Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
Vidēji agrīna saldās kukurūzas šķirne. Augi izaug 1,4–1,5 m augsti. Vālītes garas, uz stublāja 2–3, graudi dzeltenā krāsā, ar labu garšu. Vālītēs daudz cukura, cietes, olbaltumvielu un vitamīnu. Vālītes sāk novākt augusta vidū, kad graudi ir mīksti un sulīgi. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā,...
Agrīna saldās kukurūzas šķirne. Veģetācijas periods – 90 dienas. Augi izaug līdz 180–220 cm augsti. Veido mazas, saldas dzeltenas vālītes. Kukurūzu uzturā lieto svaigu, var pārstrādāt, ļoti piemērota konservēšanai. Vislabāk aug auglīgā, mitrā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.
Agrīna šķirne. No sadīgšanas līdz ražas iegūšanai paiet 88 dienas. Augļi ieapaļi, nelieli, sver 1-1,5 kg, pēc nobriešanas - oranžā krāsā, satur daudz karotīna. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, garšīgs. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai, sautēšanai un cepšanai.
Viena no vecākajām un populārākajām ķirbju šķirnēm. Veģetācijas periods 100–110 dienas. Augļi izaug līdz 5–15 kg. Mīkstums ir oranžs, garšīgs. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, jāsadiedzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, jānokniebj daļa aizmetņu. Var cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi...
Agrīna, zema auguma tomātu šķirne. Augļi ovāli, nedaudz šķautņaini, sver aptuveni 80-90 g, ienākušies - tumši sarkani. Šajos tomātos ir īpaši daudz likopēna - vielas, kam piemīt antioksidanta īpašības. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā. Lieto svaigus, piemēroti konservēšanai, mērču pagatavošanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Saknes garas, cilindriskas formas, ar strupu galu, izaug 20-22 cm garas. Veģetācijas periods 120-130 dienas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un ilgstošai uzglabāšanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Puskrūmu ķirbju hibrīds. Veģetācijas periods 85 dienas. Augļu miziņa tumši zaļa, ar pelēkām svītrām, augļi izaug līdz 1,5 kg smagi. Mīkstums dzeltens, ļoti salds. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, stādi jāaudzē podiņos. Var lietot svaigus, cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi uzglabājas līdz...
Agrīns, ražīgs puskrūmu hibrīds, kas labi ražo arī vēsākā vasarā. Augļu miza koši oranža, augļi sver 1,2-1,6 kg. Mīkstums oranžs, ļoti salds. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Lai izaugtu lielāki, izkniebj daļu aizmetņu, atstāj divus vai trīs. Piemēroti cepšanai, sautēšanai, vārīšanai. Augļi labi saglabājas līdz februārim.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu novāc 110 dienas pēc dēstu iestādīšanas. Augļi izaug 30–40 cm gari, sver 3–4 kg. To forma atgādina vijoli, mīkstums oranžā krāsā, salds. Var sautēt, cept, izmantot zupām un sacepumiem. Ražu var saglabāt 5–6 mēnešus. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē.
Divgadīgs augs. Pārtikā lieto sulīgās lapas un lielos sarkanos lapu kātus. Viegli audzēt, mazprasīgas pret augsni, ražu novāc 60 dienas pēc sējas. Rudenī izraktās mangolda saknes izdzen lapas agri pavasarī. Siltā ziemā apsegtas saknes pārziemo uz lauka. Vislabāk aug neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē.
Ražu novāc 80 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindriskas formas, 15-17 cm garas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, ne pārāk slapjā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas, sazarojušās, saplaisājušas.
Vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, saldas, izaug līdz 18–24 cm garas, nav tendences plaisāt. Lielās masas un sastāvā esošā lielā cukura daudzuma dēļ īpaši piemērota sulas ražošanai. Lieliski uzglabājas ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vēlīna, ļoti ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 140-150 dienas. Saknes spilgti oranžā krāsā, 16-18 cm garas, sulīgas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Šķirne piemērota mehāniskai ražas novākšanai. Audzē lietošanai svaigā veidā, pārstrādāšanai un uzglabāšanai ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Vidēji agrīna, ražīga ‘Nantes’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 105-110 dienas. Saknes izaug līdz 18-20 cm garas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai ziemā. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai...
