Augļi lieli, cilindrveida, tumši violetā krāsā. Mīkstums stingrs, balts. Baklažānus augstās uzturvērtības dēļ īpaši novērtē veģetāriešu virtuvē. Pārtikā lieto svaigus, ceptus, sautētus, var konservēt. Augļus novāc, kad to miziņa ir spīdīga - vēlāk tie var kļūt rūgti. Lielāku ražu var gaidīt, ja audzē zem seguma.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 55 dienas. Augļi apaļi, tumši zaļi, ar lielisku garšu, sver 400–800 gramus. Ēd svaigus, pildītus, ceptus, sautētus, konservētus. Labi aug auglīgā augsnē, saulainās vietās. Cukini sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Lai ražu iegūtu agrāk, stādiņus izaudzē podiņos. Stādus uz...
Vidēji vēlīna šķirne. Galviņas izveidojas 100-115 dienas pēc iestādīšanas. Galviņas garenas, stingras, 2-2,5 kg smagas. Lieto svaigā veidā, piemēroti skābēšanai, lapas satur daudz cukura. Labi aug samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Tajā pašā laukā kāpostus var stādīt ne agrāk kā pēc 4-5 gadiem.
Vidēji agrīns, ražīgs ziedkāpostu hibrīds vasaras – rudens ražai. Ražu novāc 85–90 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas baltas, cietas, blīvas, pārklātas ar lapām. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, saldēšanai un konservēšanai. Labi aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa nosaukums...
Agrīns, ražīgs ‘Nantes’ tipa hibrīds. Veģetācijas periods - 90 dienas, pirmās ražas novākšanu var sākt 60 dienas pēc iesēšanas. Saknes 15-20 cm garas, strupu galu, agri iegūst raksturīgo iekšējo un ārējo krāsu, ar saldu garšu. Burkāniem nav tendences plaisāt. Piemēroti audzēšanai uz lauka un polietilēna siltumnīcās, kā arī ražas realizācijai saišķīšos....
Ļoti agrīna, ražīga šķirne. Ražu novāc 58–63 dienas pēc iestādīšanas. Ziedkopas nelielas, kompaktas, baltas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Ziedkāposti–vieni no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Piemērotākais priekšaugs - gurķi, pākšaugi un saknes.
Vidēji agrīns, ražīgs hibrīds vasaras ražai. Labi pacieš karstumu. Augi ļoti izturīgi, audzelīgi, ar spēcīgu sakņu sistēmu. Veģetācijas periods 75-85 dienas. Ziedkopas baltā krāsā, cietas, blīvas, sver 1,6-2 kg. Lieto svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Vēlīns ražīgs ziedkāpostu hibrīds rudens ražai. Ražu ievāc 80–100 dienu no stādu iestādīšanas. Ziedkopas baltā krāsā, lielas, cietas, blīvas. Uzturā lieto svaigus, sasaldē, konservē. Ziedkāposti ir viens no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Lapas tumši zaļas, ļoti aromātiskas. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem – burkāniem, bietēm, salātiem, redīsiem u.c. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Dilles ir viens no populārākajiem garšaugiem un ārstnieciskajiem augiem. Uzturā lieto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Var audzēt visu gadu. Lai jums visu vasaru būtu dilles, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Augļi bumbiera formas, ar zaļu, svītrainu mizu, sver apmēram 10 kilogramus. Mīkstums oranžā krāsā, salds, ar riekstu garšu. Var lietot svaigus un uzglabāt ilgāku laiku, sautēt, cept, pievienot zupām un sacepumiem. Vislabāk aug mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, no vēja pasargātā vietā.
Vidēji vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods – 100–110 dienu. Augļi ir apaļi saplacināti, šķautņaini, sver līdz 10 kg. Nogatavojušos ķirbju miza ir brūngana, mīkstums – oranžs, salds. Uzturā sautē, piemēroti ievārījumu mērču, zupu gatavošanai un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug aizvējā, smilšmāla augsnē.
