Ļoti agrīna, ražīga, gara auguma hibrīda tomātu šķirne. Augļi diezgan lieli, nedaudz saplacināti, 150–170 g smagi, lieliskas garšas un kvalitātes, labi saglabājas pēc noplūkšanas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai. Hibrīds izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, tomātu lapu brūno pelējumu, tomātu ātro vīti un nematodēm. Audzēšanai...
Spēcīgi augoša, gara auguma, aveņu tomātu hibrīda šķirne. Hibrīds izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, 1. rases tomātu ātro vīti, tomātu lapu brūno pelējumu un verticiliozi. Augļi gaļīgi, apaļi, sver 190–210 g, neplaisā, bez zaļa plankuma pie kātiņa, ļoti garšīgi un aromātiski. Lieto svaigus. Audzē siltumnīcās.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Izmantošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai vāc nenobriedušas pākstis, piengatavības fāzē, sākot ar jūliju. Nepieciešams balsts.
Agrīna, populāra lauku tomātu šķirne. Izstādot dobē nepieciešams balsts. Augums līdz 150 cm. Augļi 180-200 g smagi. Uz lauka dobēs, aizvējā izstāda jūnijā, jūlija sākumā. Pirmie augļi gatavību sasniedz 58-65 dienās pēc izstādīšanas.
Galviņsalāti. Audzēšanai no tiešās sējas uz lauka visā veģetācijas periodā. Galviņas lielas, tumši zaļas, izlīdzinātas un noslēgtas. Tās ir ļoti veselīgas un izturīgas pret izziedēšanu, tādēļ iespējams novākt pakāpeniski. Izaug 63-75 dienās.
Ļoti agrīns, stipra auguma un universāla pielietojuma hibrīds. Piemērots skābēšanai, konservēšanai, lietošanai svaigā veidā. Augļi tumši zaļi, lielkārpaini, bez tendences piebriest vai veidot tukšus dobumus, ar labu garšu, kraukšķīgi ne tikai svaigā, bet arī apstrādātā veidā. Hibrīds ir izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, antraknozi, labi...
Vidēji agrīna viendīgsta biešu šķirne. Veģetācijas periods – 115 dienas Sakņaugi vidēji lieli, apaļi, mīkstums tumši sarkanā krāsā, bez baltiem gredzeniem, virsējā miza gluda. Audzē vasaras un rudens ražai. Lieto svaigā veidā, konservē, labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi apstrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
Audzē vasaras un rudens ražai. Bietes var novākt arī mehāniski. Augiem ir vidēja lieluma lapas. Pašas bietes ir apaļas, lielas, tumši sarkanas, gludas un stingras. Piemērotas dažādu sulu pagatavošanai, pārstrādei vai uzglabāšanai pagrabā līdz martam.
Ātri augoša Ķīnas lapu kāpostu šķirne. Izaug 50–60 dienu laikā. Lapas ar īsu, zaļu kātiņu un pikantu garšu, sārtā krāsā. Var audzēt siltumnīcā un ārā. Sējot ik pēc 10–14 dienām, ražu varēsiet baudīt no pavasara līdz rudenim. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Vislabāk aug mālsmilts vai vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Piemēroti pievienošanai pie...
Agrīna lapu seleriju šķirne. Izaug 70-80 dienu laikā pēc sējas. Lapu kāti resni, gaļīgi, dzeltenā krāsā, apmēram 40-70 cm gari. Vislabāk ienākas smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, bet ne slapjā augsnē.
Agrīna šķirne. Sēj laukā dobē aprīlī, maija sākumā, trūdvielām bagātā dārza augsnē. Izsēj 30-50 sēklu un tekošo metru. Ražu vāc augusta beigās, septembrī. Nožāvēti glabājas labi.
Sēj dārzā dobē vairākos termiņos sākot no aprīļa. Augsnes ziņā neizvēlīgs dārzenis. Rāceņus patērē svaigā viedā, salātos, sakņu zupās, sautējumos, kā arī sāla un skābē.
