PARASTIE FENHEĻI ROMANESCOPārtikā lieto gumu, lapas un sēklas. Augam piemīt anīsu un dilles atgādinoša patīkama smarža, saldena anīsa garša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus.Labi aug auglīgā, labi mēslotā augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
KRŪMU PUPIŅAS MAXIAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 50–60 dienām. Šķirne iecienīta ļoti gardo 18–20 cm garo pākšu dēļ. Augi 45 cm augsti. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas saldēšanai. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
TOMĀTI MATINAAgrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI ACE 55 VFVidēji agrīna, gara auguma tomātu šķirne. Augļi 140–180 g smagi, apaļi, piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādei. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI MARMANDEVidēji agrīna, gara auguma šķirne, augi sasniedz līdz 150–170 cm garumu. Augļi lieli, gaļīgi, 150–170 g smagi, ļoti garšīgi ar plānu miziņu. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
TOMĀTI S. MARZANO 2 Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
PURAVI GIGANTE DE INVERNO 2 Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražas iegūšanai. Pārtikā lieto balto purava daļu, kas piemērota pievienošanai salātiem, cepšanai cepeškrāsnī vai marinēšanai kopā ar citiem dārzeņiem. Pēc iestādīšanas bagātīgi aplaistiet. Vislabāk aug vieglā un mitrā smilšmāla augsnē.
SALĀTU BALDRIŅI VITAgrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne. Izaug 60 dienās. Augi nelieli. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
REDĪSI RAXEAgrīna, ražīga šķirne. Izaug 22–25 dienu laikā pēc sēklu sadīgšanas. Saknes pareizas formas, spilgti sarkanā krāsā, vidēji lielas, nav ar asu garšu. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai ewdīsus sēj augusta otrajā pusē.
DĀRZA SALĀTI SALAD BOWLAgrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 50–63 dienās, audzē no pavasara līdz rudenim. Salātu lapas robotas, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Vislabāk auga irdenā, auglīgā augsnē.
DĀRZA SALĀTI MAY QUEENAgrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
SALĀTI MERVEILLE DES QUATRE SAISONSDivkrāsu sviesta salātu tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods – 52–57 dienas. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Kvalitatīvas ražas iegūšanai, ieteicams iestādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Vēlīna šķirne. Augļi ļoti lieli, var svērt līdz 150–300 kg, piemēroti pārtikai, var izmantot dekorēšanai. Mīkstums oranžā krāsā, piemērots sulu, salātu, putru gatavošanai. Auga stublājs ložņājošs, tāpēc tam augšanai nepieciešama 3–5 m2 platība. Lai izaudzētu lielus ķirbjus, uz auga jāatstāj 3–4, lai izaudzētu ļoti lielus augļus – tikai 1–2 aizmetušies...
Vidēji agrīna šķirne ar dekoratīviem un ļoti gardiem augļiem. Augļi ar biezām sieniņām, kuba formas, lieli, 190 gramus smagi, violetā krāsā, nobrieduši – oranži, sarkani. Piemērotas audzēšanai balkonos, siltumnīcās, karstā vasarā labi ražo uz lauka. Augiem nepieciešami balsti. Sēklas sēj kūdras substrāta podiņos pa 1–2 sēklām 0,5–1,5 cm dziļumā. Vislabākā...
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne. Iecienīta lielo, gareno un ļoti garšīgo augļu dēļ. Augi gara auguma, augļi 130–150 g smagi, 12 cm gari, skaistas formas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē uz balkoniem, siltumnīcās, jo augi ir izturīgi pret slimībām, ražo bagātīgi un ilgi. Pateicoties izturībai pret slimībām, šī šķirne labi...
Gara auguma šķirne, kas tiek novērtēta ļoti saldo, gardo, aromātisko augļu dēļ. Augļi gareni, sver 18 g, uz katra ķekara izaug 35 augļiem. Uz ķekara tie nobriest gandrīz vienlaikus, tāpēc šīs šķirnes augļus var plūkt ķekariem. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās, uz balkoniem. Audzējot laukā, izvēlas saulainu un siltu, no vēja pasargātu vietu. Lai sēklas...
Vidēji agrīna (iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās krāsas dēļ. Galviņas sarkanā krāsā, iekšā gaiši zaļas, 600 g smagas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara,...
