Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
GURĶI PICCOLO VERDE DI PARIGI Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Augļi zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2–3 gadiem.
Vidēji agrīna šķirne vasaras un rudens ražai. Šie kāposti tiek novērtēti ne tikai lieliskās garšas, bet arī dekorativitātes dēļ. Galviņas izaug 2,5–3,5 kg smagas, apaļas. Piemēroti salātiem, konservēšanai, sautēšanai. Labi aug vidēji smagās, auglīgās augsnēs.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu vāc pēc 85–95 dienām. Saknes apaļas, tumši sarkanā krāsā. Ieteicams audzēt vasaras un rudens ražai, piemērotas uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augnē.
Viengadīgi, 60 cm augsti, labi augoši kāpelējoši ziedi. Stāda puķu dārzos, lasa pušķiem. Zied lieliem ziediem, 10 cm diametrā, pilnu vidu. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Laistīšana nav nepieciešama, bet apūdeņotajiem augiem ziedkopas ir lielākas un zied ilgāk. Noziedējušās ziedkopas nogriež, lai...
Vidēji agrīns ‘San Marzano’ tipa zema auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret slimībām. Audzēšanai uz lauka. Augļi bez zaļa plankuma pie kātiņa, gaļīgi, sver 80–90 g, viegli noņemama miziņa, tāpēc labi piemēroti mērču, tomātu pastas gatavošanai, konservēšanai un pat saldēšanai.
Agrīns, pašapputes, ātri augošs hibrīds, kam izaug daudz augļu. Veido īsus sānu dzinumus. Visas veģetācijas laikā ražo ļoti bagātīgi. Izturīgs pret kraupi, miltrasu, vidēji izturīgs pret mozaīkas vīrusu. Augļi gaiši zaļi, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni, nav tendēti pāraugt, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē, piemēroti neilgai skābēšanai. Audzē dažāda...
Ļoti agrīns, salātu tipa pašapputes hibrīds, izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi, vidēji izturīgs pret īsto miltrasu. Šis hibrīds labi aug arī tad, kad dienas kļūst īsākas. Augļi zaļi, 16–24 cm gari, sver 330–370 g. Lieto svaigus. Apsildāmās siltumnīcās var audzēt visu gadu, bet neapkurināmās audzē agrīnai pavasara, vasaras un rudens ražai.
Krūmveida šķirne, izturīga pret slimībām. Veģetācijas periods 53–58 dienas. Augļu forma atgādina zoss kaklu, bet uz dzeltenās mizas paaugstinātas kārpiņas. Pārtikā lieto jaunus augļus, kuriem raksturīga izcila garša un tekstūra. Tos var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus.
Agrīns hibrīds, paredzēts blīvai stādīšanai. Ja radīti atbilstoši audzēšanas apstākļi, var audzēt visu gadu. Veģetācijas periods 70 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, nedaudz garenas, 0,5–1 kg smagas. Tās neplaisā, labi glabājas uz lauka, nezaudējot kvalitāti. Šos kāpostus var lietot svaigus, vārīt vai sautēt.
Šis hibrīds paredzēts mazu lapiņu audzēšanai, kurus pārtikā var lietot jau 30 dienas pēc sadīgšanas. Lapas gludas, ar sarkaniem lapu kātiņiem. Mazās lapiņas ļoti piemērotas sātiem, uzkodām. Tās var izaudzēt mājās uz palodzes. Tāpat var tradicionāli sēt augsnē un 58–60 dienas pēc sadīgšanas lapu bietes būs parastā lieluma. No izaugušajām lapiņām un lapu...
Vēlīna, ražīga, pret sēnīšu slimībām izturīga ‘Nantes’ tipa hibrīda šķirne. Ražu novāc, kad pagājušas 140 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes 18–22 cm garas, 2,5–4 cm diametrā, sver 100–200 g, koši oranžā krāsā, gludas, sulīgas. Šie burkāni, nezaudējot kvalitāti, glabājas pat līdz jūnija beigām. Sēklas var būt kodinātas. Kodināšanas līdzeklis aizsargā...
