Ļoti ražīga šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Augļu svars va sasniegt 50-70 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Glabājas labi.
Viengadīgas, dekoratīvas puķes, kas īpašu padara ikvienu puķu dobi. Audzē puķu dobēs un puķu vāzēs. Iecienītas ātras augšanas un īpašas krāsas ziedkopu un lapu dēļ. Audzē kā akcenta augu, īpaši piemērotas vasaras puķu kompozīcijās. Puķu dobēs iesakām stādīt jau paaugušos stādus. Šīs puķes dekorativitāti nepazaudē arī pēc pirmajām salnām. Vislabāk aug...
“Crimson Sweet” tipa hibrīds izcili ražo visdažādākajos klimatiskajos apstākļos. Raža nobriest 68–72 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli, gareni, svars sasniedz 12–15 kg, reizēm 18 kg. Mīkstums sarkans, ļoti salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Pastāvīgajā augšanas vietā tos vajadzētu stādīt no maija beigām līdz jūnija sākumam,...
Sēja: no marta sākuma līdz maija beigām, dēstu audzē 5-6 nedēļas, laukā izstāda no aprīļa līdz jūlija sākumam 55x70 cm attālumā, vāc pēc 2,5 mēnešiem. Augsttražīga šķirne ar lielām, blīvām, baltām galviņām.
Saknes vidēji lielas vai lielas, apaļas, gludas, nedaudz spīdīgas. Tās viegli novākt un notīrīt. Izturīgas pret mozaīkas vīrusu un septoriozi. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, sautēšanai, cepšanai. Iztur salu, tāpēc ražu var novākt vēlu - oktobra otrajā pusē. Vislabāk ienākas vidēji smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, ne slapjā augsnē.
Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
Agrīna, pret ziedēšanu izturīga vasaras rutku šķirne. Izaug 55-65 dienu laikā pēc sējas. Sakņaugi apaļi, lieli, baltā krāsā, ar maigu garšu, ilgi nepāraug. Var lietot svaigā veidā un neilgu laiku uzglabāt. Vislabāk ražo dziļi apstrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smagā māla vai skābā augsnē izaug deformēti, ar sliktāku garšu.
Agrīna šķirne. Sēj laukā dobē aprīlī, maija sākumā, trūdvielām bagātā dārza augsnē. Izsēj 30-50 sēklu un tekošo metru. Ražu vāc augusta beigās, septembrī. Nožāvēti glabājas labi.
Agra, bagātīgi ražojoša, indeterminanta (130-150 cm) ķirštomātu šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcā un uz lauka. Augļu svars 15-20 g. Laba slimību izturība.
Ļoti vērtīgs dārzenis, satur daudz kālija. Lieto svaigus, vārītus, ceptus, sautētus un konservētus.. Vislabāk aug vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Saknes var pārziemo laukā zem sniega. Pavasarī tās būs sulīgākas un garšīgākas, nekā glabājot pagrabā.
Lai izvairītos no nakts salnām sēj aprīļa beigās, maijā jūnijā dobēs, paliekošā vietā, 5-6 cm dziļi, 20-25 cm attālumā starp augiem rindā un ar 75-100 cm rindstarpām. Augsni vēlams uzturēt mitru. Atbalsts nav nepieciešams. Svaigai lietošanai izlases veidā novākt sāk jūlijā, septembrī. Sausiem graudiem novāc septembra otrajā pusē.
Agra hibrīdā šķirne. Sēja agrai ražai marta sākumā siltumnīcā, dēstu audzē 5-6 nedēļas. Izstāda laukā aprīļa beigās 50x70 cm attālumā. Ienākas 60 dienās pēc izstādīšanas. Rudens ražai sēj dēstiem jūnija sākumā. Izmanto svaigam tirgum un saldēšanai.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Augļa miziņa tumši zaļa, mīkstums balts, gardāks nekā kabačiem vai cukīni. Augļi 4–5 cm diametrā, piemēroti konservēšanai, lielākie cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Ražu novāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Ilgi ražojoša stīgojošo pupiņu šķirne. Raža ienākas – 100 dienas pēc iesēšanas. Augi ļoti dekoratīvi, zied ar skaisti sarkaniem ziediem, izaug līdz 4 m gari, tāpēc tiem nepieciešams stingrs balsts. Pākstis gaiši zaļas, 17–22 cm garas. Sēklas ļoti lielas, violetā krāsā ar melniem punktiņiem un svītriņām, ar lielisku garšu. Ēd vārītas, sautētas, piemērotas...
