Vidēji vēlīna, gara auguma, ražīga, maza izmēra augļu tomātu šķirne. Augļi nelieli, bumbierveida, sarkani 15-20 g smagi. Vienā ķekarā ienākas apmēram 20 augļi. Var audzēt siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Vislabāk aug + 22-24 ºC temperatūrā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, ēdiena rotāšanai.
Vidēji agrīna, krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis zaļas. Sēklas balti melnas, lielas. Pēc sēklu sadīgšanas nobriest 85-95 dienās. Krūms izaug 30-40 cm augsts, lapotne vidēji kupla. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Divgadīgas bagātīgi ziedošas puķes. Kad vieni ziedi nozied, citi uzplaukst. Ziediņi koši, nelieli, vienam augam uzzied 30–40 ziedi. Stāda puķu podos, kastītēs, puķu dobēs. Šīs šķirnes atraitnītes nav īpaši jutīgas pret karstu laiku, svarīgi, lai stādiem nepietrūktu mitruma. Zied visu vasaru līdz salnām. Pret augsni nav prasīgas. Stāda rudenī vai agri...
Agra, bagātīgi ražojoša, indeterminanta (130-150 cm) ķirštomātu šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcā un uz lauka. Augļu svars 15-20 g. Laba slimību izturība.
Dēstiem siltumnīcā audzē 14-20 dienas 4-5 cm diametra podiņos. Laukā izstāda pēc salnām saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
Agrīna, krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var...
Šis nav šķirņu sajaukums, bet bet viena hibrīda kompozīts. Sēj no agra pavasara līdz vasaras vidum. Veģetācijas periods 95 dienas. Vācama lietošanai vasarā un rudenī. Sakņu krāsu un garšu gamma atšķirīga. Svaigus izmanto daudzkrāsainu salātu pagatavošanai.
Vēlīns ražīgs ziedkāpostu hibrīds rudens ražai. Ražu ievāc 80–100 dienu no stādu iestādīšanas. Ziedkopas baltā krāsā, lielas, cietas, blīvas. Uzturā lieto svaigus, sasaldē, konservē. Ziedkāposti ir viens no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē.
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds. Ļoti izturīgs pret neīsto miltrasu, tāpēc ražo līdz pirmajām rudens salnām. Audzēšanai uz lauka. Augļi ar lielām, retām kārpiņām, gaiši zaļi, kraukšķīgi. Augļi ir kvalitatīvi visu ražošanas laiku. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai, konservēšanai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu. Tajā...
Dobē sēj sākot no maija sākuma līdz jūnija vidum, trūdvielām bagātā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Lai neizziedētu par agru, laistīt nepieciešams regulāri. Ražu vāc ne ātrāk kā oktobrī. Notīrītas saknes pievieno salātiem, zupām, sautējumiem.
Ļoti ražīgs vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas periods – 125 dienas. Saknes garas, vienādas formas, skaistā, tumši sarkanā krāsā ar gludu, plānu miziņu. Mīkstums sulīgs, ar izcilu garšu, bez gredzeniem un sacietējušām šķiedrām. Lieto svaigas. Piemērotas konservēšanai, ilgai glabāšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Augi aug lekni, vidēji augsti. Augļi kuba formas, lieli, 3–4 kameru, sver ap 300 g, ar 4–5 mm biezām sieniņām, melnā krāsā, nogatavojoties paliek sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem.
Agras ražas ieguvei sēj vēlu rudenī, bet vasaras, rudens ražai, aprīlī atklātā laukā. Retina, atstājot 8-10 cm atstarpi starp augiem. Sēklas dīgst lēni 15-30 dienas. Izmanto kā piedevu zupām un gaļas ēdieniem.
