Vidēji vēlīna, gara auguma, ražīga, maza izmēra augļu tomātu šķirne. Augļi nelieli, bumbierveida, sarkani 15-20 g smagi. Vienā ķekarā ienākas apmēram 20 augļi. Var audzēt siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Vislabāk aug + 22-24 ºC temperatūrā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, ēdiena rotāšanai.
Vidēji agrīna, ļoti ražīga, gara auguma (izaug līdz 3 m) sviesta pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenīgas, 20-25 cm garas, 2-3 cm platas, plakanas. Ražo ilgi un bagātīgi. Piemērotas lietošanai konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Ļoti jūtīgas pret salnām. Šīs pupiņas piemērotas žogu, lapeņu un citu būvju...
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Augi 30-45 cm augsti, pākstis zaļas, 7-15 cm garas. Pākstis vāc atlases veidā pēc 3-5 dienām. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, saulainā vietā. Iesējot pārāk agri slapjā un aukstā augsnē, sēklas var sapūt. Sēj pēc salnām.
Vidēji agrīna, krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Augi zied ar sārtiem ziediņiem. Nobriest 80 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas dzeltenīgas ar sarkaniem plankumiņiem vai svītriņām. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā, trūdvielām bagātā augsnē, no vēja pasargātās...
Vidēji vēlīna šķirne, izaug 120 dienu laikā. Augi apmēram 100 cm augsti. Pākstis lielas, ar 4-6 sēklām. Sēklas dzeltenā krāsā. Stādi pacieš salnas līdz -4°C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē. Var kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem
Veģetācijas periods 80-90 dienas. Pākstis lielas, ar 3-5 rūsganām pupām, ienākas vienlaicīgi, viegli lobāmas. Var lietot svaigas, kaltēt, vārīt. Pupas pievieno salātiem, sautējumiem. Sēj maija sākumā 5-6 cm dziļumā. Stādi pacieš salnas līdz -4 °C. Labi aug auglīgā, neitrālā, mitrā smilšmāla augsnē.
Vidēji agrīna, krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Pākstis zaļas. Sēklas balti melnas, lielas. Pēc sēklu sadīgšanas nobriest 85-95 dienās. Krūms izaug 30-40 cm augsts, lapotne vidēji kupla. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā, ar trūdvielām bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Lobāmo kāršu pupiņu šķirne. Veģetācijas periods 110-125 dienas. Augi izaug līdz 3 m gari, tāpēc tiem ir nepieciešams stingrs balsts. Sēklas ļoti lielas, baltas, tūkstotis sēklu sver vairāk nekā kilogramu. Sēklas sēj 6-8 cm dziļumā. Vispiemērotākā ir viegla un vidēji smaga augsne, no vēja pasargāta, silta vieta. Sēj pēc salnām.
Agrīna, krūmveida sviesta pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var...
Ļoti agrīna, augsta šķirne. Augļi aug ķekaros, sver 15–20 g. Uzturā lieto svaigus, var konservēt. Audzē siltumnīcās un laukā. Audzējot laukā, nepieciešami balsti, jāizvēlas saulaina un silta vieta aizvējā. Vislabāk aug 22–24 °C temperatūrā.
Agrīna, ražīga krūmveida lobāmo pupiņu šķirne. Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu un antraknozi. Nobriest 60-70 dienās no iesēšanas. Pākstis dzeltenīgi sārtas, 13 cm garas, pupiņas baltā krāsā, ovālas, ar sārtas krāsas dzīsliņām, ar lielisku garšu. Vislabāk aug 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā augsnē, no vēja pasargātās vietās. Tajā pašā vietā var sēt...
Sēklas sēj izkliedsējā dobē maijā, jūnijā, trūdvielām bagātā dārza augsnē. Salātiem ievāc nepāraugušas lapas. Lieto gan svaigā, gan vārītā veidā. Viegls, pikants un atsvaidzinošs, maigu un kraukšķīgu Āzijas zaļumu maisījums.
Stepju līgasDaudzgadīgs, īpaši grezns zālaugs. Ziedkopas atgādina spalvas, īpaši skaisti izskatās atklātās, vējainās puķu dobēs – ziedi un lapas, kas viļņojas pa vējam, īpaši dekoratīvi izskatās vasaras otrajā pusē. Augi izcili pacieš sausumu, dekoratīvi saglabājas līdz pat pirmajām salnām. Jāaudzē saulainā vietā. Tām vislabāk patīk vieglas, caurlaidīgas...
