Universāls hibrīds sēšanai uz lauka. Veģetācijas periods – 62 dienas no iesēšanas. Augļi gaiši zaļi, ar retām kārpiņām, nav noslieces uz pāraugšanu, ar ļoti labu garšu un konsistenci. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Skābētiem nerodas tukši vidi. Hibrīds izturīgs pret miltrasu, kraupi un gurķu mozaīkas vīrusu, diezgan izturīgs pret neīsto miltrasu.
Izaug 90 dienās no dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli ar zaļganu miziņu, sver apmēram 2–3 kg. Mīkstums balts, salds, smaržīgs. Audzē siltumnīcās un lauka – saulainā, no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, augam atstāj 3–4 labāk attīstītus dzinumus ar 2–3 augļiem. Melones vislabāk aug ar humusu bagātā, neskābā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji agrīna, ražīga krūmveida hibrīda šķirne. Augļi apaļi, ar dzeltenu spīdīgu miziņu. Visgaršīgākie ir nepārauguši – apmēram 5–8 cm diametrā. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Tos augsnē stādā, kad beigušās salnas. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Strauji augoša krūmveida šķirne. Veģetācijas ilgums – 60 dienas no iesēšanas brīža. Augļi gareni, ar gaiši zaļu miziņu, 15–20 cm gari, ar kraukšķīgu un gardu mīkstumu. Augam daudz ziedu, kurus pildot un izcepot, var pagatavot izcilas uzkodas. Jaunus, līdz 10 cm garus cukini varat ēst svaigus, bet lielākie būs piemēroti daudz dažādu gardu un viegli...
Hibrīda šķirne, paredzēta lietošanai svaigā veidā, salātu gatavošanai un ilgstošai glabāšanai. Nobriest 110–120 dienās no dēstu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ar labu iekšējo struktūru, blīvas, sver 2,5–3 kg. Uzticamais hibrīds izturīgs pret temperatūras un mitruma svārstībām, stresu augšanas laikā. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga...
Ļoti agrīns hibrīds. Augi kompakti. Vienam augam var nobriest 5–6 kvalitatīvi arbūzi. Arbūza augļi sver 3–4 kg, to mīkstums ir sarkans, sulīgs, ļoti salds, sēklu maz. Var audzēt siltumnīcā un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, stādot augus 15–20 l lielos traukos.
Ļoti agrīns, pašapputes, ilgi ražojošs un pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļiem izcils preces izskats: 8–10 cm gari, vienāda lieluma, kraukšķīgi, maza sēklotne. Augu lapas nelielas, tāpēc ražu ievākt vieglāk. Šis hibrīds ļoti ražīgs, izceļas ar augļu kvalitāti. Gurķi piemēroti marinēšanai un skābēšanai. Paredzēti audzēšanai uz lauka.
Agrīns hibrīds, piemērots audzēšanai dažādos klimatiskajos apstākļos. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Šo šķirni var audzēt, izmantojot balstus. Hibrīds izturīgs pret slimībām, stresu augšanas laikā. Augļi ar lielām kārpiņām, tievi, mazliet garāki, nekā ierasts. Piemēroti skābēšanai un marinēšanai.
Pašapputes, pret slimībām izturīgs, ļoti agrīns un ātri augošs hibrīds. Tiek novērtēts bagātīgās, vienmērīgās ražas un ilgā ražošanas perioda dēļ. Tam piemīt ierobežota nosliece veidot sānu dzinumus. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Augļi 9–13 cm gari, kraukšķīgi, ar mazu sēklotni, piemēroti skābēšanai un marinēšanai. Vislabāk aug dažāda veida...
Mazprasīgs hibrīds, paredzēts vasaras ražai, bet piemērots arī vēlākas ražas iegūšanai – tad galviņas labi glabājas 4–5 mēnešus. Izaug 79 dienās no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, cietas, blīvas, izaug līdz 3 kg smagas. Šīs šķirnes kāposti lieliski iztur karstu laiku, kad izžūst augsne un trūkst mitruma. Izturīgi pret fuzariozi, panes krustziežu...