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 85 dienas, pirmo ražu var sākt ievākt pēc 55 dienām. Saknes 18–20 cm garas, ar strupu galu, agri iegūst raksturīgo krāsu no ārpuses un iekšpuses. Saldi, kraukšķīgi. Piemērots audzēšanai buntītēs pārdodamajai ražai. Iesējot jūnijā, var glabāt līdz martam. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Augi ir vidēji augsti. Augļi nelieli, oranži, bez sēklām. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Stādus laukā stāda, kad beigušās salnas. Audzējot uz lauka, jāizvēlas auglīga augsne, saulaina, no vēja pasargāta vieta. Var lietot svaigus, konservēt, cept un sautēt. Paprikās ir daudz ogļhidrātu, minerālvielu, īpaši kālija, un P vitamīna, C, B grupas, E vitamīnu.
Augļi izaug līdz 8 cm gari, ar 3 mm biezām sieniņām, ienākušies - oranžā krāsā. Piemērotākā temperatūra paprikas sēklu dīgšanai + 22-25 °C. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Uz lauka stādus stāda, kad beigušās salnas. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Gara auguma šķirne. Audzē polietilēna siltumnīcās, uz lauka vai uz balkona. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta. Augļi sīki, bumbiera formas, ļoti garšīgi, sver apmēram 15–20 g. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Agrīns, ražīgs hibrīds. Noturīgs pret izziedēšanu un septoriozi. Audzē agrai ražai ar lapu kātiem (90 dienu laikā no stādu izstādīšanas) vai glabāšanai ziemā (130 dienu laikā no stādu izstādīšanas). Stādus augsnē stāda ne dziļāk kā stādu audzētavā – tikai tad var gaidīt labu ražu. Uzturā lieto svaigas, sautētas, ceptas, saldētas. Ēdienam dod ne tikai...
Daudzgadīgas, 80 cm augstas, oriģinālas puķes. Audzē kā akcentu dārzā, ziedkopa saglabājas dekoratīva pat pēc pārziedēšanas. Sēklas lielas, pirms sējas ieteicams 24 stundas pamērcēt, lai ātrāk sadīgtu. Sēj mitrā augsnē. Sēklu dīgšanas laikā ir svarīgi, lai augsne neizkalstu. Vislabāk aug saulainā vietā, var augt arī daļējā ēnā. Iztur salnas, vienā vietā...
Vēlīns, ražīgs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods 140 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, sver 3–5 kg, ļoti cietas, pelēki zaļā krāsā, kacens īss. Piemēroti ilgstošai uzglabāšanai, saldās garšas dēļ labi izmantošanai salātos un skābēšanai ziemai. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Sadīgušie...
Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai 1 m2 lielos dārziņos, puķu podos. Augļi nelieli, sver 1,0–1,5 kg, iekšpuse koši oranža. Piemēroti lietošanai svaigā veidā. Augi vīteņaugu tipa, šķirne izturīga pret slimībām. Nobrieduši augļi ilgi saglabājas vēsā telpā, nezaudējot uztura īpašības. Šie dārzeņi ir izcils karotēna un vitamīnu avots. Ķirbjos ir maz...
Agrīna, profesionālo audzētāju vidū iecienīta Grand rapids tipa lapu salātu šķirne. Izturīga pret miltrasu, vidēji izturīga pret salātu mozaīkas vīrusu, ilgi nepāraug. Cers ir liels, lapas mazliet krokotas, koši zaļas, vēdekļveidīgas. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai siltumnīcā un ārā. Var sēt tieši augsnē vai stādīt stādus. Piemēroti audzēšanai...
Lieliska Iceberg tipa, pret 1-27 miltrasas rasēm izturīga salātu šķirne. Galviņa vidēji liela, lapas tumši zaļas, kraukšķīgas, sulīgas. Pielāgojas augšanas apstākļiem – labi aug gan vēsākos, gan karstākos laikapstākļos. Audzē vasaras un agrīnai rudens ražai ārā. Var sēt tieši augsnē vai stādīt stādus. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu maisījumā....
Vidēji vēlīna, ļoti auglīga, pret fuzariālo vīti izturīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 65–75 cm augstumam, vienā stiebra daļā starp lapu žāklēm izaug pa trīs pākstīm. Pākstis tumši zaļā krāsā, apmēram 7 cm garas. Vienā pākstī ir 6-8 zirņi. Ēdami svaigā veidā, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota smilšmāla...
Augsta auguma vidēji agra šķirne. Augļi plakani apaļi, skaisti dzelteni, sver 170-185 g. Ļoti laba garša, sulīgi, aromātiski. Aug polietilēna siltumnīcās un ārā. Lieto svaigus, konservē.
Agrīns, ražīgs, salātu tipa pašapputes hibrīds. Audzē podos – uz atklātiem balkoniem, ar polietilēna plēvi segtās siltumnīcās. Augļi zaļi, ļoti garšīgi, labas konsistences, 30–35 cm gari, 290–320 g smagi. Hibrīds izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām – tas ļaus izaudzēt kvalitatīvu ražu, ievērojot agrotehniskās prasības, bez ķimikāliju...
Ļoti agrīns auglis, "mini salātu" tipa pašapputes hibrīds. Audzē podos - atklātos balkonos, polietilēna siltumnīcās. Augļi ir zaļi, 12-14 cm gari, ar svaru 100-190 g, nav rūgti, ļoti garšīgi, ar labu konsistenci. Augļus var novākt 10 cm garumā. Hibrīds ir izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām: gurķu mozaīku (CMV), brūno miltrasu, kraupi (Ccu). Izturība...
Agrīnas, ražīgas šķirnes. Dzeltenas, baltas, sarkanas krāsas saknes. Lieliska izvēle tiem, kas grib izaudzēt dažādu krāsu saknes. Var lietot svaigas, konservētas, uzglabāt ziemai. Saknes garšīgas, sulīgas, pārtikā lieto arī jaunās biešu lapiņas. No bietēm gatavo salātus, dārzeņu kokteiļus, tās piemērotas konservēšanai.Pēc sadīgšanas ražu var sākt novākt...
Jauna vidēji agra auglīga hibrīda šķirne, reģistrēta 2016. gadā. Šķirne novērtēta ar augstvērtīgām sakņu kultūrām, kas izceļas ar īpaši labo garšu, bagātīgo krāsu un skaisto formu. Mīkstums ir spilgti sarkans, sulīgs un neveido sacietētas šķiedras gredzenveida ieslēgumus. Bietes audzē svaigam patēriņam, tās var konservēt un uzglabāt ilgu laiku. Augus...
Vidēji agrīna, ražīga salātu tipa šķirne. Augļi tumši zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem. Ekoloģiskas sēklas – veselīgākai dzīvei.
Agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Izturīgs pret kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, vidēji izturīgs pret īsto un neīsto gurķu miltrasu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi tumši zaļi, ar lielām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, der skābēšanai, marinēšanai.
Agrīns pašapputes hibrīds. Tas ir ne tikai izturīgs pret slimībām, kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, bet arī piemērots audzēšanai nelabvēlīgos laika apstākļos, īpaši tad, ja nav iespējas nodrošināt regulāru laistīšanu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi sīkām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, konservē.
Vidēji vēlīna, ražīga šķirne, viena dīgsta šķirne. Saknes garenas, skaistas formas, iekšpuse tumši sarkana, garšīgas. Piemērotas audzēšanai un agrīnai izmantošanai vasarā, kā arī uzglabāšanai ziemā un konservēšanai. Raža jānovāc pirms salnām. Bietes tajā pašā vietā var sēt pēc 3–4 gadiem.Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka, kvalitatīvāka raža....
Vidēji agra Nantes tipa šķirne. Veģetācijas periods 110–115 dienas. Sakņaugi 18–20 cm gari, ar strupu galu. Serde neliela, apaļa, mīkstums oranžs. Sakņaugiem nav tieksmes saplaisāt. Vislabāk aug kultūraugiem iekoptā, trūdvielām bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Vienā vietā burkānus sēj ne ātrāk kā pēc 4–5 gadiem.Sēklu lentes...
Audzē sēklu iegūšanai. Sēklas ir tumši zaļas, lielas, ļoti garšīgas. Tajās ir patiesi liels cinka daudzums. Ķirbji ir apaļi. Kad tie nogatavojušies - oranži ar zaļām svītrām. Vislabāk augs saulainā un no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu lielāku ražu, var audzēt podos.
Vēlīna, ļoti ražīga šķirne. Saknes koši oranžā krāsā, sulīgas – šo šķirni vajadzētu izvēlēties tiem, kas grib izaudzēt burkānus, kas piemēroti sulas spiešanai. Burkānos ir daudz vitamīnu: C, B, B2, B6, PP, K, minerālvielu. Tāpat šī šķirne ir piemērota lietošanai svaigā veidā, pārstrādei, labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārpurvotā...