Augļi apaļi, ar zilganpelēku mizu, sver līdz 4–9 kg. Mīkstums oranžs, garšīgs. Lai iegūtu agrāku ražu, stāda podiņos. Lieto svaigus, sautē, piemēroti ievārījumiem, mērcēm, zupām un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug auglīgā smilšmāla augsnē aizvējā. Augļus var glabāt septiņus mēnešus vai pat ilgāk.
Pārtikā izmanto lapu kātus un lapas. Audzē kā bietes, tikai retinot, starp augiem jāatstāj lielākas atstarpes. No lapām vāra zupas, var ēst sautētas, pievienot salātiem, lapu kātus var konservēt. Mangolds ir ļoti vērtīgs — lapās un lapu kātos ir daudz karotēna, īpaši daudz C, B1, B2, A vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu, olbaltumvielu,...
Divgadīgs lapu dārzenis. Veģetācijas periods - 55 dienas. Uzturā lieto lapas un lapu kātus. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug neitrālā, ar humusu bagātā smilšmālā. Piemērotas vārīšanai, sautēšanai, cepšanai un konservēšanai. Lapās un lapu kātos daudz karotīna, īpaši daudz C, B1, B2 vitamīna, kalcija, fosfora, dzelzs, citu minerālvielu.
Vēlīna, ļoti ražīga šķirne. Ražu novāc 120-130 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes garas, cilindrveida, spilgti oranžā krāsā. No šīs šķirnes burkāniem spiež sulu, tie lieliski saglabājas ziemā. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas,...
Vidēji agra šķirne, audzē vasaras un rudens ražai. Ražu novāc 90-100 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pirmo ražu var sākt vākt pēc 55-60 dienām. Saknes gludas, strupiem galiem, mīkstums un serde koši oranžā krāsā. Ļoti populāra šķirne, paredzēta lietošanai svaigā veidā, uzglabāšanai un pārstrādei. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā...
Vidēji agrīna ‘Nantes’ tipa šķirne. Saknes 16-20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, mazu serdi. Veģetācijas periods 110-115 dienas. Lieto svaigus, var uzglabāt ziemā. Lielā cukura un karotīna daudzuma dēļ, ļoti piemēroti sulas un salātu gatavošanai. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, nepārmirkušā viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Agrīna, krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var...
Agrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Izaug 35—50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā.
Ļoti agrīna hibrīda šķirne. Ražu novāc 50–55 dienas pēc stādu pārstādīšanas. Paredzēta vēlīna pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā Galviņas apaļas, cietas, svars 1,0–1,6 kg. Agrai ražai audzē polietilēna siltumnīcās, aprīļa-maija mēnesī dēstus stāda augsnē. Stādi izturīgi pret salnām. Labi aug vidēji smagās un smagās, auglīgās augsnēs....
Ražīga, vidēji agrīna šķirne. Veģetācijas periods – apmēram 120 dienas. Saknes apaļas, mīkstums tumši sarkanā krāsā, bez baltiem gredzeniem, miziņa gluda. Saknes piemērotas pārstrādāšanai, vārot nezaudē krāsu. Piemērotas audzēšanai agrai ražai, lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, labi saglabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā,...
Vidēji agrīns, daudzgadīgs augs ar īpaši lielām, sarkanām, saldām un smaržīgām ogām. Pirmās ogas var nobaudīt jau 3,5 mēnešus pēc stādīšanas. Ražo no jūlija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu.
Sen pazīstama un viena no pircēju iecienītākajām šķirnēm, kas tiek novērtēta īpašās garšas dēļ. Tas ir vidēji agrīns hibrīds, kas sāk ražot 48–52 dienas pēc stādu iestādīšanas. Augļi pareizas formas, gaiši zaļā krāsā, vidēji lielām kārpiņām, melnām adatiņām, aromātiski. Lieto svaigus, marinē un skābē. Audzē uz lauka un siltumnīcā.
