Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Ovāli, līdz 2,8 kg smagi augļi ar gludu, koši dzeltenas krāsas miziņu. Mīkstums gaiši dzeltens, sulīgs. Audzēšanai siltumnīcās vai uz lauka. Augi spēcīgi un lekni. Lai iegūtu agrāku ražu, vislabāk stādīt, izaudzējot dēstus.
Agrīna ražīga krūmu šķirne. Augs ir kupls. Augļi ir gareni, apmēram 20 cm gari, ar gaiši zaļu spīdīgu miziņu. Augļus var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai iegūtu ražu agrāk, ieteicams izaudzēt stādus. Tos augsnē stāda, kad beigušās salnas. Ražu ievāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā vietā aizvējā.
Augļi apaļi, ar zilganpelēku mizu, sver līdz 4–9 kg. Mīkstums oranžs, garšīgs. Lai iegūtu agrāku ražu, stāda podiņos. Lieto svaigus, sautē, piemēroti ievārījumiem, mērcēm, zupām un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug auglīgā smilšmāla augsnē aizvējā. Augļus var glabāt septiņus mēnešus vai pat ilgāk.
Sēj martā siltumnīcā dēstiem. Dārzā izstāda maija sākumā 40-45 cm attālās rindās, attālums starp dēstiem rindā 25-30 cm. Novāc 30-40 dienas pēc izstādīšanas. Agrākas ražas ieguvei izstāda lecektīs, sabiezināti līdz 15 cm attālumā.
Agrīns ‘Kapia’ tipa aso papriku hibrīds. Augi vidēji augsti. Nogatavojušies augļi tumši sarkani, 15 cm gari, 4 mm biezām sieniņām. Audzē polietilēna un stikla siltumnīcās. Paprikām nepieciešams mitrums - jālaista 2-3 reizes nedēļā. Augļos kapsaicīna daudzums pēc Skovila skalas (SHU) 500-1000.
DĀRZA SALĀTI MAY QUEENAgrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
LAPU BIETES RHUBARB CHARD Izaug 50–60 dienās pēc iesēšanas. Pārtikā lieto lapu kātiņus un lapas. Audzē vasaras un rudens ražai. Ražu var novākt līdz vēlam rudenim. Vislabāk aug vidēji smagā, dziļi iestrādātā, neskābā smilšmāla augsnē.
Agrīns saldās kukurūzas hibrīds, kas izceļas ar ražīgumu, augu izturību un labu augu veselību. Veģetācijas ilgumu – 100 dienas no iesēšanas brīža. Augi izaug 170 līdz 190 cm gari. Izaug apmēram 250–320 g smagas un 20–25 cm garas dzeltenas un ļoti saldas vālītes. Ēd svaigas, piemērotas pārstrādāšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa...
Ļoti agrīna šķirne. Sēj maija vidū, no valdošajiem vējiem aizsargātā vietā. Augšanas laikā normē dzinumu skaitu, atstājot centrālo. Novāc piengatavības fāzē, kad vālītes seglapas kļuvušas dzeltenas.
Agrīna šķirne. Izaug 40 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, baltā krāsā. Mīkstums kraukšķīgs, sulīgs, ar maigu garšu. Sēj tieši augsnē no marta beigām līdz jūnija vidum. Asni panes salnas līdz –4 °C. Pārtikā var lietot arī jaunās lapiņas. Sējumu retina, atstājot tikai spēcīgākos augus. Pret augsne nav prasīgi. Ja trūkst mitruma vai ražas noņemšana...
Vidēji vēlīna, ražīga šķirne. Veģetācijas periods – 100–110 dienu. Augļi ir apaļi saplacināti, šķautņaini, sver līdz 10 kg. Nogatavojušos ķirbju miza ir brūngana, mīkstums – oranžs, salds. Uzturā sautē, piemēroti ievārījumu mērču, zupu gatavošanai un kā piedeva ceptiem ēdieniem. Vislabāk aug aizvējā, smilšmāla augsnē.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Nepieciešams atbalsts.
