Sīpoli izaug līdz 60–90 g smagi, piemēroti lietošanai svaigā veidā, lieliski uzglabājas ziemā. Labi aug auglīgā, ūdens caurlaidīgā augsnē.
Agrīns, gara auguma, pret mainīgiem augšanas apstākļiem izturīgs aveņtomātu hibrīds. Uz ķekara veidojas 5–6 vienādas formas un lieluma augļi. Augļi gludi, stingri, spīdīgi, ar patīkamu garšu, sver apmēram 180–200 g, bez zaļa plankumiņa pie kātiņa. Pēc noplūkšanas labi saglabājas, ir labi transportējami. Lietošanai svaigā veidā, piemēroti sviestmaizēm vai...
Vidēji vēlīna, ļoti auglīga, pret fuzariālo vīti izturīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 65–75 cm augstumam, vienā stiebra daļā starp lapu žāklēm izaug pa trīs pākstīm. Pākstis tumši zaļā krāsā, apmēram 7 cm garas. Vienā pākstī ir 6-8 zirņi. Ēdami svaigā veidā, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota smilšmāla...
Agrīns pašapputes salātu tipa hibrīds. Izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi. Veģetācijas periods 66 dienas no stādu iestādīšanas. Augļi nedaudz kantaini, tumši zaļi, 25–30 cm gari, sver 380–420 gramus. Audzē siltumnīcā agra pavasara-vasaras ražai. Lieto svaigus. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Sēj no pavasara līdz vasaras vidum, labi drenētā, dziļi irdenā dārza augsnē. Vēlamais augsnes skābuma līmenis pH 6,0-6,8. Veģetācijas periods 135 dienas. Daudz augstāks beta karotīna un karotenoīda - luteīna saturs kā oranžajās burkānu saknēs. Luteīns pasargā acu audus, uzlabo redzi un vispārējo organisma stāvokli. Saknes saldas, sulīgas, audzējamas...
Agrīna šķirne, ražu ievāc 31–34 dienas pēc sadīgšanas. Saknes ir garenas, neplaisā, mīkstums balts, sulīgs, maigs. Audzē siltumnīcās (agrai pavasara ražai) un laukā (pavasara un rudens ražai). Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē bez nezālēm un ar zemu skābuma līmeni (pH 6–7).
Siltā ziemā piesegtas saknes var pārziemot augsnē. No mangolda lapām var vārīt zupas, gatavot sautējumus, pievienot salātiem, kātiņus var konservēt.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes iegarenas, sarkanas ar baltu galiņu. Izaug 27 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē atklātā laukā un zem seguma. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Pašauglīga hibrīdā šķirne. Agrai ražai sēt sāk decembra beigās. Izstāda siltumnīcā no janvāra līdz maijam jau plēves tuneļos. Ieteicamā augu biezība 1,25-1,40 gab/m². Piemēroti audzēšanai ziemas, pavasara apritē augsnē un substrātos. Augļa vidējais garums 15-20 cm. Ražot sāk 35-45 dienās pēc izstādīšanas.
KRŪMU PUPIŅAS COCO NAIN ROSE Vidēji agrīna, ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas ar sarkanām svītriņām, lielas. Sēklas svaigas – baltas ar sarkanu, žāvētas – dzeltenīgas ar bordo svītriņām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai un konservēšanai.
GALVIŅKĀPOSTI BRUNSWICKVidēji vēlīna šķirne. Ražu novāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas cietas, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ ļoti piemēroti skābēšanai.
Agrīna, bez stīgām, ļoti ražīga remontantšķirne. Izturīga pret salu, kaitēkļiem un slimībām. Krūmiņi izaug 15–20 cm augsti. Sāk ražot pirmajā gadā pēc iestādīšanas un ražo no jūnija līdz pirmajām salnām. Ogas sver 3–5 g, ir smaržīgas, saldas. Labi aug daļējā ēnā, vieglā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē. Sausuma laikā jālaista.
Agrīna šķirne. Augi izaug 50–60 cm gari. Ienākušies augļi sulīgi, oranži, 3–4 kameru, 7 mm biezām sieniņām, sver apmēram 140–160 g. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā. Labi aug auglīgā, mitrā un siltā, ar humusu bagātā mālsmilts vai viegla smilšmāla labi iekultivētā, neskābā (pH 6,5) augsnē. Ražojošas...