Agrīns pašapputes salātu tipa hibrīds. Izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi. Veģetācijas periods 66 dienas no stādu iestādīšanas. Augļi nedaudz kantaini, tumši zaļi, 25–30 cm gari, sver 380–420 gramus. Audzē siltumnīcā agra pavasara-vasaras ražai. Lieto svaigus. Vislabāk aug ar trūdvielām bagātā, auglīgā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
Agrīna, ražīga šķirne. Augļi cilindriskas formas, gludi. Jo biežāk tiek novākti, jo lielāku ražu no kabačiem var iegūt. Augiem vajag siltumu un mitrumu. Sēj pēc salnu beigšanās, kad augsne 10 cm dziļumā iesilst līdz 10–12°C. Audzēšanai uz lauka izvēlas no vēja pasargātu vietu, kas nav pārāk slapja. Lai iegūtu agrāku ražu, audzē no stāda. Var lietot...
Agrīna šķirne audzēšanai siltumnīcās un uz lauka. Augļi sver apmēram 5–7 kg, augļa mīkstums ļoti salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, izvēlas no vēja aizsargātu, saulainu vietu dārzā. Lai augļi paspētu nobriest, kā uz lauka, tā siltumnīcā, stāda dēstus. Dēsti var aiziet bojā, ja temperatūra ir zemāka par 15 °C. Raža jānovāc pirms pirmajām salnām.
Siltumu mīloša kultūra, audzē siltumnīcās un uz lauka. Vidēji agrīna šķirne. Augļi sver aptuveni 3,5-5,5 kg, mīkstums dzeltens, salds, sulīgs. Audzējot uz lauka, uz ražu var cerēt tikai karstā vasarā, izvēloties no vēja pasargātu, saulainu vietu. Lai augļi nobriestu, kā uz lauka, tā siltumnīcā stāda stādus. Tie var aiziet bojā, ja temperatūra zemāka par...
Agrīns hibrīds. Gataviem augļiem miziņa dzeltena. Mīkstums sarkans, sulīgs, ļoti salds. Augļi sver līdz 6 kg. Sēj aprīļa beigās, bet pastāvīgajā augšanas vietā dēstus stāda maija beigās - jūnija sākumā. Audzē uz lauka un zem seguma. Hibrīds izturīgs pret īsto un neīsto miltrasu.
Agrīna hibrīda šķirne. Augļi lieli, 23 cm gari, melni, spīdīgi, sver līdz 210 gramiem. Mīkstums stingrs, balts. Audzēšanai siltumnīcās. Baklažāniem patīk mitrums, tie jālaista ar siltu ūdeni dienas pirmajā pusē. Baklažāni ir mazkaloriju dārzenis. Tajos ir 93,2 procenti ūdens, 3 procenti cukura, līdz 1,2 procentiem šķiedrvielas, kālija un citu sāļu, kā arī...
Agrīns, ražīgs hibrīds. Veģetācijas periods - 70 dienas. Ziedkopas vienāda lieluma, izturīgas pret izziedēšanu. Hibrīds izturīgs pret sēnīšu slimībām. Audzē agrīnai vasaras un rudens ražai. Tajā pašā laukā var audzēt pēc 3–4 gadiem. Vislabāk aug auglīgā, ar trūdvielām bagātā, vidēji smagā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Var lietot vārītus, ceptus, saldētus un...
Vidēji agrīna, ražīga hibrīda šķirne bez sānu dzinumiem. Izturīga pret gaismas trūkumu. Veģetācijas periods – 75 dienas. Ziedkopas blīvas, tumši zaļas. Audzē agrai pavasara un vasaras ražai. Vislabāk aug auglīgā, ar humusu bagātā, vidēji smagā, ūdeni caurlaidīgā augsnē. Var ēst svaigus, vārītus, ceptus. Piemēroti sasaldēšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja...
