Agrīna, ražīga lobāmo dārza zirņu šķirne. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Augi izaug 45-65 cm gari. Zirnīši zaļi, saldi, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, kaltētus, saldētus. Var konservēt. Sēj agri pavasarī, kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt pēc 4-5...
Agrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Pirmās var sākt plūkt, kad tās izaugušas 5–6 cm garas. Lai ilgāk priecātos par ražu, sēj ik pēc 3 nedēļām no marta līdz jūnijam. Pākstis lieto svaigas, piemērotas saldēšanai. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
Ražīga hibrīda šķirne. Veģetācijas periods – 85 dienas. Veido baltus, gaļīgus gumus. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Gumus var pievienot salātiem vai zupām, gumus un lapas – kaltēt un pievienot ēdienam visu ziemu. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Labi aug auglīgā, labi mēslotā...
Daudzgadīgs augs ar dzeltenām, saldām un smaržīgām ogām. Ražo no jūnija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu. Tajās ir ogļhidrāti, organiskās skābes, C, B un P vitamīns.
Vidēji agrīns, daudzgadīgs augs ar īpaši lielām, sarkanām, saldām un smaržīgām ogām. Pirmās ogas var nobaudīt jau 3,5 mēnešus pēc stādīšanas. Ražo no jūlija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu.
Sen pazīstama un viena no pircēju iecienītākajām šķirnēm, kas tiek novērtēta īpašās garšas dēļ. Tas ir vidēji agrīns hibrīds, kas sāk ražot 48–52 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi pareizas formas, gaiši zaļā krāsā, vidēji lielām kārpiņām, melnām adatiņām, aromātiski. Lieto svaigus, marinē un skābē. Audzē uz lauka un siltumnīcā.
Agrīna šķirne audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi sver apmēram 5–7 kg, augļa mīkstums ļoti salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, izvēlas no vēja aizsargātu, saulainu vietu dārzā. Lai augļi paspētu nobriest, kā uz lauka, tā siltumnīcā, stāda dēstus. Dēsti var aiziet bojā, ja temperatūra ir zemāka par 15 °C. Raža jānovāc pirms pirmajām salnām.
Vidēji agrīna šķirne, universāla, paredzēta lietošanai svaigā veidā, pārstrādei un uzglabāšanai. Lapas nelielas. Veģetācijas periods 110–120 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Agrīns hibrīds. Gataviem augļiem miziņa dzeltena. Mīkstums sarkans, sulīgs, ļoti salds. Augļi sver līdz 6 kg. Sēj aprīļa beigās, bet pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās - jūnija sākumā. Audzē uz lauka un zem seguma. Hibrīds izturīgs pret īsto un neīsto miltrasu.
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi lieli, 23 cm gari, melni, spīdīgi, sver līdz 210 gramiem. Mīkstums stingrs, balts. Audzēšanai siltumnīcās. Baklažāniem patīk mitrums, tie jālaista ar siltu ūdeni dienas pirmajā pusē. Baklažāni ir mazkaloriju dārzenis. Tajos ir 93,2 procenti ūdens, 3 procenti cukura, līdz 1,2 procentiem šķiedrvielas, kālija un citu sāļu, kā arī...
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Nobriest 80–90 dienu laikā pēc stādu izstādīšanas. Raža jānovāc, kamēr galviņas ziedi ir pumpuru fāzē. Vislabāk aug auglīgā, trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Pārtikā lieto vārītus, ceptus, saldētus, svaigus.
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne bez sānu dzinumiem. Izturīga pret gaismas trūkumu. Veģetācijas periods – 75 dienas. Ziedkopas blīvas, tumši zaļas. Audzē agrai pavasara un vasaras ražai. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Var ēst svaigus, vārītus, ceptus. Piemēroti sasaldēšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja...
Vidēji agrīna, universāla šķirne. Vasarā pārtikā lieto jaunās biešu lapiņas, vēlāk - saknes. Saknes garas, lielākā daļa mēdz būt virs zemes. Mīkstums intensīvi sarkanā krāsā. Saknes labi piemērotas pārstrādāšanai - vārot nezaudē krāsu. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods apmēram 60 dienas. Šīs šķirnes saknēm raksturīga salda, maiga garša. Mīkstums tumši sarkanā krāsā ar baltiem, platiem gredzeniem. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, sautēšanai, cepšanai. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē...
