Vidēji agrīna šķirne, ražu novāc 36-38 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, dzeltenīgas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs ar asu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Lai redīsi būtu visu vasaru, tos iesaka sēt ik pēc divām nedēļām.
Agrīns, ražīgs hibrīds. Noturīgs pret izziedēšanu un septoriozi. Audzē agrai ražai ar lapu kātiem (90 dienu laikā no stādu izstādīšanas) vai glabāšanai ziemā (130 dienu laikā no stādu izstādīšanas). Stādus augsnē stāda ne dziļāk kā stādu audzētavā – tikai tad var gaidīt labu ražu. Uzturā lieto svaigas, sautētas, ceptas, saldētas. Ēdienam dod ne tikai...
Agrīna šķirne, ražu vāc 20-27 dienas pēc sējas. Saknes apaļas, sarkanas, mīkstums balts, sulīgs ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē, kurā nav nezāļu. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts- aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrā pusē.
Agrīna šķirne. Saknes garenas, sarkanas, ar baltu galiņu, mīkstums stingrs, ar lielisku garšu. Audzē siltumnīcās un uz lauka agras ražas iegūšanai pavasarī. Vislabvēlīgākā temperatūra augšanai 18-20 °C, ja temperatūra augstāka par 26 °C, saknes kļūst cietas, izkurtē. Jūtīgi reaģē uz mitruma trūkumu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, neitrālā...
Agrīna šķirne, ražu ievāc 31–34 dienas pēc sadīgšanas. Saknes ir garenas, neplaisā, mīkstums balts, sulīgs, maigs. Audzē siltumnīcās (agrai pavasara ražai) un laukā (pavasara un rudens ražai). Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē bez nezālēm un ar zemu skābuma līmeni (pH 6–7).
Agrīns hibrīds, izturīgs pret fuzariozi. Saknes apaļas, sarkanas, sulīgas, maigas garšas, līdz 5 cm diametrā, ar tievu saknīti, vienāda lieluma. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai zem pārsega un laukā. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē bez nezālēm un ar zemu skābuma līmeni (pH 6–7). Rudens ražai redīsus sēj augusta...
Agrīna šķirne. Izaug 40 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, baltā krāsā. Mīkstums kraukšķīgs, sulīgs, ar maigu garšu. Sēj tieši augsnē no marta beigām līdz jūnija vidum. Asni panes salnas līdz –4 °C. Pārtikā var lietot arī jaunās lapiņas. Sējumu retina, atstājot tikai spēcīgākos augus. Pret augsne nav prasīgi. Ja trūkst mitruma vai ražas noņemšana...
Saknes vidēji lielas vai lielas, apaļas, gludas, nedaudz spīdīgas. Tās viegli novākt un notīrīt. Izturīgas pret mozaīkas vīrusu un septoriozi. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, sautēšanai, cepšanai. Iztur salu, tāpēc ražu var novākt vēlu - oktobra otrajā pusē. Vislabāk ienākas vidēji smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, ne slapjā augsnē.
Vidēji agrīna lapu seleriju šķirne. Veģetācijas periods 80-90 dienas. Lapu kāti resni, gaļīgi, zaļā krāsā, apmēram 40-70 cm gari. Vislabāk ienākas smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, bet ne slapjā augsnē. Lieto svaigus, vāra, sautē.
Agrīna lapu seleriju šķirne. Izaug 70-80 dienu laikā pēc sējas. Lapu kāti resni, gaļīgi, dzeltenā krāsā, apmēram 40-70 cm gari. Vislabāk ienākas smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, bet ne slapjā augsnē.
Augi ir kupli, vidēja augstuma. Augļi ir plāni, iegareni, 2,5 cm diametrā, 11 cm gari un 2 mm biezi, ar svaru no 40 līdz 45 g un nogatavojušies ir sarkanā krāsā. Audzē siltumnīcās un ārā. Paprika ir jutīga pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2-3 reizes nedēļā dienas pirmajā pusē. Šī šķirne ir īpaši piemērota konservēšanai, tad augļus var...
Vidēji agrīna, zema auguma, ļoti auglīga šķirne, paredzēta audzēšanai ārā. Pastāvīgajā audzēšanas vietā stādus stāda no maija beigām līdz jūnija vidum. Augļi gareni, 60-90 g smagi, stingri, bez tendences plaisāt transportēšanas laikā, universāli pielietojami – lietot svaigā veidā, konservēšanai, piemēroti sulu un mērču pagatavošanai. Vislabāk aug 22–24ºC...
Agrīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, vidēji 8 mm diametrā, apmēram 13–15 cm garas, vienādas, ātri iegūst raksturīgo krāsu. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8),...
