Lodveida kraspēdijas Daudzgadīgs zālaugs, ko audzē tikai kā viengadīgu augu. Izaug līdz 50–70 cm garas, ciņa formā. Ziedi izskatās kā bumbiņas, dzelteni, 2,5–3 cm diametrā. Zied jūlijā–oktobrī. Izmanto kaltēto ziedu kompozīcijās, izžuvušie stiebri ar ziediem ir izturīgi, nezaudē koši dzelteno krāsu. Floristi dēvē par “bungu vālītēm”. Vislabāk aug...
Vidēji agrīna, ļoti ražīga, gara auguma šķirne. Tomāti īpaši garšīgi, nelieli, ap 70 g smagi, tumši sarkanā krāsā, plūmes formas. Raksturīgs izcils salduma un skābuma līdzsvars. Tomāti ne tikai ļoti garšīgi, bet arī dekoratīvi – augļiem ienākoties, virspuse kļūst tumšāka. Audzēšanai siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka.
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus stāda stikla vai plēves siltumnīcās 4 augus/m² vai podos. Sīvie pipari satur vairāk C vitamīna kā paprika. Lieto mērcēs, zupās, marinādēs kā arī konservēšanā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 25-30 tūkstoši.
Pašapputes hibrīds, ļoti izturīgs pret kraupi un gurķu miltrasu, agrīns un ļoti ātri augošs. Piemērots kornišonu audzēšanai. Audzēšanai uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Ražo bagātīgi un vienmērīgi, lielu daļu ražas veido nelieli gurķīši. Augļi sīkām kārpiņām, stingri, ar mazu sēklotni. Tiem ir izcila garša un smarža. Nav tendēti pāraugt. Piemēroti...
Ļoti agrīns, gara auguma, ražīgs, spēcīgi augošs, ʻRAFʼ tipa tomātu hibrīds. Šā tipa tomāti labi ražo ļoti karstās vasarās un izcili atklāj savu nevainojamo garšu. Augļi nedaudz saplacināti, stipri šķautņaini, sver apmēram 250–300 g un vairāk. Gaļīgi, izcila preču izskata, pēc noplūkšanas labi glabājas. Neierasta un īpaša krāsa – starp zaļganu un sarkanu....
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs ʻBeefʼ tipa aveņtomātu hibrīds. Piemērots potēšanai, tādā gadījumā sēj nedaudz agrāk. Augļi apaļi plakani, nedaudz šķautņaini, spīdīgi, stingri, nav tendēti plaisāt, apmēram 200–250 g smagi. Viena no šā hibrīda priekšrocībām ir salīdzinoši neliels attālums starp lapām. Tas rada iespēju veidoties pēc iespējas...
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs ‘Lamuya’ tipa dārzeņpiparu hibrīds. Augļi ļoti lieli, 3–4 kameru, pagari, nedaudz šķautņaini, sver 300–400 g, kad 12–14 cm gari. Ienākušies ir koši sarkanā krāsā. Ar ļoti labu garšu, saldi kraukšķīgi un aromātiski. Augi izaug gari. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Nobriest 80–90 dienu laikā pēc stādu izstādīšanas. Raža jānovāc, kamēr galviņas ziedi ir pumpuru fāzē. Vislabāk aug auglīgā, trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Pārtikā lieto vārītus, ceptus, saldētus, svaigus.
Sēj sākot no marta līdz maija sākumam siltumnīcā, dēstu izstāda laukā jūnija sākumā. Uz lauka dobēs sēj jūnija sākumā. Labi aug arī plēves siltumnīcās, izstādot ne agrāk par martu. Ražu sāk vākt 45-47 dienās pēc uzdīgšanas. Vidēji agrīns, pašauglīgs hibrīds, izteikti izturīgs pret gurķu neīsto miltrasu, piemēroti marinēšanai. Bioloģiskās sēklas...
Agrīna asa šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Agrīns ražīgs pašapputes hibrīds. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi vienāda lieluma, taisni, tumši zaļi, smalkām kārpiņām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Šis hibrīds speciāli radīts rūpnieciskai konservēšanai. Raksturīga plāna miziņa un blīvs mīkstums, kas nezaudē kraukšķīgumu pat pēc pārstrādes. Ļoti ātri sāk masveidā ienākties,...