Viengadīgas, nokarenas un bagātīgi ziedošas puķes. Šī jaunā hibrīdā šķirne radīta, lai audzētu pakaramos podos. Tā ir viena no bagātīgāk ziedošajām petūnijām, tās ziedi – neatkārtojamā krāsā.Ziedi 6–7 cm diametrā, stublājs 75–100 cm garš. Sēklas ir dražētas (tās viegli iesēt) – apviļātas organisko un minerālmēslu maisījumā. Diedzēšanas laikā sēklām...
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
DĀRZA SALĀTI VERDE DEGLI ORTOLANI Vidēji agrīna romiešu galviņsalātu šķirne. Šiem salātiem izaug 30–40 cm augstas kraukšķīgas galviņas. Audzē polietilēna siltumnīcās un uz lauka. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
DĀRZA SALĀTI PARRIS ISLAND COS Romiešu tipa galviņu salātu šķirne. Galviņu lapas kraukšķīgas un sulīgas. Augi ir ne tikai izcilas garšas, bet arī dekoratīvi. Agrai ražai sēj siltumnīcā, vēlākai ražai – tieši uz lauka. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Izaug 60 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Ziedkopas vidēja lieluma, kompaktas, baltas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, labi kultivētā augsnē.
Izaug 85 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā izmanto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Svaigās dillēs ir daudz C vitamīna, B grupas vitamīnu un minerālvielu.
Vidēji agrīna, auglīga šķirne. Raža tiek novākta pēc 48 dienām. Siltumnīcās audzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Ziemas laikā saknes pārziemo augsnē
Sīpoli izaug līdz 60–90 g smagi, piemēroti lietošanai svaigā veidā, lieliski uzglabājas ziemā. Labi aug auglīgā, ūdens caurlaidīgā augsnē.
Veģetācijas periods – 28–30 dienas. Saknes ir lielas, sarkanā krāsā ar baltu galiņu. Ilgi nepāraug. Piemēroti audzēšanai atklātā laukā.
Veģetācijas periods – 22–28 dienas. Saknes spilgti sarkanas, mīkstums balts, maigs, kraukšķīgs. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā augsnē.
Saknes apaļas, dzeltenīgas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, neskābā (pH 6-7) augsnē.
Veģetācijas periods 28–30 dienas. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Audzē siltumnīcās un uz atklāta lauka.
Veģetācijas periods - 80–90 dienas. Lapu kāti resni, gaļīgi,40–70 cm gari. Labi aug smagā, trūdvielām bagātā, labi iekoptā, bet ne pārāk mitrā augsnē.
Veģetācijas periods – 50–60 dienas. Lapiņas kraukšķīgas, viļņainas, zaļgani sārtā krāsā, pēc noplūkšanas atzeļ. Var sēt atklātā laukā un siltumnīcā.
Veģetācijas periods – 50–60 dienas. Lapiņas kraukšķīgas, viļņainas pēc noplūkšanas atzeļ. Novērtētas patīkamās garšas dēļ. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā.
Vidēji agrīna hibrīda šķirne audzēšanai uz lauka. Augļi nelieli, ar labu garšu, nav rūgti. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Uz lauka sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā iesilst līdz 13–14 °C. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
Ražu novāc, kad pagājušas 45–50 dienas pēc sadīgšanas. Cers vidēji liels, lapiņas krokotas, zaļas ar sarkanīgām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.
Izaug 50–63 dienu laikā, nogriezti ataug. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Galviņas vidēji lielas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Veģetācijas periods 70–90 dienas. Galviņas lielas, kraukšķīgas, ar garšīgām lapiņām. Ļoti piemēroti svaigiem salātiem un sviestmaizēm. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai.
Vienā vietā var augt 3–5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī ataug ļoti ātri. Labi aug trūdvielām bagātā mālsmilts,vieglā vai vidēji smagā augsnē.
Veģetācijas periods – 18–20 dienas. Piemēroti audzēšanai atklātā laukā. Piemēroti audzēšanai atklātā laukā. Vislabāk aug auglīgā mālsmiltī. Augšanai labvēlīgākā temperatūra ir +18 – +21 ºC.
Sēj agri pavasarī vai rudenī. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Sējot karstajā laikā vasaras vidū, raža nav bagātīga. Vislabāk ienākas vidēji smagā, pietiekami auglīgā augsnē.
Augi mēdz izaugt 50–60 cm augsti. Uzturā lieto saldās pākstis ar sēklām. Ēd svaigus, tie piemēroti vārīšanai, cepšanai, sautēšanai, konservēšanai, saldēšanai.