Vidēji agrīna, universāla šķirne. Vasarā pārtikā lieto jaunās biešu lapiņas, vēlāk - saknes. Saknes garas, lielākā daļa mēdz būt virs zemes. Mīkstums intensīvi sarkanā krāsā. Saknes labi piemērotas pārstrādāšanai - vārot nezaudē krāsu. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Agrīna šķirne. Veģetācijas periods apmēram 60 dienas. Šīs šķirnes saknēm raksturīga salda, maiga garša. Mīkstums tumši sarkanā krāsā ar baltiem, platiem gredzeniem. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, sautēšanai, cepšanai. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē...
Vidēji agrīna šķirne, universāla, paredzēta lietošanai svaigā veidā, pārstrādei un uzglabāšanai. Lapas nelielas. Veģetācijas periods 110–120 dienas. Sakņu miziņa plāna, mīkstums tumši sarkans, bez gredzeniem. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Agrīna, ražīga cukurzirnīšu šķirne, kas zied ar sniegbaltiem ziediņiem. Augi izaug līdz 50–60 cm augsti. Pākstis tumši zaļas, ļoti saldas. Pirmās var sākt plūkt, kad tās izaugušas 5–6 cm garas. Lai ilgāk priecātos par ražu, sēj ik pēc 3 nedēļām no marta līdz jūnijam. Pākstis lieto svaigas, piemērotas saldēšanai. Šīs šķirnes zirņus var audzēt podos.
Agrīna, ražīga šķirne. Saknes ieapaļi plakanas, koši sarkanā krāsā. Audzē lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, uzglabāšanai. Ražu vāc 90 –120 dienas pēc sēklu sadīgšanas pirms salnām. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Slikti iestrādātā augsnē bietes nesadīgst vienlaicīgi, izkrīt.
Vidēji vēlīna biešu šķirne. Veģetācijas periods – 130 dienu. Saknes ir garenas, mīkstums tumši sarkans, neizzied. Var lietot svaigas, konservēt, sautēt, cept. Labi glabājas ziemā. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi apstrādātā mālsmilts augsnē ar zemu skābuma līmeni. Slikti apstrādātā augsnē sadīgst nevienmērīgi, izretinās.
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 60 dienas. Augļi cilindriski, 20–25 cm gari, zaļi ar gaišākām svītrām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, cepšanai, sautēšanai, konservēšanai. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk...
Krūmveida šķirne. Augļi cilindriski, līdz 20–60 cm gari, dzeltenā krāsā. Vislabāk aug auglīgā, ar organisko mēslojumu mēslotā augsnē, saulainā vietā. Cukini - dārzenis, kam patīk siltums, tāpēc to sēj tad, kad augsne 10 cm dziļumā sasilst līdz 10–12 ºC temperatūrai. Augļiem maiga garša, piemēroti diētas uzturam, tajos daudz vitamīna C un minerālvielu....
Vidēji agrīna krūmveida šķirne. Veģetācijas periods 52 dienas. Augļi apaļi, ar plānu, zaļu miziņu, lielisku garšu. Var ēst svaigus, cept, sautēt, konservēt. Labi aug auglīgā augsnē, saulainā vietā. Sēj, kad augsne 10 cm dziļumā ir iesilusi līdz 10–12 ºC. Siltumnīcās vai lecektīs izaudzētie stādi sāk nogatavoties ātrāk. Dēstus stāda laukā, kad beigušās...
Ļoti agrīns, ražīgs, pret slimībām izturīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi ar tumši zaļu, spīdīgu miziņu. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Agrīns, ražīgs krūmveida hibrīds. Augs lekns. Augļi dzeltenā krāsā, izaug līdz 20–25 cm gari. Augļi piemēroti konservēšanai, cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams izaudzēt stādus. Tos uz lauka izstāda pēc salnām. Ražu vāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainās, no vēja pasargātās vietās.
Vēlīna šķirne. Kāpostgalviņas izaug 150–160 dienu laikā pēc stādu stādīšanas. Kāpostgalviņas apaļas vai nedaudz plakanas, 4–5 kg smagas. Nobriest vienā laikā. Stādi izturīgi pret salnām. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un uzglabāšanai. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot.
