Agrīna, enerģiski augoša, ļoti ražīga, garaugļu, salātu tipa šķirne audzēšanai plēves vai stikla seguma siltumnīcās pavasara-vasaras apritē. Sēj dēstiem no februāra līdz maijam. Izstāda 2-3 augus uz 1 m². Vidējais augļa garums 30-35 cm. Slimību izturība laba.
ĶIRBJI JAUNE GROS DE PARISVeģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Ķirbji apaļi, nedaudz plakani, 10–15 kg smagi, bet īpaši labos augšanas apstākļos, to svars var sasniegt pat 45 kg. Mīkstums koši dzeltens, salds.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Viegli audzējamas, var augt ēnā. Pārtikā lieto svaigas un kaltētas lapas, ziedkopas, stiebrus. Piemērotas saldēšanai, konservēšanai. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām.
ARBŪZI CHARLESTON GREYAgrīna arbūzu šķirne, kas izturīga pret antraknozi un fuzariozi. Raža ienākas pēc 85–100 dienām. Augļi pagari, sver līdz 15 kg. Mīkstums koši sarkans, kraukšķīgs un salds. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Arbūziem nevajag daudz ūdens. Ja sausums ieilgst, var apliet, lai neizžūtu. Agri no rīta laista ne tikai saknes, bet arī lapas.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Vēlīna šķirne. Augļi ļoti lieli, var svērt līdz 150–300 kg, piemēroti pārtikai, var izmantot dekorēšanai. Mīkstums oranžā krāsā, piemērots sulu, salātu, putru gatavošanai. Auga stublājs ložņājošs, tāpēc tam augšanai nepieciešama 3–5 m2 platība. Lai izaudzētu lielus ķirbjus, uz auga jāatstāj 3–4, lai izaudzētu ļoti lielus augļus – tikai 1–2 aizmetušies...
Vēlīna, populāra hibrīda šķirne, piemērota skābēšanai rudenī un neilgai uzglabāšanai. Veģetācijas periods 120–130 dienas no stādu iestādīšanas. Augiem spēcīga sakņu sistēma. Galviņas ļoti vienādas, cietas, ar labu iekšējo struktūru, sver 3–8 kg. Aug uz pagara kāta, nepūst, neplaisā. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā, neskābā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm.Zirņu mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko varat pievienot savam uzturam un izbaudīt to...
Vēlīna, ražīga pārziemojošu sīpolu šķirne ar maigu garšu. Sēj no augusta vidus līdz septembra sākumam. Var audzēt lokiem vai sīpolu ražai. Sīpoli lieli, apaļi, nedaudz plakani, sver 140–150 gramus. Lieto svaigus, tie piemēroti arī neilgai uzglabāšanai.
Agrīna, ātri augoša šķirne. Piemērota audzēšanai pavasara un rudens apritei siltumnīcā un laukā dobēs. Ūdenī šķīstošo un precīzu sēju nodrošinošo 4 m lentu aprīlī, maijā, augustā 1-2 cm dziļumā klāj siltumnīcā, dārza dobē - no aprīļa līdz jūnijam. Mitrumprasīgs augs.
Augļiem šķīvīša forma,mīkstums balts, garšīgāks nekā kabačiem vai cukini. Ir patīkama jaunu sēņu un gurķu piegarša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams audzēt stādus
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne. Iecienīta lielo, gareno un ļoti garšīgo augļu dēļ. Augi gara auguma, augļi 130–150 g smagi, 12 cm gari, skaistas formas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē uz balkoniem, siltumnīcās, jo augi ir izturīgi pret slimībām, ražo bagātīgi un ilgi. Pateicoties izturībai pret slimībām, šī šķirne labi...
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Agrīna, bez stīgām, ļoti ražīga remontantšķirne. Izturīga pret salu, kaitēkļiem un slimībām. Krūmiņi izaug 15–20 cm augsti. Sāk ražot pirmajā gadā pēc iestādīšanas un ražo no jūnija līdz pirmajām salnām. Ogas sver 3–5 g, ir smaržīgas, saldas. Labi aug daļējā ēnā, vieglā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē. Sausuma laikā jālaista.
