Vēlīns, ražīgs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods 140 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, sver 3–5 kg, ļoti cietas, pelēki zaļā krāsā, kacens īss. Piemēroti ilgstošai uzglabāšanai, saldās garšas dēļ labi izmantošanai salātos un skābēšanai ziemai. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Sadīgušie...
Agrīna krūmveida, ilgi ražojoša sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Pākstis tumši violetas, taisnas, 14 cm garas. Augi dekoratīvi, zied sārtiem ziediem. Vislabāk aug 20–25 ºC temperatūrā, vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Agrīna, ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Nobriest 60-70 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas baltā krāsā, ovālas, ar sārtas krāsas dzīsliņām, ar lielisku garšu. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātās vietās. Tajā pašā vietā var sēt...
Ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Sēklas baltas, lielas. Nogatavojas 95-110 dienās no sēklu sadīgšanas. Krūms 30-40 cm augsts, lapas vidēji kuplas. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā augsnē, kas bagāta ar trūdvielām un pavasarī ātri iesilst, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Vidēji agrīna augsto tomātu šķirne. Veģetācijas periods - 90 dienas. Augļi plakani, šķautņaini, sver apmēram 180-200 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, ir piemēroti mērču gatavošanai. Sēklu dīgšanai piemērotākā temperatūra 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmā īstā lapiņa. Audzē siltumnīcās.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 85 dienas, pirmo ražu var sākt ievākt pēc 55 dienām. Saknes 18–20 cm garas, ar strupu galu, agri iegūst raksturīgo krāsu no ārpuses un iekšpuses. Saldi, kraukšķīgi. Piemērots audzēšanai buntītēs pārdodamajai ražai. Iesējot jūnijā, var glabāt līdz martam. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Vēlīna, ļoti ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, 16-18 cm garas, sulīgas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Šķirne piemērota mehāniskai ražas novākšanai. Audzē lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un uzglabāšanai ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Divgadīgs augs. Pārtikā lieto sulīgās lapas un lielos sarkanos lapu kātus. Viegli audzēt, mazprasīgas pret augsni, ražu novāc 60 dienas pēc sējas. Rudenī izraktās mangolda saknes izdzen lapas agri pavasarī. Siltā ziemā apsegtas saknes pārziemo uz lauka. Vislabāk aug neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē.
Viena no vecākajām un populārākajām ķirbju šķirnēm. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augļi izaug līdz 5–15 kg. Mīkstums ir oranžs, garšīgs. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, jāsadiedzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, jānokniebj daļa aizmetņu. Var cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi...
Vēlīna šķirne, viena no šķirnēm ar vislielākajiem augļiem. Augļi koši oranžā krāsā, apaļi, izaug 50–70 kg smagi. Augi aug lekni, labi jūtas auglīgā augsnē, siltās un mitrās vietās. Lai iegūtu agrāku ražu, jāsēj podiņos. Ja vēlaties, lai ķirbji izaugtu lielāki, jāizkniebj daļa aizmetņu, atstājot 2–3. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no...
Universāla, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē agrai pavasara, vasaras un rudens ražai. Rudens ražu var saglabāt ilgāk. Veģetācijas periods – 65 dienas. Galviņas cieši sagrieztas, sver apmēram 0,9–1,6 kilogramus. Hibrīds izturīgs pret galviņu puvi un krustziežu sakņu augoņiem. Vislabāk aug smilšmāla un vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē. Sēklas var...
Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Lapas izmanto salātu, biezputru, zupu pagatavošanai, un tās var uzglabāt ziemai. Vislabāk tas aug mēreni trūdošās un diezgan auglīgās augsnēs. Ja sēj agri pavasarī vai rudenī, sējot vasaras vidū - raža būs zema. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka un kvalitatīvāka raža. Stādīšana ir kārtīga, ar vienādiem...
Vidēji agrīns, pret slimībām izturīgs un ātri augošs hibrīds, piemērots kornišonu audzēšanai. Hibrīds ir ražīgs, ražo vienmērīgi. Audzēšanai uz lauka. Augļi vienāda lieluma, ar sīkām, retām kārpiņām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēj uz lauka, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz +13–14 °C. Ieteicams audzēt siltā, no vēja...