Agrīna šķirne. Sakneņiem piemīt laba, maiga garša, tie ir balti zaļā krāsā, neplaisā, neizkurtē un neizzied. Satur daudz vitamīna C un minerālvielu. Var audzēt agrai ražai siltumnīcās un pavasara, vasaras, rudens ražai laukā. Uzturā kolrābjus lieto svaigus, ceptus, vārītus, sautētus. Vislabāk aug mitrā, ūdens caurlaidīgā, pasmagā augsnē.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga, gara auguma (izaug līdz 3 m) sviesta pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas, 20-25 cm garas, 2-3 cm platas, plakanas. Ražo ilgi un bagātīgi. Piemērotas lietošanai konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Ļoti jūtīgas pret salnām. Šīs pupiņas piemērotas žogu, lapeņu un citu būvju...
Ātri augošs, indeterminants (150-200 cm) siltumnīcas tomāts. Labi uzglabājas. Piemērots audzēšanai neapsildāmās stikla un plēves seguma siltumnīcās. Piemēroti konservēšanai un kaltēšanai saulē vai krāsnī. Augļi ļoti izlīdzināti, vidējais svars 100-130 grami. Slimību izturība laba. Gramā ap 400 sēklu.
Daudzgadīgas, 60 cm augstas greznas puķes ar oriģinālām, košām ziedkopām. Prīmulu stādījumi brīnišķīgi izskatās zem retiem kokiem, zemiem augļu kokiem. Piemērotas stādīšanai akmensdārzos, puķu podos. Puķu dobēs stāda grupās. Labi aug vieglā, ne pārāk sausā, trūdvielām bagātā augsnē. Vienā vietā prīmulas var augt 2–4 gadus. Ziemā jāpiesedz.
Agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 50–70 cm gari. Izaug pa divām pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 7 cm gara, tajā mēdz būt 7–8 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Pākstis ēd svaigas, šī šķirne ļoti piemērota konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Vidēji agrīns aso papriku hibrīds, izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augļi apaļi, spīdīgi, 3–3,5 cm diametrā, 5 mm biezām sieniņām, sver apmēram 20 g, ienākušies ir sarkani. Paprikas audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Laukā stādus izstāda pēc salnām. Lieto svaigā veidā, labi piemērotas konservēšanai vai pildīšanai. Augļos kapsaicīna...
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
Vidēji agrīna šķirne. Izaug 75-85 dienās pēc iesēšanas. Sēj no jūlija otrās puses līdz augusta vidum. Saknes ir lielas, izaug līdz 40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Rutki labi ražo dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Jāaudzē pēc augiem, kas mēsloti ar kūtsmēsliem.
Agrīns, gara auguma, ʻBeefʼ tipa tomātu hibrīds. Augi spēcīgi augoši, ļoti ražīgi un pret slimībām izturīgi. Augļi plakani apaļi, stipri šķautņaini, koši dzeltenā krāsā ar zaļām svītrām, apmēram 240–260 g smagi. Nogatavojušies iegūst dzintara krāsu. Ar ļoti labu garšu, saldi un aromātiski. Būs piemēroti uzkodām, salātiem, mērču gatavošanai. Audzēšanai...
Agrīns hibrīds. Audzē pavasara un vasaras ražai zem seguma vai uz atklāta lauka. Veģetācijas periods 55–60 dienas. Galviņa sver aptuveni 1–2 kilogramus. Hibrīds izceļas ar labu galviņu kvalitāti, bagātu ražu, augiem nav tendences izziedēt. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē. Vislabākie priekšaugi: labība, gurķi, sīpoli,...
Sēja: neapsildāmā siltumnīcā marta beigās - aprīļa sākumā, izstāda laukā maijā 45x70 cm attālumā, vāc oktobrī. Augstražīgs hibrīds ilgstošai glabāšanai.
Agrīns, pret slimībām izturīgs hibrīds. Ražo bagātīgi. Augļi cilindra formas, apmēram 20 cm gari, ar baltu miziņu. Mīkstums balts, stingrs, nav rūgtas pēcgaršas. Augi kompakti, apmēram 75 cm gari, dekoratīvi, izcili aug gan podos uz balkona, gan siltumnīcās. Pārtikā lieto ceptus, sautētus, var konservēt.
