Vidēji agrīna saldās kukurūzas šķirne. Augi izaug 1,4–1,5 m augsti. Vālītes garas, uz stublāja 2–3, graudi dzeltenā krāsā, ar labu garšu. Vālītēs daudz cukura, cietes, olbaltumvielu un vitamīnu. Vālītes sāk novākt augusta vidū, kad graudi ir mīksti un sulīgi. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā,...
Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
Agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Stublāja paresninājumi ar maigu garšu, vidēji lieli, neplaisā un nepārkoksnējas, nav tendences izziedēt. Ēd svaigus, vārītus, sautētus, arī jaunās lapiņas piemērotas zupām, salātiem, tajos daudz vērtīgu uzturvielu. Stublāja paresninājumus vēsā telpā vai ledusskapī var glabāt vairākus mēnešus. Labi aug ar trūdvielām...
Universāla, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē agrai pavasara, vasaras un rudens ražai. Rudens ražu var saglabāt ilgāk. Veģetācijas periods – 65 dienas. Galviņas cieši sagrieztas, sver apmēram 0,9–1,6 kilogramus. Hibrīds izturīgs pret galviņu puvi un krustziežu sakņu augoņiem. Vislabāk aug smilšmāla un vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē. Sēklas var...
Vidēji agrīna šķirne. Krokainie kāposti, atšķirībā no citiem, neveido galviņas. Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augi pacieš pat –15 °C stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Vidēji agrīns ķīnas kāpostu hibrīds rudens ražai. Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas lielas, cieši sagriezušās, sver aptuveni 1,5–2 kg. Uz lauka sēj jūlijā. Labi ražo mālsmiltī vai vieglā un vidēji smagā smilšmālā. Ja trūkst mitruma, nepieciešams laistīt. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, tomāti, bietes, kartupeļi.
Agrīns hibrīds. Audzē pavasara un vasaras ražai zem seguma vai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 55–60 dienas. Galviņa sver aptuveni 1–2 kilogramus. Hibrīds izceļas ar labu galviņu kvalitāti, bagātu ražu, augiem nav tendences izziedēt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, sīpoli,...
Agrīns hibrīds. Veģetācijas periods 120–130 dienas no stādu iestādīšanas. Stublājs var sasniegt 100–110 cm augstumu. Lai galviņas augtu ātrāk, kad tās sāk veidoties, jānoplūc auga galotne. Augi pacieš salu, iztur -8 līdz -10 °C temperatūru. Tiem nepieciešama gaisma, pārāk blīvi iestādīti ražo slikti. Lieto vārītus, sautētus, var marinēt, skābēt, saldēt....
Vēlīna, ražīga hibrīda šķirne, paredzēta skābēšanai rudenī un uzglabāšanai. Veģetācijas periods – 139 dienas no dēstu iestādīšanas. Galviņas nedaudz saplacinātas, ar ļoti labu iekšējo struktūru – dzīslas gandrīz neredzamas, lapas plānas, baltas, iekšējā serde īsa, tajos daudz sausnas, bet tas ir ļoti svarīgi raudzējot. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā,...
Vēlīna, ražīga hibrīda šķirne ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods – 149 dienas no dēstu iestādīšanas. Stāda līdz 15 maijam. Galviņas ļoti lielas, apaļas, lapas klātas ar vaska slānīti, iekšpusē kacens īss. Piemēroti skābēšanai rudenī, ilgai uzglabāšanai un skābēšanai ziemā. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā, neskābā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla...
Vēlīns, ražīgs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods 140 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, sver 3–5 kg, ļoti cietas, pelēki zaļā krāsā, kacens īss. Piemēroti ilgstošai uzglabāšanai, saldās garšas dēļ labi izmantošanai salātos un skābēšanai ziemai. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Sadīgušie...