Sēja: februārī - martā siltumnīcā, dēstu audzē 10 nedēļas, uz lauka izstāda maijā 40x40 vai 30x70 cm attālumā. Ļoti ražīga šķirne ar lielu, apaļu, gludu sakni.
SALĀTI FLORINRED Agrīna, pret slimībām izturīga un ļoti ražīga salātu šķirne. Lapas divkrāsainas sarkani zaļā krāsā, ar labu garšu, ilgi nepāraug. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek stādīti, kad tiem ir 5–6 īstās...
DĀRZA SALĀTI BLACK SEEDED SIMPSONAgrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Salāti izaug 53-60 dienās. Auga lapas lielas, krokotas, gaiši zaļā krāsā, sulīgas, bez rūgtuma, sver aptuveni 250-400 g. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka.
ĶIRBJI QUINTALE SEME GIALLOVēlīna šķirne, augļi lieli, sver 10–12 kg. Mīkstums oranžs un salds. Lai agrāk iegūtu ražu, stādus izaudzē podiņos. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ražu novāc 58–63 dienas pēc iestādīšanas. Ziedkopas nelielas, kompaktas, baltas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Ziedkāposti–vieni no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Piemērotākais priekšaugs - gurķi, pākšaugi un saknes.
Sēšanai atklātā zemē no aprīļa līdz jūnija beigām, vadziņās līdz 1-2 cm dziļumam. Starp rindām 25-30 cm. Veģetācijas periods 135 dienas. Saknes lielas, koniskas formas ar pārsteidzoši bagātīgu aromātu, ilgstošai uzglabāšanai. Izmanto lai pievienotu zupām, salātiem vai svaigā veidā. Piemērots svaigai realizācijai, pārstrādei un ilgtermiņa glabāšanai.
Sēj sākot no maija vidus, siltā, saulainā vietā, 30x30 cm sēklu no sēklas. Lapas iekrāsotas rozā, baltām un zaļām strīpām. Augs dekoratīvs vasarā, bet ienākušās vālītes, rudenī noderēs sausa ziedu kārtojumos un dekoros. Sēkliņas izbarojamas ziemā putniem. Augstums līdz 1,5 metram.
Dēstiem sēj aprīlī, maijā un izstāda pēc pavasara salnām paliekošā vietā jūnija sākumā, 1 m attālumā, saulainā, no vējiem aizsargātā vietā.
Sēj dēstu kastītēs martā, aprīlī, sēklas viegli piespiežas augsnei. Laukā vai podos izpiķē kad parādās pirmās 2 īstās lapas. Dobē, pastāvīgā vietā izstāda 30x30 cm vai 40x40 cm attālumā. Dēstus vai jau nobriedušus stādus pārstāda podos. Pirmās ogas ienākas jau apmēram 100 dienās pēc sējas. Pilnu ražu dod otrajā gadā. Ražo no jūnija beigām līdz rudens...
Viengadīgs, viegli audzējams, mazprasīgs augs. Jaunās, svaigās lapiņas izmanto salātiem. Nedaudz lielākas cep un vāra līdzīgi kā spinātus. Dekoratīvs. Populārs kultūraugs Karību jūras piekrastē. 1500 sēklas gramā. Augstums 40 cm.
Dēstiem sēj februārī, martā siltumnīcā. Sēklas dīgst salīdzinoši lēni 18-20 dienas. 60-80 dienas augušus dēstus izstāda trūdvielām bagātā dārza augsnē maijā, jūnijā. Piedod lielisku garšu salātiem, sautējumiem, zupām.
Dēstiem sēj martā, aprīlī siltumnīcā, aprīlī - laukā, dobē. Sēklas dīgst salīdzinoši lēni 18-20 dienas. 60 dienas augušus dēstus izstāda podiņos vai dobē maijā, jūnijā. Piešķir lielisku garšu kā zupām un marinādēm tā arī salātiem.