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, 4 kameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušies kļūst sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Agrīns, ļoti ražīgs pašapputes hibrīds. Izturīgs pret kladosporiozi, mozaīkas vīrusu, vidēji izturīgs pret īsto un neīsto gurķu miltrasu. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Augļi tumši zaļi, ar lielām kārpiņām, nepaliek rūgti. Ēd svaigus, der skābēšanai, marinēšanai.
Agrīns hibrīds, izturīgs pret izziedēšanu. Audzē vēla pavasara - agras vasaras ražai, lietošanai svaigā veidā. Sēj tieši augsnē vai stāda stādus. Veģetācijas periods – 75 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, 0,9–1,5 kg smagas. Labi ražo mēslotā, neitrālā, viegla un vidēji smaga smilšmāla augsnē.
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Veģetācijas periods – 70 dienas. Augļi ar dzelteni oranžu miziņu, mīkstums dzeltens. 4–5 cm diametra augļi piemēroti konservēšanai, lielāki – cepšanai, sautēšaai, pildīšanai. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus. Ražu novāc divas vai trīs reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā...
Vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas ilgums – 100 dienas no dēstu iestādīšanas. Audzējot lietošanai svaigā veidā un skābēšanai, dēstus vislabāk stādīt pavasarī, audzējot glabāšanai ziemā, vispiemērotākais laiks dēstu stādīšanai ir jūnija beigas. Galviņas ir blīvas, ar īsu kacenu iekšpusē, sver ap 3,5–5 kg, izturīgas pret plaisāšanu. Labi aug vidēji smagās...
Saknes gludas, izaug 18–20 cm garas, tām augšējā daļa nekļūst zaļa. Vislabāk aug ar humusu bagātā, nepārmirkušā, vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Šķirne izceļas ar dekorativitāti un nelieliem dzeltenas krāsas, dedzinoši asiem augļiem. Augs ražo visu gadu. Augļi nelieli, sver apmēram 5 g. Pēc asuma šī šķirne pieskaitāma vienām no asākajām (700 000–900–000 SHU pēc Skovila skalas). Augs augsts, audzējams podos. Karstā vasarā var audzēt laukā, stiklotā balkonā, vēsākā laikā – ienest mājā. Sēklas sēj...
Augums 60-70 cm, nav nepieciešams balsts. Viena no agrākajām šķirnēm. Zirņus sēj ļoti agri, uzreiz kā iesilusi augsne no 4-8 °С. Graudi lieli, saldi, lielisks neaizvietojamo aminoskābju avots. Izmantojami svaigam patēriņam, konservēšanai un saldēšanai.
Lai izvairītos no nakts salnām sēj aprīļa beigās, maijā jūnijā dobēs, paliekošā vietā, 5-6 cm dziļi, 20-25 cm attālumā starp augiem rindā un ar 75-100 cm rindstarpām. Augsni vēlams uzturēt mitru. Atbalsts nav nepieciešams. Svaigai lietošanai izlases veidā novākt sāk jūlijā, septembrī. Sausiem graudiem novāc septembra otrajā pusē.
Agrīns, pret slimībām izturīgs hibrīds. Ražo bagātīgi. Augļi cilindra formas, apmēram 20 cm gari, ar baltu miziņu. Mīkstums balts, stingrs, nav rūgtas pēcgaršas. Augi kompakti, apmēram 75 cm gari, dekoratīvi, izcili aug gan podos uz balkona, gan siltumnīcās. Pārtikā lieto ceptus, sautētus, var konservēt.
KUKURŪZA CUKURA GOLDEN BANTAM Vidēji agrīna saldās kukurūzas šķirne. Augi izaug 1 līdz 4 m gari. Vālītes garas, pa 2–3 uz stiebra. Kukurūza piemērota lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug auglīgā un mitrā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē.
4 metru garo. Ūdenī šķistošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu dobē, dziļi iekoptā barības vielām bagātā augsnē, klāj 1-2 cm dziļā vadziņā, no aprīļa līdz jūnijam. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā.
Sēj aprīlī, maijā auglīgā dārza augsnē, 5-8 cm attālums starp sēklām rindā, 45-55 cm attālās rindstarpās. Optimālais sējas dziļums 2-3 cm. Vēlams nodrošināt mitrumu visā augšanas periodā. Bioloģiskās sēklas pavairotas, atbilstīgi bioloģiskās sēklaudzēšanas prasībām.