Vēlīna šķirne, viena no šķirnēm ar vislielākajiem augļiem. Augļi koši oranžā krāsā, apaļi, izaug 50–70 kg smagi. Augi aug lekni, labi jūtas auglīgā augsnē, siltās un mitrās vietās. Lai iegūtu agrāku ražu, jāsēj podiņos. Ja vēlaties, lai ķirbji izaugtu lielāki, jāizkniebj daļa aizmetņu, atstājot 2–3. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no...
Vidēji vēlīns, ražīgs hibrīds. Ražu novāc 130-140 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas plakani apaļas, līdz 2–4 kg smagas, cieši satinušās, baltas. Ar labu garšu - lapas saldas, sulīgas, kraukšķīgas, piemērotas skābēšanai. Lieliski glabājas ziemā. Labi aug un bagātīgi ražo labi samēslotā augsnē. Kāpostiem vispiemērotākā ir labi iekultivēta vidēji smaga...
Ļoti agrīna hibrīda šķirne. Ražu novāc 50–55 dienas pēc stādu pārstādīšanas. Paredzēta vēlīna pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā Galviņas apaļas, cietas, svars 1,0–1,6 kg. Agrai ražai audzē polietilēna siltumnīcās, aprīļa-maija mēnesī dēstus stāda augsnē. Stādi izturīgi pret salnām. Labi aug vidēji smagās un smagās, auglīgās augsnēs....
Vidēji vēlīna šķirne. Ražu vāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Vidēji vēlīno kāpostu dēstus augsnē iestāda līdz 30 maijam. Galviņas cietas, gaiši zaļā krāsā, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ piemērotas lietošanai svaigā veidā un skābēšanai.
Vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas ilgums – 100 dienas no dēstu iestādīšanas. Audzējot lietošanai svaigā veidā un skābēšanai, dēstus vislabāk stādīt pavasarī, audzējot glabāšanai ziemā, vispiemērotākais laiks dēstu stādīšanai ir jūnija beigas. Galviņas ir blīvas, ar īsu kacenu iekšpusē, sver ap 3,5–5 kg, izturīgas pret plaisāšanu. Labi aug vidēji smagās...
Vidēji agrīns, ražīgs kāpostu hibrīds ar smailām galviņām. Veģetācijas periods 70–80 dienas. Galviņas vienāda lieluma, sver 1–2 kg, izceļas ar maigu, patīkamu garšu. Audzē vasaras un rudens ražai. Vēlāk iegūtas ražas galviņas var uzglabāt apmēram 2 mēnešus. Visgaršīgākie ir svaigi, ļoti piemēroti salātu gatavošanai. Kāpostiem vislabāk piemērota labi...
Ražu novāc 58-65 dienas pēc stādu iestādīšanas. Piemēroti vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Galviņas apaļas, cietas, 1-1,6 kg smagas. Stādi izturīgi pret salnām. Agrai ražai audzē plēves siltumnīcās, aprīlī-maijā stāda augsnē.
Vēlīna, ražīga šķirne. Galviņas apaļas, cietas, 3-5 kg smagas. Ražu novāc 150-160 dienas pēc stādīšanas. Šķirne izturīga pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai ziemā. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Stādi izturīgi pret salnām.
Vēlīna šķirne. Izaug 145–150 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ļoti cietas, neplaisā, zaļi pelēkā krāsā, apmēram 3–4 kg smagas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un ilgai uzglabāšanai. Labi ražo samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot. Stādi...
Vēlīna šķirne. Kāpostgalviņas izaug 150–160 dienu laikā pēc stādu stādīšanas. Kāpostgalviņas apaļas vai nedaudz plakanas, 4–5 kg smagas. Nobriest vienā laikā. Stādi izturīgi pret salnām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un uzglabāšanai. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot.
Agrīns, ražīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi dzeltenā krāsā, izaug līdz 20–25 cm gari. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Ļoti agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi ar tumši zaļu, spīdīgu miziņu. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Agrīna šķirne. No sadīgšanas līdz ražas iegūšanai paiet 88 dienas. Augļi ieapaļi, nelieli, sver 1-1,5 kg, pēc nobriešanas - oranžā krāsā, satur daudz karotīna. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, garšīgs. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai, sautēšanai un cepšanai.