Agrīna šķirne, audzēšanai pavasara un rudens periodā siltumnīcā un laukā, dobēs. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienālas 28-32 dienās pēc uzdīgšanas. Bioloģiskās sēklas pavairotas atbilstīgi bioloģiskās sēklaudzēšanas prasībām.
DĀRZA SPINĀTI LAVEWAVidēji agrīna ļoti ražīga šķirne. Vieni no vērtīgākajiem dārzeņiem: no lapām gatavo salātus, biezputras, zupas, tos var konservēt ziemai. Vislabāk ienākas vidēji smagā, trūdvielām bagātā un pietiekami auglīgā augsnē. Sēj agri pavasarī vai rudenī, sējot karstajā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga.Sēklu lentes priekšrocības: lielāka,...
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk, kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku. Galviņas smagas - līdz 1 kg, lielas un sulīgas.
Veģetācijas periods 120 dienas. Maijā sēj siltumnīcā vai no maija vidus līdz jūnija tieši dobē atklātā vietā. Dēstus izstāda līdz augusta sākumam. Audzējams visos augsnes tipos un tipisks ziemā izmantojamais dārzenis. Īpaši rudenī, pēc salnām, lapu kāposti kļūst visgardākie - tie vairs nav tik rūgti, bet ir vitamīniem bagātāki. Kale kāpostos ir daudz...
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Patēriņam ieteicams vākt 18-30 cm garus kabačus.
4 metru garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Lietošanas gatavību sasniedz agri, 45-60 dienās. Mitrumu mīlošs augs. Lielisks šķiedrvielu avots un tajos ir maz kaloriju. Spinātos ir daudz dzelzs, vitamīnu, ogļhidrātu un olbaltumvielu.
Sēklas pirms diedzēšanas nomazgā, pēc tam ieber traukā un mērcē ūdenī no 10 līdz 24 stundām, lai tās piebriest. Pēc tam sēklas noskalo un ievieto diedzējamā traukā. Dīgsti istabas temperatūrā izdīgst 2-7 dienās. Dīgšanas laikā katru dienu 2-4 reizes tās nepieciešams noskalot. Mungo pupiņas nesatur glutēnu. Dīgšanas procesā dzinumos paaugstinās vitamīnu un...
Agrīna šķirne, audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 35-40 dienās pēc uzdīgšanas.
Ienākas 70 dienās pēc sējas. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē 1-2 cm dziļi augsnē klāj no aprīļa līdz jūnijam. Neļaut augsnes virskārtai izkalst.
Agra šķirne, ienākas 30-35 dienās pēc sējas. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē 1-2 cm dziļumā klāj no aprīļa līdz jūnijam. Rudens ražai sēju atkārto augustā. Saknes lielas 2,5-3,5 cm diametrā.
Ļoti agra, ātri ražojoša šķirne. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu siltumnīcā un dobē 1-2 cm dziļumā klāj no aprīļa līdz jūnijam. Labvēlīgos augšanas apstākļos ienākas 18-20 dienās.
Ātri augoša šķirne. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu siltumnīcā klāj no februāra līdz aprīlim. Laukā dobē no aprīļa līdz jūnijam, 1-2 m dziļumā, iekoptā, barības vielām bagātā augsnē.
Agra salātu šķirne, ienākas 45-50 dienās. Populāra audzēšanai pavasarī, vasaras sākumā siltumnīcā un dārzā dobē. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo sēklu lentu 1-2 cm dziļumā laukā dobē ieklāj maijā, jūnijā. Nepieciešamais rindstarpu attālums 25-30 cm.
Vidēji agrīns, ražīgs ziedkāpostu hibrīds vasaras – rudens ražai. Ražu novāc 85–90 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas baltas, cietas, blīvas, pārklātas ar lapām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un konservēšanai. Labi aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa nosaukums...