Agrīns hibrīds. Augi izaug gari. Augļi spīdīgi, 25 cm gari, sver apmēram 200–210 g, ienākušies ir dzeltenā krāsā. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās. Audzējot uz atklāta lauka, izvēlas saulainu aizvēju, pirmajās nedēļās ieteicams dēstus piesegt ar agroplēvi. Ēd svaigas, ceptas, var konservēt, sautēt,...
Vidēji agra Nantes tipa šķirne. Veģetācijas periods 110-115 dienas. Saknes 18-20 cm garas. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Saknes uzglabājas labi.
TOMĀTI BLUMKOVidēji agrīna gara auguma šķirne. Tiek novērtēta saldo, gardo un aromātisko augļu dēļ. Augļi gareni, sver 60–80 gramus, uz viena ķekara izaug līdz 9 augļiem. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās, uz balkoniem. Audzējot laukā, izvēlas saulainu, siltu, no vēja pasargātu vietu. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu pārklāj ar stiklu vai...
Agrīna, jauna sīkaugļu tomātu hibrīda šķirne. To novērtē par ļoti saldiem, garšīgiem augļiem, kas piemēroti žāvēšanai un konservēšanai Augi ir augsti, augļi sver 15-20 g, ilgstoši neplaisā un nekrīt no ķekariem, uz viena ķekara aug 30-35 tomāti. Augļi uz ķekariem nogatavojas gandrīz vienā laikā un tos var plūkt ķekaros. Piemērots audzēšanai uz balkoniem,...
Raža ienākas 65-75 dienas pēc sadīgšanas. Saknes plakani apaļas, aptuveni 250 g smagas, ar ieliektu apakšējo daļu. Miza un mīkstums dzeltens, sulīgs, salds. Rāceņus lieto svaigus, vārītus un sautētus. Agrā pavasarī pārtikā var lietot arī rāceņu lapas, kuras uzturvērtībā neatpaliek no spinātiem.
Ļoti ražīgs vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas periods – 125 dienas. Saknes garas, vienādas formas, skaistā, tumši sarkanā krāsā ar gludu, plānu miziņu. Mīkstums sulīgs, ar izcilu garšu, bez gredzeniem un sacietējušām šķiedrām. Lieto svaigas. Piemērotas konservēšanai, ilgai glabāšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Vidēji agrīna cukurzirņu šķirne. Augi izaug apmēram 60 cm augsti. Lietošanai derīgas pākstis izaug 50-65 dienās. Pārtikā lieto pākstis kopā ar sēklām. Piemēroti vārīšanai, sautēšanai, konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4-5 gadiem.
Vidēji agrīna šķirne, universāla, paredzēta lietošanai svaigā veidā, pārstrādei un uzglabāšanai. Lapas nelielas. Veģetācijas periods 110–120 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Vienligzdu sīpolu šķirne. Audzējot no dēstiem, izaug 100 dienu laikā no iestādīšanas, no sēklām – 130-145 dienu laikā. Sīpoli sver 60-70 g, ir plakani apaļi, pussīvi. Labi glabājas ziemā. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu bagāta mālsmilts vai smilšmāls, labi aug pēc labības, kartupeļiem, gurķiem, tomātiem, burkāniem.
Agra, ļoti ražīga, pret slimībām izturīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti un tie izaug 50-70 cm augstumā. Pākstis 9-12 cm garas ar 8-9 lieliem zirņiem. Tie ir ļoti garšīgi un saldi. Lietot svaigus, piemērots saldēšanai.
Agrīns, gara auguma, ʻBeefʼ tipa tomātu hibrīds. Augi spēcīgi augoši, ļoti ražīgi un pret slimībām izturīgi. Augļi plakani apaļi, stipri šķautņaini, koši dzeltenā krāsā ar zaļām svītrām, apmēram 240–260 g smagi. Nogatavojušies iegūst dzintara krāsu. Ar ļoti labu garšu, saldi un aromātiski. Būs piemēroti uzkodām, salātiem, mērču gatavošanai. Audzēšanai...
