DĀRZEŅPIPARI JALAPENO M Agrīna aso papriku šķirne. Veģetācijas periods 65–75 dienas. Augļi izaug 7,5–8 cm gari, ienākušies ir sarkani. Jau vairāk nogatavojušies augļi, jo tie asāki. Audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai saknēm piekļūtu gaiss, stādījumus regulāri irdina.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes ieapaļi plakanas, koši sarkanā krāsā. Audzē lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, uzglabāšanai. Ražu vāc 90 –120 dienas pēc sēklu sadīgšanas pirms salnām. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēj sākot no aprīļa sākuma līdz maija beigām dobēs 20-25 cm attālās rindās, 15-20 cm sēklu no sēklas. Patērņam vāc nepilnīgi nobriedušas sēklas sākot no jūlija beigām.
Dēstiem siltumnīcā audzē 14-20 dienas 4-5 cm diametra podiņos. Laukā izstāda pēc salnām saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
MELONES RETATO DEGLI ORTOLANISiltumu mīloši dārzeņi, audzēšanai siltumnīcās vai uz atklāta lauka, izvēloties siltu, no vēja pasargātu vietu. Augļi garšīgi, aromātiski. Uz viena auga jāatstāj ne vairāk par 2–3 augļiem. Ražu novāc vasaras beigās, rudenī pirms salnām.
Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 30–40 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Piemērotas lietošanai svaigā veida, konservēšanai, saldēšanai.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk, kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku. Galviņas smagas - līdz 1 kg, lielas un sulīgas.
Sēj vasaras vidū jūnija beigās jūlijā, auglīgās, irdenās dārza augsnēs. Atkarībā no augšanas apstākļiem veģetācijas periods 90-120 dienas. Mitrumprasīgs augs. Rutkus novāc pirms rudens salnām, oktobrī, kad saknes sasniegušas 5-10 cm diametru un uzglabā no 0ºC līdz +4ºC temperatūrā.
Vidēji agrīna šķirne, audzējama vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods – 70-75 dienas pēc stādu iestādīšanas. Ziedkopa vidēji liela, blīva, dzelteni oranža – šādu krāsu saglabā arī pēc termiskas apstrādes. Labu ziedkāpostu ražu iespējams izaudzēt, izvēloties auglīgu, irdenu un mitru augsni, pastāvīgi uzirdinot augsnes virskārtu un aprušinot stādus,...
Veģetācijas periods 110-115 dienas. Saknes ar strupu galu, serde neliela, apaļa. Saknēm nav raksturīga plaisāšana. Vislabāk aug ne pārāk mitrā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Samtenes | KilimanjaroViengadīgi, 45 cm augsti augi. Ziedkopas 8 cm diametrā. Labi aug un zied gan saulainā vietā, gan noēnojumā Nav prasīgas pret augsni. Vislabāk aug auglīgā smilšmāla augsnē. Stāda apstādījumos, puķudobēs, kapos, piemērotas audzēšanai podos. Pārziedējušās ziedkopas jānoplūc, lai bagātīgāk un ilgāk ziedētu. Pateicoties samtenēs esošajiem...
Pētersīļu šķirne ar gludām lapām. Ražu novāc pēc 70–75 dienām. Lapas aromātiskas, tumši zaļā krāsā, lieto ēdienu garšas uzlabošanai. Agrai ražai - sēj rudenī vai agri pavasarī, rudens ražai sēj maijā.
Agrīna vasaras rutku šķirne, svaigam patēriņam un ilglaicīgai glabāšanai. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Šķirne noturīga pret izziedēšanu. Sēj no aprīļa līdz augusta vidum atklātā laukā, dobēs.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, 5-8 cm starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6ºC. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Sabiezinātu sējumu retina.
Pašapputes, pret slimībām izturīgs, ļoti agrīns (41–52 d.) un ātri augošs hibrīds, piemērots kornišonu audzēšanai. Audzēšanai uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Ražo vienmērīgi un bagātīgi. Augļi ar sīkām kārpiņām, lielākā ražas daļa izaug uz galvenā stublāja. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, skābēšanai.