DĀRZA SPINĀTI MONTEREY HAgrīna hibrīda šķirne. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Lapas maigas, sulīgas, ar labu garšu, zaļas, ar īsiem kātiņiem, piemērotas ēšanai svaigā veidā un saldēšanai. Pēc sadīgšanas ražu var novākt pēc 20–25 dienām. Piemēroti audzēšanai atklātos balkonos – izaug mazas lapiņas. Audzējot dārzos – raža bagātīga. Labvēlīgos...
Ļoti agra šķirne. Audzējama no dēstiem vasaras un rudens ražām. Dēstu audzēšanas periods, atkarībā no sējas termiņa un apstākļiem, 35-60 dienas. Veģetācijas periods 65-70 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Galviņas 1-1,5 kg smagas, baltas, blīvas. Mitrumprasīgs augs. Sēj no marta līdz jūnija vidum, karstumā virs +25ºC ziedkāpostiem slikti ieriešas galviņas.
Vidēji agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs, ilgi ražojošs hibrīds. Augļi ar plānu miziņu, sulīgi, ar labu garšu, sver 130–150 g. Tajos daudz karotinoīda likopēna – viena spēcīgākajiem dabiskajiem antioksidantiem. Būs piemēroti uzkodām, salātiem, mērču gatavošanai. Audzē siltumnīcā. Vispiemērotākā temperatūra tomātu audzēšanai – + 20–32 °C. Augļu...
Ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas ilgums – 90–100 dienas no iesēšanas. Augļi apaļi, nedaudz saplacināti, sver aptuveni 1 kg. Mīkstums oranžs, ar riekstu pēcgaršu, tāpēc piemēroti pildījumiem, biezeņiem, ceptiem izstrādājumiem un zupām. Ķirbji labi saglabājas ziemā. Būs ļoti piemēroti audzētājiem, kam ir mazs dārzs. Ķirbji labi aug mēslotā augsnē, kurā...
Ļoti agrīns pašapputes hibrīds. Veģetācijas periods 37–40 dienas no sadīgšanas. Augļi nelieli, 8-10 cm gari, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni, labas garšas, nepaliek rūgti. Hibrīds izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu, kladosporiozi, īsto miltrasu. Gurķus audzē uz lauka, polietilēna un stikla siltumnīcās. Lieto svaigus, konservē, skābē. Sēklas var būt...
Augļi lieli, cilindrveida, tumši violetā krāsā. Mīkstums stingrs, balts. Baklažānus augstās uzturvērtības dēļ īpaši novērtē veģetāriešu virtuvē. Pārtikā lieto svaigus, ceptus, sautētus, var konservēt. Augļus novāc, kad to miziņa ir spīdīga - vēlāk tie var kļūt rūgti. Lielāku ražu var gaidīt, ja audzē zem seguma.
Kraukšķīgi (ʽIceberg’ tipa) salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, labi saglabājas nogriezts. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, sulīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Salātiem stāda dēstus. Audzē hidroponikā un uz lauka. Salātu sakņu sistēma ir vārga, tāpēc tie jutīgi pret mitruma trūkumu....
Vidēji agrīna, pret miltrasu un izziedēšanu izturīga ʽlittle gem’ tipa romiešu salātu šķirne. Izaug 52–60 dienās pēc iesēšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas, ar zaļgani sārtām lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Kad radīti vajadzīgie apstākļi, var audzēt visu cauru gadu. Labi aug neitrālā (pH 6–6,8), auglīgā, gaisa un ūdens caurlaidīgā...
Šķirne iegūta, krustojot ʽIceberg’ tipa un romiešu salātus. No romiešu salātiem šai šķirnei ticis izskats, no ʽIceberg’ – lapu krāsa un kraukšķīgums. Šķirne izturīga pret miltrasu, iekšējo nekrozi. Audzē uz lauka zem seguma vai hidroponikā. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir pārāk skāba, salāti slikti aug, to...
Agrīna, ātri augoša “sviesta” tipa galviņsalātu šķirne, kas tiek novērtēta tās izcilās garšas un izturības pret slimībām dēļ. Veido lielu, noslēgtu galviņu ar nedaudz krokotām lapu maliņām. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Stāda dēstus (kad dēstam ir 5–6 īstās lapiņas) vai sēj tieši augsnē. Labi aug neitrālā (pH 6–6,8), auglīgā, gaisa un ūdens...