Indeterminanta, vidēji vēlīna šķirne. Audzējama pavasara apritē. Ķekarā 5-6 90-100g smagi augļi. Pirmie tomāti vācami 70-75 dienās pēc dēstu izstādīšanas. Labas garšas īpašības. Slimību mazieņēmīga šķirne.
Daudzgadīgs augs. Vislabāk aug vieglākā, irdenā, trūdvielām bagātā augsnē ar labu ūdens caurlaidību. Ražu sāk vākt ne ātrāk kā ceturtajā gadā pēc sējas. Slimību izturība ļoti laba. Viena no pasaulē populārākajām šķirnēm. Lielisks vitamīnu un minerālvielu avots. Lieto tvaicētus ar siera mērci vai kausētu sviestu. Var marinēt vai saldēt vēlākai lietošanai.
Izsēj dobē vai izpiķē atklātā laukā no marta līdz aprīļa beigām, maija vidum. Izsējas norma 50-60 sēklu uz 1 m. Sīpoli vidēji agrīni, veģetācijas periods 80-100 dienas pēc sadīgšanas. Garša maiga, salda. Izmantojams salātiem, grilēšanai. Ļoti garšīgi cepti uz iesma. Uzglabāšanas periods 2-3 mēneši.
Ātri augošs, indeterminants (150-200 cm) siltumnīcas tomāts. Labi uzglabājas. Piemērots audzēšanai neapsildāmās stikla un plēves seguma siltumnīcās. Piemēroti konservēšanai un kaltēšanai saulē vai krāsnī. Augļi ļoti izlīdzināti, vidējais svars 100-130 grami. Slimību izturība laba. Gramā ap 400 sēklu.
Vēlīna šķirne. Kāpostgalviņas izaug 150–160 dienu laikā pēc stādu stādīšanas. Kāpostgalviņas apaļas vai nedaudz plakanas, 4–5 kg smagas. Nobriest vienā laikā. Stādi izturīgi pret salnām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un uzglabāšanai. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot.
Vidēji agra Nantes tipa šķirne. Veģetācijas periods 110-115 dienas. Saknes 18-20 cm garas. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Saknes uzglabājas labi.
Puskrūmu ķirbju hibrīds. Veģetācijas periods 85 dienas. Augļu miziņa tumši zaļa, ar pelēkām svītrām, augļi izaug līdz 1,5 kg smagi. Mīkstums dzeltens, ļoti salds. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, stādi jāaudzē podiņos. Var lietot svaigus, cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi uzglabājas līdz...
Vēlīns ražīgs ziedkāpostu hibrīds rudens ražai. Ražu ievāc 80–100 dienu no stādu iestādīšanas. Ziedkopas baltā krāsā, lielas, cietas, blīvas. Uzturā lieto svaigus, sasaldē, konservē. Ziedkāposti ir viens no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē.
Vidēji agrīna šķirne. Saknes apaļas, baltas ar violeti-rozā virspusi. Mīkstums sulīgs. Dēstus stāda vai sēj tieši uz lauka. Ražu vāc 60 dienas pēc stādīšanas. Pārtikā lieto svaigas, vārītas un marinētas saknes. Labi glabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi, tomēr, ja trūkst mitruma vai ražas novākšana nokavēta, mēdz būt cieti un negaršīgi.
Ražīgs, pret izziedēšanu izturīgs hibrīds. Audzēšanai vēla pavasara un vasaras ražai. Lapas apaļas, gaļīgas, tumši zaļas, ar īsiem lapu kātiņiem. Vislabāk aug auglīgās augsnēs. Spinātu lapas ir vērtīgas tajos esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamo vielu dēļ. No lapām gatavo salātus, putras, zupas, var konservēt ziemai. Sēklas var būt...