Gara auguma, vidēji agrīns, ļoti ražīgs ʽsaladette’ tipa tomātu hibrīds. Augi stingri, ar tumši zaļām lapām. Pateicoties izturībai pret lielāko daļu slimību, izceļas ar labu veselību. Ķekarā veidojas 5–6 vienāda lieluma, gaļīgi, augļi, kas nav cieti. Sver 120–130 g. Audzē siltumnīcā. Ēd svaigus. Piemēroti arī konservēšanai, mērču, pastas gatavošanai.
Lobāmo kāršu pupiņu šķirne. Veģetācijas periods 110-125 dienas. Augi izaug līdz 3 m gari, tāpēc tiem ir nepieciešams stingrs balsts. Sēklas ļoti lielas, baltas, tūkstotis sēklu sver vairāk nekā kilogramu. Sēklas sēj 6-8 cm dziļumā. Vispiemērotākā ir viegla un vidēji smaga augsne, no vēja pasargāta, silta vieta. Sēj pēc salnām.
Ražīgs, pret izziedēšanu izturīgs hibrīds. Audzēšanai vēla pavasara un vasaras ražai. Lapas apaļas, gaļīgas, tumši zaļas, ar īsiem lapu kātiņiem. Vislabāk aug auglīgās augsnēs. Spinātu lapas ir vērtīgas tajos esošo vitamīnu, minerālvielu un citu organismam nepieciešamo vielu dēļ. No lapām gatavo salātus, putras, zupas, var konservēt ziemai. Sēklas var būt...
Agrīns, ļoti ražīgs hibrīds, vienam augam izaug aptuveni 15–20 cukini. Augļi ar dzeltenu miziņu, mazi, olas formas, sver 400–600 g. Pilnīgi nobriedušam mīkstumam raksturīga izcila “spageti” struktūra – tas ir dzeltenīgs, ar riekstu pēcgaršu. Augļi labi saglabājas ziemā.
Gleznās cinijas | DiabloViengadīgas 40 cm augstas, ātri augošas puķes. Stāda puķu dobēs, cinijas piemērotas griešanai puķu pušķiem. Ziedi lieli, 8–10 cm diametrā, daļēji pildīti. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Dēstus puķudobēs stāda, kad beigušās salnas. Laistīt nav nepieciešams, taču laistītu ciniju ziedkopas mēdz būt lielākas,...
Veģetācijas periods 80-90 dienas. Pākstis lielas, ar 3-5 rūsganām pupām, ienākas vienlaicīgi, viegli lobāmas. Var lietot svaigas, kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem. Sēj maija sākumā 5-6 cm dziļumā. Stādi pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē.
Raupjie ekremokarpi Daudzgadīgi, ātraudzīgi, oriģināli 2–2,5 m augsti augi. Pieķerdamies pie atbalsta, īsā laikā var pacelties ļoti augstu un veidot ziedošu zaļu segumu. Ar šiem augiem rotā māju sienas, sētas, lapenes, koku stumbrus, veido piramīdas, kolonnas, vītnes. Laukā izstāda otrajā augšanas gadā, zied visu vasaru. Labi aug gaišās, siltās vietās,...
Vēlīna, ražīga hibrīda šķirne, paredzēta skābēšanai rudenī un uzglabāšanai. Veģetācijas periods – 139 dienas no dēstu iestādīšanas. Galviņas nedaudz saplacinātas, ar ļoti labu iekšējo struktūru – dzīslas gandrīz neredzamas, lapas plānas, baltas, iekšējā serde īsa, tajos daudz sausnas, bet tas ir ļoti svarīgi raudzējot. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā,...
Sēj sākot no aprīļa beigām līdz jūnijam. Veģetācijas perioda garums no uzdīgšanas līdz nobriešanai ilgst 110-130 dienas. Augšanas periodā svarīgs ir vienmērīgs mitruma nodrošinājums. Labi glabājas ziemā.
Agra šķirne. Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. 40-60 sēklu uz tekošo metru sēj aprīlī, maijā. Izsējas dziļums 2-2,5 cm. Sēklu dīgšanas un saknes piebriešanas laikā īpaši nepieciešams mitrums. Kraukšķīgas, saldas un sulīgas saknes.