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir dzeltenā krāsā. Veģetācijas ilgums – 60 dienas. Krūms 30-40 cm augsts. Pākstis nav pārklātas ar pergamenta kārtiņu, 11-12 cm garas. Lai iegūtu agrīnu ražu, iespējams audzēt dārza plēves tuneļos. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē. Lietojamas ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas...
Lodveida kraspēdijas Daudzgadīgs zālaugs, ko audzē tikai kā viengadīgu augu. Izaug līdz 50–70 cm garas, ciņa formā. Ziedi izskatās kā bumbiņas, dzelteni, 2,5–3 cm diametrā. Zied jūlijā–oktobrī. Izmanto kaltēto ziedu kompozīcijās, izžuvušie stiebri ar ziediem ir izturīgi, nezaudē koši dzelteno krāsu. Floristi dēvē par “bungu vālītēm”. Vislabāk aug...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Kressalāti mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko varat pievienot savam uzturam un izbaudīt...
Izaug 90 dienās no dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli ar zaļganu miziņu, sver apmēram 2–3 kg. Mīkstums balts, salds, smaržīgs. Audzē siltumnīcās un lauka – saulainā, no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, augam atstāj 3–4 labāk attīstītus dzinumus ar 2–3 augļiem. Melones vislabāk aug ar humusu bagātā, neskābā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agra šķirne, ienākas 30-35 dienās pēc sējas. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē 1-2 cm dziļumā klāj no aprīļa līdz jūnijam. Rudens ražai sēju atkārto augustā. Saknes lielas 2,5-3,5 cm diametrā.
Ķirbji bumbiera formas, sver 1,2–1,8 kg. Mīkstums dzeltenīgi oranžs, aromātisks, ar kastaņu garšu. Noņemti ķirbji labi glabājas ziemā.
Šalotes ir pazīstamas arī kā vairāku sīpolu. Sāk ienākties 115 dienas pēc iesēšanas. Galviņas mazliet mazākas par parastajiem sīpoliem, ar sarkanbrūnu mizu, asu garšu. Uzbūve līdzīga ķiplokiem. Uz lauka sēj aprīļa beigās – maija sākumā. Lieliski glabājas ziemā. Izaudzētā produkcija der kā stādāmais materiāls nākamajā sezonā. Labi ražo mālsmilts un...
Vidēji agra Nantes tipa šķirne. 110-120 dienas. Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. Lielu sakņu ieguvei sēj 25-30 sēklas uz tekošo metru no aprīļa beigām līdz jūnijam. Izsējas dziļums ir 2-2,5 cm. Kraukšķīgas, saldas un ļoti sulīgas, 18-20 cm garas saknes. Lieliska šķirne sulas ieguvei.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 55 dienas. Augļi apaļi, tumši zaļi, ar lielisku garšu, sver 400–800 gramus. Ēd svaigus, pildītus, ceptus, sautētus, konservētus. Labi aug auglīgā augsnē, saulainās vietās. Cukini sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Stādus uz...
Vidēji agrīns hibrīds, paredzēts audzēšanai ārā. Bagātīga, stabila raža. Piemēroti pipargurķīšu audzēšanai, konservēšanai, skābēšanai, lietošanai svaigā veidā. Augļi ar lieliem, retiem izciļņiem, bez tendences deformēties, garšīgi, kraukšķīgi. Hibrīds ir izturīgs pret īsto miltrasu, gurķu mozaīkas vīrusu, brūno pelējumu, īpaši labi panes neīsto miltrasu....
Agrīna šķirne, audzēšanai pavasara un rudens periodā. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 10-15 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m2. Mitrumprasīgs augs. Ienākas 20-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Vidēji vēlīna šķirne, izaug 120 dienu laikā. Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē. Var kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem
Agrīns, pret neīsto miltrasu izturīgs hibrīds. Labi pārcieš temperatūras svārstības, tādēļ ienākas pat vēsākā vasarā. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Izaug ovāli, vairāk nekā 1 kg smagi augļi. Miza zilganzaļa, ienākusies - gaiši dzeltena, mīkstums smaržīgs un salds, 4-5 cm diametrā.
