Vidēji agrīna šķirne ar kraukšķīgām, saldām un sulīgām saknēm. Burkānu audzēšanai augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. Var sēt no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam 35-45 sēklas uz tekošo metru. Izsējas dziļums 2-2,5 cm.
Vidēji agra šķirne. Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5, 20-30 dienu vecus dēstus uz 1m2 trūdvielām bagātās, labi iekultivētās augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmanojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai ātram...
Sēja: aprīlī siltumnīcā vai lecektī, dēstu audzē 4-5 nedēļas, izstāda laukā maijā - jūnijā, reti - 70x70 cm attālumā, vāc pēc 3,5-4 mēnešiem. Ļoti ražīgs hibrīds, galviņas 8-10 kg lielas, skābēšanai.
ĪSAUGĻU GURĶI POLAN HVidēji agrīns hibrīds. Paredzēts audzēšanai atklātā laukā. Augļi nav rūgti, ar lielisku garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Laukā sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz +13 – +14 ºC temperatūrai.
Zirnīši ir ļoti lieli, tos var lietot svaigus, konservēt, saldēt. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus drošāk audzēt stikla vai plēves siltumnīcās. 2,5-3 augus/m². Svaigus piparus lieto salātos, mērcēs, zupās, kā arī konservēšanai.
KABAČI NIMBA Agrīna, ražīga krūmveida cukini šķirne. Ražu var novākt pēc 45–50 dienām. Augļi gaiši zaļi ar tumšākām svītrām, skaisti iegareni, cilindrveida formas. Mīkstums gaišs, stingrs, ar maigu garšu. Lieto svaigā veidā, cepšanai, sautēšanai un konservēšanai.
Kolekcijas, kāpelējoša ziemas muskatķirbju šķirne. Dēstus stāda jūnijā saulainā, siltā no vējiem aizsargātā vietā, auglīgā augsnē. Ienākas 65-75 dienās no dēstu izstādīšanas dobē. Patēriņam sāk izmantot 20-30 cm auglīšus, bet lielos 0,5-1 m garos uzglabā patēriņam ziemas periodā. Tad gatavo biezeni, zupu, sacepumu, sagrieztu šķēlēs cep kā karbonādi....
Vidēji agrīna šķirne. Sēj maijā, jūnijā dārzā dobēs, tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta. 3-5 dēstus izstāda uz 1 m² labi iekultivētā dārza augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Laistīšana sevišķi nepieciešama ziedēšanas,augļu aizmešanās un augšanas laikā. Lieto svaigus, marinēšanai...
Audzē no dēstiem, sējot siltumnīcā podiņos maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām auglīgā dārza augsnē, no vējiem pasargātā vietā. Optimālais patisonu augļu lielums 6 cm diametrā.
Siltumu mīlošs dārzenis ar ložņājošu stublāju. Ražu novāc 111–120 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi bumbierveida formas, miziņa dzeltenīga, mīkstums oranžā krāsā, ar riekstu garšu. Piemēroti uzglabāšanai, sautēšanai, cepšanai, zupām un kulinārijas produktiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Sēklu izsējas norma 1-2 g/m², sēj agri pavasarī un vasarā ar 3-4 nedēļu intervālu, labi iekoptās, irdenās dārza augsnēs. Audzējamas arī siltumnīcā dārzeņiem paredzētā kūdras substrātā. Labas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
Sēja: aprīlī - maija sākumā siltumnīcā, dēstu izstāda laukā jūnija sākumā 15x100-140 cm attālumā. Tiešā sēja uz lauka: jūnija sākumā. Labi aug arī plēves siltumnīcās, izstādīt ne agrāk par martu. Ražu sāk vākt pēc 45-47 dienām pēc uzdīgšanas. Pašauglīgs hibrīds, izturīgs pret kraupi, tolerants pret mozaīku un miltrasu, augļi bez rūgtuma, piemēroti...
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus drošāk audzēt stikla vai plēves siltumnīcās. 2,5-3 augus /m². Svaigu lieto salātos, mērcēs, zupās, kā arī konservēšanai.