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods – apmēram 120 dienas. Saknes apaļas, mīkstums tumši sarkanā krāsā, bez baltiem gredzeniem, miziņa gluda. Saknes piemērotas pārstrādāšanai, vārot nezaudē krāsu. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā,...
Vēlīna, ražīga hibrīda šķirne ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods – 149 dienas no dēstu iestādīšanas. Stāda līdz 15 maijam. Galviņas ļoti lielas, apaļas, lapas klātas ar vaska slānīti, iekšpusē kacens īss. Piemēroti skābēšanai rudenī, ilgai uzglabāšanai un skābēšanai ziemā. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā, neskābā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla...
Agrīns hibrīds. Veģetācijas periods 120–130 dienas no stādu iestādīšanas. Stublājs var sasniegt 100–110 cm augstumu. Lai galviņas augtu ātrāk, kad tās sāk veidoties, jānoplūc auga galotne. Augi pacieš salu, iztur -8 līdz -10 °C temperatūru. Tiem nepieciešama gaisma, pārāk blīvi iestādīti ražo slikti. Lieto vārītus, sautētus, var marinēt, skābēt, saldēt....
Agrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne, izturīga pret miltrasu. Izaug 60 dienās. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Nav tendences nodzeltēt. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Agrai pavasara ražai sēj jau rudenī. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Lieto kā salātus.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Gara auguma šķirne. Audzē polietilēna siltumnīcās, uz lauka vai uz balkona. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta. Augļi sīki, bumbiera formas, ļoti garšīgi, sver apmēram 15–20 g. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Agrīna, zema auguma tomātu šķirne. Augļi ovāli, nedaudz šķautņaini, sver aptuveni 80-90 g, ienākušies - tumši sarkani. Šajos tomātos ir īpaši daudz likopēna - vielas, kam piemīt antioksidanta īpašības. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā. Lieto svaigus, piemēroti konservēšanai, mērču pagatavošanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Zema auguma, ražīga tomātu šķirne ar maziem augļiem. Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, oranžā krāsā, līdz 30 g smagi Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Tomātos daudz vitamīnu un minerālvielu. Vislabāk aug 22-24 °C temperatūrā. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista ar siltu...
Zema auguma, dārzkopju amatieru iecienīta tomātu šķirne ar maziem auglīšiem. Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, skaisti sarkanā krāsā, līdz 30 g smagi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug 22-24 °C temperatūrā. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista ar siltu ūdeni...
Ļoti agrīna, gara auguma hibrīda šķirne. Augļi izturīgi pret plaisāšanu, svars 110-135 g. Šis hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tādēļ piemērots audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Augiem nepieciešami balsti. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta, saulaina un silta vieta. Tomātiem patīk dziļi uzirdināta augsne, kura mēslota...
Vidēji agrīna, gara auguma, ražīga šķirne. Augļi ovāli, dzelteni, 30-40 g smagi, garšīgi. Vienā ķekarā ienākas 10-15 augļi. paredzēti audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta. Var lietot svaigus, īpaši piemēroti konservēšanai.
Vidēji agrīna augsto tomātu šķirne. Veģetācijas periods - 90 dienas. Augļi plakani, šķautņaini, sver apmēram 180-200 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, ir piemēroti mērču gatavošanai. Sēklu dīgšanai piemērotākā temperatūra 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmā īstā lapiņa. Audzē siltumnīcās.
Augi ir vidēji augsti. Augļi nelieli, oranži, bez sēklām. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Stādus laukā stāda, kad beigušās salnas. Audzējot uz lauka, jāizvēlas auglīga augsne, saulaina, no vēja pasargāta vieta. Var lietot svaigus, konservēt, cept un sautēt. Paprikās ir daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši kālija, un P vitamīna, C, B grupas, E vitamīnu.
Ļoti agrīna, augsta šķirne. Augļi aug ķekaros, sver 15–20 g. Uzturā lieto svaigus, var konservēt. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti, jāizvēlas saulaina un silta vieta aizvējā. Vislabāk aug 22–24 °C temperatūrā.
Ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Sēklas baltas, lielas. Nogatavojas 95-110 dienās no sēklu sadīgšanas. Krūms 30-40 cm augsts, lapas vidēji kuplas. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā augsnē, kas bagāta ar trūdvielām un pavasarī ātri iesilst, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Agrīna, ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Nobriest 60-70 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas baltā krāsā, ovālas, ar sārtas krāsas dzīsliņām, ar lielisku garšu. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātās vietās. Tajā pašā vietā var sēt...
