Pārtikā izmanto lapu kātus un lapas. Audzē kā bietes, tikai retinot, starp augiem jāatstāj lielākas atstarpes. No lapām vāra zupas, var ēst sautētas, pievienot salātiem, lapu kātus var konservēt. Mangolds ir ļoti vērtīgs — lapās un lapu kātos ir daudz karotēna, īpaši daudz C, B1, B2, A vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu, olbaltumvielu,...
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Agrīns, pret mainīgiem laika apstākļiem izturīgs hibrīds. Augļi sver apmēram 140-160 g, tie ir gludi, stingri, ar patīkamu garšu. Cieti augļi lieliski piemēroti transportēšanai un uzglabāšanai līdz 4 nedēļām. Viena no šā hibrīda priekšrocībām ir samērā mazs lapu daudzums, kā arī mazs attālums starp lapām. Tas ļauj izveidoties lielam ķekaru skaitam....
Vidēji agrīna, ražīga salātu tipa šķirne. Augļi tumši zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem. Ekoloģiskas sēklas – veselīgākai dzīvei.
Agrīns, ražīgs hibrīds. Veģetācijas periods - 70 dienas. Ziedkopas vienāda lieluma, izturīgas pret izziedēšanu. Hibrīds izturīgs pret sēnīšu slimībām. Audzē agrīnai vasaras un rudens ražai. Tajā pašā laukā var audzēt pēc 3–4 gadiem. Vislabāk aug auglīgā, ar trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Var lietot vārītus, ceptus, saldētus un...
Viengadīgi vīteņaugi, 2–2,5 m gari. Viena no dekoratīvākajām šķirnēm, ieguvusi apbalvojumus. Ziedi krokoti, ļoti dekoratīvi, patīkami smaržo. Labi aug saulainā, no vēja pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Pirms sēšanas sēklas ieteicams sadiedzēt un sēt mitrā augsnē. Sēj ligzdās, pa 3–5 sēklām, pie balstiem. No smaržīgajiem puķu zirņiem var veidot...
Determinants, pret slimībām izturīgs aveņu tipa tomātu hibrīds. Audzēšanai uz lauka. Augi izturīgi, labi aizmetas un ražo arī nelabvēlīgos laika apstākļus. Augļi apaļi, mazliet saplacināti, gaļīgi, gardi, sver apmēram 190–230 g, reizēm to svars var pārsniegt 300 g. Lietošanai svaigā veidā, būs piemēroti salātiem un sviestmaizēm.
Zema auguma, ražīgs sīku augļu tomātu hibrīds, kas sāk ražot 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Paredzēti audzēšanai podos uz terasēm un balkoniem. Vienam augam pietiek ar 30 cm diametra trauku. Krūmi ar tumši zaļām lapām, izaug 45 cm augsti. Augļi apaļi, ķirša lielumā, sver 12–16 g, aug ķekaros. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Izmantošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai vāc nenobriedušas pākstis, piengatavības fāzē, sākot ar jūliju. 2-4 sēklu gramā.
Gara auguma šķirne, kas tiek novērtēta ļoti saldo, gardo, aromātisko augļu dēļ. Augļi gareni, sver 18 g, uz katra ķekara izaug 35 augļiem. Uz ķekara tie nobriest gandrīz vienlaikus, tāpēc šīs šķirnes augļus var plūkt ķekariem. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās, uz balkoniem. Audzējot laukā, izvēlas saulainu un siltu, no vēja pasargātu vietu. Lai sēklas...
Ļoti agrīna redīsu šķirne pavasara un rudens ražai. Saknes koši sarkanas, lielas, 2,5-3,5 cm diametrā, nemēdz izkurtēt vai ziedēt. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē (pH 6-7), kurā nav nezāļu. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Labvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai...
Viengadīgi, 20-25 cm augsti ziedi. Unikālā šķirne izceļas ar to, ka viens augs zied ar dažādu krāsu ziediem - rozā, dzeltenā, tumši sarkanā un karmīna. Krāsas ir skaisti saplūdušas, ziedi ir pilnziedu, labi aug un zied pilnā saulē un ēnā. Iesakām nogriezt pāraugušos ziedus – tad zieds ziedēs ļoti bagātīgi. Tā ir piemērota puķu dobēm kopā ar citām...
Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35–50 dienu laikā.
Vēlīna šķirne. Stādiem siltumnīcās, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā dēstus izstāda maija sākumā. Veģetācijas periods 135-145 dienas. Ilgi uzglabājas uz lauka. Kāpostaugs ar augstu uzturvērtību. Patērē svaigus un uzglabā.
Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 95-100 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 1-2 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Uzglabājas labi.
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs ʻBeefʼ tipa aveņtomātu hibrīds. Piemērots potēšanai, tādā gadījumā sēj nedaudz agrāk. Augļi apaļi plakani, nedaudz šķautņaini, spīdīgi, stingri, nav tendēti plaisāt, apmēram 200–250 g smagi. Viena no šā hibrīda priekšrocībām ir salīdzinoši neliels attālums starp lapām. Tas rada iespēju veidoties pēc iespējas...
Agrīna, ražīga šķirne. Augļi cilindriskas formas, gludi. Jo biežāk tiek novākti, jo lielāku ražu no kabačiem var iegūt. Augiem vajag siltumu un mitrumu. Sēj pēc salnu beigšanās, kad augsne 10 cm dziļumā iesilst līdz 10–12°C. Audzēšanai uz lauka izvēlas no vēja pasargātu vietu, kas nav pārāk slapja. Lai iegūtu agrāku ražu, audzē no stāda. Var lietot...
GURĶI WISCONSINVidēji agrīna, ražīga šķirne. Augļi zaļā krāsā, skaistas formas, lietošanai svaigā veidā. Audzē uz lauka un zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus var stādīt pēc 2–3 gadiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai
Agrīna, ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Nobriest 60-70 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas baltā krāsā, ovālas, ar sārtas krāsas dzīsliņām, ar lielisku garšu. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātās vietās. Tajā pašā vietā var sēt...
Vidēji agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds audzēšanai apsildāmās, neapsildāmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi sarkani, apaļi, stingri, 3–4 kameru, izturīgi pret plaisāšanu, sver 160–180 g. Tie ir ļoti garšīgi, saldi. Hibrīds bagātīgi ražo arī nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Izcila šķirne gan dārzniekiem amatieriem, gan tomātu pārdevējiem.
Viengadīgas, nokarenas un bagātīgi ziedošas puķes. Šī hibrīdā šķirne tiek augsti novērtēta, jo ir agra, to ir vienkārši audzēt, tā ir izturīga pret slimībām. Ziedi 5–7 cm diametrā, zied bagātīgāk nekā citas šķirnes, stublāji 90–120 cm gari. Piemērotas audzēšanai puķu dobēs, uz balkoniem, piekaramos podiņos. Sēklas granulās (tās viegli iesēt) – apviļātas...
Krūmveida šķirne, izturīga pret slimībām. Veģetācijas periods 53–58 dienas. Augļu forma atgādina zoss kaklu, bet uz dzeltenās mizas paaugstinātas kārpiņas. Pārtikā lieto jaunus augļus, kuriem raksturīga izcila garša un tekstūra. Tos var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus.
Vidēji agrīns, pret slimībām izturīgs un ātri augošs hibrīds, piemērots kornišonu audzēšanai. Hibrīds ir ražīgs, ražo vienmērīgi. Audzēšanai uz lauka. Augļi vienāda lieluma, ar sīkām, retām kārpiņām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēj uz lauka, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz +13–14 °C. Ieteicams audzēt siltā, no vēja...
Vidēji vēlīna biešu šķirne. Veģetācijas periods – 130 dienu. Saknes ir garenas, mīkstums tumši sarkans, neizzied. Var lietot svaigas, konservēt, sautēt, cept. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi apstrādātā mālsmilts augsnē ar zemu skābuma līmeni. Slikti apstrādātā augsnē sadīgst nevienmērīgi, izretinās.
Ražu novāc, kad pagājušas 45–50 dienas pēc sadīgšanas. Cers vidēji liels, lapiņas krokotas, zaļas ar sarkanīgām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.
Sēja: aprīlī-maija sākumā siltumnīcā, dēstu izstāda jūnija sākumā 15-25x100-140 cm attālumā. Tiešā sēja uz lauka: jūnija sākumā. Lietošanas gatavību sasniedz 8-9 nedēļas pēc uzdīgšanas. Pašauglīgs hibrīds, izturīgs pret mozaīkas vīrusu un miltrasu, augļi bez rūgtuma, piemēroti sālīšanai un konservēšanai.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Dēstiem sēj siltumnīcā martā, aprīlī. Laukā dobē paaugušos dēstus izstāda ielabotā dārza augsnē, labi apgaismotā vietā. Ražo nepārtraukti no jūlija līdz septembrim. Nestīgo.