Saknes iegarenas. Izaug 28–34 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē uz lauka un zem seguma. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē. Vislabāk aug +18 – +21 ºC temperatūrā.
Sēj maija vidū, no valdošiem vējiem pasargātā vietā. Augšanas laikā normē dzinumu skaitu, atstājot vienu centrālo dzinumu. Novāc augustā, septembrī piengatavības fāzē, kad vālītes seglapas kļuvušas dzeltenas.
Agrīna šķirne, audzēšanai pavasara un rudens periodā. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 10-15 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m2. Mitrumprasīgs augs. Ienākas 20-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Audzē tikai ar dēstu. Sēja: martā siltumnīcā, laukā izstāda maijā 20x20 līdz 40x40 cm attālumā. Ražu vāc augustā. Sīpoli lieli, līdz 1 kg, saldi, svaigam patēriņam un īslaicīgai uzglabāšanai.
Vidēji agrīna, ražīga ‘Iceberg’ tipa galviņsalātu šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās sārtās krāsas dēļ. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 70–80 dienas. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas.
Vidēji vēlīna šķirne. Dēstiem sēj siltumnīcā februārī, martā. Maijās izstāda dobēs 12-16 cm dziļi, barības vielām bagātā augsnē. Puravus uzrušina vairākas reizes sezonā, tā pagarinot balto neīsto stublāju.
Šķirne vidēji agrīna. Stādiem siltumnīcā, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā dēstus izstāda maija sākumā. Labi norūdīti dēsti atklātā laukā pacieš īslaicīgas salnas līdz -3...-5ºC. Veģetācijas periods 60-70 dienas. Izmanto svaigam patēriņam un agrīnai pārstrādei.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Veģetācijas periods – 80 dienas. Augļa mīkstums tumši sarkans, salds, sulīgs. Lai augļi paspētu nobriest, laukā un siltumnīcā izstādāmi stādi.
Vēlīna saldo sīpolu šķirne. Sīpoli ļoti lieli, aptuveni 360-600 g smagi, labvēlīgos apstākļos izaug arī līdz 800 g. Audzē patēriņam svaigā veidā, neilgai uzglabāšanai, piemēroti konservēšanai. Ražu vāc 170-175 dienas pēc iesēšanas. Ieteicams uz lauka stādīt dēstus. Raža jānovāc līdz salnām. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu...
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds. Šķirne izturīga pret īsto miltrasu un kladosporiozi, vidēji izturīga pret gurķu mozaīkas vīrusu. Augļi ar sīkām kārpiņām, nelieli, nekļūst rūgti, pēc noplūkšanas ilgi nezaudē preces izskatu, garšīgi, aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug gaisa un...
Ļoti agrīna, ļoti ražīga hibrīda šķirne, kas sāk ražot ātri un ražo ilgi. Augi atklāta tipa, ar mazu lapotni – tas atvieglo ražas novākšanu. Hibrīds izturīgs pret slimībām, raksturīga vienmērīga ienākšanās visas veģetācijas laikā un ļoti laba reģenerācija pēc šī perioda. Augļi ar lielām kārpiņām, ļoti mazu sēklotni, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē,...
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 52 dienas. Augļi apaļi, ar plānu, zaļu miziņu, lielisku garšu. Var ēst svaigus, cept, sautēt, konservēt. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Dēstus stāda laukā, kad beigušās...
Ražīga, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē svaigam patēriņam, konservēšanai un uzglabāšanai. Ražu vāc 115 dienas pēc sadīgšanas. Saknes vienādas, gludas, mīkstums tumši sarkans, bez svītrām, sulīgs. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi bietēm ir labība, gurķi, puravi, tomāti, sīpoli. Sēklas var būt...
Dārzā, dobēs sēj no agra pavasara līdz vasaras vidum ar 10-20 dienu intervālu, laukā dobēs 1-3 x 10-20 cm attālumā. Gurķu skābēšanai dilles sēj maijā. Augsnes ziņā mazprasīgas. Augstums 100-120 cm.