Agrīna asa šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Vidēji vēlīna, ražīga tomātu šķirne. Augi zema auguma, beidzas ar ziedu ķekaru. Veģetācijas ilgums – 120 dienas. Augļi gareni, ovāli, ar smailu galiņu, sver apmēram 60–80 g, ienākušies ir tumši sarkanā krāsā. Šķirne piemērota tiešai sēšanai gruntī. Augi izturīgi, labi aizmetas un ražo arī nelabvēlīgos laikapstākļos. Audzēšanai uz lauka.
Agras ražas ieguvei sēj vēlu rudenī, bet vasaras, rudens ražai, aprīlī atklātā laukā. Retina, atstājot 8-10 cm atstarpi starp augiem. Sēklas dīgst lēni 15-30 dienas. Izmanto kā piedevu zupām un gaļas ēdieniem.
Viegli audzējama zema auguma un ļoti garšīga tomātu šķirne. Tomātiņi paredzēti audzēšanai podos, augs un nobriedīs pat uz palodzes! Audzējot šos tomātus, bērni tuvumā var vērot, kā augs aug, un priecāties par savu izaudzēto tomātu garšu.
Ražu sāk novākt 60–90 dienā pēc stādu iestādīšanas. Augi ir izturīgi pret zemu temperatūru, iztur līdz –7 ºC. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, vārīti, cepti, saldēti.
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Māslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie māslojumi. Patēriņam ieteicams vākt npārbriedušus, 18-30 cm garus dārzeņus.
Ļoti agrīna, augsta šķirne. Augļi aug ķekaros, sver 15–20 g. Uzturā lieto svaigus, var konservēt. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti, jāizvēlas saulaina un silta vieta aizvējā. Vislabāk aug 22–24 °C temperatūrā.
Pētersīļu šķirne ar gludām lapām. Ražu novāc pēc 70–75 dienām. Lapas aromātiskas, tumši zaļā krāsā, lieto ēdienu garšas uzlabošanai. Agrai ražai - sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā.
Audzē atklātā laukā. Raža jāvāc katru dienu, kad augļi ir 5-8 cm gari. Piemēroti konservēšanai un lietošanai svaigā veidā. Tajā pašā vietā var audzēt pēc 2–3 gadiem.
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Agras ražas iegūšanai sēj iepriekšējā gada jūlija vidū vai rudenī pirms augsnes sasalšanas, bet rudens ražai aprīļa vidū, vai audzē no dēstiem. Sēklas dīgst 15-25 dienas.
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI KARINAAgrīna, ražīga lobāmo zirņu šķirne. No sējas līdz lietošanai paiet 70–80 dienas. Stādi izaug 60 cm augsti, pākstis tumši zaļā krāsā, pākstī 9–10 zirņi. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē.
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 52 dienas. Augļi apaļi, ar plānu, zaļu miziņu, lielisku garšu. Var ēst svaigus, cept, sautēt, konservēt. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Dēstus stāda laukā, kad beigušās...
Izaug 145 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, loti cietas, neplaisājošas, zaļgani pelēkā krāsā, 3–4 kg smagas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un ilgstošai uzglābašanai.
Sēj sākot no marta līdz maija sākumam siltumnīcā, dēstu izstāda laukā jūnija sākumā. Uz lauka dobēs sēj jūnija sākumā. Labi aug arī plēves siltumnīcās, izstādīt ne agrāk par martu. Ražu sāk vākt 50-60 dienas pēc uzdīgšanas. Vidēji agrīns, pašauglīgs hibrīds, izturīgs pret gurķu neīsto miltrasu, piemērots marinēšanai.
Agrīns pašauglīgs, partenokarps lauku gurķu hibrīds. Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gruķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m2 labi iekultivētās dārza augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai mdernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmantojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai.
Vidēji vēlīna, gara auguma, ražīga, maza izmēra augļu tomātu šķirne. Augļi nelieli, bumbierveida, sarkani 15-20 g smagi. Vienā ķekarā ienākas apmēram 20 augļi. Var audzēt siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Vislabāk aug + 22-24 ºC temperatūrā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, ēdiena rotāšanai.
Agrīna, ražīga sparģeļu pupiņu šķirne. Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 35–50 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapas tumši zaļas, ļoti aromātiskas. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem – burkāniem, bietēm, salātiem, redīsiem u.c. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Divgadīgs lapu dārzenis. Veģetācijas periods - 55 dienas. Uzturā lieto lapas un lapu kātus. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug neitrālā, ar humusu bagātā smilšmālā. Piemērotas vārīšanai, sautēšanai, cepšanai un konservēšanai. Lapās un lapu kātos daudz karotīna, īpaši daudz C, B1, B2 vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu.