Gara auguma, vēlīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis violetā krāsā. Nepāraugušas pupiņu pākstis ar sēklām piemērotas izmantošanai pārtikā. No tām gatavo piedevas, vāra zupas, der konservēšanai. Termiski apstrādājot, pākstis kļūst zaļas. Šķirne izturīga pret bakteriozi. Sēj tieši augsnē maija otrā pusē, kad maza salnu iespējamība. Augiem nepieciešami balsti.
Agrīna krūmveida, ilgi ražojoša sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Pākstis tumši violetas, taisnas, 14 cm garas. Augi dekoratīvi, zied sārtiem ziediem. Vislabāk aug 20–25 ºC temperatūrā, vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Daudzgadīgs, agrīns dārzenis. Lapu kāti gari, nedaudz kantaini, sarkani vai sārti. Tajos daudz C un P vitamīna, minerālvielu, organisko skābju. No kātiem vāra kompotu, marmelādi, ievārījumu, spiež sulu. Labi aug trūdvielām bagātā, mitrā, bet ne slapjā augsnē. Vienā vietā var augt 10 un vairāk gadus.
Vidēji agrīna ziemas rutku šķirne. Raža izaug 68-75 dienu laikā pēc sadīgšanas. Saknes melnas, apaļas, apmēram 250–400 g smagas. Mīkstums balts, sulīgs, ar asu garšu. Sēj jūnija otrajā pusē. Labi uzglabājas ziemā. Saknēs ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, organiskās skābes, aminoskābes, minerālvielas, C, B1, B2, PP vitamīns, karotīns, fitoncīdi, holīns,...
Augļi izaug līdz 8 cm gari, ar 3 mm biezām sieniņām, ienākušies - oranžā krāsā. Piemērotākā temperatūra paprikas sēklu dīgšanai + 22-25 °C. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Uz lauka stādus stāda, kad beigušās salnas. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 85 dienas, pirmo ražu var sākt ievākt pēc 55 dienām. Saknes 18–20 cm garas, ar strupu galu, agri iegūst raksturīgo krāsu no ārpuses un iekšpuses. Saldi, kraukšķīgi. Piemērots audzēšanai buntītēs pārdodamajai ražai. Iesējot jūnijā, var glabāt līdz martam. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Agrīns hibrīds. Audzē pavasara un vasaras ražai zem seguma vai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 55–60 dienas. Galviņa sver aptuveni 1–2 kilogramus. Hibrīds izceļas ar labu galviņu kvalitāti, bagātu ražu, augiem nav tendences izziedēt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, sīpoli,...
Agrīna šķirne. No sadīgšanas līdz ražas iegūšanai paiet 88 dienas. Augļi ieapaļi, nelieli, sver 1-1,5 kg, pēc nobriešanas - oranžā krāsā, satur daudz karotīna. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, garšīgs. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai, sautēšanai un cepšanai.
Vidēji agrīns ķīnas kāpostu hibrīds rudens ražai. Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas lielas, cieši sagriezušās, sver aptuveni 1,5–2 kg. Uz lauka sēj jūlijā. Labi ražo mālsmiltī vai vieglā un vidēji smagā smilšmālā. Ja trūkst mitruma, nepieciešams laistīt. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, tomāti, bietes, kartupeļi.
Vidēji agrīna šķirne. Krokainie kāposti, atšķirībā no citiem, neveido galviņas. Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augi pacieš pat –15 °C stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Universāla, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē agrai pavasara, vasaras un rudens ražai. Rudens ražu var saglabāt ilgāk. Veģetācijas periods – 65 dienas. Galviņas cieši sagrieztas, sver apmēram 0,9–1,6 kilogramus. Hibrīds izturīgs pret galviņu puvi un krustziežu sakņu augoņiem. Vislabāk aug smilšmāla un vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē. Sēklas var...
Agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Stublāja paresninājumi ar maigu garšu, vidēji lieli, neplaisā un nepārkoksnējas, nav tendences izziedēt. Ēd svaigus, vārītus, sautētus, arī jaunās lapiņas piemērotas zupām, salātiem, tajos daudz vērtīgu uzturvielu. Stublāja paresninājumus vēsā telpā vai ledusskapī var glabāt vairākus mēnešus. Labi aug ar trūdvielām...
Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
Vidēji agrīna saldās kukurūzas šķirne. Augi izaug 1,4–1,5 m augsti. Vālītes garas, uz stublāja 2–3, graudi dzeltenā krāsā, ar labu garšu. Vālītēs daudz cukura, cietes, olbaltumvielu un vitamīnu. Vālītes sāk novākt augusta vidū, kad graudi ir mīksti un sulīgi. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā,...
