņa glabāšanai.
KRESSALĀTISēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Sēklas sēj visu gadu lecektīs vai seklās polimēru kastītēs – tām nepieciešama gaisma, siltums, kā arī irdens un auglīgs substrāts.
Agrīna šķirne, veģetācijas periods – 70–80 dienas. Ražīga šķirne. Pārtikā lieto aromātiskās lapas. Ēd svaigas, piemērotas ēdiena gatavošanai, lieto kaltētas pievienošanai dažādiem ēdieniem. Ražu var ievākt vairākas reizes, nogriežot visu augu. Augus nedrīkst nogriezt pārāk zemu – tad tie var neataugt. Vislabāk ienākas smagā, ar humusu bagātā, labi...
Ražu novāc 64–72 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas gaiši zaļā krāsā, sver apmēram 0,9–1,2 kg. Šīs šķirnes kāpostus lieto svaigā veidā. Labi aug vidēji smagās un smagās, auglīgās augsnēs.
Vidēji vēlīna šķirne. Ienākas 129—132 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 160—165 g, izaug līdz 5 cm diametrā un 12—14 cm gari, pārklāti ar brūngani dzeltenu miziņu. Lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
REDĪSI CHERRY BELLE Agrīna šķirne. Izaug 20–27 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Agrīna šķirne. Sēj laukā dobē aprīlī, maija sākumā, trūdvielām bagātā augsnē. Izsēj 30-50 sēklu uz tekošo metru. Ražu vāc augusta beigās, septembrī. Nožāvēti uzglabājas labi. 250 sēklas gramā.
Agrīna, ražīga šķirne, ar tumši zaļām lapiņām. Piemērota audzēšanai visu gadu. Kompakta garuma, izcili aug kastītē vai podā, tomēr piemērota arī sēšanai uz lauka vai siltumnīcās. Dilles ir viens no populārākajiem garšaugiem un ārstniecības augiem. Pārtikā izmanto svaigas, retāk – kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzējamas, mazprasīgas. Pacieš...
Augi izaug diezgan gari. Augļi ļoti lieli, 3–4 kameru, pagari, nedaudz šķautņaini, sver 360–380 g, kad ienākas – dzelteni. Audzē siltumnīcā. Paprikas ir jutīgas pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2–3 reizes nedēļā. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, sautēšanai, cepšanai, konservēšanai.
Siltumu mīloša kultūra, audzē siltumnīcās un uz lauka. Vidēji agrīna šķirne. Augļi sver aptuveni 3,5-5,5 kg, mīkstums dzeltens, salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, uz ražu var cerēt tikai karstā vasarā, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu. Lai augļi nobriestu, kā uz lauka, tā siltumnīcā stāda stādus. Tie var aiziet bojā, ja temperatūra zemāka par...
Vidēji agrīns “Crimson Sweet” tipa hibrīds. Augļi ovāli, svars sasniedz 12– 14 kg. Mīkstums sarkans, ļoti salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Pastāvīgajā augšanas vietā tos vajadzētu stādīt no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma,...
Agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Izturīgs pret kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, vidēji izturīgs pret īsto un neīsto gurķu miltrasu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi tumši zaļi, ar lielām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, der skābēšanai, marinēšanai.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods – 25–30 dienas. Sakņaugi spilgti sarkani, mīkstums balts, maigs, kraukšķīgs. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē.
Ļoti agra šķirne. Ienākas 75-100 dienās pēc sējas. 40-60 sēklu uz tekošo metru sēj aprīlī, maijā. Izsējas dziļums ir 1,5-2,5 cm. Sēklu diģšanas un saknes piebriešanas laikā īpaši nepieciešams mitrums. Kraukšķīgas, saldas un sulīgas 10-12 cm garas saknes. 1 gramā 650 sēklas.
Hibrīds piemērots audzēšanai siltumnīcā un laukā dobē. Augļa svars no 5 līdz 8 kg. Dēstus siltumnīcā audzē 14-20 dienas. Laukā, no vējiem pasargātā vietā izstāda pēc pavasara salnām. Mīkstums sarkans, ļoti salds. Veģetācijas periods pēc dēsta izstādīšanas uz lauka 70-75dienas.
Vidēji agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs, ilgi ražojošs hibrīds. Augļi ar plānu miziņu, sulīgi, ar labu garšu, sver 130–150 g. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena spēcīgākajiem dabiskajiem antioksidantiem. Būs piemēroti uzkodām, salātiem, mērču gatavošanai. Audzē siltumnīcā. Vispiemērotākā temperatūra tomātu audzēšanai – + 20–32 °C. Augļu...
Salāti ar oriģinālu krāsu, formu un garšu. Izgatavo 600-800 gramu krūmu ar kraukšķīgām lapām. Ja tos izmanto neapstrādātus, sajaucot ar citiem salātiem, tie piešķir nedaudz pikantu garšu. Audzē vasaras, rudens ražai.
Ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas ilgums – 90–100 dienas no iesēšanas. Augļi apaļi, nedaudz saplacināti, sver aptuveni 1 kg. Mīkstums oranžs, ar riekstu pēcgaršu, tāpēc piemēroti pildījumiem, biezeņiem, ceptiem izstrādājumiem un zupām. Ķirbji labi saglabājas ziemā. Būs ļoti piemēroti audzētājiem, kam ir mazs dārzs. Ķirbji labi aug mēslotā augsnē, kurā...
Agrīna šķirne. Augi izaug 50–60 cm gari. Ienākušies augļi sulīgi, oranži, 3–4 kameru, 7 mm biezām sieniņām, sver apmēram 140–160 g. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā. Labi aug auglīgā, mitrā un siltā, ar humusu bagātā mālsmilts vai viegla smilšmāla labi iekultivētā, neskābā (pH 6,5) augsnē. Ražojošas...
Vidēji agrīna šķirne. Krokainie kāposti, atšķirībā no citiem, neveido galviņas. Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augi pacieš pat –15 °C stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi tumši zaļi, bagātīgi klāti ar sīkām kārpiņām, baltiem dzelonīšiem, sver aptuveni 90 gramus. Liela daļa ražas ienākas vienlaicīgi. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemērota konservēšanai (skābēšanai - ātrai lietošanai). Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst...
Paredzēta audzēšanai atklātā laukā, no vēja aizsargātā, saulainā vietā. Augļi kuba formā, 3-4 kameru 6-8 mm biezas sieniņas, dzeltenīgi zaļā krāsā, nogatavojušies – sarkani.
BIETES CHIOGGIAAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 60 dienām. Bietes tumši sarkanā krāsā, ar baltiem platiem gredzeniem. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā augsnē.
Agrīna šķirne audzēšanai dārza dobēs un puķu podos. Augi izaug 60 cm augsti, pākstis 11 cm garas. Ēd svaigus, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota mitrumu aizturoša smilšmāla un māla augsne.
Hibrīds audzēšanai uz atklāta lauka. Augļi pareizas formas, 8-10 cm gari, gaiši zaļā krāsā, lielām kārpiņām. Nepāraug un nedeformējas. Hibrīds lieliski piemērots patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, bet īpaši - skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā augsnē, kurā ir daudz barības vielu, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
ĶIRBJI CONNECTICUT FIELDVidēji agrīna, ražīga šķirne. Ķirbji vidēji lieli, ovāli, 7–10 kg smagi, ar oranžu mizu. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs ‘Lamuya’ tipa dārzeņpiparu hibrīds. Augļi ļoti lieli, 3–4 kameru, pagari, nedaudz šķautņaini, sver 300–400 g, kad 12–14 cm gari. Ienākušies ir koši sarkanā krāsā. Ar ļoti labu garšu, saldi kraukšķīgi un aromātiski. Augi izaug gari. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā.
Itālijā šīs šķirnes sīpolus sauc par čipolini, tradicionāli cep cepeškrāsnī vai marinē nesagrieztus. Tos var lietot arī svaigus. Pateicoties maigajai garšai, tie ļoti piemēroti salātiem. Veģetācijas periods – 120 dienas no iesēšanas. Sīpoliņi plakani, nelieli, 3,5–6 cm diametrā. Var izaudzēt arī lielākus, atstājot starp augiem lielākus attālumus. Pēc...
Vidēji agrīns, ražīgs, gara auguma “beef” tipa hibrīds. Augļi apaļi, aveņu krāsā, lieli, sver apmēram 200–250 g. Ar ļoti labu garšu, aromātiski, ilgi nepārgatavojas. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzēšanai siltumnīcā. Piemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai ir 20–25 °C. Stādus piķē podiņos, kad tiem ir izaugusi pirmā īstā lapiņa.
Agrīna lapu salātu šķirne, lapiņu forma atgādina rukolu, tikai nemaz nav rūgtas. Šīs šķirnes salātu lapas ir dziļi robotas, dzeltenīgi zaļas, sulīgas, ar izcilu garšu, pēc nogriešanas ataug. Dīgt sāk, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. mazprasīgas pret siltumu, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu...
Ļoti agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs pašapputes hibrīds. Augļi ar izcilu garšu, gludu, spīdīgu miziņu, ar mazu sēklotni, 8–17 cm gari, 120–300 g smagi. Kaut arī garšīgāki ir apmēram 10 cm gari augļi, arī lielāki un garāki nezaudē garšas īpašības. Audzē siltumnīcās vai zem seguma. Piemēroti sviestmaizēm, salātiem, pievienošanai dzērieniem.
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne bez sānu dzinumiem. Izturīga pret gaismas trūkumu. Veģetācijas periods – 75 dienas. Ziedkopas blīvas, tumši zaļas. Audzē agrai pavasara un vasaras ražai. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Var ēst svaigus, vārītus, ceptus. Piemēroti sasaldēšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja...
ĶIRBJI JAUNE GROS DE PARISVeģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Ķirbji apaļi, nedaudz plakani, 10–15 kg smagi, bet īpaši labos augšanas apstākļos, to svars var sasniegt pat 45 kg. Mīkstums koši dzeltens, salds.