Agrīna stīgojošo sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Veģetācijas periods – 62 dienas. Augi labi sakuplo. Ražo ilgi un bagātīgi. Pākstis apaļas, tumši zaļas, 15–18 cm garas, ar lielisku garšu, ilgi saglabājas nenoplūktas. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā....
Vidēji vēlīna, gara auguma (indeterminanta), senatnīga šķirne. Īpaši garšīgi, tumši sarkani tomāti. Augļu svars – ap 300 g, raža no viena auga – apmēram 9 kg. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas tomātu augļus. Tomāti piemēroti salātiem, var konservēt. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu...
Zema auguma, ražīgs sīku augļu tomātu hibrīds, kas sāk ražot 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Paredzēti audzēšanai podos uz terasēm un balkoniem. Vienam augam pietiek ar 30 cm diametra trauku. Krūmi ar tumši zaļām lapām, izaug 45 cm augsti. Augļi apaļi, ķirša lielumā, sver 12–16 g, aug ķekaros. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Vidēji agra, augstas ražas šķirne. To iecienījuši lielu, iegarenu un ļoti garšīgu augļu dēļ. Augi ir augsti, augļi sver 130-150 g, ir 12 cm gari, ar skaistu formu. Piemērots lietošanai svaigā un konservētā veidā. Audzējiet balkonos un siltumnīcās - tās ir noturīgas pret slimībām un dāvā bagātīgus un ilggadīgus ziedus. Pateicoties savai izturībai pret...
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs ‘Lamuya’ tipa dārzeņpiparu hibrīds. Augļi ļoti lieli, 3–4 kameru, pagari, nedaudz šķautņaini, sver 300–400 g, kad 12–14 cm gari. Ienākušies ir koši sarkanā krāsā. Ar ļoti labu garšu, saldi kraukšķīgi un aromātiski. Augi izaug gari. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā.
Labi pazīstama un uzticama, agrīna, gara auguma, ļoti ražīga un ilgi ražojoša ķiršu tomātu šķirne. Veģetācijas ilgums – 65 dienas. Augļi saldi, smaržīgi, izturīgi pret plaisāšanu, sver 14–18 g. Būs ļoti piemēroti viena kumosa sviestmaizēm vai salātiem, var konservēt. Audzē siltumnīcā un uz lauka, laista pirmajā dienas pusē ar siltu ūdeni 1–2 reizes...
ĶIRBJI CONNECTICUT FIELDVidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Augļi ir apaļi, nedaudz saplacināti, sasniedz 7–10 kg smagi, ar oranžu miziņu. Mīkstums koši dzeltens, salds.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga indeterminanta šķirne. Piemēroti audzēšanai segtajās platībās (stikla un plēves seguma), izsēt agri pavasarī 15-20ºC temperatūrā, izpiķēt un izstādīt 45x45 cm attālumā. Augļi 80-120 g smagi.
Veģetācijas periods 28–30 dienas. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Audzē siltumnīcās un uz atklāta lauka.
Ļoti ražīgs ʽbeef’ tipa, vidēji agrīns, zema auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augi kompakti, labi segti ar lapām. Ražo lielus, sulīgus, vidēji līdz 250 g smagus augļus. Augļi izaug vienāda lieluma, neplaisā, labi glabājas noplūkti. Audzē uz lauka. Šīs šķirnes tomātus lieto gan svaigus, gan mērču, pastas un piedevu gatavošanai.
Veģetācijas periods – 28–30 dienas. Piemērotākais laiks sēšanai laukā ir marts– aprīlis. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā.
Agra šķirne. Audzē no dēsta vasaras un rudens ražai. Dēstu audzēšanas periods 35-60 dienas, atkarībā no sējas un stādīšanas termiņa. Veģetācijas periods 70 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Galviņas 1,0-2,0 kg, bīvas, baltas, pašnosegtas.
Ļoti ražīga, vēlīna šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 100-125 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 5-10 kg. Mīkstums biezs, blīvs, mēreni salds, oranžas krāsas. Noder ļoti ilgai glabāšanai un realizācijai sagrieztā veidā.
Daudzgadīgi, pret salu un sausumu izturīgi, pret augsni mazprasīgi lapu dārzeņi. No sadīgšanas līdz pirmajai ražai paiet 45–50 dienas. Var augt arī paēnā. Vislabāk aug +13–18 °C temperatūrā. Vislielāko ražu iegūst otrajā un trešajā gadā. Pārtikā lieto jaunās lapiņas.
