Vēlīna, ražīga, pret slimībām izturīga universāla hibrīda šķirne. Ražu novāc 130-135 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes gludas, sulīgas, izturīgas pret plaisāšanu, koši oranžā krāsā, serde maza. Hibrīds paredzēts lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai, konservēšanai. Ražu var novākt pirms pašām salnām - vēlāk noraktos burkānos ir vairāk karotīna un...
Veģetācijas periods 95 dienas. Saknes izaug 16-18 cm garas, gludas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3-4 gadiem. Iesējot jūnijā, var uzglabāt līdz martam.
Īpaši agrīna šķirne. Veģetācijas periods – 73–78 dienas no iesēšanas. Saknes apaļas, saldas, nekļūst zaļas pat tad, ja izlien no augsnes, neplaisā. Uzturā lieto svaigus, var pārstrādāt un saldēt. Apaļās saknes var konservēt nesagrieztas kopā ar citiem dārzeņiem.
Augļi apaļi, ar zilganpelēku mizu, sver līdz 4–9 kg. Mīkstums oranžs, garšīgs. Lai iegūtu agrāku ražu, stāda podiņos. Lieto svaigus, sautē, piemēroti ievārījumiem, mērcēm, zupām un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug auglīgā smilšmāla augsnē aizvējā. Augļus var glabāt septiņus mēnešus vai pat ilgāk.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi konusveida, apmēram 100-120 g smagi, violetā krāsā, sulīgi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi dekoratīvi, ieapaļi, atgādina tomātus. Svars 30-80 g, biezas sieniņas, ar labām garšas īpašībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Stādus laukā stāda pēc salnām, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu, auglīgu augsni.
Vaisiai stambūs, kubo formos, raudonos spalvos, 8–10 mm storio sienelėmis. Puikiai dera šviesos trūkumo ir žemesnės temperatūros sąlygomis. Tinka šviežiam vartojimui ir perdirbimui. Optimali paprikos sėklų dygimo temperatūra + 22–25 °C. Daigai išdygsta per 14–22 dienas.
Agrīns ‘Kapia’ tipa aso papriku hibrīds. Augi vidēji augsti. Nogatavojušies augļi tumši sarkani, 15 cm gari, 4 mm biezām sieniņām. Audzē polietilēna un stikla siltumnīcās. Paprikām nepieciešams mitrums - jālaista 2-3 reizes nedēļā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 500-1000.
Ļoti vērtīgs dārzenis, satur daudz kālija. Lieto svaigus, vārītus, ceptus, sautētus un konservētus.. Vislabāk aug vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Saknes var pārziemo laukā zem sniega. Pavasarī tās būs sulīgākas un garšīgākas, nekā glabājot pagrabā.
Agrīna, ražīga, pret miltrasu izturīga krūmveida patisonu šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. 4-5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki - cepšanai, sautēšanai un pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja...
Lapu pētersīļu šķirne. Veģetācijas periods – 80-90 dienas (pavasara/vasaras ražai) vai 150-180 dienas (rudens ražai). Lapas kuplas, tumši zaļas, krokotas. Lapās esošās ēteriskās eļļas uzlabo ēdienu garšu. Lapas var saldēt, kaltēt, tajās daudz vitamīnu un minerālvielu. Pētersīļi prasīgi pret gaismu un augsni. Vislabāk aug mālsmiltī.
Divgadīgs lapu dārzenis. Veģetācijas periods - 55 dienas. Uzturā lieto lapas un lapu kātus. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug neitrālā, ar humusu bagātā smilšmālā. Piemērotas vārīšanai, sautēšanai, cepšanai un konservēšanai. Lapās un lapu kātos daudz karotīna, īpaši daudz C, B1, B2 vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu.
Vidēji vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods – 100–110 dienu. Augļi ir apaļi saplacināti, šķautņaini, sver līdz 10 kg. Nogatavojušos ķirbju miza ir brūngana, mīkstums – oranžs, salds. Uzturā sautē, piemēroti ievārījumu mērču, zupu gatavošanai un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug aizvējā, smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna lapu pētersīļu šķirne ar gludām, aromātiskām, tumši zaļām lapām. Šķirne tiek novērtēta ne tikai lapu, bet arī sakņu dēļ. Audzē pavasara/vasaras un rudens ražai. Agrai pavasara ražai sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā. Labi aug vieglā, mitrā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds. Šķirne izturīga pret īsto miltrasu un kladosporiozi, vidēji izturīga pret gurķu mozaīkas vīrusu. Augļi ar sīkām kārpiņām, nelieli, nekļūst rūgti, pēc noplūkšanas ilgi nezaudē preces izskatu, garšīgi, aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug gaisa un...
Vidēji agrīns hibrīds, paredzēts audzēšanai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 47-52 dienas. Augļi ar rupjām kārpiņām, ar lielisku garšu, intensīvi zaļā krāsā. Izturīgi pret gurķu vīrusu slimībām. Var lietot svaigus, konservēt un skābēt. Vislabāk aug trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā gurķus...