Agra, ļoti ražīga pašapputes šķirne, audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs. Tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m² auglīgās dārza augsnēs. Auglī nepaliek rūgti. Svaigam patēriņam, konservēšanai un skābēšanai. Slimību izturība laba.
Agra, ļoti ražīga, pret slimībām izturīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti un tie izaug 50-70 cm augstumā. Pākstis 9-12 cm garas ar 8-9 lieliem zirņiem. Tie ir ļoti garšīgi un saldi. Lietot svaigus, piemērots saldēšanai.
Agrīna, gara auguma (indeterminanta), ražīga, pret slimībām izturīga hibrīda šķirne. Augļi aveņu krāsā, ļoti garšīgi, ar plānu ādiņu, viens auglis sver 200 g, vienā ķekarā 4–5 augļi. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldus augļus. Tomāti piemēroti salātiem, kā arī konservēšanai. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un...
DĀRZEŅPIPARI JALAPENO M Agrīna aso papriku šķirne. Veģetācijas periods 65–75 dienas. Augļi izaug 7,5–8 cm gari, ienākušies ir sarkani. Jau vairāk nogatavojušies augļi, jo tie asāki. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos.
Agrīns hibrīds audzēšanai zem seguma vai uz lauka. Augļi apaļi, sver 4–6 kg. Mīkstums sārts, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma, saulainā vietā.
Sēja: aprīlī-maija sākumā siltumnīcā, dēstu izstāda jūnija sākumā 15-25x100-140 cm attālumā. Tiešā sēja uz lauka: jūnija sākumā. Lietošanas gatavību sasniedz 8-9 nedēļas pēc uzdīgšanas. Pašauglīgs hibrīds, izturīgs pret mozaīkas vīrusu un miltrasu, augļi bez rūgtuma, piemēroti sālīšanai un konservēšanai.
Agrīns hibrīds. Augi izaug gari. Augļi spīdīgi, 25 cm gari, sver apmēram 200–210 g, ienākušies ir dzeltenā krāsā. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās. Audzējot uz atklāta lauka, izvēlas saulainu aizvēju, pirmajās nedēļās ieteicams dēstus piesegt ar agroplēvi. Ēd svaigas, ceptas, var konservēt, sautēt,...
ZIRŅI ALEXANDRAAgrīna šķirne, iecienīta ļoti garšīgo, zaļo, saldo zirņu dēļ. Vienā pākstī mēdz būt ap 10 zirņiem. Augi neizaug gari – tie ir apmēram 60 cm augsti. Var audzēt, neizmantojot balstus, jo augi saķeras savā starpā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un saldēšanai. Nobriedušās pākstis ieteicams noplūkt, nepārauguši zirņi ir paši gardākie. Pākstis...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti, tie izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis vidēji lielas, 9–12 cm garas, ar 6–7 zirņiem. Zirņi ir ļoti garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var sasaldēt. Izdīguši zirņi spēj pārciest salnas līdz –4 °C.
Ļoti agrīns, pret slimībām izturīgs, ražīgs saldās paprikas hibrīds. Augi vidēji gari, kompakti. Ienākušies augļi sulīgi, intensīvi oranžā krāsā, vienādi lieli, nav tendēti uz plaisāšanu, ar 3–4 kamerām, biežām sieniņām. Sver apmēram 220–250 g. Ilgi glabājas pēc noplūkšanas. Audzē siltumnīcā un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā.
Augi ir vidēji augsti. Augļi nelieli, oranži, bez sēklām. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Stādus laukā stāda, kad beigušās salnas. Audzējot uz lauka, jāizvēlas auglīga augsne, saulaina, no vēja pasargāta vieta. Var lietot svaigus, konservēt, cept un sautēt. Paprikās ir daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši kālija, un P vitamīna, C, B grupas, E vitamīnu.