Vidēji agrīns aso papriku hibrīds, izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augļi apaļi, spīdīgi, 3–3,5 cm diametrā, 5 mm biezām sieniņām, sver apmēram 20 g, ienākušies ir sarkani. Paprikas audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Laukā stādus izstāda pēc salnām. Lieto svaigā veidā, labi piemērotas konservēšanai vai pildīšanai. Augļos kapsaicīna...
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Augļa miziņa tumši zaļa, mīkstums balts, gardāks nekā kabačiem vai cukīni. Augļi 4–5 cm diametrā, piemēroti konservēšanai, lielākie cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Ražu novāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Zema auguma, ražīgs sīku augļu tomātu hibrīds, kas sāk ražot 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Paredzēti audzēšanai podos uz terasēm un balkoniem. Vienam augam pietiek ar 30 cm diametra trauku. Krūmi ar tumši zaļām lapām, izaug 45 cm augsti. Augļi apaļi, ķirša lielumā, sver 12–16 g, aug ķekaros. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Vidēji agrīns gara auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, 0–2 rases fuzariozo vīti, verticilozi un citām slimībām. Augļi sver 120–140 g, ir plūmes formas, gaļīgi, garšīgi un aromātiski. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, piemēroti mērcēm, piedevām, konservēšanai.
Vidēji agrīna šķirne. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Ražu novāc pēc 90 dienām, bet šo šķirni var audzēt arī mazu rāceņu iegūšanai – tad saknes novāc pēc 7–8 nedēļām no sēklu sadīgšanas, kad tie ir tenisa bumbiņas lielumā. Saknes ir apaļas, mīkstums dzeltenīgs, sulīgs, maigs un saldens. Pārtikā lieto svaigus, vārītus, marinētus, tāpat var ēst arī jauno...
Viena no agrīnākajām rāceņu šķirnēm. Saknes un mīkstums baltā krāsā, sulīgs, ar maigu garšu. Pārtikā var lietot arī jaunās lapiņas. Sēj tieši augsnē no marta beigām līdz jūnija sākuma. Sējumu retina, atstājot tikai spēcīgākos augus. Svarīgi ražu novākt laikā, jo pārauguši rāceņi ir cieti un negaršīgi. Rāceņu garša mainās arī mitruma trūkuma dēļ.
Agrīna, ilgi ražojoša, gara auguma sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Sāk ražot 63 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pākstis apaļas, pat 25 cm garas, ļoti labas garšas. Sēj tieši augsnē maija otrajā pusē, kad salnu iespēja maza. Augiem nepieciešams balsts.
Agrīna šķirne. Izaug 28–34 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, sarkanas ar baltu galiņu, garšīgas, kraukšķīgas, nepāraug. Audzēšanai uz lauka un neapkurināmās siltumnīcās. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Redīsi satur daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir...
Vidēji agrīna šķirne. Ražu vāc pēc 55–65 dienām. Saknes tumši sarkanā krāsā. Ieteicams audzēt vasaras un rudens ražai, piemērotas uzglabāšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augnē.
Sviesta tipa galviņsalāti. Galviņas vidēji lielas, atklātas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vēlāk retina, atstājot starp augiem nepieciešamos attālumus. Stādus var izaudzēt siltumnīcās vai uz lauka. Dobē dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Vislabāk aug irdenā,...
Sviesta tipa galviņsalāti. Šķirne izturīga pret slimībām un augstu temperatūru, tāpēc ļoti piemērota vēlīnas pavasara un vasaras ražas audzēšanai. Galviņa atklāta tipa, lapas gaiši zaļas, gludas, spīdīgas, lieliskas garšas un tekstūras. Salāti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Vidēji vēlīni ‘Batavia’ tipa salāti. Šķirne izturīga pret slimībām un ziedkātu veidošanos, tāpēc ļoti piemērota vasaras ražas audzēšanai. Cers atklāta tipa, liels, var svērt 800 g. Iekšējās lapas zaļas, ārējās – zaļas ar krokotām sarkanīgām maliņām, kraukšķīgas ar labu garšu. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Vēlīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 80 cm gari. Pāksts apmēram 9 cm gara, tajā mēdz būt 9–10 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Tos ēd svaigus, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4–5 gadiem.
Agrīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug 50–70 cm gari. Izaug pa divām pākstīm vienā posmā starp mezgliem. Pāksts apmēram 7 cm gara, tajā mēdz būt 7–8 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Pākstis ēd svaigas, šī šķirne ļoti piemērota konservēšanai un saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē.
Stepju līgasDaudzgadīgs, īpaši grezns zālaugs. Ziedkopas atgādina spalvas, īpaši skaisti izskatās atklātās, vējainās puķu dobēs – ziedi un lapas, kas viļņojas pa vējam, īpaši dekoratīvi izskatās vasaras otrajā pusē. Augi izcili pacieš sausumu, dekoratīvi saglabājas līdz pat pirmajām salnām. Jāaudzē saulainā vietā. Tām vislabāk patīk vieglas, caurlaidīgas...
Vēlīna, augstā tomātu šķirne. Augļi iegareni, ļoti garšīgi, tos var lietot svaigus un pārstrādātus. Īpaši piemēroti konservēšanai. Audzē polietilēna plēves siltumnīcās, karstā vasarā var audzēt arī uz lauka, tikai jāizvēlas saulaina vieta.
Šī šķirne labi ražo arī mitrākā un vēsākā vasarā. Veģetācijas periods 105 dienas. Ķirbji izaug līdz 7–9 kg smagi, tomēr ļoti labvēlīgos apstākļos var cerēt uz 22–27 kg smagiem ķirbjiem. Mīkstums oranžs, salds. Lai ķirbji izaugtu lielāki, daļu aizmetušos ķirbju izkniebj. Šīs šķirnes ķirbji ļoti labi glabājas ziemā.
Vidēji agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds audzēšanai apsildāmās, neapsildāmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi sarkani, apaļi, stingri, 3–4 kameru, izturīgi pret plaisāšanu, sver 160–180 g. Tie ir ļoti garšīgi, saldi. Hibrīds bagātīgi ražo arī nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Izcila šķirne gan dārzniekiem amatieriem, gan tomātu pārdevējiem.
Kosmejas | Sea ShellsViengadīgas puķes, 120 cm augstas. Audzē puķu dobēs, puķu podos, nogriezti ziedi ilgi nevīst. Zied ilgi un bagātīgi, īpaši otrajā vasaras pusē. Audzēšana nav sarežģīta. Jo nabadzīgāka augsne, jo augi labāk zied. Kosmejas vēlamajā vietā var pārstādīt arī ziedošas, svarīgi, lai tām netrūktu mitruma. Kosmejas iesējas pašas – vietā, kurā...
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Lapas izmanto salātu, biezputru, zupu pagatavošanai, un tās var uzglabāt ziemai. Vislabāk tas aug mēreni trūdošās un diezgan auglīgās augsnēs. Ja sēj agri pavasarī vai rudenī, sējot vasaras vidū - raža būs zema. Sēklu lentes priekšrocības: lielāka, bagātīgāka un kvalitatīvāka raža. Stādīšana ir kārtīga, ar vienādiem...
Vidēji agrīna, ražīga salātu tipa šķirne. Augļi tumši zaļā krāsā, skaistas formas, piemēroti svaigai lietošanai. Var audzēt uz lauka, zem seguma. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
Izaug 50–60 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā lieto lapu kātiņus un lapas. Audzē vasaras un rudens ražai. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
Ātri augošs, indeterminants (150-200 cm) siltumnīcas tomāts. Labi uzglabājas. Piemērots audzēšanai neapsildāmās stikla un plēves seguma siltumnīcās. Piemēroti konservēšanai un kaltēšanai saulē vai krāsnī. Augļi ļoti izlīdzināti, vidējais svars 100-130 grami. Slimību izturība laba. Gramā ap 400 sēklu.