Vidēji agrīna šķirne, audzējama pavasara, vasaras un rudens ražai. Agrīnajai ražai var sēt tieši augsnē vai stādīt siltumnīcā izaudzētus stādus. Veģetācijas periods – 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Ziedkopa balta, nosegta ar lapām, blīva. Labu ziedkāpostu ražu iespējams izaudzēt, izvēloties auglīgu, irdenu un mitru augsni, pastāvīgi uzirdinot augsnes...
Augi ir kupli, vidēja augstuma. Augļi ir plāni, iegareni, 2,5 cm diametrā, 11 cm gari un 2 mm biezi, ar svaru no 40 līdz 45 g un nogatavojušies ir sarkanā krāsā. Audzē siltumnīcās un ārā. Paprika ir jutīga pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2-3 reizes nedēļā dienas pirmajā pusē. Šī šķirne ir īpaši piemērota konservēšanai, tad augļus var...
Vidēji agrīna, augsta auguma hibrīdšķirne. Augļi apaļi, nedaudz saplacināti un kantaini, sver 200-250 g, ļoti garšīgi, gaļīgi, sulīgi. Ķekarā 3-4 augļi. Hibrīds ir izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozes rasēm 0, 1, verticilāro vīti, nematodēm. Lietojami svaigā veidā, piemēroti mērču pagatavošanai. Audzējami siltumnīcās.
Vidēji agrīna, zema auguma, ļoti auglīga šķirne, paredzēta audzēšanai ārā. Pastāvīgajā audzēšanas vietā stādus stāda no maija beigām līdz jūnija vidum. Augļi gareni, 60-90 g smagi, stingri, bez tendences plaisāt transportēšanas laikā, universāli pielietojami – lietot svaigā veidā, konservēšanai, piemēroti sulu un mērču pagatavošanai. Vislabāk aug 22–24ºC...
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir zaļā krāsā. Pākstis apaļas, 18-20 cm garas, 1 cm diametrā. Šīs šķirnes īpatnība – pupiņas novietojas virs lapām, tāpēc tās ir viegli novācamas, tās neskar arī citas problēmas, kas saistītas ar pākšu skaršanos pie zemes. Krūmi 45 cm augsti. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē....
Agrīna, pret ziedēšanu izturīga vasaras rutku šķirne. Izaug 55-65 dienu laikā pēc sējas. Sakņaugi apaļi, lieli, baltā krāsā, ar maigu garšu, ilgi nepāraug. Var lietot svaigā veidā un neilgu laiku uzglabāt. Vislabāk ražo dziļi apstrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smagā māla vai skābā augsnē izaug deformēti, ar sliktāku garšu.
Agrīna šķirne, raža ievācama 30–35 dienas pēc izdīgšanas. Lapotne neliela, bet ražena. Pārtikā var lietot arī jaunu redīsu lapas. Sakņaugi apaļi, sarkani ar baltu galiņu, mīkstums sulīgs, ar pikantu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā, nezāļu nenomāktā un neskābā augsnē. Audzē siltumnīcā un ārā pavasara un rudens ražai.
Auglīgs endīvijas hibrīds, paredzēts audzēšanai ārā. Cers vidēji liels, lapiņas tumši zaļas ar ļoti robotām malām, vidū gaišākas. Audzē pavasara, vasaras un agrīnai rudens ražai ārā. Sēj tieši augsnē vai stāda iepriekš izaudzētus stādus. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā augsnē.Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu maisījumā. Ļoti svarīgi, lai dīgšanas...
Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 30-35 dienās pēc uzdīgšanas.
Agrīna, auglīga, 40-45 dienu laikā izaudzējama hibrīdšķirne. Augi raženi, lapas tumši zaļas, gaļīgas. Hibrīds sējams no pavasara līdz rudenim. Spinātu lapas ir vērtīgas tajās esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamu vielu dēļ: satur C, K, A, B grupas vitamīnus, kalciju, folijskābi, dzelzi. No lapām pagatavojami salāti, putras, zupas,...