Agrīna šķirne, ražu novāc 20-27 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, baltas, sulīgas ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts-aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Ļoti agra, ātri ražojoša šķirne. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu siltumnīcā un dobē 1-2 cm dziļumā klāj no aprīļa līdz jūnijam. Labvēlīgos augšanas apstākļos ienākas 18-20 dienās.
Daudzgadīgas, pievilcīgas un mazprasīgas puķes. Kombinē ar citām puķēm, skaisti izskatās puķu dobēs, alpinārijos vai lielos podos. Audzē paklājveida puķu dobēs, piemērotas griešanai. Sader ar astilbēm, pulkstenītēm, veronikām. Ziedi 4–6 cm diametrā, patīkami smaržo. Vislabāk aug auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Iztur salnas. Vienā vietā var...
Viengadīgas, 30–35 cm augstas puķes. Ziedi 16 cm diametrā. Zied bagātīgi un ilgi. Audzē puķu dobēs, uz balkoniem. Sēklas sīkas, + 18-20 °C temperatūrā sadīgst 17–20 dienās. Stādi jāizpiķē.Sēklas dražētas - apviļātas organisko vielu un minerālvielu maisījumā. Diedzēšanas laikā sēklas ar substrātu neapber, tās viegli iespiež augsnes virsmā. Lai sēklas...
Sēj februārī - martā siltumnīcā, dēstu audzē 40-50 dienas. Izstāda siltumnīcā 50x80 cm attālumā. Augs liels, izndeterminants (garstiebru). Lietošanas gatavību sasniedz 75 dienās pēc uzdīgšanas. Augļi garos ķekaros, apaļi, 20 g smagi.
Dēstiem sēj aprīlī, maijā un izstāda pēc pavasara salnām paliekošā vietā jūnija sākumā, 1 m attālumā, saulainā, no vējiem aizsargātā vietā.
Indeterminanta, vidēji vēlīna šķirne. Audzējama pavasara apritē. Ķekarā 5-6 120-160g smagi augļi. Pirmie tomāti vācami 80-85 dienās pēc dēstu izstādīšanas. Labas garšas īpašības. Slimību mazieņēmīga šķirne.
Vidēji agrīna, pret neīsto miltrasu izturīga sviesta tipa salātu šķirne. Veido atvērtu galviņu. Lapas brūngani sarkanas, gludas, nedaudz viļņotas, stingras, ar labu garšu. Var audzēt visu gadu uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Piemēroti audzēšanai podos. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet...
Vēlīna šķirne, viena no šķirnēm ar vislielākajiem augļiem. Augļi koši oranžā krāsā, apaļi, izaug 50–70 kg smagi. Augi aug lekni, labi jūtas auglīgā augsnē, siltās un mitrās vietās. Lai iegūtu agrāku ražu, jāsēj podiņos. Ja vēlaties, lai ķirbji izaugtu lielāki, jāizkniebj daļa aizmetņu, atstājot 2–3. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no...
Agrīns, pret mainīgiem laika apstākļiem izturīgs hibrīds. Augļi sver apmēram 140-160 g, tie ir gludi, stingri, ar patīkamu garšu. Cieti augļi lieliski piemēroti transportēšanai un uzglabāšanai līdz 4 nedēļām. Viena no šā hibrīda priekšrocībām ir samērā mazs lapu daudzums, kā arī mazs attālums starp lapām. Tas ļauj izveidoties lielam ķekaru skaitam....
Vidēji agrīna šķirne. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Ražu novāc pēc 90 dienām, bet šo šķirni var audzēt arī mazu rāceņu iegūšanai – tad saknes novāc pēc 7–8 nedēļām no sēklu sadīgšanas, kad tie ir tenisa bumbiņas lielumā. Saknes ir apaļas, mīkstums dzeltenīgs, sulīgs, maigs un saldens. Pārtikā lieto svaigus, vārītus, marinētus, tāpat var ēst arī jauno...