Agrīns pašapputes hibrīds. Augļi gaiši zaļā krāsā, cilindriskas formas, nelieli (garums 8—10 cm), klāti ar lielām kārpiņām. Augi izturīgi pret kraupi, labi panes neīsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā, skābēt un marinēt. Vislabāk aug gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē,...
Agrīns, ražīgs, pašapputes hibrīds. Sāk ražot 50 dienas pēc sadīgšanas. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi zaļi, cilindriskas formas, ar lielām kārpiņām, nav tendences pāraugt. Šķirne aug intensīvi, izturīga pret slimībām. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai un marinēšanai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu.
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Paredzēts audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi ar kārpiņām, tumši zaļā krāsā, ar lielisku garšu, nav rūgti, garums 7-12 cm. Augļi cilindriskas formas, nelielām sēklām. Šķirne izturīga pret mozaīkas vīrusu, īsto miltrasu, kladosporiozi. Pemēroti transportēšanai. Der konservēšanai, skābēšanai un...
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi ar lielām kārpiņām. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemēroti marinēšanai, skābēšanai un lietošanai svaigā veidā. Šķirne izturīga pret neīsto miltrasu. Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 13–14 °C temperatūrai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā,...
Ļoti agrīns, ražīgs hibrīds. Daudz augļu - vienā posmiņā veidojas 3–4 nelieli gurķīši ar gludu mizu, tie nav rūgti. Hibrīds ir izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, vidēji izturīgs pret neīsto miltrasu. Gurķus audzē uz atklāta lauka un zem seguma. Var audzēt pie balstiem. Lieto svaigus, var konservēt un skābēt.
Hibrīds audzēšanai uz atklāta lauka. Augļi pareizas formas, 8-10 cm gari, gaiši zaļā krāsā, lielām kārpiņām. Nepāraug un nedeformējas. Hibrīds lieliski piemērots patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, bet īpaši - skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā augsnē, kurā ir daudz barības vielu, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Ļoti agrīns pašapputes hibrīds. Veģetācijas periods 37–40 dienas no sadīgšanas. Augļi nelieli, 8-10 cm gari, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni, labas garšas, nepaliek rūgti. Hibrīds izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, īsto miltrasu. Gurķus audzē uz lauka, polietilēna un stikla siltumnīcās. Lieto svaigus, konservē, skābē. Sēklas var būt...
Augļi bumbiera formas, ar zaļu, svītrainu mizu, sver apmēram 10 kilogramus. Mīkstums oranžā krāsā, salds, ar riekstu garšu. Var lietot svaigus un uzglabāt ilgāku laiku, sautēt, cept, pievienot zupām un sacepumiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Augļi lieli, cilindrveida, tumši violetā krāsā. Mīkstums stingrs, balts. Baklažānus augstās uzturvērtības dēļ īpaši novērtē veģetāriešu virtuvē. Pārtikā lieto svaigus, ceptus, sautētus, var konservēt. Augļus novāc, kad to miziņa ir spīdīga - vēlāk tie var kļūt rūgti. Lielāku ražu var gaidīt, ja audzē zem seguma.
Agrīns hibrīds, noturīgs pret slimībām. Vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods – 80–90 dienu. Vienāda izmēra galviņas, diezgan stingras, apaļas, sver 1–2 kg, garšo lieliski. Savojas kāposti ir noturīgāki pret temperatūras svārstībām un mitruma trūkumu nekā baltie galviņkāposti. To enerģētiskā vērtība ir divreiz lielāka nekā baltajiem...
Vidēji agrīns, ražīgs ziedkāpostu hibrīds vasaras – rudens ražai. Ražu novāc 85–90 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas baltas, cietas, blīvas, pārklātas ar lapām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un konservēšanai. Labi aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa nosaukums...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ražu novāc 58–63 dienas pēc iestādīšanas. Ziedkopas nelielas, kompaktas, baltas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Ziedkāposti–vieni no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Piemērotākais priekšaugs - gurķi, pākšaugi un saknes.
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras ražai. Labi pacieš karstumu. Augi ļoti izturīgi, audzelīgi, ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods 75-85 dienas. Ziedkopas baltā krāsā, cietas, blīvas, sver 1,6-2 kg. Lieto svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Vēlīns ražīgs ziedkāpostu hibrīds rudens ražai. Ražu ievāc 80–100 dienu no stādu iestādīšanas. Ziedkopas baltā krāsā, lielas, cietas, blīvas. Uzturā lieto svaigus, sasaldē, konservē. Ziedkāposti ir viens no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapas tumši zaļas, ļoti aromātiskas. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem – burkāniem, bietēm, salātiem, redīsiem u.c. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Agrīna sakņu pētersīļu šķirne vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 110-150 dienas. Saknes gludas, līdz 15 cm garas, miziņa balta, mīkstumam patīkama smarža. Var lietot svaigus, pārstrādāt. Pārtikā izmanto arī lapas. Agrai pavasara ražai var sēt rudenī. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai mitrā smilšmāla augsnē.
Viengadīgs zālaugs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā izmanto smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotīns, daudz C vitamīna. Zaļās lapiņas liek uz sviestmaizēm, tās var pievienot gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi būtu...