Ļoti agrīns, gara auguma, ražīgs, spēcīgi augošs, ʻRAFʼ tipa tomātu hibrīds. Šā tipa tomāti labi ražo ļoti karstās vasarās un izcili atklāj savu nevainojamo garšu. Augļi nedaudz saplacināti, stipri šķautņaini, sver apmēram 250–300 g un vairāk. Gaļīgi, izcila preču izskata, pēc noplūkšanas labi glabājas. Neierasta un īpaša krāsa – starp zaļganu un sarkanu....
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīns, pašauglīgs, partenokarps lauku gurķu hibrīds. Augļi ģenētiski bez rūgtuma. Maijā, jūnijā sēj vai izstāda dobēs 3-5 dēstus uz m2 labi iekultivētās dārza augsnēs. Augsta izturība pret neīsto miltrasu un citām gurķu slimībām.
Agrīna, ražīga aso papriku šķirne. Veģetācijas periods 65–75 dienas. Augļi izaug 7,5–8 cm gari, ienākušies ir sarkani. Jau vairāk nogatavojušies augļi, jo tie asāki. Atbilstoša temperatūra paprikas sēklu sadīgšanai ir +22–25 °C. Sēklas sadīgst pēc 14–22 dienām. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Aukā stādus izstāde maija beigās. Augļos...
Sēj siltumnīcā pa vienai sēkliņai dēstu podiņos aprīlī, maijā dēstiem. Laukā izstāda pēc pavasara salnām, jūnijā, saulainā siltā dārza dobē. Mitrumprasīgs augs. Izmanto patēriņam svaigā veidā un konservēšanai. Satur karotīnus un antioksidantus, bagāts vitamīna C avots un mikroelementu avots. Šķiedrvielām piemīt organismu attīrošas īpašības.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods apmēram 60 dienas. Šīs šķirnes saknēm raksturīga salda, maiga garša. Mīkstums tumši sarkanā krāsā ar baltiem, platiem gredzeniem. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, sautēšanai, cepšanai. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē...
Taizemē radusies, agrīna kolekcijas tomātu šķirne. Augums 60-100 cm. Audzēšanai siltumnīcās, plēves tuneļos. Bagātīgi ražo rozā krāsas, vīnogveida formas, saldskābas garšas augļus. Augļu svars 40-60 g, tie neplaisā. Ienākas 65-75 dienās pēc izstādīšanas.
Sēja: maijā līdz jūnija sākumam uz lauka slejās vai 40-45 cm attālās rindās, 45-70 sēklas uz rindas tekošo metru. Ražu vāc septembra beigās - oktobrī. Nantes tipa augstražīgs hibrīds ilgstošai uzglabāšanai.
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Patēriņam ieteicams vākt 18-30 cm garus kabačus.
Vēlīna šķirne, ko audzē rudens ražai. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Veģetācijas ilgums – 180–200 dienas no iesēšanas. Lapas taisnas, zaļi zilganas, puravu baltā daļa resna, 25–30 cm gara. Augi iztur –10 °C salu. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē. Lieto svaigus vai termiski apstrādātus. Var ilgi glabāt.
Delavē inkarvileja Daudzgadīgs augs ar oriģināliem zvaniņa formas ziediem. Izaug līdz 40–60 cm augsts. Piemērots apmalēm, iekaramiem puķu podiem, terasēm, konteineru apzaļumošanai. Tās ir izcils dārza akcents, akmensdārzu rota. Puķu dobēs stāda stādus. Augšanai jāizvēlas ēnaina vieta un mitrāka augsne. Vienā vietā var augt 8 gadus. Ziemā ieteicams piesegt...
Lapu pētersīļu šķirne. Augs kompakts, izaug līdz 45 cm garš, piemērots audzēšanai podos. Lapas aromātiskas, tumši zaļas, gludas. Lapu kāti stingri, vertikāli. Agrai ražai sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai – maijā. Vislabāk aug vieglā, mitrā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
Viengadīgas, dekoratīvas puķes, kas īpašu padara ikvienu puķu dobi. Audzē puķu dobēs un puķu vāzēs. Iecienītas ātras augšanas un īpašas krāsas ziedkopu un lapu dēļ. Audzē kā akcenta augu, īpaši piemērotas vasaras puķu kompozīcijās. Puķu dobēs iesakām stādīt jau paaugušos stādus. Šīs puķes dekorativitāti nepazaudē arī pēc pirmajām salnām. Vislabāk aug...
Audzē no dēstiem izsējot agri pavasarī siltumnīcā. Piķē un izstāda siltumnīcā. Lietošanas gatavību sasniedz 70 dienās pēc izstādīšanas. Augs siltumprasīgs, 60-70 cm austs, jāveido ar 2-3 galvenajiem dzinumiem, neļaujot veidoties krūmam.
Vidēji agra Nantes tipa šķirne. Veģetācijas periods 110-115 dienas. Saknes 18-20 cm garas. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā, barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Saknes uzglabājas labi.
Pieprasa siltumu un mitrumu. Ražas novākšana notiek 70-90 dienu laikā pēc to iestādīšanas. Augļi ir apaļi, ar pelēcīgi zaļu miziņu, sver aptuveni 800-900 gramus. Mīkstums ir oranžā krāsā, smaržīgs, sulīgs un ļoti salds. Pie mūsu klimata apstākļiem jāaudzē siltumnīcā. Var audzēt arī ārā - saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Audzē polietilēna plēves siltumnīcās un uz lauka. Augļi dekoratīvi, ieapaļi, atgādina tomātus. Svars 30-80 g, biezas sieniņas, ar labām garšas īpašībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Sēklas sadīgst 14-22 dienās. Stādus laukā stāda pēc salnām, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu, auglīgu augsni.
Veģetācijas periods 95 dienas. Saknes izaug 16-18 cm garas, gludas, augot nepaceļas virs augsnes, tādēļ nekļūst zaļas. Labs priekšaugs burkāniem: puravi, sīpoli, labība, agrie kartupeļi. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, nepiemirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Tajā pašā vietā burkānus sēj pēc 3-4 gadiem. Iesējot jūnijā, var uzglabāt līdz martam.
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Māslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie māslojumi. Patēriņam ieteicams vākt npārbriedušus, 18-30 cm garus dārzeņus.
Agrīna, enerģiski augoša, ļoti ražīga, garaugļu, salātu tipa šķirne audzēšanai plēves vai stikla seguma siltumnīcās pavasara-vasaras apritē. Sēj dēstiem no februāra līdz maijam. Izstāda 2-3 augus uz 1 m². Vidējais augļa garums 30-35 cm. Slimību izturība laba.
Agrīns, gara auguma, pret mainīgiem augšanas apstākļiem izturīgs aveņtomātu hibrīds. Uz ķekara veidojas 5–6 vienādas formas un lieluma augļi. Augļi gludi, stingri, spīdīgi, ar patīkamu garšu, sver apmēram 180–200 g, bez zaļa plankumiņa pie kātiņa. Pēc noplūkšanas labi saglabājas, ir labi transportējami. Lietošanai svaigā veidā, piemēroti sviestmaizēm vai...
Vēlīna šķirne, viena no šķirnēm ar vislielākajiem augļiem. Augļi koši oranžā krāsā, apaļi, izaug 50–70 kg smagi. Augi aug lekni, labi jūtas auglīgā augsnē, siltās un mitrās vietās. Lai iegūtu agrāku ražu, jāsēj podiņos. Ja vēlaties, lai ķirbji izaugtu lielāki, jāizkniebj daļa aizmetņu, atstājot 2–3. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no...
Ļoti agrīna šķirne. Sēj maija vidū, no valdošajiem vējiem aizsargātā vietā. Augšanas laikā normē dzinumu skaitu, atstājot centrālo. Novāc piengatavības fāzē, kad vālītes seglapas kļuvušas dzeltenas.