Ražīga šķirne, piemērota audzēšanai visu gadu. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Augi izturīgi, ar tumši zaļām lapiņām, ziedkopu veido vēlu. Mazprasīgi augi, augšanai piemērotas smilšmāla vai vieglas mālsmilts, irdenas, ūdens caurlaidīgas, mitras, bet ne pārmirkušas augsnes. Dillēs daudz vitamīnu – svaigās ļoti daudz C vitamīna, B grupas vitamīnu,...
Populāra lapu pētersīļu šķirne. Lapas leknas, tumši zaļas, ļoti krokotas. Tajos esošās ēteriskās eļļas uzlabo ēdienu garšu. Lapas var saldēt, kaltēt, tajās ir C, A, B1, B2 vitamīns, karotīns, folijskābe, kālija sāļi, magnijs, dzelzs. Pētersīļi ir prasīgi pret gaismu un augsni. Vislabāk aug mālsmiltī.
Vidēji agrīns ‘Kumato’ tipa, gara auguma tomātu hibrīds. Ķekarā 6–9 aromātiski 40–50 g smagi augļi. Tajos likopēna – karotinoīda, kam piemīt cilvēka organismam ļoti noderīgas īpašības, – ir trīs reizes vairāk nekā citu šķirņu augļos. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, verticilozi, tomātu ātro vīti, vidēji izturīgs pret nematodēm. Audzēšanai...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ienākas pat auga apakšējā daļā esošās pākstis. Augi izaug 80–90 cm augsti. Pākstis 22–24 cm garas ar 7–8 pupām. Tikko noplūktas pupas ir zaļas, kaltētas – gaiši violetā krāsā. Sēj pēc iespējas agrāk, tiklīdz to ļauj laikapstākļi. Izdīgušas pupas pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Pret slimībām izturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē atklātā gruntī pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Cers liels, ar daudzām ķiršu krāsas robainām lapiņām, kas labi noklāj cera vidusdaļu. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti, minerālvielas, dažādi vitamīni.
Veģetācijas ilgums – 160 dienas, tāpēc audzē dēstus. Sīpoli ovāli, ļoti lieli – vidēji sver ap 350 g, bet var izaugt arī līdz 0,8–1 kg smagi. Sīpoli ar saldu garšu, tiem nepiemīt citām šķirnēm raksturīgais asums. Lieto svaigus, pēc ražas novākšanas glabājas apmēram 2 mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā mālsmilts augsnē. Sīpoli labi aug pēc labības,...
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 70–80 cm gari. Izaug pa 3 pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 8 cm gara, tajā ir 7–8 lieli zirņi. Zirņus ēd svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Sadīguši pacieš salnas līdz -4 °C temperatūrai. Tajā pašā vietā...
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no iesēšanas. Sakne apaļa, sver 350–400 g. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Sakni var pievienot salātiem vai zupām, sautēt, cept, ēdieniem var pievienot žāvētu sakni vai lapas. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Fenheļa augļi un...
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augu lapas leknas, veselīgas. Sakņu iekšpuse tumši sarkanā krāsā, miziņa gluda. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Viena no pārstrādei labākajām šķirnēm. Saknes, nezaudējot kvalitāti, labi glabājas ziemā. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Agrīna, ražīga aso papriku šķirne. Veģetācijas periods 65–75 dienas. Augļi izaug 7,5–8 cm gari, ienākušies ir sarkani. Jau vairāk nogatavojušies augļi, jo tie asāki. Atbilstoša temperatūra paprikas sēklu sadīgšanai ir +22–25 °C. Sēklas sadīgst pēc 14–22 dienām. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Aukā stādus izstāde maija beigās. Augļos...
Agrīns, ļoti ražīgs, pret melno puvi izturīgs hibrīds. Veģetācijas periods 80–95 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, stingras, labas iekšējās struktūras, ar īsu serdi, sver 4–8 kg. Uz lauka labi saglabājas, nesašķeļas. Šie kāposti paredzēti lietošanai svaigā veidā, pārstrādei, ļoti labi piemēroti skābēšanai. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas...
Vidēji vēlīns hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 95–100 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas lielas, apaļas, labi klātas ar sānu lapām, sver apmēram 2,2 kg. Savojas kāposti ir izturīgāki pret temperatūras svārstībām un mitruma trūkumu, salīdzinot ar baltajiem galviņkāpostiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, var neilgu laiku...
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 70–79 dienas no stādu iestādīšanas. Ziedkopas ir īpaši kvalitatīvas, baltas, vienāda lieluma, blīvas, vidēji klātas ar lapām. To svars var sasniegt 4 kg. Karstuma, sausuma vai aukstuma radīts stress neietekmē šā hibrīda ziedkopu formu vai kvalitāti. Raža nobriest vienlaikus. Lieto...
