Ļoti agrīns, ražīgs zema auguma hibrīds. Piemērots lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Veģetācijas ilgums 56 dienas. Augļi lieli, ieapaļi, aptuveni 100-150 g smagi, ātri krāsojas koši sarkani iekšpusē un no ārpuses. Hibrīds labi ražo arī zemākā temperatūrā, tāpēc piemērots audzēšanai zem seguma un labi aug uz lauka pat vēsā un mitrā vasarā. Sēklas...
Agrīns, ražīgs, salātu tipa pašapputes hibrīds. Audzē podos – uz atklātiem balkoniem, ar polietilēna plēvi segtās siltumnīcās. Augļi zaļi, ļoti garšīgi, labas konsistences, 30–35 cm gari, 290–320 g smagi. Hibrīds izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām – tas ļaus izaudzēt kvalitatīvu ražu, ievērojot agrotehniskās prasības, bez ķimikāliju...
Piemērota audzēšanai ar tiešu sēju laukā, vai no dēsta siltumnīcā. Lapas un kāti ir stingri, kraukšķīgi ar patīkamu, reizē maigu un pikantu garšu, tos lieto svaigā un sautētā viedā. Ļoti labi pacieš aukstumu un ienākas 40-50 dienās pēc uzdīgšanas.
KABAČU PALADIN H & TERMINATOR H MAISĪJUMS Agrīnu, ražīgu, pret slimībām izturīgu hibrīdu šķirņu maisījums. Šķirnes ar dekoratīvajām lapām un augļiem lieliski iederēsies gan uz balkona, gan dārza dobē. Lai ēstu svaigus kabačus, augļus plūc ik pēc 2– 4 dienām, konservēšanai – ik pēc 6 dienām.Lai iegūtu agru ražu, sēklas jāsēj podiņos, pēc salnām...
Agrīna, ražīga lobāmo dārza zirņu šķirne. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Augi izaug 45-65 cm gari. Zirnīši zaļi, saldi, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, kaltētus, saldētus. Var konservēt. Sēj agri pavasarī, kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt pēc 4-5...
Indeterminanta, vidēji vēlīna šķirne. Audzējama pavasara apritē. Ķekarā 5-6 120-160g smagi augļi. Pirmie tomāti vācami 80-85 dienās pēc dēstu izstādīšanas. Labas garšas īpašības. Slimību mazieņēmīga šķirne.
Ātri augošs, indeterminants (150-200 cm) siltumnīcas tomātu hibrīds. Labi uzglabājas. Piemērots audzēšanai neapsildāmās stikla un plēves siltumnīcās. Ļoti mazs attālums starp ķekariem. Augļi ļoti izlīdzināti, vidējais svars 220-250 grami. Slimību izturība laba.
Agrīna, enerģiski augoša, ļoti ražīga, garaugļu, salātu tipa šķirne audzēšanai plēves vai stikla seguma siltumnīcās pavasara-vasaras apritē. Sēj dēstiem no februāra līdz maijam. Izstāda 2-3 augus uz 1 m². Vidējais augļa garums 30-35 cm. Slimību izturība laba.
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļi sirds formas, gaļīgi, vienkārši kūst mutē. Sver 250–300 g. Kaut arī augļi smagi, vienam augam to izaug daudz. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta.
Agra, ļoti ražīga, pret slimībām izturīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti un tie izaug 50-70 cm augstumā. Pākstis 9-12 cm garas ar 8-9 lieliem zirņiem. Tie ir ļoti garšīgi un saldi. Lietot svaigus, piemērots saldēšanai.
Atklātā laukā dobēs sēj jūnija beigās, jūlijā, kad diena sāk palikt īsāka, 50-70 cm attālās rindās 15-20 cm sēklu no sēklas. Gatavību sasniedz 45-50 dienās pēc sadīgšanas. Audzēšanai nepieciešama dziļi irdināta augsne. Mitrumu mīlošs augs.
Vidēji vēlīna šķirne. Ienākas 129—132 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 160—165 g, izaug līdz 5 cm diametrā un 12—14 cm gari, pārklāti ar brūngani dzeltenu miziņu. Lieliski glabājas ziemā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi, tomāti, redīsi.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes iegarenas, sarkanas ar baltu galiņu. Izaug 27 dienu laikā no sadīgšanas. Garšīgi, ilgi nepāraug. Audzē atklātā laukā un zem seguma. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Vēlīna šķirne. Augļiem ir plakana apaļa, pelēkzaļa raupja miza, izaug līdz 5 kg svarā. Mīkstums salds oranžs. Lai iegūtu agrāku ražu, to diedzē podiņos. Ķirbjus izmanto svaigus, var sautēt, vārīt, cept.
