Agrīns hibrīds, paredzēts blīvai stādīšanai. Ja radīti atbilstoši audzēšanas apstākļi, var audzēt visu gadu. Veģetācijas periods 70 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, nedaudz garenas, 0,5–1 kg smagas. Tās neplaisā, labi glabājas uz lauka, nezaudējot kvalitāti. Šos kāpostus var lietot svaigus, vārīt vai sautēt.
Agrīns, pašapputes, ātri augošs hibrīds, kam izaug daudz augļu. Veido īsus sānu dzinumus. Visas veģetācijas laikā ražo ļoti bagātīgi. Izturīgs pret kraupi, miltrasu, vidēji izturīgs pret mozaīkas vīrusu. Augļi gaiši zaļi, ar lielām kārpiņām, mazu sēklotni, nav tendēti pāraugt, kraukšķīgi. Ēd svaigus, konservē, piemēroti neilgai skābēšanai. Audzē dažāda...
Agrīna (Iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Izaug nelielas, apmēram 400 g smagas galviņas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek...
Vēlīna, populāra hibrīda šķirne, piemērota skābēšanai rudenī un neilgai uzglabāšanai. Veģetācijas periods 120–130 dienas no stādu iestādīšanas. Augiem spēcīga sakņu sistēma. Galviņas ļoti vienādas, cietas, ar labu iekšējo struktūru, sver 3–8 kg. Aug uz pagara kāta, nepūst, neplaisā. Labi ražo ūdeni caurlaidīgā, neskābā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla...
Zema auguma, aromātiska šķirne ar tumši zaļām lapām. Pārtikā lieto sīkās, aromātiskās lapiņas, kam piemīt pikanta garša. Aug lēnām, ilgi neveido ziedkopas, bagātīgi sakuplo. Piemērotas audzēšanai puķu podos agrai pavasara ražai. Audzējot atklātā gruntī, ieteicams sēt ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim. Visleknāk aug...
Agrīnu hibrīdu šķirņu maisījums. Saknes apaļas formas, garšīgas, sulīgas. Piemērotas agrai un vasaras ražai. Izaug 65–85 dienās pēc sējas vai 40–50 dienās pēc dēstu iestādīšanas augsnē. No tiem gatavo salātus, vāra zupas, pateicoties patīkamajai garšai, var ēst svaigus. Pārtikā lieto ne tikai saknes, bet arī lapas, no lapām var gatavot salātus, vārīt...
Itālijā šīs šķirnes sīpolus sauc par čipolini, tradicionāli cep cepeškrāsnī vai marinē nesagrieztus. Tos var lietot arī svaigus. Pateicoties maigajai garšai, tie ļoti piemēroti salātiem. Veģetācijas periods – 120 dienas no iesēšanas. Sīpoliņi plakani, nelieli, 3,5–6 cm diametrā. Var izaudzēt arī lielākus, atstājot starp augiem lielākus attālumus. Pēc...
Daudzgadīgas, izturīgas pret sausumu, labi pārziemo. Pirmās lapiņas parādās agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs, un ir daudz lielākas par parastajām skābenēm. Augi izaug līdz 8-15cm augsti. Pārtikā lieto jaunās lapiņas. Ļoti vērtīgas uzturā – tajās daudz vitamīnu un minerālvielu, turklāt tajās ir maz oksālskābes. Piemērotas salātiem, zupām, pildījumiem,...
Ļoti agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 20–25 dienas. Lapas īsas. saknes vienāda lieluma, 3 cm diametrā, vidēji sver 30 g, nav tendences plaisāt, nobriest vienlaikus. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Ražīgums – viens kilograms no kvadrātmetra. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret...
Agrīns, gara auguma aveņu tomātu hibrīds. Audzēšanai stikla un polietilēna plēves siltumnīcās. Uz 1 m2 ieteicams stādīt 2–3 augus. Augļi nedaudz saplacināti, spīdīgi, sver 200–220 g, lielisks preces izskats, neplaisā, labi glabājas norauti. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, tomātu ātro vīti, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Agrīns, gara auguma hibrīds. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās. Augļi apaļi, sver 220–250 g, spīdīgi, gaļīgi, aromātiski, garšā neatpaliek aveņu šķirņu tomātiem. Viens augs veido 5–8 ķekarus. Augļi ķekarā ienākas vienlaikus. Hibrīds izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu, fuzariozi, lapu brūno pelējumu, verticilozi un citām slimībām.