Vidēji vēlīns, ‘Chantenay’ tipa, pret ziedkopu veidošanos izturīgs hibrīds. Veģetācijas periods 115–120 dienas. Saknes 13–15 cm garas, gludas, augot nesaplaisā, neceļas uz augšu, tāpēc nekļūst zaļas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji vēlīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 125–130 dienas. Saknes 18–20 cm garas, gludas, košā krāsā, saldas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vēlīns, pret slimībām izturīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 130 dienas. Saknes vienāda lieluma, sulīgas, saldas. Universālās šķirnes burkāni piemēroti ēšanai svaigā veidā, pārstrādei, ilgai glabāšanai. Ilgi glabātas saknes nezaudē kvalitāti. Ražu var novākt mehanizēti. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret slimībām 14—30...
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušies kļūst sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Agrīna šķirne, izturīga pret tabakas mozaīkas vīrusu. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Augi izaug gari. Augļi 12 centimetrus gari, 2–3 kameru, sver apmēram 45–50 g, 3 mm biezām sieniņām. Ražo novāc, kamēr augļi zaļā krāsā. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti cepšanai.
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, četrkameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušie ir dzelteni. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
BURKĀNI ONEIRA HVēlīns, ražīgs ‘Imperator’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 135 dienas. Saknes 26–28 cm garas, ar izcilu garšu. Ēd svaigus, var arī pārstrādāt, glabāt ziemā. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa nosaukums...
Vidēji agrīna San Marzano tipa, augsta auguma hibrīdšķirne. Augļi gareni, stingri, gaļīgi, sver 120–150 g, bez zaļiem plankumiem pie augļa kātiņa, ļoti garšīgi, pēc novākšanas labi saglabājas. Vienā ķekarā ir 5-7 augļi. Lieto svaigā veidā, konservēšanai, piemēroti mērču pagatavošanai. Hibrīds ir izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozes rasēm 0,...
Veģetācijas periods – 100 dienas Augļi forma līdzīga bumbierim, sver 1–2 kg, mīkstums oranžs, salds, stingrs. Uz viena auga izaug 2–3 kvalitatīvi augļi. Ķirbjiem patīk auglīga augsne, siltums un mitrums. Lai sagaidītu agrīnāku ražu, stāda podiņos izaudzētus stādus. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē.
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir zaļā krāsā. Pākstis apaļas, 18-20 cm garas, 1 cm diametrā. Šīs šķirnes īpatnība – pupiņas novietojas virs lapām, tāpēc tās ir viegli novācamas, tās neskar arī citas problēmas, kas saistītas ar pākšu skaršanos pie zemes. Krūmi 45 cm augsti. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē....
Agrīna, pret ziedēšanu izturīga vasaras rutku šķirne. Izaug 55-65 dienu laikā pēc sējas. Sakņaugi apaļi, lieli, baltā krāsā, ar maigu garšu, ilgi nepāraug. Var lietot svaigā veidā un neilgu laiku uzglabāt. Vislabāk ražo dziļi apstrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smagā māla vai skābā augsnē izaug deformēti, ar sliktāku garšu.
Agrīna šķirne, raža ievācama 30–35 dienas pēc izdīgšanas. Lapotne neliela, bet ražena. Pārtikā var lietot arī jaunu redīsu lapas. Sakņaugi apaļi, sarkani ar baltu galiņu, mīkstums sulīgs, ar pikantu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā, nezāļu nenomāktā un neskābā augsnē. Audzē siltumnīcā un ārā pavasara un rudens ražai.
Auglīgs endīvijas hibrīds, paredzēts audzēšanai ārā. Cers vidēji liels, lapiņas tumši zaļas ar ļoti robotām malām, vidū gaišākas. Audzē pavasara, vasaras un agrīnai rudens ražai ārā. Sēj tieši augsnē vai stāda iepriekš izaudzētus stādus. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā augsnē.Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu maisījumā. Ļoti svarīgi, lai dīgšanas...
Agrīna, auglīga, 40-45 dienu laikā izaudzējama hibrīdšķirne. Augi raženi, lapas tumši zaļas, gaļīgas. Hibrīds sējams no pavasara līdz rudenim. Spinātu lapas ir vērtīgas tajās esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamu vielu dēļ: satur C, K, A, B grupas vitamīnus, kalciju, folijskābi, dzelzi. No lapām pagatavojami salāti, putras, zupas,...
Vidēji agrīna augsta auguma šķirne. Veģetācijas periods – 75-85 dienas. Augļi apaļi, mazliet saplacināti un kantaini, sver 220-350 g, gaļīgi, saldeni, mīkstumā ļoti maz sēklu. Neparasta krāsa, īpaša garša. Lieto svaigā veidā, piemēroti mērču pagatavošanai. Audzē neapsildāmā siltumnīcā. Vislabāk aug 22–24ºC temperatūrā.