Viena no vecākajām un populārākajām ķirbju šķirnēm. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augļi izaug līdz 5–15 kg. Mīkstums ir oranžs, garšīgs. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, jāsadiedzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, jānokniebj daļa aizmetņu. Var cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi...
Daudzgadīgs, agrīns dārzenis. Lapu kāti gari, nedaudz kantaini, sarkani vai sārti. Tajos daudz C un P vitamīna, minerālvielu, organisko skābju. No kātiem vāra kompotu, marmelādi, ievārījumu, spiež sulu. Labi aug trūdvielām bagātā, mitrā, bet ne slapjā augsnē. Vienā vietā var augt 10 un vairāk gadus.
Agrīna, zema auguma tomātu šķirne. Augļi ovāli, nedaudz šķautņaini, sver aptuveni 80-90 g, ienākušies - tumši sarkani. Šajos tomātos ir īpaši daudz likopēna - vielas, kam piemīt antioksidanta īpašības. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā. Lieto svaigus, piemēroti konservēšanai, mērču pagatavošanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Agrīna krūmveida, ilgi ražojoša sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Pākstis tumši violetas, taisnas, 14 cm garas. Augi dekoratīvi, zied sārtiem ziediem. Vislabāk aug 20–25 ºC temperatūrā, vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Gara auguma, vēlīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis violetā krāsā. Nepāraugušas pupiņu pākstis ar sēklām piemērotas izmantošanai pārtikā. No tām gatavo piedevas, vāra zupas, der konservēšanai. Termiski apstrādājot, pākstis kļūst zaļas. Šķirne izturīga pret bakteriozi. Sēj tieši augsnē maija otrā pusē, kad maza salnu iespējamība. Augiem nepieciešami balsti.
Agrīna, ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Nobriest 60-70 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas baltā krāsā, ovālas, ar sārtas krāsas dzīsliņām, ar lielisku garšu. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātās vietās. Tajā pašā vietā var sēt...
Ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Sēklas baltas, lielas. Nogatavojas 95-110 dienās no sēklu sadīgšanas. Krūms 30-40 cm augsts, lapas vidēji kuplas. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā augsnē, kas bagāta ar trūdvielām un pavasarī ātri iesilst, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Ļoti agrīna, augsta šķirne. Augļi aug ķekaros, sver 15–20 g. Uzturā lieto svaigus, var konservēt. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti, jāizvēlas saulaina un silta vieta aizvējā. Vislabāk aug 22–24 °C temperatūrā.
Vidēji agrīna augsto tomātu šķirne. Veģetācijas periods - 90 dienas. Augļi plakani, šķautņaini, sver apmēram 180-200 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, ir piemēroti mērču gatavošanai. Sēklu dīgšanai piemērotākā temperatūra 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmā īstā lapiņa. Audzē siltumnīcās.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, gara auguma, ražīga šķirne. Augļi ovāli, dzelteni, 30-40 g smagi, garšīgi. Vienā ķekarā ienākas 10-15 augļi. paredzēti audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta. Var lietot svaigus, īpaši piemēroti konservēšanai.
Ļoti agrīna, gara auguma hibrīda šķirne. Augļi izturīgi pret plaisāšanu, svars 110-135 g. Šis hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tādēļ piemērots audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Augiem nepieciešami balsti. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta, saulaina un silta vieta. Tomātiem patīk dziļi uzirdināta augsne, kura mēslota...
Zema auguma, dārzkopju amatieru iecienīta tomātu šķirne ar maziem auglīšiem. Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, skaisti sarkanā krāsā, līdz 30 g smagi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug 22-24 °C temperatūrā. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista ar siltu ūdeni...
Zema auguma, ražīga tomātu šķirne ar maziem augļiem. Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, oranžā krāsā, līdz 30 g smagi Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Tomātos daudz vitamīnu un minerālvielu. Vislabāk aug 22-24 °C temperatūrā. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista ar siltu...