Vidēji agrīns ‘San Marzano’ tipa zema auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret slimībām. Audzēšanai uz lauka. Augļi bez zaļa plankuma pie kātiņa, gaļīgi, sver 80–90 g, viegli noņemama miziņa, tāpēc labi piemēroti mērču, tomātu pastas gatavošanai, konservēšanai un pat saldēšanai.
Agrīna šķirne. Izaug 28–34 dienās pēc sadīgšanas. Saknes garenas, sarkanas ar baltu galiņu, garšīgas, kraukšķīgas, nepāraug. Audzēšanai uz lauka un neapkurināmās siltumnīcās. Piemērotākais sējas laiks uz lauka audzējamiem redīsiem ir marts un aprīlis. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Redīsi satur daudz vitamīnu, minerālvielu, tajos ir...
Sviesta tipa galviņsalāti. Galviņas vidēji lielas, atklātas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vēlāk retina, atstājot starp augiem nepieciešamos attālumus. Stādus var izaudzēt siltumnīcās vai uz lauka. Dobē dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Vislabāk aug irdenā,...
Sviesta tipa galviņsalāti. Šķirne izturīga pret slimībām un augstu temperatūru, tāpēc ļoti piemērota vēlīnas pavasara un vasaras ražas audzēšanai. Galviņa atklāta tipa, lapas gaiši zaļas, gludas, spīdīgas, lieliskas garšas un tekstūras. Salāti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Vidēji vēlīni ‘Batavia’ tipa salāti. Šķirne izturīga pret slimībām un ziedkātu veidošanos, tāpēc ļoti piemērota vasaras ražas audzēšanai. Cers atklāta tipa, liels, var svērt 800 g. Iekšējās lapas zaļas, ārējās – zaļas ar krokotām sarkanīgām maliņām, kraukšķīgas ar labu garšu. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Vēlīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 80 cm gari. Pāksts apmēram 9 cm gara, tajā mēdz būt 9–10 lieli zirņi 9–11 mm diametrā. Tos ēd svaigus, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4–5 gadiem.
Šī šķirne labi ražo arī mitrākā un vēsākā vasarā. Veģetācijas periods 105 dienas. Ķirbji izaug līdz 7–9 kg smagi, tomēr ļoti labvēlīgos apstākļos var cerēt uz 22–27 kg smagiem ķirbjiem. Mīkstums oranžs, salds. Lai ķirbji izaugtu lielāki, daļu aizmetušos ķirbju izkniebj. Šīs šķirnes ķirbji ļoti labi glabājas ziemā.
Viena no agrīnākajām rāceņu šķirnēm. Saknes un mīkstums baltā krāsā, sulīgs, ar maigu garšu. Pārtikā var lietot arī jaunās lapiņas. Sēj tieši augsnē no marta beigām līdz jūnija sākuma. Sējumu retina, atstājot tikai spēcīgākos augus. Svarīgi ražu novākt laikā, jo pārauguši rāceņi ir cieti un negaršīgi. Rāceņu garša mainās arī mitruma trūkuma dēļ.
Vidēji agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds audzēšanai apsildāmās, neapsildāmās siltumnīcās un uz lauka. Augļi sarkani, apaļi, stingri, 3–4 kameru, izturīgi pret plaisāšanu, sver 160–180 g. Tie ir ļoti garšīgi, saldi. Hibrīds bagātīgi ražo arī nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Izcila šķirne gan dārzniekiem amatieriem, gan tomātu pārdevējiem.
Kosmejas | Sea ShellsViengadīgas puķes, 120 cm augstas. Audzē puķu dobēs, puķu podos, nogriezti ziedi ilgi nevīst. Zied ilgi un bagātīgi, īpaši otrajā vasaras pusē. Audzēšana nav sarežģīta. Jo nabadzīgāka augsne, jo augi labāk zied. Kosmejas vēlamajā vietā var pārstādīt arī ziedošas, svarīgi, lai tām netrūktu mitruma. Kosmejas iesējas pašas – vietā, kurā...
Ļoti ražīgs vidēji vēlīns hibrīds. Veģetācijas periods – 125 dienas. Saknes garas, vienādas formas, skaistā, tumši sarkanā krāsā ar gludu, plānu miziņu. Mīkstums sulīgs, ar izcilu garšu, bez gredzeniem un sacietējušām šķiedrām. Lieto svaigas. Piemērotas konservēšanai, ilgai glabāšanai. Sēklas var būt kodinātas. Ja sēklas kodinātas, kodināšanas līdzekļa...