Zema auguma, dārzkopju amatieru iecienīta tomātu šķirne ar maziem auglīšiem. Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, skaisti sarkanā krāsā, līdz 30 g smagi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug 22-24 °C temperatūrā. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista ar siltu ūdeni...
Ļoti ražīgs un intensīvi augošs hibrīds, paredzēts rudens ražai. Labi pacieš nelabvēlīgus augšanas apstākļus, izturīgs pret sēnīšu un baktēriju izraisītām slimībām. Ziedkopas lielas (1,5–3 kg), pilnīgi baltas, labi apņemtas lapām, nav tendences mainīt toni. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, saldēšanai, konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā...
Sēja: neapsildāmā siltumnīcā marta beigās - aprīļa sākumā, izstāda laukā maijā 45x70 cm attālumā, vāc oktobrī. Augstražīgs hibrīds ilgstošai glabāšanai.
Vidēji agrīna šķirne. Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli apaļīgi plakani, ar baltu mizu, sver aptuveni 105 g, ar maigu garšu. Lieto svaigus, piemēroti neilgai uzglabāšanai. Šīs šķirnes sīpolus var audzēt loku un mazu sīpoliņu ieguvei (piemēroti konservēšanai). Uz lauka sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne...
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus stāda stikla vai plēves siltumnīcās 4 augus/m² vai podos. Sīvie pipari satur vairāk C vitamīna kā paprika. Lieto mērcēs, zupās, marinādēs kā arī konservēšanā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 25-30 tūkstoši.
Bagāts C vitamīna un proteīnu avots. Vidēji vēlīna šķirne. Stādiem siltumnīcās, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā dēstus izstāda pēc iespējas agrāk. Veģetācijas periods 145-160 dienas. Izrautus ar saknēm iespējams uzglabāt pagrabā lietošanai ziemas periodā.
PAPRIKA QUADRATO D'ASTI GIALLO Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, sulīgi, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām. Audzē siltumnīcā vai uz lauka.
Ieteicams izstādīt dēstus, kurus sāk audzēt marta vidū vai beigās. Veģetācijas periods – 140 dienas. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē.
Sēj secīgi ik pēc desmit dienām no aprīļa līdz jūnija vidum, lai ražu novāktu no jūnija līdz augustam. Cukurzirņiem neveidojas pergamentveida slānis un tos var ēst ar visu pāksti, pat tad, kad tikko aizmetušās sēklas. Augums kompakts 65 cm. Nav nepieciešams atbalsts. Pākstis 8-9 cm garas, apaļas, kraukšķīgas un saldas. Lieto svaigas, sautētas, ceptas. Var...
Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai 1 m2 lielos dārziņos, puķu podos. Augļi nelieli, sver 1,0–1,5 kg, iekšpuse koši oranža. Piemēroti lietošanai svaigā veidā. Augi vīteņaugu tipa, šķirne izturīga pret slimībām. Nobrieduši augļi ilgi saglabājas vēsā telpā, nezaudējot uztura īpašības. Šie dārzeņi ir izcils karotēna un vitamīnu avots. Ķirbjos ir maz...
Vidēji agrīna šķirne, audzēšanai zem seguma vai uz lauka. Ziedkopas konusveidīgas, dekoratīvas, lielas un blīvas, dzeltenīgi zaļas – tāda krāsa saglabājas arī pēc termiskas apstrādes. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, saldēšanai, konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Visu veģetācijas periodu ieteicams mēslot ar organiskajiem un...
Sēja: maijā uz lauka slejās vai 40-45 cm attālās rindās, 25-30 sēklas uz rindas tekošo metru. Ražu vāc oktobrī. Ražīga vēlīna šķirne ar lielu sakni pārstrādei un ilgstošai glabāšanai.
Sēj aprīlī, maijā atklātā laukā, dobēs. 6 nedēļas augušus dēstus izstāda 60 cm attālās rindās. Labi aug trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Pārtikā lieto svaigas, kā arī vārītas, sautētas, nepāraugušas saknes.
Gurķi ar lielām kārpiņām, tumši zaļi. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, marinē, piemēroti neilgai skābēšanai.