Augļi lieli, tumši violetā krāsā. Mīkstums stingrs, balts. Augļus novāc, kamēr miziņa ir spīdīga – vēlāk tie var būt rūgti.
Sakne apaļa, mīkstums bez baltiem gredzeniem. Ražu sāk novākt 85-95 dienā pēc sadīgšanas. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, glabāšanai, konservēšanai.
Saknes piemērotas pārstrādei - nezaudē krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā smilšmāla augsnē.
Veģetācijas periods – 130 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Šķirne paredzēta lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai.
Veģetācijas periods – 60 dienas. Cukīni cilindra formas, zaļi ar gaišākām svītrām. Tos var cept, sautēt, konservēt, jaunus augļus var ēst svaigus.
Ražu novāc 110-120 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņa ieapaļa, 2,1 – 4,3 kg smaga, blīva. Šīs šķirnes kāposti ir piemēroti skābēšanai un glabāšanai.
Pārtikā lieto svaigas vai žāvētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzējamas. Pacieš daļēju noēnojumu. Lai visu vasaru būtu svaigas dilles, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Izaug 85 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā izmanto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Svaigās dillēs ir daudz C vitamīna, B grupas vitamīnu un minerālvielu.
CUKURZIRNĪŠI NORLIAgrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Jāplūc, kas izaugušas 5–6 cm garas. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
Salāti ar oriģinālu krāsu, formu un garšu. Izgatavo 600-800 gramu krūmu ar kraukšķīgām lapām. Ja tos izmanto neapstrādātus, sajaucot ar citiem salātiem, tie piešķir nedaudz pikantu garšu. Audzē vasaras, rudens ražai.
Veģetācijas periods - 88 dienas. Augļi apmēram 20-25 kg smagi. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, ar patīkamu garšu. Vislabāk aug no vēja pasargātā mālsmilts vai vieglā smilšmāla augsnē.
TOMĀTI MATINAAgrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
GURĶI PICCOLO VERDE DI PARIGI Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Augļi zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2–3 gadiem.
BIETES NOIRE D'EGYPTE Vidēji agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 85–95 dienām. Saknes apaļi plakanas, tumši sarkanā krāsā. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā augsnē.
LAPU BIETES WHITE SILVER 2Lapu biešu šķirne ar zaļām lapiņām un baltiem lapu kātiem. Pārtikā izmanto lapas ar lapu kātiem, kas pēc garšas atgādina spinātus un riekstus. Gatavo salātus, piedevas, var konservēt ziemai. Agra ražas iegūšanai sēj siltumnīcās.
Vidēji agrīna, auglīga šķirne. Raža tiek novākta pēc 48 dienām. Siltumnīcās audzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Ziemas laikā saknes pārziemo augsnē
Vēlīna šķirne. Augļiem ir plakana apaļa, pelēkzaļa raupja miza, izaug līdz 5 kg svarā. Mīkstums salds oranžs. Lai iegūtu agrāku ražu, to diedzē podiņos. Ķirbjus izmanto svaigus, var sautēt, vārīt, cept.
ĶIRBJI JACK O' LANTERN Ražīga šķirne, augļi vidēji lieli ovāli. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
GALDA BURKĀNI NANTESE 2Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
GALDA BURKĀNI BERLIKUMER 2Vidēji vēlīna šķirne. Veģetācijas periods – 110 dienas. Saknes cilindra formas, piemērotas lietošanai svaigā veidā un pārstrādei, labi uzglabājas ziemā. Vislabāk aug vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
PARASTIE FENHEĻI ROMANESCOPārtikā lieto gumu, lapas un sēklas. Augam piemīt anīsu un dilles atgādinoša patīkama smarža, saldena anīsa garša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus.Labi aug auglīgā, labi mēslotā augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS MAXIAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 50–60 dienām. Šķirne iecienīta ļoti gardo 18–20 cm garo pākšu dēļ. Augi 45 cm augsti. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
TOMĀTI ACE 55 VFVidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi 140–180 g smagi, apaļi, piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
DĀRZA SALĀTI PARRIS ISLAND COS Romiešu tipa galviņu salātu šķirne. Galviņu lapas kraukšķīgas un sulīgas. Augi ir ne tikai izcilas garšas, bet arī dekoratīvi. Agrai ražai sēj siltumnīcā, vēlākai ražai – tieši uz lauka. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
TOMĀTI MARMANDEVidēji agrīna, gara auguma šķirne, augi sasniedz līdz 150–170 cm garumu. Augļi lieli, gaļīgi, 150–170 g smagi, ļoti garšīgi ar plānu miziņu. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI PANTANO ROMANESCO Vidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi lieli, gaļīgi, ļoti garšīgi un aromātiski. Īpaši piemēroti vasaras salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
REDĪSI RAXEAgrīna, ražīga šķirne. Izaug 22–25 dienu laikā pēc sēklu sadīgšanas. Saknes pareizas formas, spilgti sarkanā krāsā, vidēji lielas, nav ar asu garšu. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai ewdīsus sēj augusta otrajā pusē.