Vidēji agrīns hibrīds, paredzēts audzēšanai ārā. Bagātīga, stabila raža. Piemēroti pipargurķīšu audzēšanai, konservēšanai, skābēšanai, lietošanai svaigā veidā. Augļi ar lieliem, retiem izciļņiem, bez tendences deformēties, garšīgi, kraukšķīgi. Hibrīds ir izturīgs pret īsto miltrasu, gurķu mozaīkas vīrusu, brūno pelējumu, īpaši labi panes neīsto miltrasu....
Augļi ir iegareni un konusveidīgi, pēc formas atgādina ragu. Kad nogatavojušies - spilgti sarkani un asi. Lieto kā garšvielu, var pievienot jebkurā gatavošanas posmā. Uz viena auga izaug 20-25 augļi. Aso piparu optimālā dīgtspējas temperatūra +22–25 °C. Sēklas izdīgst 14-22 dienu laikā. Var audzēt neapsildāmās siltumnīcās vai arī atklātā augsnē. Augļos...
Agrīns pašapputes hibrīds. Tas ir ne tikai izturīgs pret slimībām, kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, bet arī piemērots audzēšanai nelabvēlīgos laika apstākļos, īpaši tad, ja nav iespējas nodrošināt regulāru laistīšanu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi sīkām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, konservē.
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir dzeltenā krāsā. Veģetācijas ilgums – 60 dienas. Krūms 30-40 cm augsts. Pākstis nav pārklātas ar pergamenta kārtiņu, 11-12 cm garas. Lai iegūtu agrīnu ražu, iespējams audzēt dārza plēves tuneļos. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē. Lietojamas ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas...
Audzē sēklu iegūšanai. Sēklas ir tumši zaļas, lielas, ļoti garšīgas. Tajās ir patiesi liels cinka daudzums. Ķirbji ir apaļi. Kad tie nogatavojušies - oranži ar zaļām svītrām. Vislabāk augs saulainā un no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu lielāku ražu, var audzēt podos.
Vidēji agrīns, ļoti auglīgs Nantes tipa hibrīds, audzējams vasaras un rudens ražai. Ražu novāc, kad pagājušas 120 dienas pēc sēklu izdīgšanas. Lapotne bieza, stingra, tāpēc ražu iespējams novākt mehāniski. Sakņaugi ir 18-22 cm gari, gludi, ar noapaļotiem galiem, mīkstums un serde spilgti oranžā krāsā. Uzturā lieto svaigā veidā, var uzglabāt. Vislabāk aug...
Agrīna, profesionālo audzētāju vidū iecienīta Grand rapids tipa lapu salātu šķirne. Izturīga pret miltrasu, vidēji izturīga pret salātu mozaīkas vīrusu, ilgi nepāraug. Cers ir liels, lapas mazliet krokotas, koši zaļas, vēdekļveidīgas. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai siltumnīcā un ārā. Var sēt tieši augsnē vai stādīt stādus. Piemēroti audzēšanai...
Lieliska Iceberg tipa, pret 1-27 miltrasas rasēm izturīga salātu šķirne. Galviņa vidēji liela, lapas tumši zaļas, kraukšķīgas, sulīgas. Pielāgojas augšanas apstākļiem – labi aug gan vēsākos, gan karstākos laikapstākļos. Audzē vasaras un agrīnai rudens ražai ārā. Var sēt tieši augsnē vai stādīt stādus. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu maisījumā....
Vidēji vēlīna, ļoti auglīga, pret fuzariālo vīti izturīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 65–75 cm augstumam, vienā stiebra daļā starp lapu žāklēm izaug pa trīs pākstīm. Pākstis tumši zaļā krāsā, apmēram 7 cm garas. Vienā pākstī ir 6-8 zirņi. Ēdami svaigā veidā, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota smilšmāla...
Augsta auguma vidēji agra šķirne. Augļi plakani apaļi, skaisti dzelteni, sver 170-185 g. Ļoti laba garša, sulīgi, aromātiski. Aug polietilēna siltumnīcās un ārā. Lieto svaigus, konservē.
Agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Izturīgs pret kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, vidēji izturīgs pret īsto un neīsto gurķu miltrasu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi tumši zaļi, ar lielām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, der skābēšanai, marinēšanai.
Ātri augošs, indeterminants (150-200 cm) siltumnīcas tomāts. Labi uzglabājas. Piemērots audzēšanai neapsildāmās stikla un plēves seguma siltumnīcās. Piemēroti konservēšanai un kaltēšanai saulē vai krāsnī. Augļi ļoti izlīdzināti, vidējais svars 100-130 grami. Slimību izturība laba. Gramā ap 400 sēklu.