Gara auguma šķirne. Audzē polietilēna siltumnīcās, uz lauka vai uz balkona. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta. Augļi sīki, bumbiera formas, ļoti garšīgi, sver apmēram 15–20 g. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug 20-22 cm garas. Veģetācijas periods 120-130 dienas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un ilgstošai uzglabāšanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Augļi izaug līdz 8 cm gari, ar 3 mm biezām sieniņām, ienākušies - oranžā krāsā. Piemērotākā temperatūra paprikas sēklu dīgšanai + 22-25 °C. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Uz lauka stādus stāda, kad beigušās salnas. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Augi ir vidēji augsti. Augļi nelieli, oranži, bez sēklām. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Stādus laukā stāda, kad beigušās salnas. Audzējot uz lauka, jāizvēlas auglīga augsne, saulaina, no vēja pasargāta vieta. Var lietot svaigus, konservēt, cept un sautēt. Paprikās ir daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši kālija, un P vitamīna, C, B grupas, E vitamīnu.
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 85 dienas, pirmo ražu var sākt ievākt pēc 55 dienām. Saknes 18–20 cm garas, ar strupu galu, agri iegūst raksturīgo krāsu no ārpuses un iekšpuses. Saldi, kraukšķīgi. Piemērots audzēšanai buntītēs pārdodamajai ražai. Iesējot jūnijā, var glabāt līdz martam. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Vidēji agrīna, ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 105-110 dienas. Saknes izaug līdz 18-20 cm garas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai ziemā. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai...
Vēlīna, ļoti ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, 16-18 cm garas, sulīgas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Šķirne piemērota mehāniskai ražas novākšanai. Audzē lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un uzglabāšanai ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, saldas, izaug līdz 18–24 cm garas, nav tendences plaisāt. Lielās masas un sastāvā esošā lielā cukura daudzuma dēļ īpaši piemērota sulas ražošanai. Lieliski uzglabājas ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Ražu novāc 80 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindriskas formas, 15-17 cm garas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, ne pārāk slapjā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas, sazarojušās, saplaisājušas.
Divgadīgs augs. Pārtikā lieto sulīgās lapas un lielos sarkanos lapu kātus. Viegli audzēt, mazprasīgas pret augsni, ražu novāc 60 dienas pēc sējas. Rudenī izraktās mangolda saknes izdzen lapas agri pavasarī. Siltā ziemā apsegtas saknes pārziemo uz lauka. Vislabāk aug neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu novāc 110 dienas pēc dēstu iestādīšanas. Augļi izaug 30–40 cm gari, sver 3–4 kg. To forma atgādina vijoli, mīkstums oranžā krāsā, salds. Var sautēt, cept, izmantot zupām un sacepumiem. Ražu var saglabāt 5–6 mēnešus. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē.
Agrīns, ražīgs puskrūmu hibrīds, kas labi ražo arī vēsākā vasarā. Augļu miza koši oranža, augļi sver 1,2-1,6 kg. Mīkstums oranžs, ļoti salds. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, izkniebj daļu aizmetņu, atstāj divus vai trīs. Piemēroti cepšanai, sautēšanai, vārīšanai. Augļi labi saglabājas līdz februārim.
Puskrūmu ķirbju hibrīds. Veģetācijas periods 85 dienas. Augļu miziņa tumši zaļa, ar pelēkām svītrām, augļi izaug līdz 1,5 kg smagi. Mīkstums dzeltens, ļoti salds. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, stādi jāaudzē podiņos. Var lietot svaigus, cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi uzglabājas līdz...
Ļoti ražīgs universāls redīsu hibrīds, pacieš garu dienu, karstumu un mitruma trūkumu, tāpēc var audzēt visu sezonu. Saknes gludas, skaisti sarkanā krāsā, izaug ļoti lieli, līdz 6–7 cm diametrā. Veģetācijas ilgums pavasarī – 37 dienas. Lapas vidēji garas, leknas. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas ir kodinātas, kodnes nosaukums norādīts paciņas apakšā.