Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Neliela 25-30 cm auguma šķirne, paredzēta audzēšanai podos uz balkona, lodžijas vai siltumnīcā. Augļa svars 15-20 g. Ļoti dekoratīvs efekts. Slimību izturība laba.
Vidēji agrīna augsta auguma šķirne. Veģetācijas periods – 75-85 dienas. Augļi apaļi, mazliet saplacināti un kantaini, sver 220-350 g, gaļīgi, saldeni, mīkstumā ļoti maz sēklu. Neparasta krāsa, īpaša garša. Lieto svaigā veidā, piemēroti mērču pagatavošanai. Audzē neapsildāmā siltumnīcā. Vislabāk aug 22–24ºC temperatūrā.
Sēja: aprīlī-maija sākumā siltumnīcā, dēstu izstāda jūnija sākumā 15-25x100-140 cm attālumā. Tiešā sēja uz lauka: jūnija sākumā. Lietošanas gatavību sasniedz 8-9 nedēļas pēc uzdīgšanas. Pašauglīgs hibrīds, izturīgs pret mozaīkas vīrusu un miltrasu, augļi bez rūgtuma, piemēroti sālīšanai un konservēšanai.
Veģetācijas periods 110-115 dienas. Saknes ar strupu galu, serde neliela, apaļa. Saknēm nav raksturīga plaisāšana. Vislabāk aug ne pārāk mitrā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Galviņas vidēji lielas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Ražīga šķirne, piemērota audzēšanai visu gadu. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Augi izturīgi, ar tumši zaļām lapiņām, ziedkopu veido vēlu. Mazprasīgi augi, augšanai piemērotas smilšmāla vai vieglas mālsmilts, irdenas, ūdens caurlaidīgas, mitras, bet ne pārmirkušas augsnes. Dillēs daudz vitamīnu – svaigās ļoti daudz C vitamīna, B grupas vitamīnu,...
Augums 60-70 cm, nepieciešams balsts. Viena no pašām agrākajām šķirnēm. Zirņus sēj ļoti agri, uzreiz kā iesilusi augsne no 4-8ºC. Graudi lieli, saldi, lielisks neaizvietojamo aminoskābju avots. Izmantojama svaigam patēriņam, koservēšanai un saldēšanai.
Paredzēts audzēšanai atklātā laukā. Augļi nav rūgti, ar lielisku garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Laukā sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz +13 – +14 ºC temperatūrai.
Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m² labi iekultivētās dārza augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmantojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai.
Vidēji agrīns, ražīgs kāpostu hibrīds ar smailām galviņām. Veģetācijas periods 70–80 dienas. Galviņas vienāda lieluma, sver 1–2 kg, izceļas ar maigu, patīkamu garšu. Audzē vasaras un rudens ražai. Vēlāk iegūtas ražas galviņas var uzglabāt apmēram 2 mēnešus. Visgaršīgākie ir svaigi, ļoti piemēroti salātu gatavošanai. Kāpostiem vislabāk piemērota labi...
Sēj siltumnīcā dēstiem dārzeņu audzēšanai piemērotā substrātā martā, aprīlī. Pēc 50-60 dienām dēstus pārstāda 40x50 cm attālumā dobēs vai zem plēves segumiem. Mitrumprasīgs augs. Uzturā lieto 25-40 dienas briedušus augļus.
Agra, bagātīgi ražojoša, ātri augoša, gara auguma (150-200 cm) ķirštomātu šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcās. Augļa svars 15-25 g. Viena no garšīgākajām tomātu šķirnēm!
Sīpoli vidēja lieluma, ar cieši piegulošām mizām un lielu sauso vielu daudzumu. Maigās garšās dēļ ļoti piemēroti salātiem. Lieliski uzglabājami ziemā.
Viengadīgs zālaugs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā izmanto smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotīns, daudz C vitamīna. Zaļās lapiņas liek uz sviestmaizēm, tās var pievienot gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi būtu...
Agrīna šķirne. Izaug 32–37 dienās pēc sadīgšanas. Audzē siltumnīcās un uz lauka agrai pavasara ražai, kā arī rudens ražai. Optimāla redīsu augšanas temperatūra ir 5–20 °C. Zemāka temperatūra nav bīstama, bet gan sadīgšana, gan augšana palēninās. Redīsiem patīk mālsmilts un viegla smilšmāla, gaisa un ūdens caurlaidīga augsne ar neitrālu pH (5,5–7,0)....