Agrīna, pret slimībām izturīga hibrīda kukurūzas šķirne. Veģetācijas ilgums – 95 dienas. Augi izaug 140–160 cm gari. Vālītes 240–310 g smagas, 18–23 cm garas, ar ļoti saldām divkrāsainām sēklām (75 % dzeltenu sēklu, 25 % baltu sēklu). Ēd svaigas. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Vidēji agrīna šķirne, paredzēta audzēšanai siltumnīcā. Ienākas 75–85 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Augu augstums – 65–70 cm. Augļi 22–24 cm gari, ar violetu miziņu un baltām svītrām. Mīkstums balts, stingrs, nav rūgtās pēcgaršas. Pārtikā lieto ceptus, sautētus un konservētus. Piemēroti mērču gatavošanai, pildīšanai, cepšanai uz restēm.
Ļoti agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs pašapputes hibrīds. Augļi ar izcilu garšu, gludu, spīdīgu miziņu, ar mazu sēklotni, 8–17 cm gari, 120–300 g smagi. Kaut arī garšīgāki ir apmēram 10 cm gari augļi, arī lielāki un garāki nezaudē garšas īpašības. Audzē siltumnīcās vai zem seguma. Piemēroti sviestmaizēm, salātiem, pievienošanai dzērieniem.
ARBŪZI CHARLESTON GREYAgrīna arbūzu šķirne, kas izturīga pret antraknozi un fuzariozi. Raža ienākas pēc 85–100 dienām. Augļi pagari, sver līdz 15 kg. Mīkstums koši sarkans, kraukšķīgs un salds. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Arbūziem nevajag daudz ūdens. Ja sausums ieilgst, var apliet, lai neizžūtu. Agri no rīta laista ne tikai saknes, bet arī lapas.
“Crimson Sweet” tipa hibrīds izcili ražo visdažādākajos klimatiskajos apstākļos. Raža nobriest 68–72 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli, gareni, svars sasniedz 12–15 kg, reizēm 18 kg. Mīkstums sarkans, ļoti salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Pastāvīgajā augšanas vietā tos vajadzētu stādīt no maija beigām līdz jūnija sākumam,...
Vidēji agrīna šķirne. Galviņas izaug 65–70 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Galviņas baltas, lielas, blīvas. Vislabāk aug ar humusu bagātā, labi iekultivētā augsnē. Ziedkāposti ir jutīgi pret vides apstākļiem, augsnes kvalitāti, tāpēc tiem pietiekamā daudzumā jānodrošina visas galvenās barības vielas, bet galviņu veidošanās fāzē – pietiekams mitruma un...
Agrīns hibrīds audzēšanai siltumnīcā, bet, radot labvēlīgus apstākļus, augs arī uz lauka. Augi diezgan augsti, lekni. Augļi ovāli, ar melnu spīdīgu miziņu, sver apmēram 550 g. Mīkstums balts, stingrs, sēklotnē ļoti maz sēklu. Pārtikā lieto ceptus, sautētus un konservētus. Lai izaugtu skaisti un lieli augļi, augam atstāj ne vairāk par 3–4 sublājiem,...
Agrīns hibrīds audzēšanai zem seguma vai uz lauka. Augļi apaļi, sver 4–6 kg. Mīkstums sārts, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Ļoti agrīns arbūzu hibrīds. Augļi apaļi, 7–8 kg smagi. Miziņas krāsa tumši zaļa. Mīkstums koši sarkans, kraukšķīgs un salds. Šķirne izturīga pret fuzariozi. Audzē zem seguma un uz lauka. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Vidēji vēlīns hibrīds, kam nav tendences pāraugt. Veģetācijas ilgums – apmēram 100 dienas no iesēšanas. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Bumbuļi lieli, apaļi, nedaudz saplacināti, ar izcilu garšu. To diametrs var sasniegt pat 15–18 cm. Bumbuļus pārtikā lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Labi aug ar trūdvielām bagātā mālsmilts un vieglā...