Vidēji agrīna šķirne. Izaug 75-85 dienās pēc iesēšanas. Sēj no jūlija otrās puses līdz augusta vidum. Saknes ir lielas, izaug līdz 40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Rutki labi ražo dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Jāaudzē pēc augiem, kas mēsloti ar kūtsmēsliem.
Vidēji vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods – 100–110 dienu. Augļi ir apaļi saplacināti, šķautņaini, sver līdz 10 kg. Nogatavojušos ķirbju miza ir brūngana, mīkstums – oranžs, salds. Uzturā sautē, piemēroti ievārījumu mērču, zupu gatavošanai un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug aizvējā, smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Dēstiem siltumnīcā audzē 14-20 dienas 4-5 cm diametra podiņos. Laukā izstāda pēc salnām saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
Ražīgs, sviesta tipa ķirbju hibrīds. Augi kompakti, piemēroti audzēšanai podos uz balkona vai terasē, paceltās dobēs. Vienam augam izaug aptuveni 5 kvalitatīvi ķirbji. Augļi nelieli, bumbiera formas, līdz 1 kg smagi. Miziņa bāla, mīkstums oranžs, salds. Piemēroti sautēšanai, cepšanai, zupām, pievienošanai ceptiem izstrādājumiem.
Vēlīna šķirne. Stādiem siltumnīcās, lecektīs sēj martā, aprīlī. Laukā dēstus izstāda maija sākumā. Veģetācijas periods 135-145 dienas. Ilgi uzglabājas uz lauka. Kāpostaugs ar augstu uzturvērtību. Patērē svaigus un uzglabā.
Vidēji agrīns aso papriku hibrīds, izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augļi apaļi, spīdīgi, 3–3,5 cm diametrā, 5 mm biezām sieniņām, sver apmēram 20 g, ienākušies ir sarkani. Paprikas audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Laukā stādus izstāda pēc salnām. Lieto svaigā veidā, labi piemērotas konservēšanai vai pildīšanai. Augļos kapsaicīna...
Veģetācijas periods 95 dienas. Saknes izaug 16-18 cm garas, gludas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3-4 gadiem. Iesējot jūnijā, var uzglabāt līdz martam.
Sēj martā siltumnīcā dēstiem. Dārzā izstāda maija sākumā 40-45 cm attālās rindās, attālums starp dēstiem rindā 25-30 cm. Novāc 30-40 dienas pēc izstādīšanas. Agrākas ražas ieguvei izstāda lecektīs, sabiezināti līdz 15 cm attālumā.
Sēj agri pavasarī segtās platībās vai vasaras sākumā atklātā laukā 45x60 cm attālās rindās. Agrākas ražas ieguvei izstāda 20-30 dienas vecus dēstus 20-25 cm attālumā. Laukā sētus salātus retina, atstājot starp augiem 10-12 cm atstarpes.
Sēj siltumnīcā pa vienai sēkliņai dēstu podiņos aprīlī, maijā dēstiem. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, jūnijā, saulainā siltā dārza dobē. Mitrumprasīgs augs. Izmanto patēriņam svaigā veidā un konservēšanai. Satur karotīnus un antioksidantus, bagāts vitamīna C avots un mikroelementu avots. Šķiedrvielām piemīt organismu attīrošas īpašības.
Agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs hibrīds. Saknes gan ārpusē, gan iekšpusē ir koši sarkanā krāsā. Izcili garšīgie un kraukšķīgie burkāni paredzēti lietošanai svaigā veidā, piemēroti salātiem, sulu spiešanai. Šo šķirni var audzēt arī rudens ražai un glabāšanai – tad sēklas būtu jāsēj no 20. maija līdz 10. jūnijam. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas...
Vidēji agrīna augsta auguma šķirne. Veģetācijas periods – 75-85 dienas. Augļi apaļi, mazliet saplacināti un kantaini, sver 220-350 g, gaļīgi, saldeni, mīkstumā ļoti maz sēklu. Neparasta krāsa, īpaša garša. Lieto svaigā veidā, piemēroti mērču pagatavošanai. Audzē neapsildāmā siltumnīcā. Vislabāk aug 22–24ºC temperatūrā.