Zirnīši ir ļoti lieli, tos var lietot svaigus, konservēt, saldēt. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Zirnīši tumši zaļi, gludi, tos var lietot svaigus, konservēt, saldēt. Pēc sadīgšanas pacieš salnas līdz –4 ºC grādiem.
Augi izaug līdz 70–80 cm gari. Pākstis 7–8 cm garas ar 7–8 lieliem zirņiem. Ēd svaigus, piemēroti saldēšanai, konservēšanai.
Augļi ovāli, dzelteni, apmēram 1,5 kg smagi, mīkstums dzeltenīgs, salds un aromātisks. Melonēm nepieciešams siltums un mitrums. Audzē siltumnīcā un atklātā laukā. Lai iegūtu agrīnu ražu, ieteicams audzēt stādus.
Kultūras šķirņu ogas ir daudz lielākas nekā meža ogu, ienākas no jūnija līdz rudenim. Var audzēt alpinārijos.
Pašauglīga hibrīdā šķirne. Agrai ražai sēt sāk decembra beigās. Izstāda siltumnīcā no janvāra līdz maijam jau plēves tuneļos. Ieteicamā augu biezība 1,25-1,40 gab/m². Piemēroti audzēšanai ziemas, pavasara apritē augsnē un substrātos. Augļa vidējais garums 15-20 cm. Ražot sāk 35-45 dienās pēc izstādīšanas.
Piemērots audzēšanai siltumnīcā pavasara - vasaras apritē. Optimālā gaisa temperatūra digstot 23-26ºC. Sēj februārī, martā. Izstāda 45-50 x 140-150 cm. Hibrīds partenokarps (pašauglīgs). Izturīgs pret slimībām.
Hibrīds indeterminants, audzējams segtajās platībās, pavasara - vasaras apritei. Augs ar spēcīgu lapojumu, vidēji agrīns. Augļi apaļi, 140-160 g smagi. Augļa miziņa cieta. Izturīgs transportējot. Laba slimību izturība.
Piemēroti audzēšanai siltumnīcā pavasara - vasaras apritē. Optimālā gaisa temperatūra dīgstot 23-26ºC. Sēj februārī , martā. Izstāda 45-50 x 140-150 cm. Hibrīds partenokarps (pašauglīgs). Izturīgs pret slimībām. Augļa vidējais garums 32-36 cm.
Audzē no dēstiem izsējot agri pavasarī siltumnīcā. Piķē un izstāda siltumnīcā. Lietošanas gatavību sasniedz 70 dienās pēc izstādīšanas. Augs siltumprasīgs, 60-70 cm austs, jāveido ar 2-3 galvenajiem dzinumiem, neļaujot veidoties krūmam.
Sēj februārī - martā siltumnīcā, dēstu audzē 40-50 dienas. Izstāda siltumnīcā 50x80 cm attālumā. Augs liels, izndeterminants (garstiebru). Lietošanas gatavību sasniedz 75 dienās pēc uzdīgšanas. Augļi garos ķekaros, apaļi, 20 g smagi.
Saknes iegarenas. Izaug 28–34 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē uz lauka un zem seguma. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē. Vislabāk aug +18 – +21 ºC temperatūrā.
Veģetācijas periods – 25–30 dienas. Sakņaugi spilgti sarkani, mīkstums balts, maigs, kraukšķīgs. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai redīsi jāsēj augusta otrajā pusē.
Lapiņas tumši zaļā krāsā, aromātiskas. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzējamas, nav prasīgas. Izcieš daļēju noēnojumu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem: burkāniem, salātiem, redīsiem, kartupeļiem.
Lapas gludas, tumši zaļas, aromātiskas. Šķirne tiek augsti vērtēta ne tikai aromātisko lapu, bet arī sakņu dēļ. Agrai pavasara ražai sēj rudenī vai agri pavasarī. Rudens ražai sēj maijā.
Veģetācijas periods 90 dienas. Sēj labi iesilušā (+8–10 °C) augsnē vai stāda dēstus. Augi stipri sazarojas, sasniedz 70–90 cm augstumu. Vālītes 8–12 cm garas, saldas. Kukurūzu ēd svaigu, to var vārīt, cept, marinēt, saldēt.
Ķirbji bumbiera formas, sver 1,2–1,8 kg. Mīkstums dzeltenīgi oranžs, aromātisks, ar kastaņu garšu. Noņemti ķirbji labi glabājas ziemā.