Izaug 90 dienās no dēstu iestādīšanas. Augļi ovāli ar zaļganu miziņu, sver apmēram 2–3 kg. Mīkstums balts, salds, smaržīgs. Audzē siltumnīcās un lauka – saulainā, no vēja pasargātā vietā. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, augam atstāj 3–4 labāk attīstītus dzinumus ar 2–3 augļiem. Melones vislabāk aug ar humusu bagātā, neskābā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Veģetācijas periods – 72 dienas. Augļi plūmes formas sver 45–55 g, uz ķekara izaug 7–10 augļi. Ēd svaigus, piemēroti mērču gatavošanai un kaltēšanai. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Agrīns hibrīds, kas bagātīgi ražo. Augļi sver 50–60 g. Augi kompakti, bez ērkšķiem, 45–60 cm augsti, dekoratīvi, labi aug puķu podos uz balkona vai terases. Ieteicams atstāt 3–5 stublājus. Augļi aug ķekaros, tiem nav rūgtas pēcgaršas, gatavošanas laikā saglabā krāsu un tekstūru. Pārtikā lieto ceptus, sautētus, var konservēt.
Ražu novāc 110-120 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņa ieapaļa, 2,1 – 4,3 kg smaga, blīva. Šīs šķirnes kāposti ir piemēroti skābēšanai un glabāšanai.
Vidēji agrīna šķirne. Augi aug lekni, diezgan augsti. Augļi lieli, četrkameru, sver ap 280 g, 7–8 mm biezām sieniņām, ienākušie ir dzelteni. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem. Audzē siltumnīcās vai uz lauka.
Sēklas jauno lapiņu – mikrozaļumu – audzēšanai. Mikrozaļumus izmanto pievienošanai ēdieniem vai dekorēšanai. Sēklas sēj visa gada garumā dēstu audzēšanas kastītēs vai parastās seklās kastītēs – diedzē kūdras tabletē vai uz sterilas šķiedras. Ēd bez saknēm. Kressalāti mikrozaļumi ir veselīga un garda sastāvdaļa, ko varat pievienot savam uzturam un izbaudīt...
Vēlīna, ražīga šķirne. Galviņas apaļas, cietas, 3-5 kg smagas. Ražu novāc 150-160 dienas pēc stādīšanas. Šķirne izturīga pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un uzglabāšanai ziemā. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē. Skābas augsnes nepieciešams kaļķot. Stādi izturīgi pret salnām.
Agrīna šķirne, audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim. Sēj auglīgās, irdenās dārza augsnēs 15-20 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām, izsējot 250 sēklas/m2. Mitrumprasīgs augs. Ienākas 25-30 dienās pēc uzdīgšanas.
Vidēji agrīna šķirne. Ražu novāc 110 dienas pēc dēstu iestādīšanas. Augļi izaug 30–40 cm gari, sver 3–4 kg. To forma atgādina vijoli, mīkstums oranžā krāsā, salds. Var sautēt, cept, izmantot zupām un sacepumiem. Ražu var saglabāt 5–6 mēnešus. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē.
Agrīna šķirne, raža novāc pēc 50 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Daudzgadīgs augs. Siltumnīcā sēj aprīļa sākumā. Dēstus piķē dēstu kastītēs vai podos. Dobēs pārstāda maija vidū 30x40 cm attālum. Izopa lapas un ziedus izmanto kā garšvielu pie gaļas un medījumiem. Izmanto bērniem pret klepošanu naktī, hroniska bronhīta un bronhiālās atsmas ārstēšanai, pret hroniskiem iekaisumiem kuņģa un zarnu traktā, gremošanas...
ĶIRBJI CONNECTICUT FIELDVidēji agrīna, ražīga šķirne. Ķirbji vidēji lieli, ovāli, 7–10 kg smagi, ar oranžu mizu. Mīkstums oranžs un salds. Lai iegūtu agrāku ražu, diedzē podiņos un uz lauka izstāda dēstus. Ķirbjus lieto svaigus, tos var sautēt, vārīt un cept.