4 metru garo. Ūdenī šķistošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā.
Viengadīgas, 60–80 cm augstas, viegli audzējamas puķes. Šķirne iecienīta īpašās krāsas ziedu dēļ. Audzē puķu dobēs, puķu podos, nogriezti ziedi ilgi nevīst. Zied ilgi un bagātīgi, viegli audzēt. Jo nabadzīgāka augsne, jo bagātīgāk zied. Kosmejas vēlamajā vietā var pārstādīt arī ziedošas, svarīgi, lai tām netrūktu mitruma. Kosmejas iesējas pašas – vietā,...
Daudzgadīgs, patīkami smaržojošs zālaugs. Augs dekoratīvs no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Īpaši piemērots, veidojot dabiskas puķu dobes. Smaržzāli izmanto maisījumos, sējot ziedošas pļavas. Smaržzāli izmanto telpu iesmaržināšanai. Vienā vietā var augt vairākus gadus. Pret augsni mazprasīga, aug nabadzīgās skābās augsnēs, piemērota ūdenstilpju...
Jumtu, nogāžu apzaļumošanai, piemērots arī puķu dobēm un ziedošām pļavām. Maisījumā ir 25 sugu viengadīgu un daudzgadīgu puķu sēklas. Puķes ziedēs vairākus gadus, par ziediem varēsiet priecāties visu sezonu. Iesakām sēt agri pavasarī, puķes pacieš īstermiņa sausumu. Ja ļausiet maisījumam uzziedēt un izsēties sēklām, nākamajā gadā ziedošu puķu būs vēl vairāk.
Viengadīgas, nokarenas, 50–70 cm garas puķes. Košie ziedi kontrastē ar tumšajām lapām. Īpaši skaista puķe, piemērota audzēšanai puķu podos. Bagātīgi zied līdz pat salnām. Vislabāk aug sausā augsnē, patīk saulainas vietas. +22–24 °C temperatūrā sēklas sadīgst 18–22 dienu laikā. Stāda apstādījumos, puķu podos.Sēklas ir dražētas – apviļātas organisko un...
Ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas ilgums – 90–100 dienas no iesēšanas. Augļi apaļi, nedaudz saplacināti, sver aptuveni 1 kg. Mīkstums oranžs, ar riekstu pēcgaršu, tāpēc piemēroti pildījumiem, biezeņiem, ceptiem izstrādājumiem un zupām. Ķirbji labi saglabājas ziemā. Būs ļoti piemēroti audzētājiem, kam ir mazs dārzs. Ķirbji labi aug mēslotā augsnē, kurā...
Pret slimībām noturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē laukā pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Liels cers ar daudzām robainām lapiņām, kas atgādina ozola lapas. Salātiem nav vajadzīgs liels siltums, bet tiem patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, dažādus...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Stepju līgasDaudzgadīgs, īpaši grezns zālaugs. Ziedkopas atgādina spalvas, īpaši skaisti izskatās atklātās, vējainās puķu dobēs – ziedi un lapas, kas viļņojas pa vējam, īpaši dekoratīvi izskatās vasaras otrajā pusē. Augi izcili pacieš sausumu, dekoratīvi saglabājas līdz pat pirmajām salnām. Jāaudzē saulainā vietā. Tām vislabāk patīk vieglas, caurlaidīgas...
Vidēji agrīns, pret slimībām izturīgs, ļoti ražīgs hibrīds. Raksturīga laba reģenerācija pēc veģetācijas perioda beigām. Daudzaugļu – vienā starpmezglu posmā veidojas 3–4 nelieli gurķīši ar sīkām kārpiņām, kas nekļūst rūgti. Audzēšanai uz lauka, piemēroti audzēšana pie balstiem. Šīs šķirnes gurķus var ēst svaigus, piemēroti arī konservēšanai. Sēj uz...