Pieprasa siltumu un mitrumu. Ražas novākšana notiek 70-90 dienu laikā pēc to iestādīšanas. Augļi ir apaļi, ar pelēcīgi zaļu miziņu, sver aptuveni 800-900 gramus. Mīkstums ir oranžā krāsā, smaržīgs, sulīgs un ļoti salds. Pie mūsu klimata apstākļiem jāaudzē siltumnīcā. Var audzēt arī ārā - saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Augi aug lekni, vidēji augsti. Augļi kuba formas, lieli, 3–4 kameru, sver ap 300 g, ar 4–5 mm biezām sieniņām, melnā krāsā, nogatavojoties paliek sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem.
Ražīga hibrīda šķirne. Veģetācijas periods – 85 dienas. Veido baltus, gaļīgus gumus. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Gumus var pievienot salātiem vai zupām, gumus un lapas – kaltēt un pievienot ēdienam visu ziemu. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Labi aug auglīgā, labi mēslotā...
Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m² trūdvielā bagātās, labi iekultivētās dārza augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmantojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai.
Agrīna, ļoti ražīga hibrīda šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augi aug lekni, vidēji augsti. Augļi kuba formas, izaug 7,5–8 cm diametrā, ienākušies ir sarkani. Pēc noplūkšanas saglabājas ilgi. Audzē neapkurināmā siltumnīcā. Paprikas ir jutīgas pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2–3 reizes nedēļā pirmajā dienas pusē....
Agrīna, gara auguma, uz balkona audzējama šķirne. Augļi apaļi, ļoti garšīgi, sīki, sver 15–20 gramus. Var audzēt uz balkoniem, ziemas dārzos, siltumnīcās. Šīs šķirnes tomātus audzēt nav sarežģīti.Mazie tomātiņi piemēroti salātiem, tie ir neaizstājami ēdienu greznošanai. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienlaicīgāk, sējumu piesedz ar stiklu...
Augi izaug līdz 90–100 cm augsti. Augļi ir gareni, aptuveni 110 g smagi, ienākušies – tumši sarkani. Paprikai patīk mitrums. Jālaista bagātīgi, 2–3 reizes nedēļā. Audzē siltumnīcās. Ēd svaigas, var konservēt, sautēt un izmantot mērču gatavošanai.
Samtenes | KilimanjaroViengadīgi, 45 cm augsti augi. Ziedkopas 8 cm diametrā. Labi aug un zied gan saulainā vietā, gan noēnojumā Nav prasīgas pret augsni. Vislabāk aug auglīgā smilšmāla augsnē. Stāda apstādījumos, puķudobēs, kapos, piemērotas audzēšanai podos. Pārziedējušās ziedkopas jānoplūc, lai bagātīgāk un ilgāk ziedētu. Pateicoties samtenēs esošajiem...
Vidēji agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs ʻanaheimʼ tipa paprikas hibrīds. Paprikas audzē neapkurināmās siltumnīcās karstā vasarā labi ienākas uz lauka. Augļi gareni, apmēram 18 cm gari, sver 120–130 g, ienākušies ir koši sarkani. Jo augļi gatavāki, jo asāka garša. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 1000-2000.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no iesēšanas. Sakne apaļa, sver 350–400 g. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Sakni var pievienot salātiem vai zupām, sautēt, cept, ēdieniem var pievienot žāvētu sakni vai lapas. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Fenheļa augļi un...
Periods no sadīgšanas līdz pirmajai ražai - 45–50 dienas. Nav prasīgas pret augsni. Var augt arī paēnā. Sēj agri pavasarī vai vasaras otrajā pusē.
Daudzgadīgas puķes, audzē kā viengadīgas. Dekoratīvas pelēkas, sudrabaini zaļas krāsas lapas. Audzē puķu dobēs, iekaramos un stacionāros podos, balkonu kastēs. Vislabāk aug saulainās vietās, sausā augsnē. Var kombinēt ar puķēm košās krāsās - petūnijām, begonijām, pelargonijām un citām. Uz 1 m² puķu dobes platību stāda 2-3 augus. Pacieš īslaicīgas salnas.