Vidēji agrīna augsta auguma šķirne. Veģetācijas periods – 75-85 dienas. Augļi apaļi, mazliet saplacināti un kantaini, sver 220-350 g, gaļīgi, saldeni, mīkstumā ļoti maz sēklu. Neparasta krāsa, īpaša garša. Lieto svaigā veidā, piemēroti mērču pagatavošanai. Audzē neapsildāmā siltumnīcā. Vislabāk aug 22–24ºC temperatūrā.
Augļi ir iegareni un konusveidīgi, pēc formas atgādina ragu. Kad nogatavojušies - spilgti sarkani un asi. Lieto kā garšvielu, var pievienot jebkurā gatavošanas posmā. Uz viena auga izaug 20-25 augļi. Aso piparu optimālā dīgtspējas temperatūra +22–25 °C. Sēklas izdīgst 14-22 dienu laikā. Var audzēt neapsildāmās siltumnīcās vai arī atklātā augsnē. Augļos...
Vīteņaugs, kura pākstis var sasniegt līdz 70 cm garumu. Dēstus ieteicams audzēt siltumnīcā, jo sparģeļpupiņas ļoti mīl siltumu. Pa 3-4 sēkliņām sēj dēstu podiņā, pildītā ar diedzēšanas substrātu, 3 cm dziļumā aprīlī. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, auglīgā augsnē, saulainā no vējiem pasargātā vietā. Nepieciešami apmēram 3 m gari balsti. Attālums starp...
Vidēji agrīna lapu seleriju šķirne. Veģetācijas periods 80-90 dienas. Lapu kāti resni, gaļīgi, zaļā krāsā, apmēram 40-70 cm gari. Vislabāk ienākas smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, bet ne slapjā augsnē. Lieto svaigus, vāra, sautē.
Vidēji agra Nantes tipa šķirne. 110-120 dienas. Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. Lielu sakņu ieguvei sēj 25-30 sēklas uz tekošo metru no aprīļa beigām līdz jūnijam. Izsējas dziļums ir 2-2,5 cm. Kraukšķīgas, saldas un ļoti sulīgas, 18-20 cm garas saknes. Lieliska šķirne sulas ieguvei.
Vidēji agrīna šķirne, ražu novāc 36-38 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, violetas krāsas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs, ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts-aprīlis.
Gara auguma, vēlīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis violetā krāsā. Nepāraugušas pupiņu pākstis ar sēklām piemērotas izmantošanai pārtikā. No tām gatavo piedevas, vāra zupas, der konservēšanai. Termiski apstrādājot, pākstis kļūst zaļas. Šķirne izturīga pret bakteriozi. Sēj tieši augsnē maija otrā pusē, kad maza salnu iespējamība. Augiem nepieciešami balsti.
Agrīns pašauglīgs, partenokarps lauku gurķu hibrīds. Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gruķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m2 labi iekultivētās dārza augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai mdernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmantojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā dārza augsnē, 5-8 cm attālums starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā. Bioloģiskās sēklas pavairotas, atbilstīgi bioloģiskās sēklaudzēšanas prasībām.
Agrīna šķirne, audzēšanai pavasara un rudens periodā siltumnīcā un laukā, dobēs. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienālas 28-32 dienās pēc uzdīgšanas. Bioloģiskās sēklas pavairotas atbilstīgi bioloģiskās sēklaudzēšanas prasībām.
Daudzgadīgs, agrīns dārzenis. Lapu kāti gari, nedaudz kantaini, sarkani vai sārti. Tajos daudz C un P vitamīna, minerālvielu, organisko skābju. No kātiem vāra kompotu, marmelādi, ievārījumu, spiež sulu. Labi aug trūdvielām bagātā, mitrā, bet ne slapjā augsnē. Vienā vietā var augt 10 un vairāk gadus.
4 metru garo. Ūdenī šķistošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā.