Vidēji agrīni, ražīgi sakņu pētersīļi, labi aug smagā augsnē. Saknes baltas, gludas, 20–22 cm garas. Var lietot svaigus. Piemēroti pārstrādāšanai, ilgai glabāšanai. Lapas tumši zaļas, diezgan garas. Arī lapas var lietot pārtikā. Agras pavasara ražas iegūšanai var sēt rudenī.
Augļi bumbiera formas, ribaini, sver 180–200 g. Šīs šķirnes tomāti ir gaļīgi, ļoti garšīgi, tiem ir maz sēklu. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti.
Ļoti ražīga un dekoratīva šķirne. Audzē podos, kastēs, bet visbiežāk piekarināmos grozos, lai rotātu balkonu, terasi vai oranžēriju – uz leju noliecas zari, kas nosēti ar maziem un saldiem ķiršu lieluma tomātiņiem. No viena auga sezonā var iegūt 2–3 kg augļu. Vēl viena šīs šķirnes priekšrocība – tai nevajag izplūkt pazares un piesiet zarus.
Vidēji agrīns, gara auguma “Beef” tipa hibrīds, kas veidots tā, lai pēc garšas un izskata atgādinātu senās šķirnes. Augļi nedaudz plakani, ribaini, smagi (400–500 g), gaļīgi. Šī šķirne patiks tiem, kas iecienījuši patīkamas tekstūras, neskābus tomātus. Lieto svaigus, būs piemēroti sviestmaizēm vai salātiem. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Agrīna, ilgi ražojoša, gara auguma sviesta pupiņu šķirne, izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Sāk ražot 63 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Pākstis apaļas, pat 25 cm garas, ļoti labas garšas. Sēj tieši augsnē maija otrajā pusē, kad salnu iespēja maza. Augiem nepieciešams balsts.
Vidēji agrīna šķirne. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Ražu novāc pēc 90 dienām, bet šo šķirni var audzēt arī mazu rāceņu iegūšanai – tad saknes novāc pēc 7–8 nedēļām no sēklu sadīgšanas, kad tie ir tenisa bumbiņas lielumā. Saknes ir apaļas, mīkstums dzeltenīgs, sulīgs, maigs un saldens. Pārtikā lieto svaigus, vārītus, marinētus, tāpat var ēst arī jauno...
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
Krūmveida šķirne, izturīga pret slimībām. Veģetācijas periods 53–58 dienas. Augļu forma atgādina zoss kaklu, bet uz dzeltenās mizas paaugstinātas kārpiņas. Pārtikā lieto jaunus augļus, kuriem raksturīga izcila garša un tekstūra. Tos var konservēt, cept, sautēt, pildīt. Lai ražu iegūtu agrāk, ieteicams izaudzēt dēstus.
Ļoti agrīns hibrīds pavasara un rudens ražai. Veģetācijas periods 20–25 dienas. Lapas īsas. saknes vienāda lieluma, 3 cm diametrā, vidēji sver 30 g, nav tendences plaisāt, nobriest vienlaikus. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Ražīgums – viens kilograms no kvadrātmetra. Audzē siltumnīcās un uz lauka. Sēklas beicētas ar „Thiram”, kas sējumu aizsargā pret...
Agrīna, pret karstumu izturīga šķirne. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 22–27 dienas. Saknes apaļas, lielas – 4–5 cm diametrā, nav tendences plaisāt, izkurtēt. Mīkstums balts, sulīgs, nav ass. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, ar humusu bagātā augsnē, kurā nav nezāļu un kas nav skāba (pH 6–7).
Daudzgadīgas, izturīgas pret sausumu, labi pārziemo. Pirmās lapiņas parādās agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs, un ir daudz lielākas par parastajām skābenēm. Augi izaug līdz 8-15cm augsti. Pārtikā lieto jaunās lapiņas. Ļoti vērtīgas uzturā – tajās daudz vitamīnu un minerālvielu, turklāt tajās ir maz oksālskābes. Piemērotas salātiem, zupām, pildījumiem,...
Itālijā šīs šķirnes sīpolus sauc par čipolini, tradicionāli cep cepeškrāsnī vai marinē nesagrieztus. Tos var lietot arī svaigus. Pateicoties maigajai garšai, tie ļoti piemēroti salātiem. Veģetācijas periods – 120 dienas no iesēšanas. Sīpoliņi plakani, nelieli, 3,5–6 cm diametrā. Var izaudzēt arī lielākus, atstājot starp augiem lielākus attālumus. Pēc...
Agrīna, bez stīgām, ļoti ražīga remontantšķirne. Izturīga pret salu, kaitēkļiem un slimībām. Krūmiņi izaug 15–20 cm augsti. Sāk ražot pirmajā gadā pēc iestādīšanas un ražo no jūnija līdz pirmajām salnām. Ogas sver 3–5 g, ir smaržīgas, saldas. Labi aug daļējā ēnā, vieglā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē. Sausuma laikā jālaista.
Viengadīgi, 60 cm augsti, labi augoši kāpelējoši ziedi. Stāda puķu dārzos, lasa pušķiem. Zied lieliem ziediem, 10 cm diametrā, pilnu vidu. Labi aug un zied saulainā, siltā vietā, vieglā augsnē. Stādi tiek stādīti ārā pēc salnām. Laistīšana nav nepieciešama, bet apūdeņotajiem augiem ziedkopas ir lielākas un zied ilgāk. Noziedējušās ziedkopas nogriež, lai...
Ļoti agrīns, salātu tipa pašapputes hibrīds, izturīgs pret gurķu mozaīkas vīrusu un kraupi, vidēji izturīgs pret īsto miltrasu. Šis hibrīds labi aug arī tad, kad dienas kļūst īsākas. Augļi zaļi, 16–24 cm gari, sver 330–370 g. Lieto svaigus. Apsildāmās siltumnīcās var audzēt visu gadu, bet neapkurināmās audzē agrīnai pavasara, vasaras un rudens ražai.
Agrīns hibrīds, paredzēts blīvai stādīšanai. Ja radīti atbilstoši audzēšanas apstākļi, var audzēt visu gadu. Veģetācijas periods 70 dienas no stādu iestādīšanas. Galviņas apaļas, nedaudz garenas, 0,5–1 kg smagas. Tās neplaisā, labi glabājas uz lauka, nezaudējot kvalitāti. Šos kāpostus var lietot svaigus, vārīt vai sautēt.
Vidēji agrīns gara auguma tomātu hibrīds, izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, 0–2 rases fuzariozo vīti, verticilozi un citām slimībām. Augļi sver 120–140 g, ir plūmes formas, gaļīgi, garšīgi un aromātiski. Audzē siltumnīcās vai uz lauka. Lieto svaigus, piemēroti mērcēm, piedevām, konservēšanai.
Šis hibrīds paredzēts mazu lapiņu audzēšanai, kurus pārtikā var lietot jau 30 dienas pēc sadīgšanas. Lapas gludas, ar sarkaniem lapu kātiņiem. Mazās lapiņas ļoti piemērotas sātiem, uzkodām. Tās var izaudzēt mājās uz palodzes. Tāpat var tradicionāli sēt augsnē un 58–60 dienas pēc sadīgšanas lapu bietes būs parastā lieluma. No izaugušajām lapiņām un lapu...
Vēlīna, ražīga, pret sēnīšu slimībām izturīga ‘Nantes’ tipa hibrīda šķirne. Ražu novāc, kad pagājušas 140 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes 18–22 cm garas, 2,5–4 cm diametrā, sver 100–200 g, koši oranžā krāsā, gludas, sulīgas. Šie burkāni, nezaudējot kvalitāti, glabājas pat līdz jūnija beigām. Sēklas var būt kodinātas. Kodināšanas līdzeklis aizsargā...
Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Augi aug lekni, vidēji augsti. Augļi kuba formas, lieli, 3–4 kameru, sver ap 300 g, ar 4–5 mm biezām sieniņām, melnā krāsā, nogatavojoties paliek sarkani. Lieto svaigus, konservē, sautē, īpaši piemēroti pievienošanai zivju ēdieniem.
Vidēji agrīns aso papriku hibrīds, izturīgs pret tabakas mozaīkas vīrusu. Augļi apaļi, spīdīgi, 3–3,5 cm diametrā, 5 mm biezām sieniņām, sver apmēram 20 g, ienākušies ir sarkani. Paprikas audzē siltumnīcās un uz lauka, var audzēt podos. Laukā stādus izstāda pēc salnām. Lieto svaigā veidā, labi piemērotas konservēšanai vai pildīšanai. Augļos kapsaicīna...