Vēlīna šķirne. Izaug 145–150 dienu laikā no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, ļoti cietas, neplaisā, zaļi pelēkā krāsā, apmēram 3–4 kg smagas. Piemērotas lietošanai svaigā veidā, skābēšanai un ilgai uzglabāšanai. Labi ražo samēslotā, neitrālā, vieglā un vidēji smagā smilšmāla augsnē. Skābu augsni pirms kāpostu audzēšanas nepieciešams kaļķot. Stādi...
Vēlīna, ražīga šķirne. Galviņas apaļas, cietas, 3-5 kg smagas. Ražu novāc 150-160 dienas pēc stādīšanas. Šķirne izturīga pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai ziemā. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Stādi izturīgi pret salnām.
Ražu novāc 58-65 dienas pēc stādu iestādīšanas. Piemēroti vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Galviņas apaļas, cietas, 1-1,6 kg smagas. Stādi izturīgi pret salnām. Agrai ražai audzē plēves siltumnīcās, aprīlī-maijā stāda augsnē.
Vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas ilgums – 100 dienas no dēstu iestādīšanas. Audzējot lietošanai svaigā veidā un skābēšanai, dēstus vislabāk stādīt pavasarī, audzējot glabāšanai ziemā, vispiemērotākais laiks dēstu stādīšanai ir jūnija beigas. Galviņas ir blīvas, ar īsu kacenu iekšpusē, sver ap 3,5–5 kg, izturīgas pret plaisāšanu. Labi aug vidēji smagās...
Vidēji vēlīna šķirne. Ražu vāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Vidēji vēlīno kāpostu dēstus augsnē iestāda līdz 30 maijam. Galviņas cietas, gaiši zaļā krāsā, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ piemērotas lietošanai svaigā veidā un skābēšanai.
Daudzgadīgs augs ar dzeltenām, saldām un smaržīgām ogām. Ražo no jūnija līdz rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, var audzēt alpinārijos, pacieš ēnu. Meža zemeņu ogās ir daudz dzelzs, vara, mangāna, molibdēna, cinka, joda, kālija un citu minerālvielu. Tajās ir ogļhidrāti, organiskās skābes, C, B un P vitamīns.
Agrīna, ražīga lobāmo dārza zirņu šķirne. Veģetācijas periods 70-80 dienas. Augi izaug 45-65 cm gari. Zirnīši zaļi, saldi, garšīgi. Uzturā lieto svaigus, kaltētus, saldētus. Var konservēt. Sēj agri pavasarī, kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisa un ūdens caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt pēc 4-5...
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vēlīna saldo sīpolu šķirne. Sīpoli ļoti lieli, aptuveni 360-600 g smagi, labvēlīgos apstākļos izaug arī līdz 800 g. Audzē patēriņam svaigā veidā, neilgai uzglabāšanai, piemēroti konservēšanai. Ražu vāc 170-175 dienas pēc iesēšanas. Ieteicams uz lauka stādīt dēstus. Raža jānovāc līdz salnām. Sīpolu audzēšanai vispiemērotākā ir ūdens caurlaidīga, ar humusu...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Lapas ļoti krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav nezāļu. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vidēji vēlīna, ražīga galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Izaug 80–85 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Neveido ziedkopas. Galviņas lielas, garšīgas, kraukšķīgas, lapu maliņas krokotas. Sāk dīgt, kad augsnes iesilst līdz 4 °C. Kad dēstiem izaug īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm attālumā. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā un...
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīna, pret izziedēšanu izturīga lapu salātu šķirne. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 50–55 dienas. Lapiņas ļoti kruzuļainas, tumši sarkanas. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 ºC. Nav siltumprasīgi, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Agrīna lapu salātu šķirne, ļoti līdzīga šķirnei ‘Grand Rapids’, tikai ražīgāka, izturīgāka pret slimībām, izceļas ar skaistāku krāsu. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35—50 dienās. Lapas nedaudz rievainas, vēdekļveida. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav...
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.