Agrīna, ilgi ražojoša, gara auguma sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Sāk ražot 63 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pākstis apaļas, pat 25 cm garas, ļoti labas garšas. Sēj tieši augsnē maija otrajā pusē, kad salnu iespēja maza. Augiem nepieciešams balsts.
Vidēji agrīni, ražīgi sakņu pētersīļi, labi aug smagā augsnē. Saknes baltas, gludas, 20–22 cm garas. Var lietot svaigus. Piemēroti pārstrādāšanai, ilgai glabāšanai. Lapas tumši zaļas, diezgan garas. Arī lapas var lietot pārtikā. Agras pavasara ražas iegūšanai var sēt rudenī.
Vidēji vēlīns hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 95–100 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas lielas, apaļas, labi klātas ar sānu lapām, sver apmēram 2,2 kg. Savojas kāposti ir izturīgāki pret temperatūras svārstībām un mitruma trūkumu, salīdzinot ar baltajiem galviņkāpostiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, var neilgu laiku...
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs tomātu hibrīds. Ķekarā 5–7 īpašas garšas un smaržas augļi, kas sver 130–150 gramus. Labi saglabājas pēc noraušanas. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena no spēcīgākajiem dabīgajiem antioksidantiem. Var audzēt kā apkurināmā, tā neapkurināmā siltumnīcā.
Zema auguma, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no stādu iestādīšanas. Augļu forma atgādina olu. Kad nogatavojas – spīdīga miziņa, gaiši sārtā krāsā, sver apmēram 40–50 g, nav tendences plaisāt, labi glabājas pēc noraušanas. Audzē neapkurināmā siltumnīcā un uz lauka.
Agrīns, gara auguma aveņu tomātu hibrīds. Audzēšanai stikla un polietilēna plēves siltumnīcās. Uz 1 m2 ieteicams stādīt 2–3 augus. Augļi nedaudz saplacināti, spīdīgi, sver 200–220 g, lielisks preces izskats, neplaisā, labi glabājas norauti. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, tomātu ātro vīti, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Agrīns, gara auguma hibrīds. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās. Augļi apaļi, sver 220–250 g, spīdīgi, gaļīgi, aromātiski, garšā neatpaliek aveņu šķirņu tomātiem. Viens augs veido 5–8 ķekarus. Augļi ķekarā ienākas vienlaikus. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozi, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Agrīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, vidēji 8 mm diametrā, apmēram 13–15 cm garas, vienādas, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8),...
Agrīna šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Augi izaug gari. Augļi 12 centimetrus gari, 2–3 kameru, sver apmēram 45–50 g, 3 mm biezām sieniņām. Ražo novāc, kamēr augļi zaļā krāsā. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti cepšanai.
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušies kļūst sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Vēlīns, pret slimībām izturīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 130 dienas. Saknes vienāda lieluma, sulīgas, saldas. Universālās šķirnes burkāni piemēroti ēšanai svaigā veidā, pārstrādei, ilgai glabāšanai. Ilgi glabātas saknes nezaudē kvalitāti. Ražu var novākt mehanizēti. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret slimībām 14—30...
Vidēji vēlīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 125–130 dienas. Saknes 18–20 cm garas, gludas, košā krāsā, saldas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji vēlīns, ‘Chantenay’ tipa, pret ziedkopu veidošanos izturīgs hibrīds. Veģetācijas periods 115–120 dienas. Saknes 13–15 cm garas, gludas, augot nesaplaisā, neceļas uz augšu, tāpēc nekļūst zaļas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 70–79 dienas no stādu iestādīšanas. Ziedkopas ir īpaši kvalitatīvas, baltas, vienāda lieluma, blīvas, vidēji klātas ar lapām. To svars var sasniegt 4 kg. Karstuma, sausuma vai aukstuma radīts stress neietekmē šā hibrīda ziedkopu formu vai kvalitāti. Raža nobriest vienlaikus. Lieto...
Agrīns, ļoti ražīgs, pret melno puvi izturīgs hibrīds. Veģetācijas periods 80–95 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, stingras, labas iekšējās struktūras, ar īsu serdi, sver 4–8 kg. Uz lauka labi saglabājas, nesašķeļas. Šie kāposti paredzēti lietošanai svaigā veidā, pārstrādei, ļoti labi piemēroti skābēšanai. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas...