Agrīna, ražīga krūmveida šķirne. Augļa miziņa tumši zaļa, mīkstums balts, gardāks nekā kabačiem vai cukīni. Augļi 4–5 cm diametrā, piemēroti konservēšanai, lielākie cepšanai, sautēšanai, pildīšanai. Lai iegūtu agrāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Ražu novāc 2–3 reizes nedēļā. Vislabāk aug auglīgā augsnē, saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Zema auguma, ražīgs sīku augļu tomātu hibrīds, kas sāk ražot 70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Paredzēti audzēšanai podos uz terasēm un balkoniem. Vienam augam pietiek ar 30 cm diametra trauku. Krūmi ar tumši zaļām lapām, izaug 45 cm augsti. Augļi apaļi, ķirša lielumā, sver 12–16 g, aug ķekaros. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai.
Agrīns, gara auguma, pret slimībām izturīgs hibrīds. Augļi sirds formas, gaļīgi, vienkārši kūst mutē. Sver 250–300 g. Kaut arī augļi smagi, vienam augam to izaug daudz. Audzē neapkurināmās siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti, jāizvēlas no vēja aizsargāta, saulaina un silta vieta.
Agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Pākstis bez šķiedrām, apaļas, taisnas apmēram 14 cm garas. Šķirne izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Piemērotas cepšanai, vārīšanai, konservēšanai, saldēšanai. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, labi iestrādātā, irdenā augsnē, augsnē ar neitrālu pH (6,0–6,8), saulainā vietā.
Universāls hibrīds sēšanai uz lauka. Veģetācijas periods – 62 dienas no iesēšanas. Augļi gaiši zaļi, ar retām kārpiņām, nav noslieces uz pāraugšanu, ar ļoti labu garšu un konsistenci. Piemēroti skābēšanai un konservēšanai. Skābētiem nerodas tukši vidi. Hibrīds izturīgs pret miltrasu, kraupi un gurķu mozaīkas vīrusu, diezgan izturīgs pret neīsto miltrasu.
Zema auguma, ļoti ražīga šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no stādu iestādīšanas. Augļu forma atgādina olu. Kad nogatavojas – spīdīga miziņa, gaiši sārtā krāsā, sver apmēram 40–50 g, nav tendences plaisāt, labi glabājas pēc noraušanas. Audzē neapkurināmā siltumnīcā un uz lauka.
Audzē tikai ar dēstu. Sēja: martā siltumnīcā, laukā izstāda maijā 20x20 līdz 40x40 cm attālumā. Ražu vāc augustā. Sīpoli lieli, līdz 1 kg, saldi, svaigam patēriņam un īslaicīgai uzglabāšanai.
Vidēji agrīna hibrīda šķirne audzēšanai uz lauka. Augļi nelieli, ar labu garšu, nav rūgti. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, marinēšanai un skābēšanai. Uz lauka sēj, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā iesilst līdz 13–14 °C. Vislabāk aug no vēja pasargātā vietā, augsnē, kurā nav nezāļu. Tajā pašā vietā gurķus ieteicams stādīt pēc 2-3 gadiem.
Sēj siltumnīcā no februāra līdz aprīlim. 40-60 dienas augušus dēstus stāda stikla vai plēves siltumnīcās 4 augus/m² vai podos. Ražot sāk agri. Pipars krāsu maina no zaļas uz oranžu un sarkanu. Satur daudz C vitamīna. Garša salda, ar maigu asumiņu. Lieto salātos, mērcēs, zupās, marinādēs kā arī konservē. Krūms 60-70 cm augsts.
Ļoti agrīna, ražīga, "minisalātu" tipa, pašapputes hibrīdā šķirne. Audzējama plēves siltumnīcā vai podos uz lodžijas, terases, balkona. Gludo augļu garums 10-14 cm. Slimību izturība ļoti laba. Audzējot dēstiem februārī, nepieciešams papildus apgaismojums. Uz 1 m² izstāda 2-3 augus.
Sēj aprīlī, maijā segtajās platībās, laukā izstāda meija beigās, jūnija sākumā. Lauka platībās sēj rindās ar rindstarpu attālumu 80-120 cm. Retinot starp augiem atstāj atstarpes 15-20 cm.
Sēja: no agra pavasara līdz jūnija beigām slejās vai 35 cm attālās rindās, 30-75 sēklas uz rindas tekošo metru. Ražu vāc pēc 3 mēnešiem pēc uzdīgšanas. Nantes tipa augstražīgs hibrīds svaigam patēriņam.
Sēja: maijā līdz jūnija sākumam uz lauka slejās vai 40-45 cm attālās rindās, 45-70 sēklas uz rindas tekošo metru. Ražu vāc septembra beigās - oktobrī. Nantes tipa augstražīgs hibrīds ilgstošai uzglabāšanai.