Vēlīns, pret slimībām izturīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods – 130 dienas. Saknes vienāda lieluma, sulīgas, saldas. Universālās šķirnes burkāni piemēroti ēšanai svaigā veidā, pārstrādei, ilgai glabāšanai. Ilgi glabātas saknes nezaudē kvalitāti. Ražu var novākt mehanizēti. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret slimībām 14—30...
Vidēji vēlīns, ‘Chantenay’ tipa, pret ziedkopu veidošanos izturīgs hibrīds. Veģetācijas periods 115–120 dienas. Saknes 13–15 cm garas, gludas, augot nesaplaisā, neceļas uz augšu, tāpēc nekļūst zaļas. Lieto svaigus, piemēroti arī pārstrādei, var glabāt dažus mēnešus. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 70–79 dienas no stādu iestādīšanas. Ziedkopas ir īpaši kvalitatīvas, baltas, vienāda lieluma, blīvas, vidēji klātas ar lapām. To svars var sasniegt 4 kg. Karstuma, sausuma vai aukstuma radīts stress neietekmē šā hibrīda ziedkopu formu vai kvalitāti. Raža nobriest vienlaikus. Lieto...
Vidēji vēlīns hibrīds vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 95–100 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas lielas, apaļas, labi klātas ar sānu lapām, sver apmēram 2,2 kg. Savojas kāposti ir izturīgāki pret temperatūras svārstībām un mitruma trūkumu, salīdzinot ar baltajiem galviņkāpostiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, var neilgu laiku...
Ātri augoša Ķīnas lapu kāpostu šķirne. Izaug 50–60 dienu laikā. Lapas ar īsu, zaļu kātiņu un pikantu garšu, sārtā krāsā. Var audzēt siltumnīcā un ārā. Sējot ik pēc 10–14 dienām, ražu varēsiet baudīt no pavasara līdz rudenim. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Vislabāk aug mālsmilts vai vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Piemēroti pievienošanai pie...
Ļoti agrīna redīsu šķirne pavasara un rudens ražai. Saknes koši sarkanas, lielas, 2,5-3,5 cm diametrā, nemēdz izkurtēt vai ziedēt. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē (pH 6-7), kurā nav nezāļu. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Labvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai...
Šī šķirne labi ražo arī mitrākā un vēsākā vasarā. Veģetācijas periods 105 dienas. Ķirbji izaug līdz 7–9 kg smagi, tomēr ļoti labvēlīgos apstākļos var cerēt uz 22–27 kg smagiem ķirbjiem. Mīkstums oranžs, salds. Lai ķirbji izaugtu lielāki, daļu aizmetušos ķirbju izkniebj. Šīs šķirnes ķirbji ļoti labi glabājas ziemā.
Daudzgadīgi sīpoli, vieni no visagrākajiem dārzeņiem pavasarī. Vienā vietā var augt 3—5 gadus. Izturīgi pret salu, pavasarī sāk augt ļoti ātri. Labi aug ar trūdvielām bagātā vieglā vai vidēji smagā mālsmilts augsnē. Lokus lieto salātos no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Agrīns, ražīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi dzeltenā krāsā, izaug līdz 20–25 cm gari. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods – apmēram 120 dienas. Saknes apaļas, mīkstums tumši sarkanā krāsā, bez baltiem gredzeniem, miziņa gluda. Saknes piemērotas pārstrādāšanai, vārot nezaudē krāsu. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā,...
Ražīga, vidēji agrīna hibrīda šķirne. Audzē svaigam patēriņam, konservēšanai un uzglabāšanai. Ražu vāc 115 dienas pēc sadīgšanas. Saknes vienādas, gludas, mīkstums tumši sarkans, bez svītrām, sulīgs. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi bietēm ir labība, gurķi, puravi, tomāti, sīpoli. Sēklas var būt...