Indeterminanta (150-170 cm), vidēji vēlīna šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcā. Augsnes pH jābūt 6,2 līdz 6,8. Augļu svars 150-200 g. Laba slimību izturība. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
Veģetācijas periods – 28–30 dienas. Saknes ir lielas, sarkanā krāsā ar baltu galiņu. Ilgi nepāraug. Piemēroti audzēšanai atklātā laukā.
Agrīna šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Augi izaug gari. Augļi 12 centimetrus gari, 2–3 kameru, sver apmēram 45–50 g, 3 mm biezām sieniņām. Ražo novāc, kamēr augļi zaļā krāsā. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti cepšanai.
Gara auguma, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 75–80 dienas no stādu iestādīšanas. Augļi apaļi, sver aptuveni 60–120 g, sulīgi, aromātiski. Tie ir ne tikai garšīgi, bet arī ļoti dekoratīvi – augļiem nogatavojoties, uz tiem esošās zaļās svītriņas kļūst koši dzeltenas. Audzē neapkurināmā siltumnīcā.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga, gara auguma (izaug līdz 3 m) sviesta pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas, 20-25 cm garas, 2-3 cm platas, plakanas. Ražo ilgi un bagātīgi. Piemērotas lietošanai konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Ļoti jūtīgas pret salnām. Šīs pupiņas piemērotas žogu, lapeņu un citu būvju...
Indeterminanta, vidēji vēlīna šķirne. Audzējama pavasara apritē. Ķekarā 5-6 120-160g smagi augļi. Pirmie tomāti vācami 80-85 dienās pēc dēstu izstādīšanas. Labas garšas īpašības. Slimību mazieņēmīga šķirne.
DĀRZEŅPIPARU YALA & RELA RELA MAISĪJUMSVidēji agrīnu, garšīgu un dekoratīvu dārzeņpiparu maisījums. Vienam augam izaug 50–70 nelieli, 8–10 gari un 4 cm diametra dārzeņpipari. Augļi ļoti garšīgi, neparasti saldi un smaržīgi. Dārzeņpiparus izmanto uzkodām, tie ir neaizstājami, gatavojot atsvaidzinošus salātus. Piemēroti audzēšanai balkonos, siltumnīcās,...
ZEMENES ATTILA ®Ražīga nokareno zemeņu šķirne, dzinumi līdz pat 1,5 m gari. Ražo bagātīgi un ilgi, ogas aromātiskas, saldas, augi dekoratīvi. Piemērotas audzēšanai iekarināmos puķu podos, kastītēs. Izmanto kompozīcijām puķu podos. Ražo no jūnija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, pacieš ēnu. Lai iegūtu bagātu ražu, ir ļoti svarīgi, lai augiem...
Agrīna lapu salātu šķirne, ļoti līdzīga šķirnei ‘Grand Rapids’, tikai ražīgāka, izturīgāka pret slimībām, izceļas ar skaistāku krāsu. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35—50 dienās. Lapas nedaudz rievainas, vēdekļveida. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav...
Sēj vasaras vidū jūnija beigās jūlijā, auglīgās, irdenās dārza augsnēs. Atkarībā no augšanas apstākļiem veģetācijas periods 90-120 dienas. Mitrumprasīgs augs. Rutkus novāc pirms rudens salnām, oktobrī, kad saknes sasniegušas 5-10 cm diametru un uzglabā no 0ºC līdz +4ºC temperatūrā.
Ļoti ražīga, vidēji agrīna“ vērša sirds” tipa gara auguma tomātu šķirne. Augļi gaļīgi, garšīgi, sver apmēram 250 g. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Piemēroti uzkodām un salātiem, bet sagrieztus var cept uz restītēm.
Pirmo ražu var novākt 96–100 dienas pēc sadīgšanas. Augļi nelieli, apmēram 65–70 g smagi. Audzē atklātā laukā. Vislabāk aug +22 – +24ºC temperatūrā.
Augsta auguma vidēji agra šķirne. Augļi plakani apaļi, skaisti dzelteni, sver 170-185 g. Ļoti laba garša, sulīgi, aromātiski. Aug polietilēna siltumnīcās un ārā. Lieto svaigus, konservē.
Krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Augi 30-45 cm augsti, pākstis zaļas, 7-15 cm garas. Pākstis vāc atlases veidā pēc 3-5 dienām. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā. Iesējot pārāk agri slapjā un aukstā augsnē, sēklas var sapūt. Sēj pēc salnām.
Vidēji agrīna rupjkārpaina lauka gurķu šķirne. Augļi ģenētiski bez rūgtuma. Maijā, jūnijā sēj vai izstāda dobēs 3-5 dēstus uz 1m² labi iekultivētās dārza augsnēs. Augsta izturība pret neīsto miltrasu un citām gurķu slimībām. Piemēroti marinēšanai.
Veģetācijas periods – 80 dienas. Augļi vir idēja lieluma. Ienākas arī vēsākā vasarā līdz pat rudenim. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā.
Ražīgs, sviesta tipa ķirbju hibrīds. Augi kompakti, piemēroti audzēšanai podos uz balkona vai terasē, paceltās dobēs. Vienam augam izaug aptuveni 5 kvalitatīvi ķirbji. Augļi nelieli, bumbiera formas, līdz 1 kg smagi. Miziņa bāla, mīkstums oranžs, salds. Piemēroti sautēšanai, cepšanai, zupām, pievienošanai ceptiem izstrādājumiem.
Augļi ar lielām kārpiņām. Paredzēti audzēšanai atklātā laukā un zem seguma. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un marinēšanai. Izturīgi pret neīsto miltrasu. Vislabāk aug no vēja pasargātā, no nezālēm brīvā augsnē.
Audzē no dēstiem. Izaug 55–60 dienās pēc sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, ar kraukšķīgām un sulīgām lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē no pavasara līdz rudenim.
Agrīna, ražīga, daļēji pašapputes tomātu šķirne. Augi zema auguma, kas beidzas ar ziedu ķekaru. Augļi sver aptuveni 80 g, gaļīgi, koši sarkanā krāsā, ļoti garšīgi. Šķirne izturīga pret zemu temperatūru, tādēļ sēklas var sēt tieši augsnē. Ražo arī vēsākā vasarā. Audzē uz lauka.
Vidēji agrīna gara auguma (indeterminanta) šķirne ar 700–800 gramus smagiem augļiem. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas tomātu augļus. Tomāti piemēroti salātiem un konservēšanai.
Pašauglīgs hibrīds. Dēstu izstāda vai sēj tieši laukā dobēs jūnija sākumā. Labi aug plēves siltumnīcās. Ražu sāk vākt 43-45 dienas pēc sadīgšanas. Piemēroti svaigam patēriņam, konservēšanai, skābēšanai. Izturīgs pret kraupi, tolerants pret miltrasu un mozaīku.
Vidēji agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds audzēšanai apsildāmās, neapsildāmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi sarkani, apaļi, stingri, 3–4 kameru, izturīgi pret plaisāšanu, sver 160–180 g. Tie ir ļoti garšīgi, saldi. Hibrīds bagātīgi ražo arī nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Izcila šķirne gan dārzniekiem amatieriem, gan tomātu pārdevējiem.
Vidēji agrīna, gara auguma, ražīga šķirne. Augļi ovāli, dzelteni, 30-40 g smagi, garšīgi. Vienā ķekarā ienākas 10-15 augļi. paredzēti audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta. Var lietot svaigus, īpaši piemēroti konservēšanai.
Veģetācijas periods 140–150 dienas. Saknes izaug līdz 18–24 cm garas, nav raksturīga plaisāšana. Lieto svaigus, konservē, saldē. Īpaši piemēroti sulas izgatavošanai. Lieliski glabājas ziemā.
Lapas piemērotas pārtikas gatavošanai, no tām vāra zupas, gatavo salātus, piedevas. Augi izaug līdz 70–80 cm gari un iztur līdz -15 °C salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, varēsiet plūkt lapas arī decembrī.
Veģetācijas periods – 25–30 dienas. Sakņaugi spilgti sarkani, mīkstums balts, maigs, kraukšķīgs. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē.
Veģetācijas periods 110–120 dienas. Augļi lieli, var svērt pat 400 g, plāna miziņa, garšīgi. Mīkstums gaļīgs, aveņu krāsā.
Ļoti agrīns arbūzu hibrīds. Augļi apaļi, 7–8 kg smagi. Miziņas krāsa tumši zaļa. Mīkstums koši sarkans, kraukšķīgs un salds. Šķirne izturīga pret fuzariozi. Audzē zem seguma un uz lauka. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Piemērota audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augi diezgan plati, 70 cm augsti. Augļi kuba formas, augšanas laikā – zaļi, bet ienākušies – oranžā krāsā, sver 130–190 g.