Šalotes ir pazīstamas arī kā vairāku sīpolu. Sāk ienākties 115 dienas pēc iesēšanas. Galviņas mazliet mazākas par parastajiem sīpoliem, ar sarkanbrūnu mizu, asu garšu. Uzbūve līdzīga ķiplokiem. Uz lauka sēj aprīļa beigās – maija sākumā. Lieliski glabājas ziemā. Izaudzētā produkcija der kā stādāmais materiāls nākamajā sezonā. Labi ražo mālsmilts un...
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīna, pret izziedēšanu izturīga lapu salātu šķirne. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 50–55 dienas. Lapiņas ļoti kruzuļainas, tumši sarkanas. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 ºC. Nav siltumprasīgi, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Agrīna lapu salātu šķirne, ļoti līdzīga šķirnei ‘Grand Rapids’, tikai ražīgāka, izturīgāka pret slimībām, izceļas ar skaistāku krāsu. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35—50 dienās. Lapas nedaudz rievainas, vēdekļveida. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav...
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Vidēji agrīna, pret neīsto miltrasu izturīga sviesta tipa salātu šķirne. Veido atvērtu galviņu. Lapas brūngani sarkanas, gludas, nedaudz viļņotas, stingras, ar labu garšu. Var audzēt visu gadu uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Piemēroti audzēšanai podos. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Pret slimībām noturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē laukā pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Liels cers ar daudzām robainām lapiņām, kas atgādina ozola lapas. Salātiem nav vajadzīgs liels siltums, bet tiem patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, dažādus...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Lapas ļoti krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav nezāļu. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
Vienligzdu sīpolu šķirne. Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Agrīna šķirne. Ienākas 120 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 105 g, elipses formas, ar dzeltenu miziņu. Lielā sausnas daudzuma dēļ lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Vidēji vēlīna šķirne. Ienākas 129—132 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 160—165 g, izaug līdz 5 cm diametrā un 12—14 cm gari, pārklāti ar brūngani dzeltenu miziņu. Lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Veģetācijas periods 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, stublājs beidzas ar nelielu, ovālu, sarkanīgu, maigas garšas sīpoliņu. Var lietot svaigus, īpaši garšīgi cepti. Iztur sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iestrādātā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē.
Loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90...
Vidēji agrīna šķirne. Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli apaļīgi plakani, ar baltu mizu, sver aptuveni 105 g, ar maigu garšu. Lieto svaigus, piemēroti neilgai uzglabāšanai. Šīs šķirnes sīpolus var audzēt loku un mazu sīpoliņu ieguvei (piemēroti konservēšanai). Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne...
Vidēji vēlīna, ražīga galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Izaug 80–85 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Neveido ziedkopas. Galviņas lielas, garšīgas, kraukšķīgas, lapu maliņas krokotas. Sāk dīgt, kad augsnes iesilst līdz 4 °C. Kad dēstiem izaug īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm attālumā. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā un...
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Viengadīgs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā lieto sīkās, aromātiskās lapas ar pikanto garšu. Svaigas lapiņas liek uz sviestmaizēm, pievieno gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās. Lai visu laiku būtu kressalāti, tie jāsēj ik pēc 7-14 dienām. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotēns, B grupas...
Vidēji agrīna, ļoti ražīga, gara auguma (izaug līdz 3 m) sviesta pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas, 20-25 cm garas, 2-3 cm platas, plakanas. Ražo ilgi un bagātīgi. Piemērotas lietošanai konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Ļoti jūtīgas pret salnām. Šīs pupiņas piemērotas žogu, lapeņu un citu būvju...
Ļoti agrīns, ražīgs zema auguma hibrīds. Piemērots lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Veģetācijas ilgums 56 dienas. Augļi lieli, ieapaļi, aptuveni 100-150 g smagi, ātri krāsojas koši sarkani iekšpusē un no ārpuses. Hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tāpēc piemērots audzēšanai zem seguma un labi aug uz lauka pat vēsā un mitrā vasarā. Sēklas...
Agrīna, ļoti ražīga zema auguma hibrīda šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. Augļi iegarenas formas, 100–120 g smagi, sarkani. Labi aizmetas pat vēsā vasarā. Augi izturīgi pret baktēriju un sēnīšu izraisītām slimībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē uz lauka un zem seguma. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta,...
Lieliska, dārzkopju amatieru iecienīta vidēji agrīna šķirne. Augi izaug līdz 2 metrus gari, tādēļ nepieciešami balsti. Augļi lieli, apmēram 200-600 g smagi, garšīgi. Šķirne piemērota audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās. Visu veģetācijas laiku jāizkniebj dzinumi lapu padusītēs. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista dienas pirmajā pusē.
Agrīns, liela auguma hibrīds. Augļi sarkanā krāsā, sver aptuveni 130-145 g. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās. Optimāla sēklu dīgšanas temperatūra 20-25 °C. Stādus piķē podiņos, kad tiem ir pirmā īstā lapiņa. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā.