Sēj secīgi ik pēc desmit dienām no aprīļa līdz jūnija vidum, lai ražu novāktu no jūnija līdz augustam. Cukurzirņiem neveidojas pergamentveida slānis un tos var ēst ar visu pāksti, pat tad, kad tikko aizmetušās sēklas. Augums kompakts 65 cm. Nav nepieciešams atbalsts. Pākstis 8-9 cm garas, apaļas, kraukšķīgas un saldas. Lieto svaigas, sautētas, ceptas. Var...
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai saknēm piekļūtu gaiss, stādījumus regulāri irdina.
KRŪMU PUPIŅAS MICHELET À LONGUE COSSE Agrīna, ļoti ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Augi apmēram 50 cm gari. Pākstis zaļas, lielas. Sēklas baltas. Šķirne labi panes karstumu.
Sēj sākot no marta līdz maija sākumam siltumnīcā, dēstu izstāda laukā jūnija sākumā. Uz lauka dobēs sēj jūnija sākumā. Labi aug arī plēves siltumnīcās, izstādīt ne agrāk par martu. Ražu sāk vākt 50-60 dienas pēc uzdīgšanas. Vidēji agrīns, pašauglīgs hibrīds, izturīgs pret gurķu neīsto miltrasu, piemērots marinēšanai.
Agrīna šķirne, audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m2. Mitrumprasīgs augs. Ienākas 25-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
ĪSAUGĻU GURĶI EVEREST HĻoti agrīna hibrīdšķirne. Augļi zaļi, sīkām kārpiņām, cilindriski, garšīgi un aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā un konservēt.
KABAČI GENOVESEVidēji agrīna, ražīga šķirne. Ražu var novākt pēc 55 dienām. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzēti stādi palīdz ātrāk ienākties. Stādus uz lauka izstāda, kad beigušās salnas. Jaunie augļi ir ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai.
GALVIŅKĀPOSTI BRUNSWICKVidēji vēlīna šķirne. Ražu novāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas cietas, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ ļoti piemēroti skābēšanai.
LAPU KĀPOSTI KADETViegli audzējami. Lapas lieto svaigā veidā, vāra, sautē. Tajos daudz vitamīnu un minerālvielu. Pēc salnām lapas iegūst maigi saldu garšu. Uz lauka augus varam atstāt līdz pat decembrim.
ĶIRBJI JAUNE GROS DE PARISVeģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Ķirbji apaļi, nedaudz plakani, 10–15 kg smagi, bet īpaši labos augšanas apstākļos, to svars var sasniegt pat 45 kg. Mīkstums koši dzeltens, salds.
ĶIRBJI CONNECTICUT FIELDVidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 100–110 dienas no iesēšanas. Augļi ir apaļi, nedaudz saplacināti, sasniedz 7–10 kg smagi, ar oranžu miziņu. Mīkstums koši dzeltens, salds.
TOMĀTI MONEYMAKERAgrīna, gara auguma šķirne. Veģetācijas periods 75–80 dienas. Augļi vidēji lieli, sulīgi, garšīgi. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcā.
KRŪMU PUPIŅAS BROWN DUTCHVidēji agrīna, ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Sēklas gaiši brūnas. Krūms apmēram 50 cm augsts. Pākstis apmēram 12 cm garas. Piemērotas pārstrādei un lietošanai svaigā veidā.
KRŪMU PUPIŅAS COCO NAIN ROSE Vidēji agrīna, ražīga lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas ar sarkanām svītriņām, lielas. Sēklas svaigas – baltas ar sarkanu, žāvētas – dzeltenīgas ar bordo svītriņām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, cepšanai, vārīšanai un konservēšanai.
KRŪMU PUPIŅAS DELINELVidēji agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Augi izaug 40–50 cm gari. Pākstis zaļā krāsā, apaļas, 12–15 cm garas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, no vēja pasargātā, siltā augsnē.
Vēlīna, indeterminanta (150-200 cm), lieliska kolekcijas šķirne, kas garšas dēļ ir viena no populārākajām tomātu šķirnēm t.sk. Amerikā. Audzējama siltumnīcās vai plēves tuneļos. Lapas īpatnējas - kā kartupeļiem. Miltaino augļu svars 0,5-1,0 kg.
Lapas gaiši zaļas, ar krokotām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.
