Vidēji agrīns, ļoti ražīgs ‘Berlicum’ tipa hibrīds. Veģetācijas ilgums 100–110 dienas. Audzē rudens ražai un glabāšanai, tomēr tas ir ātri augošs hibrīds, tāpēc šo šķirni var audzēt agrīnas ražas iegūšanai – parasta lieluma saknes izaug ātrāk nekā agrīnajām ‘Nantes’ tipa šķirnēm. Saknes lielas, ar strupu galu, gludas, 20– 25 cm garas, 150–350 g smagas,...
Ražu novāc, kad pagājis 60 dienu pēc sējas. Lapas nedaudz grumbainas, sulīgas, zaļas ar dzeltenām dzīslām. Lapu kāti dzeltenā krāsā. Jaunās lapiņas piemērotas salātiem, uzkodām, no izaugušām lapām un lapu kātiņiem vāra zupas, tās var arī sautēt, cept un konservēt. Siltā ziemā piesegtas saknes pārziemo augsnē. Vislabāk aug neskābā, ar humusu bagātā smilšmālā.
Vidēji agrīna šķirne. Galviņas izaug 65–70 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Galviņas baltas, lielas, blīvas. Vislabāk aug ar humusu bagātā, labi iekultivētā augsnē. Ziedkāposti ir jutīgi pret vides apstākļiem, augsnes kvalitāti, tāpēc tiem pietiekamā daudzumā jānodrošina visas galvenās barības vielas, bet galviņu veidošanās fāzē – pietiekams mitruma un...
Hibrīda šķirne, paredzēta lietošanai svaigā veidā, salātu gatavošanai un ilgstošai glabāšanai. Nobriest 110–120 dienās no dēstu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ar labu iekšējo struktūru, blīvas, sver 2,5–3 kg. Uzticamais hibrīds izturīgs pret temperatūras un mitruma svārstībām, stresu augšanas laikā. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga...
Mazprasīgs hibrīds, paredzēts vasaras ražai, bet piemērots arī vēlākas ražas iegūšanai – tad galviņas labi glabājas 4–5 mēnešus. Izaug 79 dienās no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, cietas, blīvas, izaug līdz 3 kg smagas. Šīs šķirnes kāposti lieliski iztur karstu laiku, kad izžūst augsne un trūkst mitruma. Izturīgi pret fuzariozi, panes krustziežu...
Vidēji agrīna šķirne, paredzēta audzēšanai siltumnīcā. Ienākas 75–85 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Augu augstums – 65–70 cm. Augļi 22–24 cm gari, ar violetu miziņu un baltām svītrām. Mīkstums balts, stingrs, nav rūgtās pēcgaršas. Pārtikā lieto ceptus, sautētus un konservētus. Piemēroti mērču gatavošanai, pildīšanai, cepšanai uz restēm.
Agrīns hibrīds audzēšanai siltumnīcā, bet, radot labvēlīgus apstākļus, augs arī uz lauka. Augi diezgan augsti, lekni. Augļi ovāli, ar melnu spīdīgu miziņu, sver apmēram 550 g. Mīkstums balts, stingrs, sēklotnē ļoti maz sēklu. Pārtikā lieto ceptus, sautētus un konservētus. Lai izaugtu skaisti un lieli augļi, augam atstāj ne vairāk par 3–4 sublājiem,...
Pašapputes, pret slimībām izturīgs, ļoti agrīns un ātri augošs hibrīds. Tiek novērtēts bagātīgās, vienmērīgās ražas un ilgā ražošanas perioda dēļ. Tam piemīt ierobežota nosliece veidot sānu dzinumus. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Augļi 9–13 cm gari, kraukšķīgi, ar mazu sēklotni, piemēroti skābēšanai un marinēšanai. Vislabāk aug dažāda veida...
Ļoti agrīns, pašapputes, ilgi ražojošs un pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļiem izcils preces izskats: 8–10 cm gari, vienāda lieluma, kraukšķīgi, maza sēklotne. Augu lapas nelielas, tāpēc ražu ievākt vieglāk. Šis hibrīds ļoti ražīgs, izceļas ar augļu kvalitāti. Gurķi piemēroti marinēšanai un skābēšanai. Paredzēti audzēšanai uz lauka.