Vidēji agrīna ziemas rutku šķirne. Raža izaug 68-75 dienu laikā pēc sadīgšanas. Saknes melnas, apaļas, apmēram 250–400 g smagas. Mīkstums balts, sulīgs, ar asu garšu. Sēj jūnija otrajā pusē. Labi uzglabājas ziemā. Saknēs ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, organiskās skābes, aminoskābes, minerālvielas, C, B1, B2, PP vitamīns, karotīns, fitoncīdi, holīns,...
Dēstiem sēklas izsēj neierušinot augsnē februārī, martā. Laukā dobēs izstāda maijā divu rindu slejā 40 x 25 cm, vai padziļinātās vagās, samazinot sānu gaismas piekļūšanu. Lai pagarinātu patēriņa periodu, pierok lecektī vai pagrabā. 2500 sēklu gramā.
Veģetācijas periods 120 dienas. Maijā sēj siltumnīcā vai no maija vidus līdz jūnija tieši dobē atklātā vietā. Dēstus izstāda līdz augusta sākumam. Audzējams visos augsnes tipos un tipisks ziemā izmantojamais dārzenis. Īpaši rudenī, pēc salnām, lapu kāposti kļūst visgardākie - tie vairs nav tik rūgti, bet ir vitamīniem bagātāki. Kale kāpostos ir daudz...
Agrīna šķirne, ražu novāc 20-27 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, baltas, sulīgas ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts-aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Augstražīga, agrīna, atklātās apputes šķirne, kas labi piemērota marinēšanai un sālīšanai. Audzējama laukā un plēves seguma siltumnīcās. Dēstiem sēj maija sākumā. 20 dienas augušus dēstus laukā izstāda maija beigās, jūnijā. Dārzā dobē sēj maija beigās, jūnija sākumā. Retinot atstāj 3-4 augus uz tekošo metru. 40 sēklas gramā.
4 metru garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Lietošanas gatavību sasniedz agri, 45-60 dienās. Mitrumu mīlošs augs. Lielisks šķiedrvielu avots un tajos ir maz kaloriju. Spinātos ir daudz dzelzs, vitamīnu, ogļhidrātu un olbaltumvielu.
Ar intervālu 2-4 nedēļas, 4 metrus garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Labas, aromātiskas zaļumu ražas ieguvei nepieciešams siltums un mitrums.
Agrīna šķirne, audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 35-40 dienās pēc uzdīgšanas.
Agrīna šķirne, veģetācijas periods 30 dienas. Saknes ovālas, gaiši rozā, sulīgas, ar maigu garšu, neizkurtē un nezied. Audzē pavasara un rudens ražai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Ļoti agrīna šķirne. Sēj dobēs maija beigās, jūnijā pēc pavasara salnām. Pupiņas ir ļoti augstvērtīgs produkts, lielisks veselīgo olbaltumvielu avots. Lieto sautējumos un zupās. 18-20 cm garās pākstis svaigam patēriņam vāc no jūlija, sēklām septembrī.
Vidēji agrīna šķirne, ražu novāc 36-38 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, dzeltenīgas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs ar asu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Lai redīsi būtu visu vasaru, tos iesaka sēt ik pēc divām nedēļām.
Agrīna, ātri augoša šķirne. Piemērota audzēšanai pavasara un rudens apritei siltumnīcā un laukā dobēs. Ūdenī šķīstošo un precīzu sēju nodrošinošo 4 m lentu aprīlī, maijā, augustā 1-2 cm dziļumā klāj siltumnīcā, dārza dobē - no aprīļa līdz jūnijam. Mitrumprasīgs augs.
Agra šķirne, ienākas 30-35 dienās pēc sējas. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē 1-2 cm dziļumā klāj no aprīļa līdz jūnijam. Rudens ražai sēju atkārto augustā. Saknes lielas 2,5-3,5 cm diametrā.
Ļoti agra, ātri ražojoša šķirne. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu siltumnīcā un dobē 1-2 cm dziļumā klāj no aprīļa līdz jūnijam. Labvēlīgos augšanas apstākļos ienākas 18-20 dienās.