DĀRZA SALĀTI SALAD BOWLAgrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 50–63 dienās, audzē no pavasara līdz rudenim. Salātu lapas robotas, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Vislabāk auga irdenā, auglīgā augsnē.
DĀRZA SALĀTI MAY QUEENAgrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
SALĀTI MERVEILLE DES QUATRE SAISONSDivkrāsu sviesta salātu tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods – 52–57 dienas. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Kvalitatīvas ražas iegūšanai, ieteicams iestādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Vēlīna šķirne. Augļi ļoti lieli, var svērt līdz 150–300 kg, piemēroti pārtikai, var izmantot dekorēšanai. Mīkstums oranžā krāsā, piemērots sulu, salātu, putru gatavošanai. Auga stublājs ložņājošs, tāpēc tam augšanai nepieciešama 3–5 m2 platība. Lai izaudzētu lielus ķirbjus, uz auga jāatstāj 3–4, lai izaudzētu ļoti lielus augļus – tikai 1–2 aizmetušies...
Gara auguma šķirne, kas tiek novērtēta ļoti saldo, gardo, aromātisko augļu dēļ. Augļi gareni, sver 18 g, uz katra ķekara izaug 35 augļiem. Uz ķekara tie nobriest gandrīz vienlaikus, tāpēc šīs šķirnes augļus var plūkt ķekariem. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās, uz balkoniem. Audzējot laukā, izvēlas saulainu un siltu, no vēja pasargātu vietu. Lai sēklas...
Vidēji agrīna (iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās krāsas dēļ. Galviņas sarkanā krāsā, iekšā gaiši zaļas, 600 g smagas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara,...
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
DĀRZA SALĀTI VERDE DEGLI ORTOLANI Vidēji agrīna romiešu galviņsalātu šķirne. Šiem salātiem izaug 30–40 cm augstas kraukšķīgas galviņas. Audzē polietilēna siltumnīcās un uz lauka. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Veģetācijas periods 90 dienas. Sēj labi iesilušā (+8–10 °C) augsnē vai stāda dēstus. Augi stipri sazarojas, sasniedz 70–90 cm augstumu. Vālītes 8–12 cm garas, saldas. Kukurūzu ēd svaigu, to var vārīt, cept, marinēt, saldēt.
Ķirbji bumbiera formas, sver 1,2–1,8 kg. Mīkstums dzeltenīgi oranžs, aromātisks, ar kastaņu garšu. Noņemti ķirbji labi glabājas ziemā.
Agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, apaļas, taisnas apmēram 14 cm garas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8), saulainā vietā.
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus stāda stikla vai plēves siltumnīcās 4 augus/m² vai podos. Sīvie pipari satur vairāk C vitamīna kā paprika. Lieto mērcēs, zupās, marinādēs kā arī konservēšanā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 25-30 tūkstoši.
Zirnīši tumši zaļi, gludi, tos var lietot svaigus, konservēt, saldēt. Pēc sadīgšanas pacieš salnas līdz –4 ºC grādiem.
Augi izaug līdz 70–80 cm gari. Pākstis 7–8 cm garas ar 7–8 lieliem zirņiem. Ēd svaigus, piemēroti saldēšanai, konservēšanai.
Augļi ovāli, dzelteni, apmēram 1,5 kg smagi, mīkstums dzeltenīgs, salds un aromātisks. Melonēm nepieciešams siltums un mitrums. Audzē siltumnīcā un atklātā laukā. Lai iegūtu agrīnu ražu, ieteicams audzēt stādus.