Augļi ir iegareni un konusveidīgi, pēc formas atgādina ragu. Kad nogatavojušies - spilgti sarkani un asi. Lieto kā garšvielu, var pievienot jebkurā gatavošanas posmā. Uz viena auga izaug 20-25 augļi. Aso piparu optimālā dīgtspējas temperatūra +22–25 °C. Sēklas izdīgst 14-22 dienu laikā. Var audzēt neapsildāmās siltumnīcās vai arī atklātā augsnē. Augļos...
Vidēji vēlīna šķirne. Ražu vāc 120–130 dienas pēc stādu iestādīšanas. Vidēji vēlīno kāpostu dēstus augsnē iestāda līdz 30 maijam. Galviņas cietas, gaiši zaļā krāsā, sver apmēram 2,5–3,5 kg. Labās garšas, lielā cukura un vitamīnu daudzuma dēļ piemērotas lietošanai svaigā veidā un skābēšanai.
Agrīna šķirne. Izaug 50-60 dienās pēc iesēšanas. Saknes garas, lielas, baltas, ar maigu garšu. Var lietot svaigus un ilgi uzglabāt. Vislabāk ienākas dziļi iestrādātā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smagā māla augsnē un skābā augsnē izaug deformēti, ir ar sliktāku garšu.
Agrīna šķirne. No sadīgšanas līdz ražas iegūšanai paiet 88 dienas. Augļi ieapaļi, nelieli, sver 1-1,5 kg, pēc nobriešanas - oranžā krāsā, satur daudz karotīna. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, garšīgs. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē. Piemēroti ilgākai uzglabāšanai, sautēšanai un cepšanai.
Vidēji agrīna šķirne. Krokainie kāposti, atšķirībā no citiem, neveido galviņas. Augi izaug līdz 40–60 cm augsti. Lapas koši zaļā krāsā, ļoti krokotas. No tām vāra zupas, gatavo salātus, tās piemērotas ēdiena greznošanai. Augi pacieš pat –15 °C stipru salu, tāpēc, atstājot tos ziemot uz lauka, svaigas lapas varēsiet plūkt arī decembrī.
TOMĀTI ORANO H Gara auguma šķirne, kas tiek novērtēta oriģinālās krāsas, ļoti saldo, gardo un aromātisko augļu dēļ. Augļi sver 30–40 g, uz viena ķekara izaug 14 tomātu. Uz ķekara tie nobriest gandrīz vienlaikus, tāpēc šīs šķirnes augļus var plūkt ar visiem ķekariem. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un balkoniem. Audzējot uz lauka, izvēlas saulainu, siltu,...
Ražīga šķirne ar tumši zaļām lapiņām. Ziedkopu veido vēlu. Viegli audzējamas, mazprasīgas pret augsni. Šī šķirne ļoti piemērota ražas realizēšanai saišķīšos. Audzē uz lauka, siltumnīcās vai podos. Var audzēt visu gadu. Pārtikā izmanto svaigas, retāk kaltētas lapas, ziedkopas, stublājus. Dillēs daudz vitamīnu – svaigās ļoti daudz C vitamīna, B grupas...
Hibrīds indeterminants, audzējams segtajās platībās, pavasara - vasaras apritei. Augs ar spēcīgu lapojumu, vidēji agrīns. Augļi apaļi, 140-160 g smagi. Augļa miziņa cieta. Izturīgs transportējot. Laba slimību izturība.
Šķirne izturīga pret īsto miltrasu un kladosporiozi, vidēji izturīga pret gurķu mozaīkas vīrusu. Augļi nav rūgti un ilgstoši nezaudē savu izskatu. Ļoti garšīgi un aromātiski.
Vidēji agrīna šķirne, paredzēta audzēšanai siltumnīcā. Ienākas 75–85 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Augu augstums – 65–70 cm. Augļi 22–24 cm gari, ar violetu miziņu un baltām svītrām. Mīkstums balts, stingrs, nav rūgtās pēcgaršas. Pārtikā lieto ceptus, sautētus un konservētus. Piemēroti mērču gatavošanai, pildīšanai, cepšanai uz restēm.
Agrīna vasaras rutku šķirne, svaigam patēriņam un ilglaicīgai glabāšanai. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Šķirne noturīga pret izziedēšanu. Sēj no aprīļa līdz augusta vidum atklātā laukā, dobēs.