ĶIRBJI CONNECTICUT FIELDVidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Augļi ir apaļi, nedaudz saplacināti, sasniedz 7–10 kg smagi, ar oranžu miziņu. Mīkstums koši dzeltens, salds.
Gurķi ar izcilu garšu, nekļūst rūgti, izaug 10–15 cm gari, ar gludu, plānu miziņu. Šī šķirne izceļas ne tikai ar ražīgumu, bet arī ar garu ražošanas periodu.
Daudzgadīgs augs. Sēj dobē aprīlī, maijā, kā arī jūlijā, augustā. Ražu ievāc sākot no maija mēneša vairākkārtīgi šķinot vai nogriežot pilnībā. Attaug labi. Pārtikā izmanto vārītā un svaigā veidā. Lapas konservē patēriņam ziemā.
Vēlīna šķirne. Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. Lielu sakņu ieguvei sēj 25-30 sēklu uz tekošo metru no aprīļa beigām līdz jūnijam. Izsējas dziļums ir 2-2,5 cm. Kraukšķīgas, saldas un sulīgas saknes.
Vidēji vēlīna, gara auguma (indeterminanta), senatnīga, ļoti ražīga šķirne. Vien no garšīgākajām vērša sirds tipa tomāt šķirnēm. Augļi sārtā krāsā, 1000 g smagi. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas, miltainus tomātus gandrīz bez sēklām. Tomāti piemēroti salātiem, var konservēt. Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk...
ARBŪZI ASAHI MIYAKO HAgrīna hibrīda šķirne, kas bagātīgi ražo arī vēlākās vasarās. Arbūzi ļoti garšīgi, aromātiski, ar sarkani sārtu mīkstumu un tumši zaļu miziņu. Augļa svars apmēram 7–8 kg. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzēšanai uz lauka jāizvēlas saulaina vieta, silta vieta dārzā. Ūdenscaurlaidīga augsne bez nezālēm. Ieteicams sēt pa 1–2 sēklām...
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus drošāk audzēt stikla vai plēves siltumnīcās. 2,5-3 augus /m². Svaigu lieto salātos, mērcēs, zupās, kā arī konservēšanai.
Paredzēts kornišonu audzēšanai. Augļus ieteicams novākt katru dienu. Tos ēd svaigus, marinē.
Sēj vasaras vidū jūnija beigās jūlijā, auglīgās, irdenās dārza augsnēs. Atkarībā no augšanas apstākļiem veģetācijas periods 90-120 dienas. Mitrumprasīgs augs. Rutkus novāc pirms rudens salnām, oktobrī, kad saknes sasniegušas 5-10 cm diametru un uzglabā no 0ºC līdz +4ºC temperatūrā.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Dilles ir viens no populārākajiem garšaugiem un ārstnieciskajiem augiem. Uzturā lieto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Var audzēt visu gadu. Lai jums visu vasaru būtu dilles, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Agrīna šķirne, kas izaug 70–75 dienās. Augi apmēram 70–90 cm augsti. Pākstis 14–17 cm garas ar 2–5 pupām. Svaigi novāktas sēklas ir gaiši zaļā krāsā ar pelēku plankumiņu, bet izkalstot kļūst dzeltenīgas. Šīs šķirnes pupiņas ir ļoti lielas – 1 000 tikko izlobītu sēklu sver apmēram 4,3–4,4 kg. Lieto vārītas, sautētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo...
4 metru garo. Ūdenī šķistošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā.
Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m² labi iekultivētās dārza augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmantojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai.
Ražot sāk 60–70 dienas pēc stādīšanas. Augļi aromātiski, vidēja lieluma. Stādus piķē podiņos, kad ir pirmā īstā lapiņa. Audzē siltumnīcās un atklātā laukā.