Ātri augoša šķirne. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu siltumnīcā klāj no februāra līdz aprīlim. Laukā dobē no aprīļa līdz jūnijam, 1-2 m dziļumā, iekoptā, barības vielām bagātā augsnē.
Agra salātu šķirne, ienākas 45-50 dienās. Populāra audzēšanai pavasarī, vasaras sākumā siltumnīcā un dārzā dobē. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo sēklu lentu 1-2 cm dziļumā laukā dobē ieklāj maijā, jūnijā. Nepieciešamais rindstarpu attālums 25-30 cm.
Vidēji vēlīna salātu šķirne. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo sēklu lentu siltumnīcā ieklāj martā - aprīlī 1-2 cm dziļumā. Dobē no aprīļa līdz jūnija, 1 cm dziļumā. Rindstarpas attālums 30 cm. Ražu vāc no jūnija līdz augustam. Lapas kraukšķīgas.
Vidēji agra 110 dienu burkānu šķirne. Izmantojama agrai un rudens ražai. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu, agrai buntīšu ražai martā, aprīlī klāj siltumnīcā, dārzā dobē dziļi irdenā, barības vielām bagātā augsnē 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Saknes apmēram 15 cm garas, saldas. Laba burkānu mušas neieņēmība.
Nantes tipa vidēji agra šķirne ar augstu karotīna saturu. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē klāj 1-2 cm dziļā vadziņā no aprīļa līdz jūnijam. Audzē dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē. Uzglabājas labi.
Agrīna šķirne. Saknes garenas, sarkanas, ar baltu galiņu, mīkstums stingrs, ar lielisku garšu. Audzē siltumnīcās un uz lauka agras ražas iegūšanai pavasarī. Vislabvēlīgākā temperatūra augšanai 18-20 °C, ja temperatūra augstāka par 26 °C, saknes kļūst cietas, izkurtē. Jūtīgi reaģē uz mitruma trūkumu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, neitrālā...
Ļoti agra šķirne. Audzējama no dēstiem vasaras un rudens ražām. Dēstu audzēšanas periods, atkarībā no sējas termiņa un apstākļiem, 35-60 dienas. Veģetācijas periods 65-70 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Galviņas 1-1,5 kg smagas, baltas, blīvas. Mitrumprasīgs augs. Sēj no marta līdz jūnija vidum, karstumā virs +25ºC ziedkāpostiem slikti ieriešas galviņas.
Salcietīgs daudzgadīgs augs. Sēj no marta līdz maijam vai no augusta līdz septembrim 3 mm dziļi, 30 cm attālās rindās, saulainā vietā, dziļi uzraktā un labi iekultivētā augsnē. Sausā laikā laistīt regulāri. Sakņu drogu izmanto cukura diabēta, žultsakmeņu, kuņģa un aknu trakta slimību ārstēšanai.
Agrīna šķirne. Izaug 40 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, baltā krāsā. Mīkstums kraukšķīgs, sulīgs, ar maigu garšu. Sēj tieši augsnē no marta beigām līdz jūnija vidum. Asni panes salnas līdz –4 °C. Pārtikā var lietot arī jaunās lapiņas. Sējumu retina, atstājot tikai spēcīgākos augus. Pret augsne nav prasīgi. Ja trūkst mitruma vai ražas noņemšana...
Vidēji agrīna 60-70 cm gara auguma, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Dārzā, dobēs sēj pēc iespējas agrāk aprīlī. Sēja atkārtoti ar 10-20 dienu intervālu. Atbalsts nav nepieciešams. Ienākas 70-80 dienās pēc sējas. Mitruma un gaismas prasīgs augs.
Vidēji agrīns pašapputes hibrīds, noturīgs pret slimībām. Augi ir kompakti, ātri aug, ir īsi un retiem sānu dzinumiem. Augļi ir tumši zaļi, ar lielām, retām kārpiņām, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, var konservēt, it īpaši skābēt. Audzē laukā un polietilēna siltumnīcās.