BURKĀNI ONEIRA HVēlīns, ražīgs ‘Imperator’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 135 dienas. Saknes 26–28 cm garas, ar izcilu garšu. Ēd svaigus, var arī pārstrādāt, glabāt ziemā. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa nosaukums...
Agrīna, ražīga aso papriku šķirne. Veģetācijas periods 65–75 dienas. Augļi izaug 7,5–8 cm gari, ienākušies ir sarkani. Jau vairāk nogatavojušies augļi, jo tie asāki. Atbilstoša temperatūra paprikas sēklu sadīgšanai ir +22–25 °C. Sēklas sadīgst pēc 14–22 dienām. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Aukā stādus izstāde maija beigās. Augļos...
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, četrkameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušie ir dzelteni. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Populāra lapu pētersīļu šķirne. Lapas leknas, tumši zaļas, ļoti krokotas. Tajos esošās ēteriskās eļļas uzlabo ēdienu garšu. Lapas var saldēt, kaltēt, tajās ir C, A, B1, B2 vitamīns, karotīns, folijskābe, kālija sāļi, magnijs, dzelzs. Pētersīļi ir prasīgi pret gaismu un augsni. Vislabāk aug mālsmiltī.
Vidēji agrīns ‘Kumato’ tipa, gara auguma tomātu hibrīds. Ķekarā 6–9 aromātiski 40–50 g smagi augļi. Tajos likopēna – karotinoīda, kam piemīt cilvēka organismam ļoti noderīgas īpašības, – ir trīs reizes vairāk nekā citu šķirņu augļos. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, verticilozi, tomātu ātro vīti, vidēji izturīgs pret nematodēm. Audzēšanai...
Vidēji agra, ražo augļus, kas sver 700-800 gramus, augsta (nenoteikta) šķirne. Šī šķirne patiks tiem, kam patīk garšīgi, saldas garšas augļi. Tomāti ir piemēroti salātiem un konservēšanai. Sēklas sēj martā. Lai sēklas dīgtu ātrāk un vienmērīgāk, kultūraugu pārklāj ar stiklu vai plēvi. Substrāta, kurā sējat sēklas, temperatūrai jābūt vismaz +21-26 °C, bet...
Agrīna šķirne. Augļi izaug 150-170 gramus smagi, gara auguma (indeterminanta) šķirne. Šķirne tiek novērtēta ļoti garšīgo, neparastās krāsas augļu dēļ. Tumšajos augļos likopēna ir ievērojami vairāk nekā sarkanajos.Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienlaicīgāk, sējumu piesedz ar stiklu vai plēvi. Substrāta, kurā sējat sēklas, temperatūrai ir...
Vidēji agrīna hibrīdšķirne. Atzinīgi novērtēta ļoti saldo, garšīgo un kaltēšanai un konservēšanai piemēroto augļu dēļ. Augi ir gara auguma, augļi 15–20 g smagi, uz viena ķekara izaug 20–40 tomātu. Augļi ķekarā nobriest gandrīz vienlaicīgi, tāpēc ražu iespējams novākt ķekaros. Piemēroti audzēšanai uz balkona, siltumnīcās – augi izturīgi pret slimībām, ražo...
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ienākas pat auga apakšējā daļā esošās pākstis. Augi izaug 80–90 cm augsti. Pākstis 22–24 cm garas ar 7–8 pupām. Tikko noplūktas pupas ir zaļas, kaltētas – gaiši violetā krāsā. Sēj pēc iespējas agrāk, tiklīdz to ļauj laikapstākļi. Izdīgušas pupas pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē.
Agrīna, viena no jaunākajām šķirnēm. Šķirni profesionāli dārzeņu audzētāji un amatieri novērtē kvalitatīvās ražas un gardo sakņu dēļ. Ražu novāc, kad pagājušas 30–35 dienas pēc sadīgšanas. Piemēroti audzēšanai plēves siltumnīcās, var audzēt piesegtus zem plēves un atklātā laukā. Audzē agra pavasara un rudens ražai. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā...
Ļoti agrīna šķirne. Redīsi ir bagāti ar kalciju, kāliju, magniju, dzelzi, cinku un jodu. Redīsos esošās šķiedrvielas saista un izvada no organisma holesterīnu. Raža tiek novākta 18-20 dienas pēc stādu iestādīšanas. Piemērots audzēšanai atklātā zemē un siltumnīcās. Vislabāk aug auglīgā mālsmilts augsnē. Augšanai vislabvēlīgākā temperatūra ir +15-+18 0C, un...