Vidēji agrīna lapu pētersīļu šķirne ar gludām, aromātiskām, tumši zaļām lapām. Šķirne tiek novērtēta ne tikai lapu, bet arī sakņu dēļ. Audzē pavasara/vasaras un rudens ražai. Agrai pavasara ražai sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā. Labi aug vieglā, mitrā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vēlīna, indeterminanta (150-200 cm), lieliska kolekcijas šķirne, kas garšas dēļ ir viena no populārākajām tomātu šķirnēm t.sk. Amerikā. Audzējama siltumnīcās vai plēves tuneļos. Lapas īpatnējas - kā kartupeļiem. Miltaino augļu svars 0,5-1,0 kg.
Augums 60-70 cm, nepieciešams balsts. Viena no pašām agrākajām šķirnēm. Zirņus sēj ļoti agri, uzreiz kā iesilusi augsne no 4-8ºC. Graudi lieli, saldi, lielisks neaizvietojamo aminoskābju avots. Izmantojama svaigam patēriņam, koservēšanai un saldēšanai.
Saknes apaļas, dzeltenīgas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, neskābā (pH 6-7) augsnē.
Vidēji agrīna San Marzano tipa, augsta auguma hibrīdšķirne. Augļi gareni, stingri, gaļīgi, sver 120–150 g, bez zaļiem plankumiem pie augļa kātiņa, ļoti garšīgi, pēc novākšanas labi saglabājas. Vienā ķekarā ir 5-7 augļi. Lieto svaigā veidā, konservēšanai, piemēroti mērču pagatavošanai. Hibrīds ir izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozes rasēm 0,...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm.Zirņu mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko varat pievienot savam uzturam un izbaudīt to...
Ražīga ʻappleʼ tipa paprikas šķirne. Augļi dzeltenīgi, ienākušies – sarkanā krāsā, maigi asi, sver 90–100 g. Lieto kā garšvielas. Var konservēt nesagrieztus jebkurā gatavības stadijā. Optimālā paprikas sēklu dīgšanas temperatūra 22–25 °C. Sēklas sadīgst 14– 22 dienās. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 1000-2000.
Sēj februārī - martā siltumnīcā, dēstu audzē 40-50 dienas. Izstāda siltumnīcā 50x80 cm attālumā. Augs liels, indeterminants (garstiebru). Lietošanas gatavību sasniedz 75 dienās pēc uzdīgšanas. Augļi garos ķekaros, apaļi, 20 g smagi.
“Crimson Sweet” tipa hibrīds izcili ražo visdažādākajos klimatiskajos apstākļos. Raža nobriest 68–72 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli, gareni, svars sasniedz 12–15 kg, reizēm 18 kg. Mīkstums sarkans, ļoti salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Pastāvīgajā augšanas vietā tos vajadzētu stādīt no maija beigām līdz jūnija sākumam,...
Ķirbji bumbiera formas, sver 1,2–1,8 kg. Mīkstums dzeltenīgi oranžs, aromātisks, ar kastaņu garšu. Noņemti ķirbji labi glabājas ziemā.
Dēstiem sēj februārī, martā siltumnīcā. Sēklas dīgst salīdzinoši lēni 18-20 dienas. 60-80 dienas augušus dēstus izstāda trūdvielām bagātā dārza augsnē maijā, jūnijā. Piedod lielisku garšu salātiem, sautējumiem, zupām.
Vidēji vēlīna, gara auguma šķirne. Augļi garšīgi, dekoratīvi – ar neierasti melnu miziņu un koši sarkanu iekšpusi. ķekarā 8–10 augļi, sver 50–55 g. Tie lieliski būs piemēroti viena kumosa sviestmaizēm ar salātiem, rotās uzkodu šķīvi. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka.
Agrīna šķirne, raža novāc pēc 50 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Agrīna šķirne. Izaug 30–38 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
GURĶI PICCOLO VERDE DI PARIGI Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Augļi zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2–3 gadiem.
Agrīna krūmveida, ilgi ražojoša sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Pākstis tumši violetas, taisnas, 14 cm garas. Augi dekoratīvi, zied sārtiem ziediem. Vislabāk aug 20–25 ºC temperatūrā, vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Veģetācijas periods 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, stublājs beidzas ar nelielu, ovālu, sarkanīgu, maigas garšas sīpoliņu. Var lietot svaigus, īpaši garšīgi cepti. Iztur sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iestrādātā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē.