DĀRZA SALMENE TOM THUMBViengadīgas puķes. Ziedi 5–6 cm diametrā, koši, izmantojami sauso ziedu kārtojumiem, floristu kompozīcijām. Žāvē tumšā, labi vedināmā telpā ar kātiņiem uz augšu. Labi aug un zied vieglā, mitrā augsnē.
Vidēji agrīna, gara auguma šķirne. Augi sasniedz 2 m augumu. Augļi sulīgi, sver apmēram 100–130 gramus, sarkani ar dzeltenām svītriņām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Optimāla augu augšanas un attīstības temperatūra ir + 20–25 °C. Jālaista ar mēru –...
Pirmo ražu var novākt 96–100 dienas pēc sadīgšanas. Augļi nelieli, apmēram 65–70 g smagi. Audzē atklātā laukā. Vislabāk aug +22 – +24ºC temperatūrā.
Agra, ļoti ražīga, pret slimībām izturīga šķirne. Augiem nav nepieciešami balsti un tie izaug 50-70 cm augstumā. Pākstis 9-12 cm garas ar 8-9 lieliem zirņiem. Tie ir ļoti garšīgi un saldi. Lietot svaigus, piemērots saldēšanai.
Vienā vietā var augt 3–5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī ataug ļoti ātri. Labi aug trūdvielām bagātā mālsmilts,vieglā vai vidēji smagā augsnē.
Agra šķirne. Burkānu audzēšanai optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-7. 40-60 sēklu uz tekošo metru sēj aprīlī, maijā. Izsējas dziļums 2-2,5 cm. Sēklu dīgšanas un saknes piebriešanas laikā īpaši nepieciešams mitrums. Kraukšķīgas, saldas un sulīgas saknes.
Indeterminanta (150-170 cm), vidēji vēlīna šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcā. Augsnes pH jābūt 6,2 līdz 6,8. Augļu svars 150-200 g. Laba slimību izturība. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi.
Veģetācijas ilgums – 60–70 dienas. Krūms 35–50 cm augsts. Pākstis 11–13 cm garas, dzeltenas. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā augsnē.
Ļoti agrīns auglis, "mini salātu" tipa pašapputes hibrīds. Audzē podos - atklātos balkonos, polietilēna siltumnīcās. Augļi ir zaļi, 12-14 cm gari, ar svaru 100-190 g, nav rūgti, ļoti garšīgi, ar labu konsistenci. Augļus var novākt 10 cm garumā. Hibrīds ir izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām: gurķu mozaīku (CMV), brūno miltrasu, kraupi (Ccu). Izturība...
Pieprasa siltumu un mitrumu. Ražas novākšana notiek 70-90 dienu laikā pēc to iestādīšanas. Augļi ir apaļi, ar pelēcīgi zaļu miziņu, sver aptuveni 800-900 gramus. Mīkstums ir oranžā krāsā, smaržīgs, sulīgs un ļoti salds. Pie mūsu klimata apstākļiem jāaudzē siltumnīcā. Var audzēt arī ārā - saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Arbūzu šķirne, kas ražo arī vēsākās vasarās. Audzē zem seguma vai atklātā laukā. Augļi ovāli, sver 5–7 kg. Mīkstums oranžs, salds, aromātisks. Lai ražu iegūtu agrāk, stāda dēstus. Dēstus pastāvīgajā augšanas vietā stāda no maija beigām līdz jūnija sākumam, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Labi aug mālsmilts, vieglā, ūdens caurlaidīgā augsnē bez māla...
Piemērots audzēšanai siltumnīcā pavasara - vasaras apritē. Optimālā gaisa temperatūra digstot 23-26ºC. Sēj februārī, martā. Izstāda 45-50 x 140-150 cm. Hibrīds partenokarps (pašauglīgs). Izturīgs pret slimībām.
Vidēji vēlīna šķirne, izaug 120 dienu laikā. Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē. Var kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem
Sēj dēstu kasetēs vai podiņos aprīlī. Laukā izstāda vai sēj maija beigās, jūnija sākumā, saulainā vietā, trūdvielām bagātā augsnē 120-200 cm augu no auga. Mīkstums blīvs, sulīgs, koši oranžs, svars 5-10 kg un vairāk. Ražu novāc septembrī. Uzglabājas labi.