Vidēji agrīna 60-70 cm gara auguma, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Dārzā, dobēs sēj pēc iespējas agrāk aprīlī. Sēja atkārtoti ar 10-20 dienu intervālu. Atbalsts nav nepieciešams. Ienākas 70-80 dienās pēc sējas. Mitruma un gaismas prasīgs augs.
Ražīgs, zema auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augi veselīgi, labi ražo dažādos augšanas apstākļos. Augļi sarkani, gareni, sver apmēram 25–30 g, izturīgi pret plaisāšanu, ilgi saglabā preces izskatu. Saldi un garšīgi, satur daudz likopēna. Lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, mērču un biezeņa gatavošanai. Audzēšanai siltumnīcās un uz lauka.
‘Little gem’ tipa romiešu salātu šķirne. Izaug 60–70 dienās no sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, apmēram 15 cm garas, ar kraukšķīgām, nedaudz krokotām zilganzaļām lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē no pavasara līdz rudenim. Dīgt sāk, kad augsne iesilst līdz +4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdeni caurlaidīgā augsnē....
RĀCEŅI GOLDANAVidēji agrīna šķirne. Pārtikā lieto svaigas, vārītas, marinētas, sulīgās saknes. Labi uzglabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē.
TOMĀTI BEEFSTEAK Vidēji agrīna gara auguma (indeterminanta) šķirne ar 300–400 gramus smagiem augļiem. Šīs šķirnes tomāti patiks tiem, kas iecienījuši gardus, saldas garšas tomātu augļus. Tomāti piemēroti salātiem un konservēšanai.
Jauna, agrīna, jauna kokteiļa tipa hibrīda tomātu šķirne. Augsti tiek vērtēts par īpaši garšīgu garšu. Augi ir augsti. Izturīgs pret slimībām un nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Augļi sver 40-50 g, ilgstoši neplaisā un nebirst no ķekariem. Augļi nogatavojas gandrīz vienlaicīgi. Piemērots audzēšanai uz balkoniem, siltumnīcās - augi ir slimību izturīgi,...
Sēj no aprīļa līdz jūnija beigām uz lauka, dobēs 20-30 sēklu uz rindas tekošo metru. Ražu vāc oktobrī. Sakne koniska, gluda.
KRŪMU PUPIŅAS CANNELLINOAgrīna šķirne. Ražu var novākt pēc 65–80 dienām. Šķirne iecienīta baltās krāsas pupiņu dēļ, kuras īpaši piemērotas zupu un salāti gatavošanai. Jaunas pākstis var lietot pārtikā kopā ar sēklām. Vislabāk ražo vieglā un vidēji smagā, iestrādātā, irdenā augsnē.
Agrīna, viena no jaunākajām šķirnēm. Šķirni profesionāli dārzeņu audzētāji un amatieri novērtē kvalitatīvās ražas un gardo sakņu dēļ. Ražu novāc, kad pagājušas 30–35 dienas pēc sadīgšanas. Piemēroti audzēšanai plēves siltumnīcās, var audzēt piesegtus zem plēves un atklātā laukā. Audzē agra pavasara un rudens ražai. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā...
Agrīna, ražīga lobāmo krūma pupiņu šķirne. Izturīga pret antraknozi, raksturīga augsta tolerance pret bakteriozi. Pākstis zaļas, koncertētas krūma vidū, sēklas lielas, spīdīgas, sarkanbrūnas. Vislabāk aug 20–25 °C temperatūrā, vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē ar zemu skābuma līmeni, kas pavasarī ātri iesilst, aizvējā. Vienā un tajā pašā vietā var...
Agrīna hibrīda šķirne. Izaug 55–65 dienās pēc dēstu iestādīšanas. Galviņas vidēji blīvas, labi nosegtas ar lapām, apaļas. Sver apmēram 0,8–1,1 kg. Labi aug iekultivētās, vidēji smagās un smagās smilšmāla, ar mēsliem mēslotās augsnēs pēc daudzgadīgiem zālājiem, gurķiem, pākšaugiem, viengadīgām zālēm. Šīs šķirnes kāpostus ieteicams lietot svaigā veidā.