Vidēji agrīns, ļoti auglīgs Nantes tipa hibrīds, audzējams vasaras un rudens ražai. Ražu novāc, kad pagājušas 120 dienas pēc sēklu izdīgšanas. Lapotne bieza, stingra, tāpēc ražu iespējams novākt mehāniski. Sakņaugi ir 18-22 cm gari, gludi, ar noapaļotiem galiem, mīkstums un serde spilgti oranžā krāsā. Uzturā lieto svaigā veidā, var uzglabāt. Vislabāk aug...
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir dzeltenā krāsā. Veģetācijas ilgums – 60 dienas. Krūms 30-40 cm augsts. Pākstis nav pārklātas ar pergamenta kārtiņu, 11-12 cm garas. Lai iegūtu agrīnu ražu, iespējams audzēt dārza plēves tuneļos. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē. Lietojamas ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas...
Gleznās cinijas | DiabloViengadīgas 40 cm augstas, ātri augošas puķes. Stāda puķu dobēs, cinijas piemērotas griešanai puķu pušķiem. Ziedi lieli, 8–10 cm diametrā, daļēji pildīti. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Dēstus puķudobēs stāda, kad beigušās salnas. Laistīt nav nepieciešams, taču laistītu ciniju ziedkopas mēdz būt lielākas,...
Ātri augoša Ķīnas lapu kāpostu šķirne. Izaug 50–60 dienu laikā. Lapas ar īsu, zaļu kātiņu un pikantu garšu, sārtā krāsā. Var audzēt siltumnīcā un ārā. Sējot ik pēc 10–14 dienām, ražu varēsiet baudīt no pavasara līdz rudenim. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Vislabāk aug mālsmilts vai vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Piemēroti pievienošanai pie...
Kosmejas | Sensation WhiteViengadīgas puķes, 40-50 cm augstas. Audzē puķu dobēs, puķu podos, nogriezti ziedi ilgi nevīst. Zied ilgi un bagātīgi, īpaši otrajā vasaras pusē. Audzēšana nav sarežģīta. Jo nabadzīgāka augsne, jo augi labāk zied. Kosmejas vēlamajā vietā var pārstādīt arī ziedošas, svarīgi, lai tām netrūktu mitruma. Kosmejas iesējas pašas –...
Audzē kā viengadīgu, nokarenu augu. Stublāju garums līdz 180 cm. Neaizstājams augs iekarināmajos podos, labi sader kopā ar citiem spilgtas krāsas augiem. Var audzēt arī kā paklājaugu. Viens augs ar savām lapām var nosegt 1 m² puķu dobes platības, veidojot blīvu paklāju. Sēklas dīgst lēni un nevienmērīgi pie + 30-35 °C. Augs izturīgs pret īslaicīgām salnām.
Augi izaug diezgan gari. Augļi ļoti lieli, 3–4 kameru, pagari, nedaudz šķautņaini, sver 360–380 g, kad ienākas – dzelteni. Audzē siltumnīcā. Paprikas ir jutīgas pret mitruma trūkumu, tāpēc augus vajadzētu laistīt 2–3 reizes nedēļā. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, sautēšanai, cepšanai, konservēšanai.
Agrīns, pret mainīgiem laika apstākļiem izturīgs hibrīds. Augļi sver apmēram 140-160 g, tie ir gludi, stingri, ar patīkamu garšu. Cieti augļi lieliski piemēroti transportēšanai un uzglabāšanai līdz 4 nedēļām. Viena no šā hibrīda priekšrocībām ir samērā mazs lapu daudzums, kā arī mazs attālums starp lapām. Tas ļauj izveidoties lielam ķekaru skaitam....
Augi vidēji augsti. Augļi lieli, kuba formas, aptuveni 120–140 g smagi, ienākušies - tumši sarkani. Sēklas labi dīgst, ja temperatūra nav zemāka par +15 °C. Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra + 22-25 °C. Audzē uz atklāta lauka un siltumnīcā. Paprikas vislabāk aug trūdvielām bagātā, neitrālā smilšmāla augsne.
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu. Izaug līdz 1,5 m augsti. Augļi gaļīgi, garšīgi, koši sarkani, aptuveni 150-170 g smagi, neplaisā. Šķirne izturīga pret temperatūras svārstībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē siltumnīcās. Hibrīds izturīgs pret verticilozi, fuzariozi, lapu brūnplankumainībui, tabakas...