Ilgi ražojoša stīgojošo pupiņu šķirne. Raža ienākas – 100 dienas pēc iesēšanas. Augi ļoti dekoratīvi, zied ar skaisti sarkaniem ziediem, izaug līdz 4 m gari, tāpēc tiem nepieciešams stingrs balsts. Pākstis gaiši zaļas, 17–22 cm garas. Sēklas ļoti lielas, violetā krāsā ar melniem punktiņiem un svītriņām, ar lielisku garšu. Ēd vārītas, sautētas, piemērotas...
Vidēji agrīna stīgojošo pupiņu šķirne. Pārtikā lieto gan pākstis, gan sēklas, kas ir gaiši brūnā krāsā. Pākstis gaiši zaļas, bez šķiedrām, platas, 18–20 cm garas. Vispiemērotākais laiks pākšu šķīšanai ir tad, kad sēklas ir kviešu grauda lielumā. Šķirne izturīga pret antraknozi. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz...
Ļoti ražīga zema auguma pupiņu šķirne. Augi ļoti dekoratīvi, zied divkrāsainiem sarkanbaltiem ziediem. Sēj tieši augsnē vai stāda siltumnīcā izaudzētus dēstus. Šo šķirni iespējams audzēt puķu podos vai kastītēs. Pākstis platas, zaļā krāsā, bez šķiedriņām. Pupiņas labi aug irdenā un ātri iesilstošā, mēslotā augsnē, kurā ir vismaz nedaudz humusa...
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs, ilgi ražojošs hibrīds. Augi ļoti izturīgi. Augļi plūmes formas, vienāda lieluma, spīdīgu ādiņu, ar labu garšu, sver 20–22 g. Aug dubultos ķekaros. Būs piemēroti uzkodām, salātiem, piedevām, cepšanai uz restītēm. Audzē siltumnīcā. Vispiemērotākā temperatūra tomātu audzēšanai – + 20–32 °C. Optimāla augsnes...
Agrīns, gara auguma, ļoti ražīgs, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļi apaļi, izcilas kvalitātes – stingri, neplaisā. Pirmo ķekaru augļi sver 220–260 g. Mīkstums sulīgs, garšīgs. Audzē ar plēvi segtās siltumnīcās. Vispiemērotākā temperatūra tomātu audzēšanai +20–32 °C. Augļu ienākšanās laikā augiem vajag ievērojami vairāk ūdens. Tos laista tieši uz...
Ļoti agrīns, pašapputes, ilgi ražojošs un pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļiem izcils preces izskats: 8–10 cm gari, vienāda lieluma, kraukšķīgi, maza sēklotne. Augu lapas nelielas, tāpēc ražu ievākt vieglāk. Šis hibrīds ļoti ražīgs, izceļas ar augļu kvalitāti. Gurķi piemēroti marinēšanai un skābēšanai. Paredzēti audzēšanai uz lauka.
Agrīna ķiršu tomātu šķirne. Augu augums ierobežots – tie sasniedz 150–180 cm augstumu. Augļi mazi, plūmes formas, sulīgi, saldi, sver apmēram 15 g. Vienā ķekarā var būt no 50 līdz 80 augļu. Audzē siltumnīcās, uz balkona un uz lauka. Augļus ēd svaigus, konservē. Tomāti jālaista pirmajā dienas pusē ar siltu ūdeni 1–2 reizes nedēļā, bet bagātīgi.
Agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs hibrīds. To var audzēt gan rudens ražai, gan glabāšanai – tad sēklas būtu jāsēj no 20. maija līdz 10. jūnijam. Saknes 25–30 cm garas, saldas, aromātiskas. Satur dabisku pigmentu antocianīnu, tāpēc to iekšpuse un ārpuse ir violetā krāsā, kuru tie nezaudē arī pēc termiskas apstrādes. Lieto svaigā veidā, piemēroti...