Vidēji agrīns hibrīds. Augļi ar lielām kārpiņām. Šķirne paredzēta audzēšanai uz lauka un zem seguma. Piemēroti marinēšanai, skābēšanai un lietošanai svaigā veidā. Šķirne izturīga pret neīsto miltrasu. Gurķi ir dārzeņi, kam patīk siltums. Uz lauka izsēj, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 13–14 °C temperatūrai. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā,...
ARBŪZI CHARLESTON GREYAgrīna arbūzu šķirne, kas izturīga pret antraknozi un fuzariozi. Raža ienākas pēc 85–100 dienām. Augļi pagari, sver līdz 15 kg. Mīkstums koši sarkans, kraukšķīgs un salds. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Arbūziem nevajag daudz ūdens. Ja sausums ieilgst, var apliet, lai neizžūtu. Agri no rīta laista ne tikai saknes, bet arī lapas.
Ļoti agrīna zaļo pupiņu šķirne, pupiņu pākstis ir dzeltenā krāsā. Veģetācijas ilgums – 60 dienas. Krūms 30-40 cm augsts. Pākstis nav pārklātas ar pergamenta kārtiņu, 11-12 cm garas. Lai iegūtu agrīnu ražu, iespējams audzēt dārza plēves tuneļos. Labi aug un ražo auglīgā, neskābā, mitrā smilšmāla augsnē. Lietojamas ceptas, vārītas, konservētas, piemērotas...
Izaug 90 dienās no dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli ar zaļganu miziņu, sver apmēram 2–3 kg. Mīkstums balts, salds, smaržīgs. Audzē siltumnīcās un lauka – saulainā, no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, augam atstāj 3–4 labāk attīstītus dzinumus ar 2–3 augļiem. Melones vislabāk aug ar humusu bagātā, neskābā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Pārtikā lieto zaļās lapas, no kurām gatavo salātus, putras, zupas, tās var konservēt ziemai. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nav liela. Lai iegūtu agru spinātu ražu, sēj rudenī.
Ļoti agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi ar tumši zaļu, spīdīgu miziņu. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Dēstiem sēj siltumnīcā aprīlī, maijā. Laukā dēstus izstāda pēc salnām, saulainā, no vējiem pasargātā vietā, trūdvielām bagātā augsnē. Mēslošanai ieteicams labi strūdējis komposts vai modernie, sausie, granulētie organominerālie mēslojumi. Patēriņam ieteicams vākt nepārbriedušus, 18-30 cm garus dārzeņus. 4-5 s/gr.
Augļi tumši, zaļi, kraukšķīgi. Piemēroti kornišonu audzēšanai – šim nolūkam ražošanas laikā plūc 5–6 cm garus augļus. Šīs šķirnes gurķus ēd svaigus vai marinē. Audzē uz lauka un siltumnīcā.
Augļiem šķīvīša forma,mīkstums balts, garšīgāks nekā kabačiem vai cukini. Ir patīkama jaunu sēņu un gurķu piegarša. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams audzēt stādus
Ļoti ražīga šķirne. Audzē no dēstiem, sējot maija sākumā, laukā izstāda pēc pavasara salnām. Augļa svars var sasniegt 10-15 kg. Mīkstums sulīgs, blīvs, salds, oranžas krāsas. Vāc sākot no septembra beigām. Glabājas labi. Sēklas bez apvalka, teicama uzkoda pie alus.
Pašauglīga hibrīdā šķirne. Agrai ražai sēt sāk decembra beigās. Izstāda siltumnīcā no janvāra līdz maijam jau plēves tuneļos. Ieteicamā augu biezība 1,25-1,40 gab/m². Piemēroti audzēšanai ziemas, pavasara apritē augsnē un substrātos. Augļa vidējais garums 15-20 cm. Ražot sāk 35-45 dienās pēc izstādīšanas.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapas tumši zaļas, ļoti aromātiskas. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem – burkāniem, bietēm, salātiem, redīsiem u.c. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Maijā, jūnijā sēj dārzā, dobēs, tomēr lauka gurķus vislabāk audzēt no dēsta, izstādot 3-5 dēstus uz 1 m² trūdvielā bagātās, labi iekultivētās dārza augsnēs. Mēslošanai ieteicams labi satrūdējis komposts vai modernie, granulētie organominerālie mēslojumi. Izmantojami svaigam patēriņam, marinēšanai un skābēšanai.
Agrīna, ražīga, daļēji pašapputes tomātu šķirne. Augi zema auguma, kas beidzas ar ziedu ķekaru. Augļi sver aptuveni 80 g, gaļīgi, koši sarkanā krāsā, ļoti garšīgi. Šķirne izturīga pret zemu temperatūru, tādēļ sēklas var sēt tieši augsnē. Ražo arī vēsākā vasarā. Audzē uz lauka.
Augums 60-70 cm, nav nepieciešams balsts. Viena no agrākajām šķirnēm. Zirņus sēj ļoti agri, uzreiz kā iesilusi augsne no 4-8 °С. Graudi lieli, saldi, lielisks neaizvietojamo aminoskābju avots. Izmantojami svaigam patēriņam, konservēšanai un saldēšanai.
Agrīna šķirne audzēšanai pavasara un rudens periodā siltumnīcā un laukā, dobēs. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 10-15 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m². Mitrumprasīgs augs. Ienākas 20-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Vidēji agrīna šķirne, universāla, paredzēta lietošanai svaigā veidā, pārstrādei un uzglabāšanai. Lapas nelielas. Veģetācijas periods 110–120 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Augļi ar tumši zaļu miziņu. Cukini lieto svaigas, var cept, sautēt, konservēt. Vislabāk aug auglīgā, ar organisku mēslojumu mēslotā augsnē.
Sēj aprīlī, maijā atklātā laukā, dobēs. 6 nedēļas augušus dēstus izstāda 60 cm attālās rindās. Labi aug trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Pārtikā lieto svaigas, kā arī vārītas, sautētas, nepāraugušas saknes.
Agrīna šķirne, audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m2. Mitrumprasīgs augs. Ienākas 25-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Vidēji agrīna rupjkārpaina lauka gurķu šķirne. Augļi ģenētiski bez rūgtuma. Maijā, jūnijā sēj vai izstāda dobēs 3-5 dēstus uz 1m² labi iekultivētās dārza augsnēs. Augsta izturība pret neīsto miltrasu un citām gurķu slimībām. Piemēroti marinēšanai.
Īpašas krāsas Ķīnas kāposti rotās jebkuru salātu šķīvi. Galviņas lapas ir kraukšķīgas, sulīgas, acij neierastā tumši sarkanīgā krāsā. Izaug 75 dienu laikā no iesēšanas, var svērt 1,2–1,5 kg. Audzē rudens ražai. Nogrieztas galviņas labi saglabājas, nezaudējot kvalitāti. Vislabāk aug smilšmāla vai vieglā un vidēji smagā mālsmilts augsnē.
Agrīns, pret neīsto miltrasu izturīgs hibrīds. Labi pārcieš temperatūras svārstības, tādēļ ienākas pat vēsākā vasarā. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Izaug ovāli, vairāk nekā 1 kg smagi augļi. Miza zilganzaļa, ienākusies - gaiši dzeltena, mīkstums smaržīgs un salds, 4-5 cm diametrā.
Gurķi nelieli, nedzeltē. Augļi ražas laikā jāvāc katru dienu. Ēd svaigus, skābē, konservē.
Agrīna šķirne, Augļi nelieli, svars 2–3 kg. Ādiņa mīksta, mīkstums dzeltenīgs, salds ar riekstu piegaršu, var konservēt. No šiem ķirbjiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Agrīna ražīga krūmu šķirne. Augs ir kupls. Augļi ir gareni, apmēram 20 cm gari, ar gaiši zaļu spīdīgu miziņu. Augļus var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai iegūtu ražu agrāk, ieteicams izaudzēt stādus. Tos augsnē stāda, kad beigušās salnas. Ražu ievāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā vietā aizvējā.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 55 dienas. Augļi apaļi, tumši zaļi, ar lielisku garšu, sver 400–800 gramus. Ēd svaigus, pildītus, ceptus, sautētus, konservētus. Labi aug auglīgā augsnē, saulainās vietās. Cukini sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Stādus uz...