Vidēji agrīna, universāla šķirne. Vasarā pārtikā lieto jaunās biešu lapiņas, vēlāk - saknes. Saknes garas, lielākā daļa mēdz būt virs zemes. Mīkstums intensīvi sarkanā krāsā. Saknes labi piemērotas pārstrādāšanai - vārot nezaudē krāsu. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne bez sānu dzinumiem. Izturīga pret gaismas trūkumu. Veģetācijas periods – 75 dienas. Ziedkopas blīvas, tumši zaļas. Audzē agrai pavasara un vasaras ražai. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Var ēst svaigus, vārītus, ceptus. Piemēroti sasaldēšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja...
Agrīna, ražīga šķirne. Augļi cilindriskas formas, gludi. Jo biežāk tiek novākti, jo lielāku ražu no kabačiem var iegūt. Augiem vajag siltumu un mitrumu. Sēj pēc salnu beigšanās, kad augsne 10 cm dziļumā iesilst līdz 10–12°C. Audzēšanai uz lauka izvēlas no vēja pasargātu vietu, kas nav pārāk slapja. Lai iegūtu agrāku ražu, audzē no stāda. Var lietot...
Ražīga hibrīda šķirne. Veģetācijas periods – 85 dienas. Veido baltus, gaļīgus gumus. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Gumus var pievienot salātiem vai zupām, gumus un lapas – kaltēt un pievienot ēdienam visu ziemu. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Labi aug auglīgā, labi mēslotā...
Agrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Pirmās var sākt plūkt, kad tās izaugušas 5–6 cm garas. Lai ilgāk priecātos par ražu, sēj ik pēc 3 nedēļām no marta līdz jūnijam. Pākstis lieto svaigas, piemērotas saldēšanai. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
Agrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne, izturīga pret miltrasu. Izaug 60 dienās. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Nav tendences nodzeltēt. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Agrai pavasara ražai sēj jau rudenī. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Lieto kā salātus.
Lapas gaļīgas, biezas, ar spinātu garšu, bet sīkākas, ilgi nepāraug, uzkrāj daudz C vitamīna, karotēna. Uzturā lieto jaunas lapiņas un lapu kātiņus. Pēc nogriešanas ataug. Siltummīļi, audzē vasarā. Vislabāk ražo vidēji smagā, trūdvielām bagātā un pietiekami auglīgā augsnē.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Sēj agri pavasarī, iesējot karstā laikā (vasaras vidū), raža nebūs liela. Lai iegūtu agru ražu, sēj rudenī. Spināti ir vieni no vērtīgākajiem dārzeņiem — no lapām gatavo salātus, biezeņus, zupas, tos var konservēt ziemai. Uzturvērtības dēļ ļoti piemēroti bērnu un diētiskajam uzturam. Vislabāk aug auglīgā augsnē.
Loku sīpolu šķirne, kas neveido sīpolu bumbuļus. Veģetācijas periods 60–75 dienas. Sēj pavasarī, bet visvairāk piemēroti sēšanai jūlijā, augustā agrai ražai nākamā gada pavasarī. Labi pārziemo. Pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug iekultivētā smilšmāla un vieglas mālsmilts augsnē.
Ražu novāc 58-65 dienas pēc stādu iestādīšanas. Piemēroti vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Galviņas apaļas, cietas, 1-1,6 kg smagas. Stādi izturīgi pret salnām. Agrai ražai audzē plēves siltumnīcās, aprīlī-maijā stāda augsnē.
Agrīna, salātu tipa sīpolu šķirne, ko izmanto loku un mazu sīpoliņu audzēšanai. Loki tumši zaļi, taisni, stingri, sīpoliņi balti, plakani apaļi. Audzē vasaras un rudens ražai, lieto svaigus, konservē. Vislabāk aug ar humusu bagātā mālsmilts augsnē. Sīpoli labi aug zemē, kā pirms tam augusi labība, kartupeļi, gurķi, tomāti, burkāni.