Agras ražas ieguvei sēj vēlu rudenī, bet vasaras, rudens ražai, aprīlī atklātā laukā. Retina, atstājot 8-10 cm atstarpi starp augiem. Sēklas dīgst lēni 15-30 dienas. Izmanto kā piedevu zupām un gaļas ēdieniem.
Ražu novāc, kad pagājis 60 dienu pēc sējas. Lapas nedaudz grumbainas, sulīgas, zaļas ar dzeltenām dzīslām. Lapu kāti dzeltenā krāsā. Jaunās lapiņas piemērotas salātiem, uzkodām, no izaugušām lapām un lapu kātiņiem vāra zupas, tās var arī sautēt, cept un konservēt. Siltā ziemā piesegtas saknes pārziemo augsnē. Vislabāk aug neskābā, ar humusu bagātā smilšmālā.
Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka, dobēs 20-30 sēklu uz rindas tekošo metru. Ražu vāc oktobrī. Sakne koniska, gluda.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēj sākot no aprīļa sākuma līdz maija beigām dobēs 20-25 cm attālās rindās, 15-25 cm sēklu no sēklas. Patēriņam vāc nepilnīgi nobriedušas sēklas sākot no jūlija beigām.
Dēstiem sēj martā, aprīlī siltumnīcā, aprīlī - laukā, dobē. Sēklas dīgst salīdzinoši lēni 18-20 dienas. 60 dienas augušus dēstus izstāda podiņos vai dobē maijā, jūnijā. Piešķir lielisku garšu kā zupām un marinādēm tā arī salātiem.
Hibrīda šķirne, paredzēta lietošanai svaigā veidā, salātu gatavošanai un ilgstošai glabāšanai. Nobriest 110–120 dienās no dēstu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ar labu iekšējo struktūru, blīvas, sver 2,5–3 kg. Uzticamais hibrīds izturīgs pret temperatūras un mitruma svārstībām, stresu augšanas laikā. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga...
Mazprasīgs hibrīds, paredzēts vasaras ražai, bet piemērots arī vēlākas ražas iegūšanai – tad galviņas labi glabājas 4–5 mēnešus. Izaug 79 dienās no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, cietas, blīvas, izaug līdz 3 kg smagas. Šīs šķirnes kāposti lieliski iztur karstu laiku, kad izžūst augsne un trūkst mitruma. Izturīgi pret fuzariozi, panes krustziežu...
Vidēji agrīns, ļoti ražīgs ‘Berlicum’ tipa hibrīds. Veģetācijas ilgums 100–110 dienas. Audzē rudens ražai un glabāšanai, tomēr tas ir ātri augošs hibrīds, tāpēc šo šķirni var audzēt agrīnas ražas iegūšanai – parasta lieluma saknes izaug ātrāk nekā agrīnajām ‘Nantes’ tipa šķirnēm. Saknes lielas, ar strupu galu, gludas, 20– 25 cm garas, 150–350 g smagas,...
Agrīna hibrīda šķirne. Izaug 55–65 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Galviņas vidēji blīvas, labi nosegtas ar lapām, apaļas. Sver apmēram 0,8–1,1 kg. Labi aug iekultivētās, vidēji smagās un smagās smilšmāla, ar mēsliem mēslotās augsnēs pēc daudzgadīgiem zālājiem, gurķiem, pākšaugiem, viengadīgām zālēm. Šīs šķirnes kāpostus ieteicams lietot svaigā veidā.
Dēstiem sēj februārī, martā siltumnīcā. Sēklas dīgst salīdzinoši lēni 18-20 dienas. 60-80 dienas augušus dēstus izstāda trūdvielām bagātā dārza augsnē maijā, jūnijā. Piedod lielisku garšu salātiem, sautējumiem, zupām.
Sēj 1-2 g/m² agri pavasarī un vasarā ar 2-4 nedēļu intervālu, labi iekoptās, irdenās dārza augsnēs. Audzējama arī siltumnīcā dārzeņiem paredzētā kūdras substrātā. Bagātas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
Agras ražas iegūšanai sēj iepriekšējā gada jūlija vidū vai rudenī pirms augsnes sasalšanas, bet rudens ražai aprīļa vidū, vai audzē no dēstiem. Sēklas dīgst 15-25 dienas.