Vidēji agrīna cukurzirņu šķirne. Augi izaug apmēram 60 cm augsti. Lietošanai derīgas pākstis izaug 50-65 dienās. Pārtikā lieto pākstis kopā ar sēklām. Piemēroti vārīšanai, sautēšanai, konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4-5 gadiem.
Ļoti vērtīgs dārzenis, satur daudz kālija. Lieto svaigus, vārītus, ceptus, sautētus un konservētus.. Vislabāk aug vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Saknes var pārziemo laukā zem sniega. Pavasarī tās būs sulīgākas un garšīgākas, nekā glabājot pagrabā.
Divgadīgs lapu dārzenis. Veģetācijas periods - 55 dienas. Uzturā lieto lapas un lapu kātus. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug neitrālā, ar humusu bagātā smilšmālā. Piemērotas vārīšanai, sautēšanai, cepšanai un konservēšanai. Lapās un lapu kātos daudz karotīna, īpaši daudz C, B1, B2 vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu.
Sēj no pavasara līdz vasaras vidum, labi drenētā, dziļi irdenā dārza augsnē. Vēlamais augsnes skābuma līmenis pH 6,0-6,8. Veģetācijas periods 135 dienas. Daudz augstāks beta karotīna un karotenoīda - luteīna saturs kā oranžajās burkānu saknēs. Luteīns pasargā acu audus, uzlabo redzi un vispārējo organisma stāvokli. Saknes saldas, sulīgas, audzējamas...
GALVIŅKĀPOSTI BRUNSWICKVidēji vēlīna šķirne. Ražu novāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas cietas, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ ļoti piemēroti skābēšanai.
Dēstiem sēj siltumnīcā martā, aprīlī. Laukā dobē paaugušos dēstus izstāda ielabotā dārza augsnē, labi apgaismotā vietā. Ražo nepārtraukti no jūlija līdz septembrim. Nestīgo.
Gara auguma šķirne, kas tiek novērtēta ļoti saldo, gardo, aromātisko augļu dēļ. Augļi gareni, sver 18 g, uz katra ķekara izaug 35 augļiem. Uz ķekara tie nobriest gandrīz vienlaikus, tāpēc šīs šķirnes augļus var plūkt ķekariem. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās, uz balkoniem. Audzējot laukā, izvēlas saulainu un siltu, no vēja pasargātu vietu. Lai sēklas...
Izaug 60 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Ziedkopas vidēja lieluma, kompaktas, baltas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, labi kultivētā augsnē.
Agras ražas ieguvei sēj vēlu rudenī, bet vasaras, rudens ražai, aprīlī atklātā laukā. Retina, atstājot 8-10 cm atstarpi starp augiem. Sēklas dīgst lēni 15-30 dienas. Izmanto kā piedevu zupām un gaļas ēdieniem.
ARBŪZI ASAHI MIYAKO HAgrīna hibrīda šķirne, kas bagātīgi ražo arī vēlākās vasarās. Arbūzi ļoti garšīgi, aromātiski, ar sarkani sārtu mīkstumu un tumši zaļu miziņu. Augļa svars apmēram 7–8 kg. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzēšanai uz lauka jāizvēlas saulaina vieta, silta vieta dārzā. Ūdenscaurlaidīga augsne bez nezālēm. Ieteicams sēt pa 1–2 sēklām...
Agrīns pašapputes salātu tipa hibrīds. Izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi. Veģetācijas periods 66 dienas no stādu iestādīšanas. Augļi nedaudz kantaini, tumši zaļi, 25–30 cm gari, sver 380–420 gramus. Audzē siltumnīcā agra pavasara-vasaras ražai. Lieto svaigus. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Agrīna šķirne. Augi izaug 50–60 cm gari. Ienākušies augļi sulīgi, oranži, 3–4 kameru, 7 mm biezām sieniņām, sver apmēram 140–160 g. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, jāizvēlas saulaina vieta aizvējā. Labi aug auglīgā, mitrā un siltā, ar humusu bagātā mālsmilts vai viegla smilšmāla labi iekultivētā, neskābā (pH 6,5) augsnē. Ražojošas...