Vidēji agra, kolekcijas, indeterminanta (150-200 cm) tipa šķirne, audzēšanai siltumnīcās, plēves tuneļos. Sēj no februāra līdz aprīlim. Ražo no jūlija līdz oktobrim. Ovālā augļa vidējais svars 70-80 g. Slimību izturība laba.
Vidēji agrīna šķirne. Izaug 75-85 dienās pēc iesēšanas. Sēj no jūlija otrās puses līdz augusta vidum. Saknes ir lielas, izaug līdz 40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Rutki labi ražo dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Jāaudzē pēc augiem, kas mēsloti ar kūtsmēsliem.
Ļoti agrīna, gara auguma hibrīda šķirne. Augļi izturīgi pret plaisāšanu, svars 110-135 g. Šis hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tādēļ piemērots audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Augiem nepieciešami balsti. Audzējot uz lauka, jāizvēlas no vēja pasargāta, saulaina un silta vieta. Tomātiem patīk dziļi uzirdināta augsne, kura mēslota...
Vidēji agrīna, gara auguma, ražīga šķirne. Augļi ovāli, dzelteni, 30-40 g smagi, garšīgi. Vienā ķekarā ienākas 10-15 augļi. paredzēti audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta. Var lietot svaigus, īpaši piemēroti konservēšanai.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna augsto tomātu šķirne. Veģetācijas periods - 90 dienas. Augļi plakani, šķautņaini, sver apmēram 180-200 g, gaļīgi, garšīgi. Lieto svaigus, ir piemēroti mērču gatavošanai. Sēklu dīgšanai piemērotākā temperatūra 20-25 °C. Dēstus piķē podiņos, kad izaug pirmā īstā lapiņa. Audzē siltumnīcās.
Ļoti agrīna, augsta šķirne. Augļi aug ķekaros, sver 15–20 g. Uzturā lieto svaigus, var konservēt. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti, jāizvēlas saulaina un silta vieta aizvējā. Vislabāk aug 22–24 °C temperatūrā.
Ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Sēklas baltas, lielas. Nogatavojas 95-110 dienās no sēklu sadīgšanas. Krūms 30-40 cm augsts, lapas vidēji kuplas. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā augsnē, kas bagāta ar trūdvielām un pavasarī ātri iesilst, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Agrīna, ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Nobriest 60-70 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas baltā krāsā, ovālas, ar sārtas krāsas dzīsliņām, ar lielisku garšu. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātās vietās. Tajā pašā vietā var sēt...
Gara auguma, vēlīna sviesta pupiņu šķirne. Pākstis violetā krāsā. Nepāraugušas pupiņu pākstis ar sēklām piemērotas izmantošanai pārtikā. No tām gatavo piedevas, vāra zupas, der konservēšanai. Termiski apstrādājot, pākstis kļūst zaļas. Šķirne izturīga pret bakteriozi. Sēj tieši augsnē maija otrā pusē, kad maza salnu iespējamība. Augiem nepieciešami balsti.
Agrīna krūmveida, ilgi ražojoša sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Pākstis tumši violetas, taisnas, 14 cm garas. Augi dekoratīvi, zied sārtiem ziediem. Vislabāk aug 20–25 ºC temperatūrā, vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Daudzgadīgs, agrīns dārzenis. Lapu kāti gari, nedaudz kantaini, sarkani vai sārti. Tajos daudz C un P vitamīna, minerālvielu, organisko skābju. No kātiem vāra kompotu, marmelādi, ievārījumu, spiež sulu. Labi aug trūdvielām bagātā, mitrā, bet ne slapjā augsnē. Vienā vietā var augt 10 un vairāk gadus.
Vidēji agrīna ziemas rutku šķirne. Raža izaug 68-75 dienu laikā pēc sadīgšanas. Saknes melnas, apaļas, apmēram 250–400 g smagas. Mīkstums balts, sulīgs, ar asu garšu. Sēj jūnija otrajā pusē. Labi uzglabājas ziemā. Saknēs ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, organiskās skābes, aminoskābes, minerālvielas, C, B1, B2, PP vitamīns, karotīns, fitoncīdi, holīns,...
Vidēji agrīns rutku hibrīds. Pēc iesēšanas izaug 70-85 dienās. Saknes lielas, izaug līdz 35-40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgai uzglabāšanai. Vislabāk ienākas dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Saknēs ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, organiskās skābes un aminoskābes, minerālvielas, C, B1, B2, PP...
Agrīna šķirne, ražu novāc 20-27 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, baltas, sulīgas ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts-aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Zema auguma, ražīga tomātu šķirne ar maziem augļiem. Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, oranžā krāsā, līdz 30 g smagi Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Tomātos daudz vitamīnu un minerālvielu. Vislabāk aug 22-24 °C temperatūrā. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista ar siltu...
Vidēji agrīna šķirne, ražu novāc 36-38 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, violetas krāsas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs, ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts-aprīlis.
Agrīna šķirne, audzē lietošanai svaigā veidā. Izaug 40-45 dienu laikā. Saknes 12-15 cm garas, konusveidīgas, mīkstums balts, sulīgs, ar maigu garšu. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Piemēroti audzēšanai rudens ražai. Rutki labi aug dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Jāaudzē pēc augiem, kas mēsloti ar kūtsmēsliem.
Agrīna šķirne. Izaug 25-28 dienu laikā pēc sējas. Saknes lielas, apaļas, sarkanas, neplaisā. Mīkstums balts, vietām ar sārtu nokrāsu, sulīgs, ar maigu garšu. Redīsos ir daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir fermenti, kas uzlabo vielmaiņu. Vislabvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai ir 16-20 °C. Sēklas sāk dīgt pie 2-4 °C.
Agrīna šķirne, veģetācijas periods 30 dienas. Saknes ovālas, gaiši rozā, sulīgas, ar maigu garšu, neizkurtē un nezied. Audzē pavasara un rudens ražai neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 30-32 dienas. Saknes baltas, 10-12 cm garas, mīkstums balts, ar maigu garšu. Piemēroti audzēšanai pavasara un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts—aprīlis.
Vidēji agrīna šķirne, ražu novāc 36-38 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, dzeltenīgas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs ar asu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Lai redīsi būtu visu vasaru, tos iesaka sēt ik pēc divām nedēļām.
Agrīna šķirne, ražu vāc 20-27 dienas pēc sējas. Saknes apaļas, sarkanas, mīkstums balts, sulīgs ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē, kurā nav nezāļu. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts- aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrā pusē.
Agrīna šķirne. Saknes garenas, sarkanas, ar baltu galiņu, mīkstums stingrs, ar lielisku garšu. Audzē siltumnīcās un uz lauka agras ražas iegūšanai pavasarī. Vislabvēlīgākā temperatūra augšanai 18-20 °C, ja temperatūra augstāka par 26 °C, saknes kļūst cietas, izkurtē. Jūtīgi reaģē uz mitruma trūkumu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, neitrālā...
Agrīna šķirne, ražu ievāc 31–34 dienas pēc sadīgšanas. Saknes ir garenas, neplaisā, mīkstums balts, sulīgs, maigs. Audzē siltumnīcās (agrai pavasara ražai) un laukā (pavasara un rudens ražai). Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē bez nezālēm un ar zemu skābuma līmeni (pH 6–7).
Agrīns hibrīds, izturīgs pret fuzariozi. Saknes apaļas, sarkanas, sulīgas, maigas garšas, līdz 5 cm diametrā, ar tievu saknīti, vienāda lieluma. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai zem pārsega un laukā. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē bez nezālēm un ar zemu skābuma līmeni (pH 6–7). Rudens ražai redīsus sēj augusta...
Agrīna šķirne. Izaug 40 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, baltā krāsā. Mīkstums kraukšķīgs, sulīgs, ar maigu garšu. Sēj tieši augsnē no marta beigām līdz jūnija vidum. Asni panes salnas līdz –4 °C. Pārtikā var lietot arī jaunās lapiņas. Sējumu retina, atstājot tikai spēcīgākos augus. Pret augsne nav prasīgi. Ja trūkst mitruma vai ražas noņemšana...
Saknes vidēji lielas vai lielas, apaļas, gludas, nedaudz spīdīgas. Tās viegli novākt un notīrīt. Izturīgas pret mozaīkas vīrusu un septoriozi. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, sautēšanai, cepšanai. Iztur salu, tāpēc ražu var novākt vēlu - oktobra otrajā pusē. Vislabāk ienākas vidēji smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, ne slapjā augsnē.
Zema auguma, dārzkopju amatieru iecienīta tomātu šķirne ar maziem auglīšiem. Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, skaisti sarkanā krāsā, līdz 30 g smagi. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Vislabāk aug 22-24 °C temperatūrā. Tomāti vienu vai divas reizes nedēļā bagātīgi jālaista ar siltu ūdeni...
Agrīna, zema auguma tomātu šķirne. Augļi ovāli, nedaudz šķautņaini, sver aptuveni 80-90 g, ienākušies - tumši sarkani. Šajos tomātos ir īpaši daudz likopēna - vielas, kam piemīt antioksidanta īpašības. Vislabāk aug 22-24 ºC temperatūrā. Lieto svaigus, piemēroti konservēšanai, mērču pagatavošanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Agrīna lapu seleriju šķirne. Izaug 70-80 dienu laikā pēc sējas. Lapu kāti resni, gaļīgi, dzeltenā krāsā, apmēram 40-70 cm gari. Vislabāk ienākas smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, bet ne slapjā augsnē.
Agrīna šķirne. No sadīgšanas līdz ražas iegūšanai paiet 88 dienas. Augļi ieapaļi, nelieli, sver 1-1,5 kg, pēc nobriešanas - oranžā krāsā, satur daudz karotīna. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, garšīgs. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai, sautēšanai un cepšanai.
Agrīns hibrīds, izturīgs pret izziedēšanu. Audzē vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Veģetācijas periods – 75 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, 0,9–1,5 kg smagas. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē.
Vēlīna, ražīga hibrīda šķirne ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods – 149 dienas no dēstu iestādīšanas. Stāda līdz 15 maijam. Galviņas ļoti lielas, apaļas, lapas klātas ar vaska slānīti, iekšpusē kacens īss. Piemēroti skābēšanai rudenī, ilgai uzglabāšanai un skābēšanai ziemā. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā, neskābā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla...
Vēlīna, ražīga hibrīda šķirne, paredzēta skābēšanai rudenī un uzglabāšanai. Veģetācijas periods – 139 dienas no dēstu iestādīšanas. Galviņas nedaudz saplacinātas, ar ļoti labu iekšējo struktūru – dzīslas gandrīz neredzamas, lapas plānas, baltas, iekšējā serde īsa, tajos daudz sausnas, bet tas ir ļoti svarīgi raudzējot. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā,...
Agrīns hibrīds. Veģetācijas periods 120–130 dienas no stādu iestādīšanas. Stublājs var sasniegt 100–110 cm augstumu. Lai galviņas augtu ātrāk, kad tās sāk veidoties, jānoplūc auga galotne. Augi pacieš salu, iztur -8 līdz -10 °C temperatūru. Tiem nepieciešama gaisma, pārāk blīvi iestādīti ražo slikti. Lieto vārītus, sautētus, var marinēt, skābēt, saldēt....
Agrīns hibrīds. Audzē pavasara un vasaras ražai zem seguma vai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 55–60 dienas. Galviņa sver aptuveni 1–2 kilogramus. Hibrīds izceļas ar labu galviņu kvalitāti, bagātu ražu, augiem nav tendences izziedēt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, sīpoli,...
Vidēji agrīns ķīnas kāpostu hibrīds rudens ražai. Veģetācijas periods 58–65 dienas. Galviņas lielas, cieši sagriezušās, sver aptuveni 1,5–2 kg. Uz lauka sēj jūlijā. Labi ražo mālsmiltī vai vieglā un vidēji smagā smilšmālā. Ja trūkst mitruma, nepieciešams laistīt. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, tomāti, bietes, kartupeļi.
Vidēji agrīna šķirne. Krokainie kāposti, atšķirībā no citiem, neveido galviņas. Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augi pacieš pat –15 °C stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Universāla, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē agrai pavasara, vasaras un rudens ražai. Rudens ražu var saglabāt ilgāk. Veģetācijas periods – 65 dienas. Galviņas cieši sagrieztas, sver apmēram 0,9–1,6 kilogramus. Hibrīds izturīgs pret galviņu puvi un krustziežu sakņu augoņiem. Vislabāk aug smilšmāla un vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē. Sēklas var...
Agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Stublāja paresninājumi ar maigu garšu, vidēji lieli, neplaisā un nepārkoksnējas, nav tendences izziedēt. Ēd svaigus, vārītus, sautētus, arī jaunās lapiņas piemērotas zupām, salātiem, tajos daudz vērtīgu uzturvielu. Stublāja paresninājumus vēsā telpā vai ledusskapī var glabāt vairākus mēnešus. Labi aug ar trūdvielām...