Ļoti agra šķirne. Audzējama no dēstiem vasaras un rudens ražām. Dēstu audzēšanas periods, atkarībā no sējas termiņa un apstākļiem, 35-60 dienas. Veģetācijas periods 65-70 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Galviņas 1-1,5 kg smagas, baltas, blīvas. Mitrumprasīgs augs. Sēj no marta līdz jūnija vidum, karstumā virs +25ºC ziedkāpostiem slikti ieriešas galviņas.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā dārza augsnē, 5-8 cm attālums starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā. Sabiezinātu sējumu retina.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Lapas izmanto salātu, biezputru, zupu pagatavošanai, un tās var uzglabāt ziemai. Vislabāk tas aug mēreni trūdošās un diezgan auglīgās augsnēs. Ja sēj agri pavasarī vai rudenī, sējot vasaras vidū - raža būs zema. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka un kvalitatīvāka raža. Stādīšana ir kārtīga, ar vienādiem...
REDĪSI RAXEAgrīna, ražīga šķirne. Izaug 22–25 dienu laikā pēc sēklu sadīgšanas. Saknes pareizas formas, spilgti sarkanā krāsā, vidēji lielas, nav ar asu garšu. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai ewdīsus sēj augusta otrajā pusē.
Vidēji agrīna lapu pētersīļu šķirne ar gludām, aromātiskām, tumši zaļām lapām. Šķirne tiek novērtēta ne tikai lapu, bet arī sakņu dēļ. Audzē pavasara/vasaras un rudens ražai. Agrai pavasara ražai sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā. Labi aug vieglā, mitrā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Viengadīgs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā lieto sīkās, aromātiskās lapas ar pikanto garšu. Svaigas lapiņas liek uz sviestmaizēm, pievieno gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās. Lai visu laiku būtu kressalāti, tie jāsēj ik pēc 7-14 dienām. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotēns, B grupas...
Universāls hibrīds sēšanai uz lauka. Veģetācijas periods – 62 dienas no iesēšanas. Augļi gaiši zaļi, ar retām kārpiņām, nav noslieces uz pāraugšanu, ar ļoti labu garšu un konsistenci. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Skābētiem nerodas tukši vidi. Hibrīds izturīgs pret miltrasu, kraupi un gurķu mozaīkas vīrusu, diezgan izturīgs pret neīsto miltrasu.
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI UTRILLO Vidēji agrīna šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Pākstis tumši zaļā krāsā, 12–13 cm garas, katrā ienākas apmēram 10 šķautņainas sēklas. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
SALĀTU BALDRIŅI VITAgrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne. Izaug 60 dienās. Augi nelieli. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
DĀRZA SALĀTI VERDE DEGLI ORTOLANI Vidēji agrīna romiešu galviņsalātu šķirne. Šiem salātiem izaug 30–40 cm augstas kraukšķīgas galviņas. Audzē polietilēna siltumnīcās un uz lauka. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Vidēji agrīna (iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās krāsas dēļ. Galviņas sarkanā krāsā, iekšā gaiši zaļas, 600 g smagas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara,...
Vidēji agrīna šķirne ar dekoratīviem un ļoti gardiem augļiem. Augļi ar biezām sieniņām, kuba formas, lieli, 190 gramus smagi, violetā krāsā, nobrieduši – oranži, sarkani. Piemērotas audzēšanai balkonos, siltumnīcās, karstā vasarā labi ražo uz lauka. Augiem nepieciešami balsti. Sēklas sēj kūdras substrāta podiņos pa 1–2 sēklām 0,5–1,5 cm dziļumā. Vislabākā...
Vēlīna šķirne. Augļi ļoti lieli, var svērt līdz 150–300 kg, piemēroti pārtikai, var izmantot dekorēšanai. Mīkstums oranžā krāsā, piemērots sulu, salātu, putru gatavošanai. Auga stublājs ložņājošs, tāpēc tam augšanai nepieciešama 3–5 m2 platība. Lai izaudzētu lielus ķirbjus, uz auga jāatstāj 3–4, lai izaudzētu ļoti lielus augļus – tikai 1–2 aizmetušies...