Agrīna saldās kukurūzas šķirne. Veģetācijas periods – 90 dienas. Augi izaug līdz 180–220 cm augsti. Veido mazas, saldas dzeltenas vālītes. Kukurūzu uzturā lieto svaigu, var pārstrādāt, ļoti piemērota konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, mitrā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Vēlīna šķirne, viena no šķirnēm ar vislielākajiem augļiem. Augļi koši oranžā krāsā, apaļi, izaug 50–70 kg smagi. Augi aug lekni, labi jūtas auglīgā augsnē, siltās un mitrās vietās. Lai iegūtu agrāku ražu, jāsēj podiņos. Ja vēlaties, lai ķirbji izaugtu lielāki, jāizkniebj daļa aizmetņu, atstājot 2–3. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no...
Vidēji agrīna, ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 105-110 dienas. Saknes izaug līdz 18-20 cm garas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai ziemā. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai...
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug 20-22 cm garas. Veģetācijas periods 120-130 dienas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un ilgstošai uzglabāšanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Puskrūmu ķirbju hibrīds. Veģetācijas periods 85 dienas. Augļu miziņa tumši zaļa, ar pelēkām svītrām, augļi izaug līdz 1,5 kg smagi. Mīkstums dzeltens, ļoti salds. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, stādi jāaudzē podiņos. Var lietot svaigus, cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi uzglabājas līdz...
Agrīns, ražīgs puskrūmu hibrīds, kas labi ražo arī vēsākā vasarā. Augļu miza koši oranža, augļi sver 1,2-1,6 kg. Mīkstums oranžs, ļoti salds. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, izkniebj daļu aizmetņu, atstāj divus vai trīs. Piemēroti cepšanai, sautēšanai, vārīšanai. Augļi labi saglabājas līdz februārim.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu novāc 110 dienas pēc dēstu iestādīšanas. Augļi izaug 30–40 cm gari, sver 3–4 kg. To forma atgādina vijoli, mīkstums oranžā krāsā, salds. Var sautēt, cept, izmantot zupām un sacepumiem. Ražu var saglabāt 5–6 mēnešus. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē.
Ražu novāc 80 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindriskas formas, 15-17 cm garas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, ne pārāk slapjā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas, sazarojušās, saplaisājušas.
Vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, saldas, izaug līdz 18–24 cm garas, nav tendences plaisāt. Lielās masas un sastāvā esošā lielā cukura daudzuma dēļ īpaši piemērota sulas ražošanai. Lieliski uzglabājas ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vēlīna, ļoti ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, 16-18 cm garas, sulīgas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Šķirne piemērota mehāniskai ražas novākšanai. Audzē lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un uzglabāšanai ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Vidēji agrīna cukurzirņu šķirne. Augi izaug apmēram 60 cm augsti. Lietošanai derīgas pākstis izaug 50-65 dienās. Pārtikā lieto pākstis kopā ar sēklām. Piemēroti vārīšanai, sautēšanai, konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4-5 gadiem.
Lapas gaļīgas, biezas, ar spinātu garšu, bet sīkākas, ilgi nepāraug, uzkrāj daudz C vitamīna, karotēna. Uzturā lieto jaunas lapiņas un lapu kātiņus. Pēc nogriešanas ataug. Siltummīļi, audzē vasarā. Vislabāk ražo vidēji smagā, trūdvielām bagātā un pietiekami auglīgā augsnē.
Vidēji agrīns rutku hibrīds. Pēc iesēšanas izaug 70-85 dienās. Saknes lielas, izaug līdz 35-40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgai uzglabāšanai. Vislabāk ienākas dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Saknēs ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, organiskās skābes un aminoskābes, minerālvielas, C, B1, B2, PP...
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi dekoratīvi, ieapaļi, atgādina tomātus. Svars 30-80 g, biezas sieniņas, ar labām garšas īpašībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Stādus laukā stāda pēc salnām, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu, auglīgu augsni.
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods - 90 dienas, pirmās ražas novākšanu var sākt 60 dienas pēc iesēšanas. Saknes 15-20 cm garas, strupu galu, agri iegūst raksturīgo iekšējo un ārējo krāsu, ar saldu garšu. Burkāniem nav tendences plaisāt. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās, kā arī ražas realizācijai saišķīšos....