Pieprasa siltumu un mitrumu. Ražas novākšana notiek 70-90 dienu laikā pēc to iestādīšanas. Augļi ir apaļi, ar pelēcīgi zaļu miziņu, sver aptuveni 800-900 gramus. Mīkstums ir oranžā krāsā, smaržīgs, sulīgs un ļoti salds. Pie mūsu klimata apstākļiem jāaudzē siltumnīcā. Var audzēt arī ārā - saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods 104 dienas. Stublājs nav augsts, apmēram 50–60 cm. Prasīgs pret gaismu. Lai galviņas izaugtu lielākas, nepieciešams nolauzt stublāja galotni, kad sāk veidoties galviņas. Augi viegli iztur -10 °C. Glabāšanai kāpostus izrauj ar saknēm un pierok pagrabā. Lieto vārītus, sautētus, var arī marinēt, skābēt, saldēt.
Neliela auguma, ļoti agrīna šķirne. Der audzēšanai atklātā laukā, dobēs. Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus drošāk audzēt stikla vai plēves siltumnīcās. Svaigu lieto salātos, mērcēs, zupās, kā arī konservēšanā.
Augļi iegareni, smailu galu, ienākušies mēdz būt tumši sarkanā krāsā, asi, sver 25–30 g. Lieto kā garšvielas. Vienam augam izaug 20–25 augļi. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
DĀRZA SPINĀTI WINTERRIESEN Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Sēj agri pavasarī vai rudenī. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Ja iesēj karstā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga. Vislabāk ražo vidēji smagā, pietiekami auglīgā augsnē.
Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 35–50 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē.
Sēj aprīlī, maijā atklātā laukā, dobēs. 6 nedēļas augušus dēstus izstāda 60 cm attālās rindās. Labi aug trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Pārtikā lieto svaigas, kā arī vārītas, sautētas, nepāraugušas saknes.
Vidēji agrīna šķirne. Aug kompaktā krūmā. Var lietot svaigus, cept, sautēt, konservēt. Vislabāk aug auglīgā, ar organiskajiem mēsliem labi samēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini ir siltumu mīlošs dārzenis, tāpēc to sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās un lecektīs izaudzētie stādi sāk ražot agrāk. Dēstus uz lauka...
Ļoti agrīna, zema auguma šķirne, piemērota audzēšanai uz lauka vai plēves siltumnīcā. Dēstiem sēj siltumnīcā martā, aprīlī. Laukā izstāda maij beigās, jūnijā. Augļi ienākas 90-110 dienās. Augļa vidējais svars 70 g.
Ļoti agrīns auglis, "mini salātu" tipa pašapputes hibrīds. Audzē podos - atklātos balkonos, polietilēna siltumnīcās. Augļi ir zaļi, 12-14 cm gari, ar svaru 100-190 g, nav rūgti, ļoti garšīgi, ar labu konsistenci. Augļus var novākt 10 cm garumā. Hibrīds ir izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām: gurķu mozaīku (CMV), brūno miltrasu, kraupi (Ccu). Izturība...
Ļoti ražīga šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Veģetācijas periods 100-110 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Augļu vidējais svars 5-8 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, mēreni salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Uzglabājas labi.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Augļi lieliskas kvalitātes, ar rupjām kārpiņām, garšīgi, nekļūst rūgti. Izturīgi pret gurķu mozaīkas vīrusu, īsto miltrasu, kladosporiozi. Var lietot svaigus, konservēt, skābēt. Vislabāk aug ar trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
Augļi gaļīgi, sarkani, garšīgi 150–170 g smagi, ar plānu miziņu. Veģetācijas periods 70–75 dienas. Audzē laukā un siltumnīcā. Vislabāk aug +22 – +24 ºC temperatūrā.
Agrīna asa šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Vidēji agrīna, gara auguma šķirne. Augi sasniedz 2 m augumu. Augļi sulīgi, sver apmēram 100–130 gramus, sarkani ar dzeltenām svītriņām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Optimāla augu augšanas un attīstības temperatūra ir + 20–25 °C. Jālaista ar mēru –...
Agras ražas iegūšanai sēj iepriekšējā gada jūlija vidū vai rudenī pirms augsnes sasalšanas, bet rudens ražai aprīļa vidū, vai audzē no dēstiem. Sēklas dīgst 15-25 dienas.
Veģetācijas periods 28–30 dienas. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Audzē siltumnīcās un uz atklāta lauka.