Agrīns, pašapputes, pret slimībām izturīgs un ātri augošs hibrīds. Gurķus var audzēt uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Augļi koši zaļi, ar lielām kārpiņām, spīdīgi, nav tendēti pāraugt. Vienā mezglā augi veido 3–4 augļus. Panes augstu temperatūru un stresa pilnus augšanas apstākļus. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai.
Vidēji vēlīna šķirne. Galviņas izveidojas 100-115 dienas pēc iestādīšanas. Galviņas garenas, stingras, 2-2,5 kg smagas. Lieto svaigā veidā, piemēroti skābēšanai, lapas satur daudz cukura. Labi aug samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Tajā pašā laukā kāpostus var stādīt ne agrāk kā pēc 4-5 gadiem.
Ļoti agrīns hibrīds. Augi kompakti. Vienam augam var nobriest 5–6 kvalitatīvi arbūzi. Arbūza augļi sver 3–4 kg, to mīkstums ir sarkans, sulīgs, ļoti salds, sēklu maz. Var audzēt siltumnīcā un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, stādot augus 15–20 l lielos traukos.
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug līdz 20-22 cm garas. Veģetacijas periods 120- 130 dienas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un uzglabāšanai.
Agrīna šķirne, kas izaug 70–75 dienās. Augi apmēram 70–90 cm augsti. Pākstis 14–17 cm garas ar 2–5 pupām. Svaigi novāktas sēklas ir gaiši zaļā krāsā ar pelēku plankumiņu, bet izkalstot kļūst dzeltenīgas. Šīs šķirnes pupiņas ir ļoti lielas – 1 000 tikko izlobītu sēklu sver apmēram 4,3–4,4 kg. Lieto vārītas, sautētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo...
Paredzēts kornišonu audzēšanai. Augļus ieteicams novākt katru dienu. Tos ēd svaigus, marinē.
TOMĀTI SWEET VALENTINES HAgrīna, zema auguma, 30–35 cm augsta, ekskluzīva hibrīda šķirne, kam izaug sirsniņas formas tomāti. Labi ražo, iestādīti puķu podā – tā ir viena no nedaudzajām šķirnēm, kam nav nepieciešami lieli podi. Tomāti nelieli, 15 g smagi, ļoti garšīgi. Vienam augam izaug 60–75 tomāti. Sēklas sēj martā. Lai tās sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk,...
Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Augi aug lekni, vidēji augsti. Augļi kuba formas, lieli, 3–4 kameru, sver ap 300 g, ar 4–5 mm biezām sieniņām, melnā krāsā, nogatavojoties paliek sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem.
Vidēji agrīna šķirne. Augu augstums – 60–70 cm. Augļi ar 7–9 mm biezām sieniņām, sver apmēram 180–250 g. Uz viena auga nobriest 10–14 augļi. Audzē tuneļos, polietilēna un stikla siltumnīcās. Labi aug ar humusu bagātā mālsmilts vai viegla smilšmāla labi iekultivētā, neskābā (pH 6,5) augsnē. Ražojošas paprikas bagātīgi laista 2–3 reizes nedēļā, vislabāk –...
Vidēji agrīna šķirne. Ražu vāc pēc 55–65 dienām. Saknes tumši sarkanā krāsā. Ieteicams audzēt vasaras un rudens ražai, piemērotas uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augnē.
Agrīna, ražīga hibrīda šķirne, gurķi piemēroti skābēšanai un marinēšanai. Audzēšanai uz lauka un plēves siltumnīcās. Augļi zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, nepaliek rūgti, ir kraukšķīgi. Optimāla sēklu dīgšanas temperatūra +21–24 °C. Sēklas pa 1–2 sēj podiņos vai tieši augsnē. Audzējot stādus, pastāvīgajā augšanas vietā stāda spēcīgākos dēstus. Gurķu...
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi konusveida, apmēram 100-120 g smagi, violetā krāsā, sulīgi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Sēja: no aprīļa beigām līdz jūnija vidum laukā, rindstarpas 25-40 cm, attālums rindā 4-7 cm, vāc augustā - septembrī. Augstražīgs hibrīds, neiizzied, sakne apaļa, tumši sarkana. 50 sēklas gramā.