Agrīna šķirne. Augļi izaug 150-170 gramus smagi, gara auguma (indeterminanta) šķirne. Šķirne tiek novērtēta ļoti garšīgo, neparastās krāsas augļu dēļ. Tumšajos augļos likopēna ir ievērojami vairāk nekā sarkanajos.Sēklas sēj martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un vienlaicīgāk, sējumu piesedz ar stiklu vai plēvi. Substrāta, kurā sējat sēklas, temperatūrai ir...
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
DEKORATĪVĀS SKĀBENES TWISTER Īpaši dekoratīvs daudzgadīgs augs. Tumšās lapas labi piemērotas puķu kompozīcijām, garšaugu dārziņiem, dārziem. Augs ir ēdams, patīkami skābas garšas, piemērots pievienošanai ēdienam. Izturīgas pret aukstumu un sausumu, tām nav nepieciešami īpaši augsnes apstākļi. Audzējot kā dekoratīvu augu, ieteicams izaudzēt dēstus un vēlāk...
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 52 dienas. Augļi apaļi, ar plānu, zaļu miziņu, lielisku garšu. Var ēst svaigus, cept, sautēt, konservēt. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Dēstus stāda laukā, kad beigušās...
Vēlīns ražīgs ziedkāpostu hibrīds rudens ražai. Ražu ievāc 80–100 dienu no stādu iestādīšanas. Ziedkopas baltā krāsā, lielas, cietas, blīvas. Uzturā lieto svaigus, sasaldē, konservē. Ziedkāposti ir viens no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē.
Vidēji agrīna šķirne, universāla, paredzēta lietošanai svaigā veidā, pārstrādei un uzglabāšanai. Lapas nelielas. Veģetācijas periods 110–120 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Audzē no dēstiem, sējot siltumnīcā podiņos maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām auglīgā dārza augsnē, no vējiem pasargātā vietā. Optimālais patisonu augļu lielums 6 cm diametrā.
Pētersīļu šķirne ar gludām lapām. Ražu novāc pēc 70–75 dienām. Lapas aromātiskas, tumši zaļā krāsā, lieto ēdienu garšas uzlabošanai. Agrai ražai - sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā.
PIPARI WESTLANDSE LANGE RODEAgrīna aso piparu šķirne, augļi zaļā un sarkanā krāsā, ar spēcīgu garšu. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, augļus var kaltēt. Audzē siltumnīcās, ziemas dārzos, karstā vasarā labi ražo arī uz lauka. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 1000-1500.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Ražu sāk novākt 60–90 dienā pēc stādu iestādīšanas. Augi ir izturīgi pret zemu temperatūru, iztur līdz –7 ºC. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, vārīti, cepti, saldēti.
ĪSAUGĻU GURĶI EVEREST HĻoti agrīna hibrīdšķirne. Augļi zaļi, sīkām kārpiņām, cilindriski, garšīgi un aromātiski. Audzēšanai uz lauka un siltumnīcās. Var lietot svaigā veidā un konservēt.
Sēj no februāra līdz aprīlim siltumnīcā. 40-60 dienu vecus dēstus izstāda siltumnīcā vai zem plēves seguma divrindu slejās 50x50+80cm (3 augus/m2). Ražu sāk vākt pēc 65-70 dienām pēc izstādīšanas.
Vidēji agrīns “Crimson Sweet” tipa hibrīds. Augļi ovāli, svars sasniedz 12– 14 kg. Mīkstums sarkans, ļoti salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Pastāvīgajā augšanas vietā tos vajadzētu stādīt no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla piejaukuma,...
ŠĶAUTŅAINIE ZIRŅI KARINAAgrīna, ražīga lobāmo zirņu šķirne. No sējas līdz lietošanai paiet 70–80 dienas. Stādi izaug 60 cm augsti, pākstis tumši zaļā krāsā, pākstī 9–10 zirņi. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē.
Agrīns, ražīgs, pašapputes hibrīds. Sāk ražot 50 dienas pēc sadīgšanas. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi zaļi, cilindriskas formas, ar lielām kārpiņām, nav tendences pāraugt. Šķirne aug intensīvi, izturīga pret slimībām. Piemēroti patēriņam svaigā veidā, konservēšanai un marinēšanai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu.