Agrīna, pret karstumu izturīga šķirne. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 22–27 dienas. Saknes apaļas, lielas – 4–5 cm diametrā, nav tendences plaisāt, izkurtēt. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā augsnē, kurā nav nezāļu un kas nav skāba (pH 6–7).
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augu lapas leknas, veselīgas. Sakņu iekšpuse tumši sarkanā krāsā, miziņa gluda. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Viena no pārstrādei labākajām šķirnēm. Saknes, nezaudējot kvalitāti, labi glabājas ziemā. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Ražīga šķirne, piemērota audzēšanai visu gadu. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Augi izturīgi, ar tumši zaļām lapiņām, ziedkopu veido vēlu. Mazprasīgi augi, augšanai piemērotas smilšmāla vai vieglas mālsmilts, irdenas, ūdens caurlaidīgas, mitras, bet ne pārmirkušas augsnes. Dillēs daudz vitamīnu – svaigās ļoti daudz C vitamīna, B grupas vitamīnu,...
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no iesēšanas. Sakne apaļa, sver 350–400 g. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Sakni var pievienot salātiem vai zupām, sautēt, cept, ēdieniem var pievienot žāvētu sakni vai lapas. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Fenheļa augļi un...
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Izaug pa 3 pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 8 cm gara, tajā ir 7–8 lieli zirņi. Zirņus ēd svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Sadīguši pacieš salnas līdz -4 °C temperatūrai. Tajā pašā vietā...
Veģetācijas ilgums – 160 dienas, tāpēc audzē dēstus. Sīpoli ovāli, ļoti lieli – vidēji sver ap 350 g, bet var izaugt arī līdz 0,8–1 kg smagi. Sīpoli ar saldu garšu, tiem nepiemīt citām šķirnēm raksturīgais asums. Lieto svaigus, pēc ražas novākšanas glabājas apmēram 2 mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā mālsmilts augsnē. Sīpoli labi aug pēc labības,...
Pret slimībām izturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē atklātā gruntī pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Cers liels, ar daudzām ķiršu krāsas robainām lapiņām, kas labi noklāj cera vidusdaļu. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti, minerālvielas, dažādi vitamīni.
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ienākas pat auga apakšējā daļā esošās pākstis. Augi izaug 80–90 cm augsti. Pākstis 22–24 cm garas ar 7–8 pupām. Tikko noplūktas pupas ir zaļas, kaltētas – gaiši violetā krāsā. Sēj pēc iespējas agrāk, tiklīdz to ļauj laikapstākļi. Izdīgušas pupas pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīns ‘Kumato’ tipa, gara auguma tomātu hibrīds. Ķekarā 6–9 aromātiski 40–50 g smagi augļi. Tajos likopēna – karotinoīda, kam piemīt cilvēka organismam ļoti noderīgas īpašības, – ir trīs reizes vairāk nekā citu šķirņu augļos. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, verticilozi, tomātu ātro vīti, vidēji izturīgs pret nematodēm. Audzēšanai...
Populāra lapu pētersīļu šķirne. Lapas leknas, tumši zaļas, ļoti krokotas. Tajos esošās ēteriskās eļļas uzlabo ēdienu garšu. Lapas var saldēt, kaltēt, tajās ir C, A, B1, B2 vitamīns, karotīns, folijskābe, kālija sāļi, magnijs, dzelzs. Pētersīļi ir prasīgi pret gaismu un augsni. Vislabāk aug mālsmiltī.
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, četrkameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušie ir dzelteni. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Agrīna, ražīga aso papriku šķirne. Veģetācijas periods 65–75 dienas. Augļi izaug 7,5–8 cm gari, ienākušies ir sarkani. Jau vairāk nogatavojušies augļi, jo tie asāki. Atbilstoša temperatūra paprikas sēklu sadīgšanai ir +22–25 °C. Sēklas sadīgst pēc 14–22 dienām. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Aukā stādus izstāde maija beigās. Augļos...