SALĀTI MERVEILLE DES QUATRE SAISONSDivkrāsu sviesta salātu tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods – 52–57 dienas. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Kvalitatīvas ražas iegūšanai, ieteicams iestādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
TOMĀTI PANTANO ROMANESCO Vidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi lieli, gaļīgi, ļoti garšīgi un aromātiski. Īpaši piemēroti vasaras salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Agrīna, ražīga, pret miltrasu izturīga krūmveida patisonu šķirne. Veģetācijas periods 70 dienas. 4-5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki - cepšanai, sautēšanai un pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja...
GALDA BURKĀNI BERLIKUMER 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 110 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
LAPU BIETES WHITE SILVER 2Lapu biešu šķirne ar zaļām lapiņām un baltiem lapu kātiem. Pārtikā izmanto lapas ar lapu kātiem, kas pēc garšas atgādina spinātus un riekstus. Gatavo salātus, piedevas, var konservēt ziemai. Agra ražas iegūšanai sēj siltumnīcās.
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
Augļi bumbiera formas, ribaini, sver 180–200 g. Šīs šķirnes tomāti ir gaļīgi, ļoti garšīgi, tiem ir maz sēklu. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti.
Vidēji agrīni, ražīgi sakņu pētersīļi, labi aug smagā augsnē. Saknes baltas, gludas, 20–22 cm garas. Var lietot svaigus. Piemēroti pārstrādāšanai, ilgai glabāšanai. Lapas tumši zaļas, diezgan garas. Arī lapas var lietot pārtikā. Agras pavasara ražas iegūšanai var sēt rudenī.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Agrīna šķirne. Izaug 22–25 dienās. Saknes sarkanā krāsā, sulīgas, garšīga. Agrai ražai audzē siltumnīcās, vasaras sākuma un rudens ražai sēj uz lauka. Labi aug auglīgās augsnēs, jālaista.
Šķirni audzē no pavasara līdz rudenim, audzē dārza dobēs un uz palodzes. Lapas leknas, tumši zaļas, krokotas. Lieto svaigā veidā, kaltētus. Vislabāk aug no nezālēm brīvā, auglīgā augsnē.
Agrīna šķirne. Audzē svaigam patēriņam un neilgai uzglabāšanai. Ražu novāc, kad pagājis 80 dienu pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindra formas, 15–17 cm garas. Vislabāk aug iekultivētā, ar humusu bagātā augsnē.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Šie kāposti tiek novērtēti ne tikai lieliskās garšas, bet arī dekorativitātes dēļ. Galviņas izaug 2,5–3,5 kg smagas, apaļas. Piemēroti salātiem, konservēšanai, sautēšanai. Labi aug vidēji smagās, auglīgās augsnēs.
Ražīga šķirne ar maigu garšu. Var lietot svaigus, sautētus, saldēt. Lai agrāk iegūtu ražu, ieteicams audzēt siltumnīcā, vēlākai ražai – audzē uz lauka. Vislabāk aug auglīgās un mitrās augsnēs.
Agrīna sakņu pētersīļu šķirne vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 110-150 dienas. Saknes gludas, līdz 15 cm garas, miziņa balta, mīkstumam patīkama smarža. Var lietot svaigus, pārstrādāt. Pārtikā izmanto arī lapas. Agrai pavasara ražai var sēt rudenī. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai mitrā smilšmāla augsnē.
Saknes apaļas, dzeltenīgas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, neskābā (pH 6-7) augsnē.
Vidēji agrīna šķirne. Sēj dobēs maija beigās, jūnijā pēc pēdējām pavasara salnām, kad augsne sasilusi virs 12-14ºC. Pupiņas ir vērtīgs olbaltumvielu avots, lieliskas sautējumos un zupās. Pākstis svaigam patēriņam novāc sākot no jūlija, sēklām septembrī.
Pārtikā izmanto lapu kātus un lapas. Audzē kā bietes, tikai retinot, starp augiem jāatstāj lielākas atstarpes. No lapām vāra zupas, var ēst sautētas, pievienot salātiem, lapu kātus var konservēt. Mangolds ir ļoti vērtīgs — lapās un lapu kātos ir daudz karotēna, īpaši daudz C, B1, B2, A vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu, olbaltumvielu,...