ĪSAUGĻU GURĶI WHITE WONDEROriģinālas baltas krāsas gurķu šķirne, kas iecienīta īpašās krāsas dēļ. Piemēroti salātiem, dārzeņu sulas un kokteiļu gatavošanai. Audzē dārzā dobēs. Augļi garšīgi, kraukšķīgi, ar kārpiņām, labas konsistences, plūc 10–15 cm garus. Ļoti svarīgi regulāri plūkt augļus un neļaut tiem pāraugt, jo pārauguši augļi zaudē šķirnei...
CUKURZIRNĪŠI NORLIAgrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Jāplūc, kas izaugušas 5–6 cm garas. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
Vidēji agrīna, ražīga krūmveida hibrīda šķirne. Augļi apaļi, ar dzeltenu spīdīgu miziņu. Visgaršīgākie ir nepārauguši – apmēram 5–8 cm diametrā. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Tos augsnē stādā, kad beigušās salnas. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 30-35 dienās pēc uzdīgšanas.
Augļi izaug līdz 8 cm gari, ar 3 mm biezām sieniņām, ienākušies - oranžā krāsā. Piemērotākā temperatūra paprikas sēklu dīgšanai + 22-25 °C. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Uz lauka stādus stāda, kad beigušās salnas. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 30-50 tūkstoši.
Ražu novāc 64–72 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas gaiši zaļā krāsā, sver apmēram 0,9–1,2 kg. Šīs šķirnes kāpostus lieto svaigā veidā. Labi aug vidēji smagās un smagās, auglīgās augsnēs.
Siltā ziemā piesegtas saknes var pārziemot augsnē. No mangolda lapām var vārīt zupas, gatavot sautējumus, pievienot salātiem, kātiņus var konservēt.
TOMĀTI MATINAAgrīna, augstā tomātu šķirne. Augļa svars 90–120 g, augļi apaļi, ļoti garšīgi. Var lietot svaigus un pārstrādātus. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Vidēji agrīns un ražīgs vienligzdas sīpolu hibrīds. Ienākas 125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli ar sarkani violetu miziņu, apaļi, sver 120–140 g un vairāk, labvēlīgos apstākļos ar maigu garšu. Hibrīds izturīgs pret pāragru ziednešu veidošanos. Lieto svaigus, tie piemēroti arī neilgai uzglabāšanai. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo...
BIETES NOIRE D'EGYPTE Vidēji agrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 85–95 dienām. Saknes apaļi plakanas, tumši sarkanā krāsā. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā augsnē.
Vēlīna ziemas puravu šķirne. Veģetācijas ilgums apmēram 140 dienas. Ziemas tipa puravi, kam izaug resns, 20–25 cm garš kāts, kas pie saknēm gandrīz nekļūst resnāks. Lapas zilgani zaļā krāsā, stāvas. Ražu novāc vēlu rudenī vai ziemā. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai.
Puskrūmu ķirbju hibrīds. Veģetācijas periods 85 dienas. Augļu miziņa tumši zaļa, ar pelēkām svītrām, augļi izaug līdz 1,5 kg smagi. Mīkstums dzeltens, ļoti salds. Ja vēlaties iegūt agrāku ražu, stādi jāaudzē podiņos. Var lietot svaigus, cept, sautēt un vārīt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā. Labi uzglabājas līdz...
Agrīns, gara auguma, pret mainīgiem augšanas apstākļiem izturīgs aveņtomātu hibrīds. Uz ķekara veidojas 5–6 vienādas formas un lieluma augļi. Augļi gludi, stingri, spīdīgi, ar patīkamu garšu, sver apmēram 180–200 g, bez zaļa plankumiņa pie kātiņa. Pēc noplūkšanas labi saglabājas, ir labi transportējami. Lietošanai svaigā veidā, piemēroti sviestmaizēm vai...
Vidēji vēlīna, ļoti auglīga, pret fuzariālo vīti izturīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 65–75 cm augstumam, vienā stiebra daļā starp lapu žāklēm izaug pa trīs pākstīm. Pākstis tumši zaļā krāsā, apmēram 7 cm garas. Vienā pākstī ir 6-8 zirņi. Ēdami svaigā veidā, bet vislabāk piemēroti saldēšanai un konservēšanai. Zirņu audzēšanai piemērota smilšmāla...
Agrīna, pret slimībām izturīga hibrīda kukurūzas šķirne. Veģetācijas ilgums – 95 dienas. Augi izaug 140–160 cm gari. Vālītes 240–310 g smagas, 18–23 cm garas, ar ļoti saldām divkrāsainām sēklām (75 % dzeltenu sēklu, 25 % baltu sēklu). Ēd svaigas. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.