Pašauglīga hibrīdā šķirne. Agrai ražai sēt sāk decembra beigās. Izstāda siltumnīcā no janvāra līdz maijam jau plēves tuneļos. Ieteicamā augu biezība 1,25-1,40 gab/m². Piemēroti audzēšanai ziemas, pavasara apritē augsnē un substrātos. Augļa vidējais garums 15-20 cm. Ražot sāk 35-45 dienās pēc izstādīšanas.
Piemērots audzēšanai siltumnīcā pavasara - vasaras apritē. Optimālā gaisa temperatūra digstot 23-26ºC. Sēj februārī, martā. Izstāda 45-50 x 140-150 cm. Hibrīds partenokarps (pašauglīgs). Izturīgs pret slimībām.
Hibrīds indeterminants, audzējams segtajās platībās, pavasara - vasaras apritei. Augs ar spēcīgu lapojumu, vidēji agrīns. Augļi apaļi, 140-160 g smagi. Augļa miziņa cieta. Izturīgs transportējot. Laba slimību izturība.
Audzē no dēstiem izsējot agri pavasarī siltumnīcā. Piķē un izstāda siltumnīcā. Lietošanas gatavību sasniedz 70 dienās pēc izstādīšanas. Augs siltumprasīgs, 60-70 cm austs, jāveido ar 2-3 galvenajiem dzinumiem, neļaujot veidoties krūmam.
Neliela 25-30 cm auguma šķirne, paredzēta audzēšanai podos uz balkona, lodžijas vai siltumnīcā. Augļa svars 15-20 g. Ļoti dekoratīvs efekts. Slimību izturība laba.
Indeterminanta (130-150 cm), vidēji vēlīna šķirne, piemērota audzēšanai uz lauk vai plēves seguma siltumnīcā. Augļu svars 110-125 g. Laba slimību izturība.
Dēstiem siltumnīcā audzē 14-20 dienas 4-5 cm diametra podiņos. Laukā izstāda pēc salnām saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
Dēstiem siltumnīcā audzē 14-20 dienas 4-5 cm diametra podiņos. Laukā izstāda pēc salnām saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
Vidēji vēla, kolekcijas, indeterminanta (150-200 cm) tipa tomātu šķirne, audzēšanai siltumnīcās, plēves tuneļos. Sēj no februāra līdz aprīlim. Bagātīgi ražo no jūlija līdz oktobrim. Rekomendējam atstāt 3-4 ķekarus, jo katrā ķekarā veidojas līdz 30 augļu. Augļa svars 75-85 g. Slimību izturība laba.
Augi mēdz izaugt 50–60 cm augsti. Uzturā lieto saldās pākstis ar sēklām. Ēd svaigus, tie piemēroti vārīšanai, cepšanai, sautēšanai, konservēšanai, saldēšanai.
Sēj februārī - martā siltumnīcā, dēstu audzē 40-50 dienas. Izstāda siltumnīcā 50x80 cm attālumā. Augs liels, indeterminants (garstiebru). Lietošanas gatavību sasniedz 75 dienās pēc uzdīgšanas. Augļi garos ķekaros, apaļi, 20 g smagi.
Vidēji agra, kolekcijas, indeterminanta (150-200 cm) tipa šķirne, audzēšanai siltumnīcās, plēves tuneļos. Sēj no februāra līdz aprīlim. Ražo no jūlija līdz oktobrim. Ovālā augļa vidējais svars 70-80 g. Slimību izturība laba.
Vidēji agra, indeterminanta tomātu šķirne (150-200 cm), audzēšanai siltumnīcās, plēves tuneļos. Sēj no februāra līdz aprīlim. Ražo no jūlija līdz oktobrim. Augļa svars 160-200 g. Slimību izturība laba.
Vēlīna, indeterminanta (150-200 cm), lieliska kolekcijas šķirne, kas garšas dēļ ir viena no populārākajām tomātu šķirnēm t.sk. Amerikā. Audzējama siltumnīcās vai plēves tuneļos. Lapas īpatnējas - kā kartupeļiem. Miltaino augļu svars 0,5-1,0 kg.