Sēj 1-2 g/m² agri pavasarī un vasarā ar 2-4 nedēļu intervālu, labi iekoptās, irdenās dārza augsnēs. Audzējama arī siltumnīcā dārzeņiem paredzētā kūdras substrātā. Bagātas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
DĀRZA SPINĀTI WINTERRIESEN Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Sēj agri pavasarī vai rudenī. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Ja iesēj karstā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga. Vislabāk ražo vidēji smagā, pietiekami auglīgā augsnē.
Lieliska, dārzkopju amatieru iecienīta vidēji agrīna šķirne. Augi izaug līdz 2 metrus gari, tādēļ nepieciešami balsti. Augļi lieli, apmēram 200-600 g smagi, garšīgi. Šķirne piemērota audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās. Visu veģetācijas laiku jāizkniebj dzinumi lapu padusītēs. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista dienas pirmajā pusē.
Saknes 18–22 cm garas, izturīgas pret plaisāšanu. Šķirne tiek augstu novērtēta lielā cukura un karotīna daudzuma dēļ saknēs. Piemēroti sulas spiešanai, konservēšanai, labi glabājas ziemā.
Ļoti agrīns, pret slimībām izturīgs, ražīgs saldās paprikas hibrīds. Augi vidēji gari, kompakti. Ienākušies augļi sulīgi, intensīvi oranžā krāsā, vienādi lieli, nav tendēti uz plaisāšanu, ar 3–4 kamerām, biežām sieniņām. Sver apmēram 220–250 g. Ilgi glabājas pēc noplūkšanas. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā.
Vidēji agrīna, ražīga salātu tipa šķirne. Augļi tumši zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
Ļoti ražīga šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Augļa svars var sasniegt 10-15 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Glabājas labi. Sēklas bez apvalka, teicama uzkoda pie alus.
Izaug 50–63 dienu laikā, nogriezti ataug. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus stāda stikla vai plēves siltumnīcās 4 augus/m² vai podos. Sīvie pipari satur vairāk C vitamīna kā paprika. Lieto mērcēs, zupās, marinādēs kā arī konservēšanā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Agrīns, ražīgs hibrīds. Labi ražo arī nelabvēlīgos laika apstākļos. Augļi gaiši zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, nepaliek rūgti. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Izturīgi pret īsto miltrasu un gurķu mozaīkas vīrusu. Labi panes neīsto miltrasu. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Vislabāk aug ar humusu bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē....
Agra, bagātīgi ražojoša, ātri augoša, gara auguma (150-200 cm) ķirštomātu šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcās. Augļa svars 15-25 g. Viena no garšīgākajām tomātu šķirnēm!
TOMĀTI SHIMMER HAgrīna, gara auguma (indeterminanta) hibrīda šķirne, ideāli piemērota tiem, kas vēlas skaistus, garšīgus un ļoti ražīgus tomātus. Augļi raibi, 30-40 g smagi, vienam augam izaug 300–350 tomātu. Augs 2–2,3 m garš. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk, sējumu pārklāj ar stiklu vai plēvi. Substrāta, kurā sējat sēklas,...
Raža nogatavojas 110–125 dienas pēc sadīgšanas. Auga augstums 35–60 cm. Augļu forma iegarena. Augi ir izturīgi pret slimībām. Var audzēt atklātā laukā un polietilēna siltumnīcās.
Ļoti ražīgs universāls redīsu hibrīds, pacieš garu dienu, karstumu un mitruma trūkumu, tāpēc var audzēt visu sezonu. Saknes gludas, skaisti sarkanā krāsā, izaug ļoti lieli, līdz 6–7 cm diametrā. Veģetācijas ilgums pavasarī – 37 dienas. Lapas vidēji garas, leknas. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas ir kodinātas, kodnes nosaukums norādīts paciņas apakšā.
Zema aveņu tomātu šķirne, izturīga pret sēnīšu slimībām. Ķekari izaug līdz 45–75 cm gari, augļi sver 7–8 g, ļoti garšīgi. Uz viena auga var augt līdz pat 600 augļu, tāpēc ķekarus vajadzētu atsiet. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti, jāizvēlas saulaina, silta vieta.