Zema aveņu tomātu šķirne. Augļi ir gaļīgi, nedaudz šķautņaini, sirds formā, lieli, sver 500–650 g, ļoti garšīgi un aromātiski. Uzturā lieto svaigus. Audzē siltumnīcās un laukā. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra – 20–25 °C. Dīgstus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa.
Dārzā, dobē sēju uzsāk pēc iespējas agrāk. Sēju atkārto ar 10-20 dienu intervālu. Vidēja augstuma stublājs. Lietojami uzturā ar visu pāksti, pat tad, kad tikko ir aizmetušās sēklas, jo pāksts nesatur pergamenta slāni. Zirņi ir mitruma un gaismas prasīga kultūra.
Agrīns hibrīds. Augi izaug gari. Augļi spīdīgi, 25 cm gari, sver apmēram 200–210 g, ienākušies ir dzeltenā krāsā. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās. Audzējot uz atklāta lauka, izvēlas saulainu aizvēju, pirmajās nedēļās ieteicams dēstus piesegt ar agroplēvi. Ēd svaigas, ceptas, var konservēt, sautēt,...
SKĀBENES BROADLEAVEDDaudzgadīgas. Viens no agrīnākajiem lapu dārzeņiem. No sadīgšanas līdz pirmajai ražai paiet 45–50 dienas. Pret augsni nav prasīgas. Var augt arī paēnā. Sēj agri pavasarī vai vasaras otrajā pusē.
Ļoti agrīna, zema auguma šķirne, piemērota audzēšanai uz lauka vai plēves siltumnīcā. Dēstiem sēj siltumnīcā martā, aprīlī. Laukā izstāda maij beigās, jūnijā. Augļi ienākas 90-110 dienās. Augļa vidējais svars 70 g.
Saknes piemērotas pārstrādei - nezaudē krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā smilšmāla augsnē.
Sēj laukā dobē, trūdvielām bagātā augsnē aprīlī, maijā, jūnijā. Lietošanas gatavību sasniedz agri 45-60 dienās. Vēlams nodrošināt optimālu mitruma režīmu. Patēriņam var plūkt atsevišķas lapiņas vai novākt ar visu rozeti.
Gara auguma, vidēji agrīna, sena šķirne. Augļi gana lieli, ar plānu miziņu, sulīgi, saldi, garšīgi. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena spēcīgākajiem dabiskajiem antioksidantiem. Labi aug arī vēsākā vasarā, jo šķirne selekcionēta Krievijā, Sibīrijā. No viena auga sezonā var iegūt 12–18 kg ražas. Ēd svaigus, konservē, izmanto mērču gatavošanai.
Vidēji agra Nantes tipa šķirne. Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka slejās vai 30-40 cm attālās rindās 40-60 sēklu uz rindas tekošo metru. Raža ienākas 105-110 dienās pēc sadīgšanas. Saknes saldas, 16-18 cm garas. Uzglabājas labi.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk, kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku. Galviņas smagas - līdz 1 kg, lielas un sulīgas.
Agrīna šķirne. Izaug 25-28 dienu laikā pēc sējas. Saknes lielas, apaļas, sarkanas, neplaisā. Mīkstums balts, vietām ar sārtu nokrāsu, sulīgs, ar maigu garšu. Redīsos ir daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir fermenti, kas uzlabo vielmaiņu. Vislabvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai ir 16-20 °C. Sēklas sāk dīgt pie 2-4 °C.
Agrīna, bez stīgām, ļoti ražīga remontantšķirne. Izturīga pret salu, kaitēkļiem un slimībām. Krūmiņi izaug 15–20 cm augsti. Sāk ražot pirmajā gadā pēc iestādīšanas un ražo no jūnija līdz pirmajām salnām. Ogas sver 3–5 g, ir smaržīgas, saldas. Labi aug daļējā ēnā, vieglā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē. Sausuma laikā jālaista.