Vidēji agra Nantes tipa šķirne. Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka slejās vai 30-40 cm attālās rindās 40-60 sēklu uz rindas tekošo metru. Raža ienākas 105-110 dienās pēc sadīgšanas. Saknes saldas, 16-18 cm garas. Uzglabājas labi.
Sēja: februārī - martā siltumnīcā, dēstu audzē 10 nedēļas, uz lauka izstāda maijā 40x40 vai 30x70 cm attālumā. Ļoti ražīga šķirne ar lielu, apaļu, gludu sakni.
Dēstiem sēklas izsēj neierušinot augsnē februārī, martā. Laukā dobēs izstāda maijā divu rindu slejā 40 x 25 cm, vai padziļinātās vagās, samazinot sānu gaismas piekļūšanu. Lai pagarinātu patēriņa periodu, pierok lecektī vai pagrabā. 2500 sēklu gramā.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk, kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku. Galviņas smagas - līdz 1 kg, lielas un sulīgas.
Izaug 90 dienās no dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli ar zaļganu miziņu, sver apmēram 2–3 kg. Mīkstums balts, salds, smaržīgs. Audzē siltumnīcās un lauka – saulainā, no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, augam atstāj 3–4 labāk attīstītus dzinumus ar 2–3 augļiem. Melones vislabāk aug ar humusu bagātā, neskābā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīna šķirne, audzēšanai pavasara un rudens periodā siltumnīcā un laukā, dobēs. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienālas 28-32 dienās pēc uzdīgšanas. Bioloģiskās sēklas pavairotas atbilstīgi bioloģiskās sēklaudzēšanas prasībām.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā dārza augsnē, 5-8 cm attālums starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā. Bioloģiskās sēklas pavairotas, atbilstīgi bioloģiskās sēklaudzēšanas prasībām.
Vidēji vēlīns hibrīds, kam nav tendences pāraugt. Veģetācijas ilgums – apmēram 100 dienas no iesēšanas. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Bumbuļi lieli, apaļi, nedaudz saplacināti, ar izcilu garšu. To diametrs var sasniegt pat 15–18 cm. Bumbuļus pārtikā lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Labi aug ar trūdvielām bagātā mālsmilts un vieglā...
Agrīna, pret slimībām izturīga hibrīda kukurūzas šķirne. Veģetācijas ilgums – 95 dienas. Augi izaug 140–160 cm gari. Vālītes 240–310 g smagas, 18–23 cm garas, ar ļoti saldām divkrāsainām sēklām (75 % dzeltenu sēklu, 25 % baltu sēklu). Ēd svaigas. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Ļoti agra šķirne. Ienākas 75-100 dienās pēc sējas. 40-60 sēklu uz tekošo metru sēj aprīlī, maijā. Izsējas dziļums ir 1,5-2,5 cm. Sēklu diģšanas un saknes piebriešanas laikā īpaši nepieciešams mitrums. Kraukšķīgas, saldas un sulīgas 10-12 cm garas saknes. 1 gramā 650 sēklas.
Vidēji agrīna šķirne. Galviņas izaug 65–70 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Galviņas baltas, lielas, blīvas. Vislabāk aug ar humusu bagātā, labi iekultivētā augsnē. Ziedkāposti ir jutīgi pret vides apstākļiem, augsnes kvalitāti, tāpēc tiem pietiekamā daudzumā jānodrošina visas galvenās barības vielas, bet galviņu veidošanās fāzē – pietiekams mitruma un...
Agrīns saldās kukurūzas hibrīds, kas izceļas ar ražīgumu, augu izturību un labu augu veselību. Veģetācijas ilgumu – 100 dienas no iesēšanas brīža. Augi izaug 170 līdz 190 cm gari. Izaug apmēram 250–320 g smagas un 20–25 cm garas dzeltenas un ļoti saldas vālītes. Ēd svaigas, piemērotas pārstrādāšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa...