Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai saknēm piekļūtu gaiss, stādījumus regulāri irdina.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Dēstiem sēj siltumnīcā martā, aprīlī vai aprīlī, maijā dobē. Dēstus izstāda maijā, jūnijā. Zied, atkarībā no augšanas apstākļiem, no jūlija līdz septembrim. Lieliskas grieztiem ziediem. Augstums 50-70 cm.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no iesēšanas. Sakne apaļa, sver 350–400 g. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Sakni var pievienot salātiem vai zupām, sautēt, cept, ēdieniem var pievienot žāvētu sakni vai lapas. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Fenheļa augļi un...
Šis nav šķirņu sajaukums, bet bet viena hibrīda kompozīts. Sēj no agra pavasara līdz vasaras vidum. Veģetācijas periods 95 dienas. Vācama lietošanai vasarā un rudenī. Sakņu krāsu un garšu gamma atšķirīga. Svaigus izmanto daudzkrāsainu salātu pagatavošanai.
Augi izaug līdz 60 cm augsti, ar tumši violetām lapām, kuras izmanto pārtikā. No lapām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augs pacieš stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
Gara auguma, vidēji agrīna sena šķirne. Audzē siltumnīcā un uz lauka pie balstiem. Ienākas 80 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Ķekarā – 3–4, 250–400 g (reizēm arī 500–700 g) smagi, gaļīgi, izcili līdzsvarotas garšas augļi. Augļu mīkstumā ļoti maz sēklu. Būs piemēroti salātiem, sviestmaižu un mērču gatavošanai.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 30-32 dienas. Saknes baltas, 10-12 cm garas, mīkstums balts, ar maigu garšu. Piemēroti audzēšanai pavasara un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts—aprīlis.
Zaļa, maiga zālīte, ir piemērota Lieldienu galda izrotāšanai, papagaiļu vai citu mājdzīvnieku barošanai. 3 nedēļas pirms Lieldienām sēj loti blīvi zemē vai uz vates. Kamēr sadīgst, jāuzglabā siltā vietā pie loga.
Atraitnītes | Clear Crystals Wine RedDivgadīgas puķes. Zied agri pavasarī un vēlu rudenī, kad nezied citas puķes. Audzē puķu podos, balkonu kastēs, piemērotas kapu apzaļumošanai, ziedi - griešanai. Sēklas +16 °C temperatūrā sadīgst 14-18 dienu laikā, tumsā. Iesētas jūlijā, uzzied tā paša gada septembrī un zied līdz salnām, otrreiz uzzied pavasarī. Ja...
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Nepieciešams atbalsts.
Dēstiem sēj agri pavasarī martā, aprīlī siltumnīcā. Izceļas ar nokarenu formu, aukstumu un karstumu izturīgs dekoratīvs augs. Lieliski noder audzēšanai piekarināmos grozos, dobēs, akmensdārzā. Izmanto arī sauso ziedu kompozīciju veidošanā. Augstums 15-20 cm, diametrs 30-35 cm. NAV ĒDAMS!
PUĶU MAISĪJUMS TUBINGERKrāsainu, patīkami smaržojošu puķu maisījums vasaras puķu dobēm. Pie spilgtkrāsu smaržīgiem ziediem lido bites un tauriņi. Sēklas var iesēt tieši puķu dobē. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne.
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Kompakti, lapiņas krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā.
Kliņģerītes | Orange GitanaViengadīgas, viegli audzējamas, 30 cm augstas puķes. Audzē grupās ar citām viengadīgām puķēm, dobītēs, balkonos, puķupodos. Ziedus var griezt, kaltēt, kaltētus ziedus izmanto zāļu tējām. Kliņģerītes var sēt starp dārzeņiem un puķēm. Kliņģerīšu klātbūtne var pasargāt blakus augošus augus no slimībām un kaitēkļiem. Vislabāk aug...
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods apmēram 60 dienas. Šīs šķirnes saknēm raksturīga salda, maiga garša. Mīkstums tumši sarkanā krāsā ar baltiem, platiem gredzeniem. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, sautēšanai, cepšanai. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē...
Vēlīna šķirne. Izaug 145–150 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ļoti cietas, neplaisā, zaļi pelēkā krāsā, apmēram 3–4 kg smagas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un ilgai uzglabāšanai. Labi ražo samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot. Stādi...
GALDA BURKĀNI NANTESE 2Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
TOMĀTI MARMANDEVidēji agrīna, gara auguma šķirne, augi sasniedz līdz 150–170 cm garumu. Augļi lieli, gaļīgi, 150–170 g smagi, ļoti garšīgi ar plānu miziņu. Audzē polietilēna siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka. Audzēšanai jāizvēlas saulaina vieta.
Dēstiem sēj siltumnīcā martā, aprīlī vai aprīlī, maijā dobē. Dēstus izstāda maijā, jūnijā. Zied, atkarībā no augšanas apstākļiem, no jūlija līdz septembrim. Lieliskas grieztiem ziediem. Augstums 40-50 cm.
CITRONMELISADaudzgadīgi ārstnieciski augi, garšaugi, medusaugi. Lapas un ziedi izplata patīkamu, atsvaidzinošu, citronus atgādinošu smaržu. Svaigas un kaltētas pievieno ēdieniem, kam piemērots citronu aromāts.
Audzēšanas komplekts podiņā dos iespēju par svaigu raudeni priecāties visu gadu. Tas ir garšaugs, dekoratīvs augs, medusaugs. Svaigas un kaltētas lapas pievieno gaļas, olu, zivju ēdieniem, salātiem un zupām. Komplektu veido: atkārtoti pārstrādātas plastmasas podiņš, 2 kokosriekstu šķiedras tabletes un sēklu paciņa.
Lobāmo kāršu pupiņu šķirne. Veģetācijas periods 110-125 dienas. Augi izaug līdz 3 m gari, tāpēc tiem ir nepieciešams stingrs balsts. Sēklas ļoti lielas, baltas, tūkstotis sēklu sver vairāk nekā kilogramu. Sēklas sēj 6-8 cm dziļumā. Vispiemērotākā ir viegla un vidēji smaga augsne, no vēja pasargāta, silta vieta. Sēj pēc salnām.
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Lapas ļoti krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav nezāļu. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Izaug 35—50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā.
BIETES RED SHINEAgrīna viensēklas šķirne, kuru viegli iesēt un gandrīz nevajag retināt. Tiek novērtēta kvalitatīvo sakņu dēļ, kam piemīt īpaši laba garša, sulīga krāsa un skaista forma. Mīkstums koši sarkanā krāsā, sulīgs. Bietes audzē lietošanai svaigā veidā, konservēšanai un ilgai uzglabāšanai. 108–112 dienas pēc sadīgšanas var sākt novākt ražu. Aug...
Ļoti agrīna redīsu šķirne pavasara un rudens ražai. Saknes koši sarkanas, lielas, 2,5-3,5 cm diametrā, nemēdz izkurtēt vai ziedēt. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē (pH 6-7), kurā nav nezāļu. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Labvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai...
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Sinepju mikrozaļumi ir veselīga un garšīga sastāvdaļa, ko varat iekļaut savā uzturā, lai izbaudītu...
Kautrās mimozasDaudzgadīgas puķes, ko visbiežāk audzē kā viengadīgas. 30 cm augstas puķes ar dekoratīvām lapām. Mimozas lapas sakļaujas no mazākās vibrācijas vai skaņas. Audzē ziemas dārzos, telpās kā istabas augu. Patīk siltums un mitrums. Audzējot laukā, jāizvēlas no tiešiem saules stariem aizsargāta vieta. Audzējot istabā, vispiemērotākā vieta -...
Agrīna, krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var...
Veģetācijas periods 80-90 dienas. Pākstis lielas, ar 3-5 rūsganām pupām, ienākas vienlaicīgi, viegli lobāmas. Var lietot svaigas, kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem. Sēj maija sākumā 5-6 cm dziļumā. Stādi pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē.
Viengadīgas, viegli audzējamas puķes, nobriedušas sēklas var izmantot kā garšvielas. Ziedi pa vienam, 3,5–4 cm diametrā, galotnēs. Skaistas krāsaino kauslapu dēļ, kas mēdz būt zilas, violetas vai blāvas, ar zaļganām galotnītēm un zaļām dzīsliņām no apakšas. Piemērotas audzēšanai grupās, puķu dobēs, ziedošās pļavās un plūkšanai. Sēklu pākstenīšus kaltē...
Viengadīgs, viegli audzējams un ļoti ātri augošs augs. Pārtikā lieto sīkās, aromātiskās lapas ar pikanto garšu. Svaigas lapiņas liek uz sviestmaizēm, pievieno gaļas, zivju, biezpiena un olu ēdieniem. Sēklas sadīgst 2-3 dienās. Lai visu laiku būtu kressalāti, tie jāsēj ik pēc 7-14 dienām. Kressalātu lapās ir jods, kalcijs, dzelzs sāļi, karotēns, B grupas...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Rucola mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko varat pievienot savam uzturam un izbaudīt to...
SALĀTI GRAND RAPIDSAgrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Izaug 35–50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokotas, vēdekļveida, galviņas neveido. Dīgt sāk, kad augsne iesilusi līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā. Sēklu lentes...
ZIEDU UN DEKORATĪVO AUGU ŠĶĪSTOŠIE MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻI.PFK 1(C)(I)(a)(ii)KOMBINĒTAS BERAMAS NEORGANISKO MAKROELEMENTU LĪDZEKĻIDeklarēts sastāvs NPK (Mg) 18-11-18 (+2,5)+TE. Lietošanas instrukcijas un normas. Komplekss šķīstošs mēslojums piemērotas papildus ziediem, ziedošiem krūmiem, skujkokiem un citiem dekoratīvajiem augiem. Mēslojumu izšķīdinot ūdenī...
Agrīna, ražīga šķirne. Ražu novāc, kad pagājušas 90–120 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļi plakanas, tumši sarkanā krāsā. Lieto svaigas, konservē, glabā ziemai
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Kāpostu mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko pievienot savam uzturam un izbaudīt to...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Koriandra mikrozaļumi ir veselīgs un garšus komponents, ko varat iekļaut savā uzturā, lai baudītu to...
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Saulēgrāžu mikrozaļumi ir veselīgs un garšus komponents, ko varat iekļaut savā uzturā, lai baudītu...
Viengadīgas puķes. Ziedi koši, pildīti, zied ilgi un bagātīgi. Viegli audzēt, piemērotas pušķiem. Audzē puķu dobēs, etnogrāfiskos puķu dārziņos. Nav prasīgas pret augsni, labi aug ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē.Augi satur daudz nektāra, tāpēc uz dārzu pievilina kukaiņus, taurenīšus. Šīs puķes ziedēs ilgāk, ja augšanas laikā nepietrūks mitruma, tāpēc,...
Viengadīgas puķes. Ziediņi sīki, spilgti. Piemērotas audzēšanai balkonu kastēs, iekarināmos puķu podos. Sāk ziedēt pēc 2 mēnešiem no izdīgšanas, zied ilgi un bagātīgi. Sēklas ir dražētas — (vienā dražejā 4—5 sēklas), apviļātas organisko vielu un minerālvielu maisījumā. Diedzēšanas laikā sēklas ar substrātu neapber, bet viegli iespiež augsnes virsmā. Lai...
Agrīna, universāla šķirne. Saknes piemērotas pārstrādei - nezaudē krāsu. Piemērotas lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā smilšmāla augsnē.
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
BALZAMĪNES CAMELLIAViengadīgas, 50 cm garas, viegli audzējamas un ilgi ziedošas puķes. Labi izskatās apstādījumos, puķu dobēs, istabā kā istabas augs. Ļoti jutīgas pret salnām. Labi aug un zied gaišā paēnā, vieglā augsnē.
Loku sīpolu šķirne, kas neveido sīpolu bumbuļus. Veģetācijas periods 60–75 dienas. Sēj pavasarī, bet visvairāk piemēroti sēšanai jūlijā, augustā agrai ražai nākamā gada pavasarī. Labi pārziemo. Pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug iekultivētā smilšmāla un vieglas mālsmilts augsnē.
Ļoti ražīgs, vidēji agrīns un pret slimībām izturīgs hibrīds. Šķirni var audzēt uz lauka vai zem seguma. Augļi cilindra formas, 20–24 cm gari, spīdīgi, zaļi ar gaišākām svītrām. Ilgs ražas ievākšanas laiks – miza ilgi nekļūst cieta, sēklas nenobriest. Viegli noplūkt. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai un pildīšanai.
Agrīna, salātu tipa sīpolu šķirne, ko izmanto loku un mazu sīpoliņu audzēšanai. Loki tumši zaļi, taisni, stingri, sīpoliņi balti, plakani apaļi. Audzē vasaras un rudens ražai, lieto svaigus, konservē. Vislabāk aug ar humusu bagātā mālsmilts augsnē. Sīpoli labi aug zemē, kā pirms tam augusi labība, kartupeļi, gurķi, tomāti, burkāni.
Loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90...
Veģetācijas periods 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, stublājs beidzas ar nelielu, ovālu, sarkanīgu, maigas garšas sīpoliņu. Var lietot svaigus, īpaši garšīgi cepti. Iztur sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iestrādātā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē.
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Agrīna šķirne, ko audzē pavasara un rudens ražai. Pavasarī ražu novāc 30–40 dienas pēc dēstu iestādīšanas, rudenī pēc 40–50 dienām. Ziedkopas blīvas, tumši zaļas. Raža tiek novākta, kamēr galviņas ir pumpuru fāzē. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Agrīns, pret slimībām izturīgs hibrīds, paredzēts audzēšanai vasaras un rudens ražai. Veģetācijas ilgums – 73 dienas. Ziedkopas lielas, smagas, izturīgas pret saziedēšanos. Raža tiek novākta, kamēr galviņas ir pumpuru fāzē. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas,...
Vidēji vēlīna, ražīga galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Izaug 80–85 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Neveido ziedkopas. Galviņas lielas, garšīgas, kraukšķīgas, lapu maliņas krokotas. Sāk dīgt, kad augsnes iesilst līdz 4 °C. Kad dēstiem izaug īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm attālumā. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā un...
Pret slimībām noturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē laukā pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Liels cers ar daudzām robainām lapiņām, kas atgādina ozola lapas. Salātiem nav vajadzīgs liels siltums, bet tiem patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, dažādus...
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.