ĶIRBJI CONNECTICUT FIELDVidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Augļi ir apaļi, nedaudz saplacināti, sasniedz 7–10 kg smagi, ar oranžu miziņu. Mīkstums koši dzeltens, salds.
Viengadīgas nokarenas puķes, līdz 25 cm garas. Piemērotas audzēšanai iekarināmos puķu podos, kastītēs. Zied ilgi un bagātīgi. Ziediņi nelieli, koši, lapas zaļgani pelēkā krāsā. Puķu dobēs stāda iepriekš izaudzētus stādus. Vislabāk aug saulainās, ūdenscaurlaidīgās augsnēs. Audzējot puķu podos, papildus jāmēslo ar šķidriem mēslošanas līdzekļiem. Laukā augus...
Agrīna, ātri augoša “sviesta” tipa galviņsalātu šķirne, kas tiek novērtēta tās izcilās garšas un izturības pret slimībām dēļ. Veido lielu, noslēgtu galviņu ar nedaudz krokotām lapu maliņām. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Stāda dēstus (kad dēstam ir 5–6 īstās lapiņas) vai sēj tieši augsnē. Labi aug neitrālā (pH 6–6,8), auglīgā, gaisa un ūdens...
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Agrīna šķirne, audzēšanai pavasara un rudens periodā siltumnīcā un laukā, dobēs. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 28-32 dienās pēc uzdīgšanas.
Vidēji agrīns, pret slimībām izturīgs, ļoti ražīgs hibrīds. Raksturīga laba reģenerācija pēc veģetācijas perioda beigām. Daudzaugļu – vienā starpmezglu posmā veidojas 3–4 nelieli gurķīši ar sīkām kārpiņām, kas nekļūst rūgti. Audzēšanai uz lauka, piemēroti audzēšana pie balstiem. Šīs šķirnes gurķus var ēst svaigus, piemēroti arī konservēšanai. Sēj uz...
Ienākas 70 dienās pēc sējas. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē 1-2 cm dziļi augsnē klāj no aprīļa līdz jūnijam. Neļaut augsnes virskārtai izkalst.
Īpaši agrīna šķirne. Veģetācijas periods – 73–78 dienas no iesēšanas. Saknes apaļas, saldas, nekļūst zaļas pat tad, ja izlien no augsnes, neplaisā. Uzturā lieto svaigus, var pārstrādāt un saldēt. Apaļās saknes var konservēt nesagrieztas kopā ar citiem dārzeņiem.
Agrīna šķirne. Audzē svaigam patēriņam un neilgai uzglabāšanai. Ražu novāc, kad pagājis 80 dienu pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindra formas, 15–17 cm garas. Vislabāk aug iekultivētā, ar humusu bagātā augsnē.
Daudzgadīgas, 40 cm augstas puķes. Ziediņi sīki. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, smagā augsnē. Ziemā vajadzētu piesegt. Neaizstājamas sausajos pušķos gan vasarā, gan ziemā. Augus kaltē siltā, tumšā, labi vēdināmā telpā, pakarinot ar ziediem uz leju. Sēklas sadīgst nevienādi, tās sēj kastītēs, sēstus pārstāda ārā. Izturīgas pret īslaicīgām salnām.
Agrīna, “saladette” tipa, pret slimībām izturīgs, zema auguma hibrīds. Augļi plūmes formas, saldi, sver apmēram 70–80 g, nav tendences pārgatavoties. Lieto svaigā veidā, piemēroti konservēšanai, sulas spiešanai, piedevām, mērču gatavošanai. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Vispiemērotākā temperatūra sēklu sadīgšanai – 20–25 °C.
65-70 cm gara auguma, agrīna, ražīga lobāmo zirņu šķirne. Dārzā, dobē sēju uzsāk pēc iespējas agrāk. Sēju atkārto ar 10-20 dienu intervālu. Ienākas 65-80 dienās pēc sējas. Zirņi ir mitruma un gaismas prasīga kultūra.
Kultūras šķirņu ogas ir daudz lielākas nekā meža ogu, ienākas no jūnija līdz rudenim. Var audzēt alpinārijos.
Daudzgadīgi, pret salu un sausumu izturīgi, pret augsni mazprasīgi lapu dārzeņi. No sadīgšanas līdz pirmajai ražai paiet 45–50 dienas. Var augt arī paēnā. Vislabāk aug +13–18 °C temperatūrā. Vislielāko ražu iegūst otrajā un trešajā gadā. Pārtikā lieto jaunās lapiņas.