Ļoti agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 20–25 dienas. Lapas īsas. saknes vienāda lieluma, 3 cm diametrā, vidēji sver 30 g, nav tendences plaisāt, nobriest vienlaikus. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Ražīgums – viens kilograms no kvadrātmetra. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret...
Daudzgadīgas, izturīgas pret sausumu, labi pārziemo. Pirmās lapiņas parādās agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs, un ir daudz lielākas par parastajām skābenēm. Augi izaug līdz 8-15cm augsti. Pārtikā lieto jaunās lapiņas. Ļoti vērtīgas uzturā – tajās daudz vitamīnu un minerālvielu, turklāt tajās ir maz oksālskābes. Piemērotas salātiem, zupām, pildījumiem,...
Ļoti ražīgs vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas periods – 125 dienas. Saknes garas, vienādas formas, skaistā, tumši sarkanā krāsā ar gludu, plānu miziņu. Mīkstums sulīgs, ar izcilu garšu, bez gredzeniem un sacietējušām šķiedrām. Lieto svaigas. Piemērotas konservēšanai, ilgai glabāšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Vidēji agrīns gara auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, 0–2 rases fuzariozo vīti, verticilozi un citām slimībām. Augļi sver 120–140 g, ir plūmes formas, gaļīgi, garšīgi un aromātiski. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, piemēroti mērcēm, piedevām, konservēšanai.
Vidēji agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds audzēšanai apsildāmās, neapsildāmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi sarkani, apaļi, stingri, 3–4 kameru, izturīgi pret plaisāšanu, sver 160–180 g. Tie ir ļoti garšīgi, saldi. Hibrīds bagātīgi ražo arī nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Izcila šķirne gan dārzniekiem amatieriem, gan tomātu pārdevējiem.
Šī šķirne labi ražo arī mitrākā un vēsākā vasarā. Veģetācijas periods 105 dienas. Ķirbji izaug līdz 7–9 kg smagi, tomēr ļoti labvēlīgos apstākļos var cerēt uz 22–27 kg smagiem ķirbjiem. Mīkstums oranžs, salds. Lai ķirbji izaugtu lielāki, daļu aizmetušos ķirbju izkniebj. Šīs šķirnes ķirbji ļoti labi glabājas ziemā.
Vēlīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 80 cm gari. Pāksts apmēram 9 cm gara, tajā mēdz būt 9–10 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Tos ēd svaigus, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4–5 gadiem.
Vidēji vēlīni ‘Batavia’ tipa salāti. Šķirne izturīga pret slimībām un ziedkātu veidošanos, tāpēc ļoti piemērota vasaras ražas audzēšanai. Cers atklāta tipa, liels, var svērt 800 g. Iekšējās lapas zaļas, ārējās – zaļas ar krokotām sarkanīgām maliņām, kraukšķīgas ar labu garšu. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Sviesta tipa galviņsalāti. Šķirne izturīga pret slimībām un augstu temperatūru, tāpēc ļoti piemērota vēlīnas pavasara un vasaras ražas audzēšanai. Galviņa atklāta tipa, lapas gaiši zaļas, gludas, spīdīgas, lieliskas garšas un tekstūras. Salāti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Sviesta tipa galviņsalāti. Galviņas vidēji lielas, atklātas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vēlāk retina, atstājot starp augiem nepieciešamos attālumus. Stādus var izaudzēt siltumnīcās vai uz lauka. Dobē dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Vislabāk aug irdenā,...
Agrīna šķirne. Izaug 28–34 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, sarkanas ar baltu galiņu, garšīgas, kraukšķīgas, nepāraug. Audzēšanai uz lauka un neapkurināmās siltumnīcās. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Redīsi satur daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir...
Vidēji agrīns ‘San Marzano’ tipa zema auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret slimībām. Audzēšanai uz lauka. Augļi bez zaļa plankuma pie kātiņa, gaļīgi, sver 80–90 g, viegli noņemama miziņa, tāpēc labi piemēroti mērču, tomātu pastas gatavošanai, konservēšanai un pat saldēšanai.