Šķirne noturīga pret neīsto miltrasu. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Vidēji agrīna šķirne, audzējama vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods – 70-75 dienas pēc stādu iestādīšanas. Ziedkopa vidēji liela, blīva, dzelteni oranža – šādu krāsu saglabā arī pēc termiskas apstrādes. Labu ziedkāpostu ražu iespējams izaudzēt, izvēloties auglīgu, irdenu un mitru augsni, pastāvīgi uzirdinot augsnes virskārtu un aprušinot stādus,...
Agra, ļoti ražīga pašapputes šķirne, audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs. Tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m² auglīgās dārza augsnēs. Auglī nepaliek rūgti. Svaigam patēriņam, konservēšanai un skābēšanai. Slimību izturība laba.
Vidēji agra, kolekcijas, indeterminanta (150-200 cm) tipa šķirne, audzēšanai siltumnīcās, plēves tuneļos. Sēj no februāra līdz aprīlim. Ražo no jūlija līdz oktobrim. Ovālā augļa vidējais svars 70-80 g. Slimību izturība laba.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Indeterminanta, vidēji vēlīna šķirne. Audzējama pavasara apritē. Ķekarā 5-6 90-100g smagi augļi. Pirmie tomāti vācami 70-75 dienās pēc dēstu izstādīšanas. Labas garšas īpašības. Slimību mazieņēmīga šķirne.
Kultūras šķirņu ogas ir daudz lielākas nekā meža ogu, ienākas no jūnija līdz rudenim. Var audzēt alpinārijos.
Sēj agri pavasarī segtās platībās vai vasaras sākumā atklātā laukā 45x60 cm attālās rindās. Agrākas ražas ieguvei izstāda 20-30 dienas vecus dēstus 20-25 cm attālumā. Laukā sētus salātus retina, atstājot starp augiem 10-12 cm atstarpes.
Agrīns, ražīgs pašapputes hibrīds. Šķirne izturīga pret īsto miltrasu un kladosporiozi, vidēji izturīga pret gurķu mozaīkas vīrusu. Augļi ar sīkām kārpiņām, nelieli, nekļūst rūgti, pēc noplūkšanas ilgi nezaudē preces izskatu, garšīgi, aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug gaisa un...
Piemērots audzēšanai siltumnīcā pavasara - vasaras apritē. Optimālā gaisa temperatūra digstot 23-26ºC. Sēj februārī, martā. Izstāda 45-50 x 140-150 cm. Hibrīds partenokarps (pašauglīgs). Izturīgs pret slimībām.
Piemērota audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi apaļi, forma atgādina tomātus, ienākušies augļi tumši sarkani, biezām sieniņām, sver 90–100 g.
Zema auguma, ļoti ražīgs, vidēji agrīns, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augs izturīgs, kompakts. Augļi vienāda lieluma, izcilas konsistences, neplaisā, sver 85–95 g, ienākušies – tumši sarkani. Lieto svaigus, kaltētus, piemēroti arī pārstrādāšanai – viegli noņemt miziņu. Audzē uz lauka.
Ļoti agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Hibrīdam raksturīga intensīva augšana, izturīga sakņu sistēma. Tas ir piemērots kornišonu audzēšanai. Augi izturīgi pret slimībām un zemām temperatūrām agrīnos audzēšanas posmos, pacieš gaismas trūkumu. Augļi nelieli, lielām kārpiņām, ar mazu sēklotni. Tiem ir izcila garša....
Vidēji agrīns, ražīgs kāpostu hibrīds ar smailām galviņām. Veģetācijas periods 70–80 dienas. Galviņas vienāda lieluma, sver 1–2 kg, izceļas ar maigu, patīkamu garšu. Audzē vasaras un rudens ražai. Vēlāk iegūtas ražas galviņas var uzglabāt apmēram 2 mēnešus. Visgaršīgākie ir svaigi, ļoti piemēroti salātu gatavošanai. Kāpostiem vislabāk piemērota labi...
Neliela 25-30 cm auguma šķirne, paredzēta audzēšanai podos uz balkona, lodžijas vai siltumnīcā. Augļa svars 15-20 g. Ļoti dekoratīvs efekts. Slimību izturība laba.
Sēj siltumnīcā dēstiem dārzeņu audzēšanai piemērotā substrātā martā, aprīlī. Pēc 50-60 dienām dēstus pārstāda 40x50 cm attālumā dobēs vai zem plēves segumiem. Mitrumprasīgs augs. Uzturā lieto 25-40 dienas briedušus augļus.