Loku sīpolu šķirne. Veģetācijas periods 60-75 dienas. Audzē paresnināto stublāju un loku iegūšanai. Loki lekni, tumši zaļi, ar maigu garšu. Izturīgi pret sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iekultivētā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē. Audzē siltumnīcās, uz lauka - ar vai bez seguma. Audzējot uz lauka, veģetācijas periods var ilgt no 60 līdz 90...
Veģetācijas periods 80 dienas. Loki lekni, tumši zaļi, stublājs beidzas ar nelielu, ovālu, sarkanīgu, maigas garšas sīpoliņu. Var lietot svaigus, īpaši garšīgi cepti. Iztur sausumu un zemu temperatūru. Vislabāk aug iestrādātā mālsmilts, viegla smilšmāla augsnē.
Agrīna, ražīga šķirne. Ienākas 120—125 dienas pēc iesēšanas. Sīpoli sver apmēram 190 g, ar sarkani violetu miziņu, maigu garšu. Ļoti piemēroti salātiem. Ziemā glabājas viduvēji. Vislabāk aug atklātā, saules apspīdētā vietā. Labi ražo mālsmilts un trūdvielām bagātā, ne pārāk mitrā viegla smilšmāla augsnē. Labi priekšaugi sīpoliem ir galda bietes, gurķi,...
Kraukšķīgi „Iceberg” tipa salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, tā svars sasniedz 250 gramus. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, koši zaļas, kraukšķīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Stāda dēstus. Audzē siltumnīcās, polietilēna tuneļos un uz lauka. Sēklas dražētas – apviļātas pielīpošu vielu...
Pret slimībām noturīga ozollapu salātu šķirne. Audzē laukā pavasara, vasaras un rudens ražai. Nav tendences izziedēt. Liels cers ar daudzām robainām lapiņām, kas atgādina ozola lapas. Salātiem nav vajadzīgs liels siltums, bet tiem patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, dažādus...
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Agrīna, pret izziedēšanu izturīga lapu salātu šķirne. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 50–55 dienas. Lapiņas ļoti kruzuļainas, tumši sarkanas. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 ºC. Nav siltumprasīgi, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vidēji agrīna šķirne. Saknes apaļas, baltas ar violeti-rozā virspusi. Mīkstums sulīgs. Dēstus stāda vai sēj tieši uz lauka. Ražu vāc 60 dienas pēc stādīšanas. Pārtikā lieto svaigas, vārītas un marinētas saknes. Labi glabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi, tomēr, ja trūkst mitruma vai ražas novākšana nokavēta, mēdz būt cieti un negaršīgi.
Ļoti agrīna hibrīda šķirne. Ražu novāc 50–55 dienas pēc stādu pārstādīšanas. Paredzēta vēlīna pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā Galviņas apaļas, cietas, svars 1,0–1,6 kg. Agrai ražai audzē polietilēna siltumnīcās, aprīļa-maija mēnesī dēstus stāda augsnē. Stādi izturīgi pret salnām. Labi aug vidēji smagās un smagās, auglīgās augsnēs....
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu. Izaug līdz 1,5 m augsti. Augļi gaļīgi, garšīgi, koši sarkani, aptuveni 150-170 g smagi, neplaisā. Šķirne izturīga pret temperatūras svārstībām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Audzē siltumnīcās. Hibrīds izturīgs pret verticilozi, fuzariozi, lapu brūnplankumainībui, tabakas...
Agrīna šķirne. Izaug 50-60 dienās pēc iesēšanas. Saknes garas, lielas, baltas, ar maigu garšu. Var lietot svaigus un ilgi uzglabāt. Vislabāk ienākas dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smagā māla augsnē un skābā augsnē izaug deformēti, ir ar sliktāku garšu.
Pieprasa siltumu un mitrumu. Ražas novākšana notiek 70-90 dienu laikā pēc to iestādīšanas. Augļi ir apaļi, ar pelēcīgi zaļu miziņu, sver aptuveni 800-900 gramus. Mīkstums ir oranžā krāsā, smaržīgs, sulīgs un ļoti salds. Pie mūsu klimata apstākļiem jāaudzē siltumnīcā. Var audzēt arī ārā - saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Agrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Izaug 35—50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā.
Agrīns, ražīgs hibrīds. Noturīgs pret izziedēšanu un septoriozi. Audzē agrai ražai ar lapu kātiem (90 dienu laikā no stādu izstādīšanas) vai glabāšanai ziemā (130 dienu laikā no stādu izstādīšanas). Stādus augsnē stāda ne dziļāk kā stādu audzētavā – tikai tad var gaidīt labu ražu. Uzturā lieto svaigas, sautētas, ceptas, saldētas. Ēdienam dod ne tikai...
Agrīna lapu seleriju šķirne. Izaug 70-80 dienu laikā pēc sējas. Lapu kāti resni, gaļīgi, dzeltenā krāsā, apmēram 40-70 cm gari. Vislabāk ienākas smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, bet ne slapjā augsnē.
Saknes vidēji lielas vai lielas, apaļas, gludas, nedaudz spīdīgas. Tās viegli novākt un notīrīt. Izturīgas pret mozaīkas vīrusu un septoriozi. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, sautēšanai, cepšanai. Iztur salu, tāpēc ražu var novākt vēlu - oktobra otrajā pusē. Vislabāk ienākas vidēji smagā, trūdvielām bagātā, labi iestrādātā, ne slapjā augsnē.
Vidēji agrīna šķirne, ražu novāc 36-38 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, dzeltenīgas, lielas, ilgi nepāraug. Mīkstums balts, sulīgs ar asu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Lai redīsi būtu visu vasaru, tos iesaka sēt ik pēc divām nedēļām.
Agrīna šķirne. Izaug 25-28 dienu laikā pēc sējas. Saknes lielas, apaļas, sarkanas, neplaisā. Mīkstums balts, vietām ar sārtu nokrāsu, sulīgs, ar maigu garšu. Redīsos ir daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir fermenti, kas uzlabo vielmaiņu. Vislabvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai ir 16-20 °C. Sēklas sāk dīgt pie 2-4 °C.
Agrīna šķirne, audzē lietošanai svaigā veidā. Izaug 40-45 dienu laikā. Saknes 12-15 cm garas, konusveidīgas, mīkstums balts, sulīgs, ar maigu garšu. Labi aug arī zemākā temperatūrā. Piemēroti audzēšanai rudens ražai. Rutki labi aug dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Jāaudzē pēc augiem, kas mēsloti ar kūtsmēsliem.
Agrīna šķirne, ražu novāc 20-27 dienas pēc sadīgšanas. Saknes apaļas, baltas, sulīgas ar maigu garšu. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā (pH 6-7) augsnē bez nezālēm. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts-aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē.
Vidēji agrīna šķirne. Izaug 75-85 dienās pēc iesēšanas. Sēj no jūlija otrās puses līdz augusta vidum. Saknes ir lielas, izaug līdz 40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Rutki labi ražo dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Jāaudzē pēc augiem, kas mēsloti ar kūtsmēsliem.
Vidēji agrīns rutku hibrīds. Pēc iesēšanas izaug 70-85 dienās. Saknes lielas, izaug līdz 35-40 cm garas, baltas, ar maigu garšu. Lieto svaigus, tie piemēroti ilgai uzglabāšanai. Vislabāk ienākas dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Saknēs ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, organiskās skābes un aminoskābes, minerālvielas, C, B1, B2, PP...
Vidēji agrīna ziemas rutku šķirne. Raža izaug 68-75 dienu laikā pēc sadīgšanas. Saknes melnas, apaļas, apmēram 250–400 g smagas. Mīkstums balts, sulīgs, ar asu garšu. Sēj jūnija otrajā pusē. Labi uzglabājas ziemā. Saknēs ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, organiskās skābes, aminoskābes, minerālvielas, C, B1, B2, PP vitamīns, karotīns, fitoncīdi, holīns,...