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras ražai. Labi pacieš karstumu. Augi ļoti izturīgi, audzelīgi, ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods 75-85 dienas. Ziedkopas baltā krāsā, cietas, blīvas, sver 1,6-2 kg. Lieto svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Siltumnīcā sēj dēstiem dārzeņu audzēšanai piemērotā substrātā vai laukā dobē. Pēc pēdējām nakts salnām, 6 nedēļas augušus dēstus izstāda paliekošā vietā. Gatavību sasniedz 80-120 dienās pēc sadīgšanas. Izmanto dekoratīvo pušķu veidošanai, interjeru noformēšanai.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Izmantošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai vāc nenobriedušas pākstis, piengatavības fāzē, sākot ar jūliju. Nepieciešams balsts.
Galviņsalāti. Audzēšanai no tiešās sējas uz lauka visā veģetācijas periodā. Galviņas lielas, tumši zaļas, izlīdzinātas un noslēgtas. Tās ir ļoti veselīgas un izturīgas pret izziedēšanu, tādēļ iespējams novākt pakāpeniski. Izaug 63-75 dienās.
Sēja: no agra pavasara līdz vasaras beigām siltumnīcā un laukā slejās vai 10 cm attālās rindās, sēklu attālums rindā 2,5 cm. Sakne apaļa, sarkana, ilgi neizkurtē.
Agrīna šķirne audzēšanai pavasara un rudens periodā siltumnīcā un laukā, dobēs. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 10-15 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 20-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Šķirne vidēji agrīna. Stādiem siltumnīcā, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā dēstus izstāda maija sākumā. Labi norūdīti dēsti atklātā laukā pacieš īslaicīgas salnas līdz -3...-5ºC. Veģetācijas periods 60-70 dienas. Izmanto svaigam patēriņam un agrīnai pārstrādei.
Vidēji vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods – 100–110 dienu. Augļi ir apaļi saplacināti, šķautņaini, sver līdz 10 kg. Nogatavojušos ķirbju miza ir brūngana, mīkstums – oranžs, salds. Uzturā sautē, piemēroti ievārījumu mērču, zupu gatavošanai un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug aizvējā, smilšmāla augsnē.
Agrīnai ražai lecektīs sēj dēstu kasetēs sākot no marta, aprīļa. Kad dēsti izauguši 6-8 cm, tos norūda un izstāda dobēs trūdvielām bagātā augsnē. Slimību profilaksei ievērot augu seku. Garša salda. Izmanto svaigam patēriņam salātiem. Galviņas iespējams uzglabāt ledusskapī līdz 8 nedēļām.
Sēja: no marta sākuma līdz maija beigām, dēstu audzē 5-6 nedēļas, laukā izstāda no aprīļa līdz jūlija sākumam 55x70 cm attālumā, vāc pēc 2,5 mēnešiem. Augsttražīga šķirne ar lielām, blīvām, baltām galviņām.
Sēja: marta sākumā siltumnīcā, dēstu audzē 5-6 nedēļas, izstāda laukā aprīļa beigās - maija sākumā 50x50 vai 35x70 cm attālumā, vāc jūnija beigās. Augstražīgs hibrīds, neizzied, galviņas apaļas, ilgi neplaisā.
Dēstiem sēj segtajās platībās aprīlī, maijā. Atklātā laukā izsēj vai izstāda pēc salnām 70-80 cm attālumā augu no auga. Uzturā izmanto 25-35 cm garos augļus.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi dekoratīvi, ieapaļi, atgādina tomātus. Svars 30-80 g, biezas sieniņas, ar labām garšas īpašībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Stādus laukā stāda pēc salnām, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu, auglīgu augsni.
Sēja: aprīlī-maija sākumā siltumnīcā, dēstu izstāda jūnija sākumā 15x100-140 cm attālumā. Tiešā sēja uz lauka: jūnija sākumā. Ražu sāk vākt pēc 2 mēnešiem pēc uzdīgšanas. Pašauglīgs hibrīds, izturīgs pret kraupi, tolerants pret maozaīku, īsto un neīsto miltrasu, augļi bez rūgtuma.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Agrīna šķirne. Sēj laukā dobē aprīlī, maija sākumā, trūdvielām bagātā augsnē. Izsēj 30-50 sēklu uz tekošo metru. Ražu vāc augusta beigās, septembrī. Nožāvēti uzglabājas labi. 250 sēklas gramā.
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Sēj aprīlī, maijā segtajās platībās, laukā izstāda meija beigās, jūnija sākumā. Lauka platībās sēj rindās ar rindstarpu attālumu 80-120 cm. Retinot starp augiem atstāj atstarpes 15-20 cm.