Izaug 50–60 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā lieto lapu kātiņus un lapas. Audzē vasaras un rudens ražai. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
Viengadīgs zālaugs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā izmanto smalkās, aromātiskās, pikantās lapiņas. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotīns, daudz C vitamīna. Zaļās lapiņas liek uz sviestmaizēm, tās var pievienot gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās, ja vēlaties, lai jums pastāvīgi būtu...
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Izmantošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai vāc nenobriedušas pākstis, piengatavības fāzē, sākot ar jūliju. 2-4 sēklu gramā.
Vēlīna, indeterminanta (150-200 cm), lieliska kolekcijas šķirne, kas garšas dēļ ir viena no populārākajām tomātu šķirnēm t.sk. Amerikā. Audzējama siltumnīcās vai plēves tuneļos. Lapas īpatnējas - kā kartupeļiem. Miltaino augļu svars 0,5-1,0 kg.
Vidēji agrīna, auglīga šķirne. Raža tiek novākta pēc 48 dienām. Siltumnīcās audzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Ziemas laikā saknes pārziemo augsnē
Ražīgs, sviesta tipa ķirbju hibrīds. Augi kompakti, piemēroti audzēšanai podos uz balkona vai terasē, paceltās dobēs. Vienam augam izaug aptuveni 5 kvalitatīvi ķirbji. Augļi nelieli, bumbiera formas, līdz 1 kg smagi. Miziņa bāla, mīkstums oranžs, salds. Piemēroti sautēšanai, cepšanai, zupām, pievienošanai ceptiem izstrādājumiem.
Sēja: aprīlī-maija sākumā siltumnīcā, dēstu izstāda jūnija sākumā 15-25x100-140 cm attālumā. Tiešā sēja uz lauka: jūnija sākumā. Lietošanas gatavību sasniedz 8-9 nedēļas pēc uzdīgšanas. Pašauglīgs hibrīds, izturīgs pret mozaīkas vīrusu un miltrasu, augļi bez rūgtuma, piemēroti sālīšanai un konservēšanai.
Veģetācijas periods – 50–60 dienas. Lapiņas kraukšķīgas, viļņainas pēc noplūkšanas atzeļ. Novērtētas patīkamās garšas dēļ. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā.
Bumbuļi ir gaiši zaļi, mīkstums zaļganbalts, ar maigu garšu. Nav tendences ziedēt vai izburbēt. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, var cept, vārīt, sautēt.
Vēlīna Nantes tipa šķirne, 145-155 dienas. Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. Lielu sakņu ieguvei sēj 25-30 sēklu uz tekošo metru no aprīļa beigām līdz jūnijam. Izsējas dziļums ir 2-2,5 cm. Kraukšķīgas, saldas un ļoti sulīgas saknes. Lieliska šķirne sulas ieguvei.
Agrīna, zema auguma tomātu šķirne. Augļi ovāli, nedaudz šķautņaini, sver aptuveni 80-90 g, ienākušies - tumši sarkani. Šajos tomātos ir īpaši daudz likopēna - vielas, kam piemīt antioksidanta īpašības. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā. Lieto svaigus, piemēroti konservēšanai, mērču pagatavošanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Agrīns hibrīds, ražot vidēji 70 dienas pēc dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli, ar dzeltenīgi krēmkrāsas mizu, oranžu, ļoti saldu un smaržīgu mīkstumu, apmēram 1,5–2 kg smagi. Mūsu klimatiskajos apstākļos aug siltumnīcās, bet var audzēt arī uz lauka – saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Antioksidantu, A, B, C, E, K vitamīnu, kalcija, kālija un dzelzs avots. Sēklas pirms diedzēšanas nomazgā, pēc tam ieber traukā un mērcē no 10-24 stundām, lai tās piebriest. Pēc tam sēklas noskalo un ievieto diedzēšanas traukā vai sēj podiņā auglīgā substrātā. Dīgst istabas temperatūrā 5-14 dienās. Lieto kā piedevu salātos vai uz sviestmaizēm.
Ražu novāc, kad pagājušas 45–50 dienas pēc sadīgšanas. Cers vidēji liels, lapiņas krokotas, zaļas ar sarkanīgām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.