Agra šķirne. Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. 40-60 sēklu uz tekošo metru sēj aprīlī, maijā. Izsējas dziļums 2-2,5 cm. Sēklu dīgšanas un saknes piebriešanas laikā īpaši nepieciešams mitrums. Kraukšķīgas, saldas un sulīgas saknes.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Izaug 50–60 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā lieto lapu kātiņus un lapas. Audzē vasaras un rudens ražai. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
Sāk ražot 48–52 dienā pēc sadīgšanas. Augļi ar melniem dzelksnīšiem, garšīgi, aromātiski. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Paredzēti audzēšanai atklātā laukā un siltumnīcās.
Vēlīna šķirne. Ienākas 110—120 dienas pēc iesēšanas. Sīpolam ir koši sarkana miza, tas ir vidēja lieluma, ar maigu garšu. Lieliski saglabājas ziemā. Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sakumā. Vispiemērotākā ir mālsmilts un trūdvielām bagāta, ne pārāk mitra, viegla smilšmāla augsne. Sīpoliem ieteicamie priekšaugi: galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Dilles ir viens no populārākajiem garšaugiem un ārstnieciskajiem augiem. Uzturā lieto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Var audzēt visu gadu. Lai jums visu vasaru būtu dilles, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Dēstiem siltumnīcā audzē 14-20 dienas 4-5 cm diametra podiņos. Laukā izstāda pēc salnām saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
DĀRZA SPINĀTI WINTERRIESEN Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Sēj agri pavasarī vai rudenī. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Ja iesēj karstā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga. Vislabāk ražo vidēji smagā, pietiekami auglīgā augsnē.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga indeterminanta šķirne. Piemēroti audzēšanai segtajās platībās (stikla un plēves seguma), izsēt agri pavasarī 15-20ºC temperatūrā, izpiķēt un izstādīt 45x45 cm attālumā. Augļi 80-120 g smagi.
Saknes lielas, apaļas, nesazarojušās. Iekšpuse balta – tāda saglabājas arī pēc sala un pārstrādes. Vislabāk ienākas vidēji smagā, ar humusu bagātā, labi iestrādātā, ne slapjā augsnē.
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Hibrīdam raksturīga intensīva augšana. Piemēroti Kornišonu audzēšanai. Augļi nelieli, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni. Nepaliek rūgti. Var ēst svaigus, tie piemēroti arī skābēšanai un marinēšanai. Hibrīds izturīgs pret kladosporiozi, īsto miltrasu. Vidēji izturīgs pret gurķu mozaīkas...
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēj sākot no aprīļa sākuma līdz maija beigām dobēs 20-25 cm attālās rindās, 15-20 cm sēklu no sēklas. Patērņam vāc nepilnīgi nobriedušas sēklas sākot no jūlija beigām.
MELONES RETATO DEGLI ORTOLANISiltumu mīloši dārzeņi, audzēšanai siltumnīcās vai uz atklāta lauka, izvēloties siltu, no vēja pasargātu vietu. Augļi garšīgi, aromātiski. Uz viena auga jāatstāj ne vairāk par 2–3 augļiem. Ražu novāc vasaras beigās, rudenī pirms salnām.
DĀRZEŅPIPARI JALAPENO M Agrīna aso papriku šķirne. Veģetācijas periods 65–75 dienas. Augļi izaug 7,5–8 cm gari, ienākušies ir sarkani. Jau vairāk nogatavojušies augļi, jo tie asāki. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos.
Audzē kā viengadīgu, nokarenu augu. Stublāju garums līdz 180 cm. Neaizstājams augs iekarināmajos podos, labi sader kopā ar citiem spilgtas krāsas augiem. Var audzēt arī kā paklājaugu. Viens augs ar savām lapām var nosegt 1 m² puķu dobes platības, veidojot blīvu paklāju. Sēklas dīgst lēni un nevienmērīgi pie + 30-35 °C. Augs izturīgs pret īslaicīgām salnām.
Augļiem šķīvīša forma,mīkstums balts, garšīgāks nekā kabačiem vai cukini. Ir patīkama jaunu sēņu un gurķu piegarša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams audzēt stādus
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.