Salāti - ātri augoši, ļoti populāri augi, kuru ražu iespējams baudīt sākot ar agru pavasari un beidzot ar vēlu rudeni. Ziemā tie var augt arī uz palodzes vai ziemas dārzā. Salātus iespējams audzēt vienus vai kopā ar citiem augiem. Ir trīs dažādu veidu salāti - galviņu, lapu un romiešu. Ja vēlaties tos audzēt kopā ar citiem augiem, iesakām kartupeļus, kāpostus, tomātus, gurķus un papriku. Parasti tos sēj no pavasara līdz jūlija vidum. Ārpus jau zināmajiem salātiem, mūsdienās populārāki kļūst arī baldriņi un cigoriņi. Salātiem nav nepieciešama īpaši rūpīga apkopšana un tie ir lielisks vitamīnu un minerālvielu avots.
Lapas gaiši zaļas, ar krokotām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Galviņas vidēji lielas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā, ilgi nepāraug. Izaug 35–50 dienu laikā.
Pārtikā izmantojamas svaigas aromātiskas lapas ar riekstu piegaršu. Lieliski der kā piedeva sieram, salātiem, kā arī kā dekori ēdieniem. Aug ātri.
Agrīna lapu salātu šķirne. Lapiņas zaļas, ļoti garšīgas, pēc nogriešanas atkal ataug. Audzējami polietilēna siltumnīcās un ārā. Lai izaudzētu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt stādus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Ražu novāc, kad pagājušas 45–50 dienas pēc sadīgšanas. Cers vidēji liels, lapiņas krokotas, zaļas ar sarkanīgām maliņām. Nogriezti salāti ataug. Var sēt uz lauka un siltumnīcā.
Vidēji agrīna romiešu salātu šķirne. Izaug 65–75 dienu laikā no iesēšanas. Galviņa ir garena, ar kraukšķīgām gaiši zaļām lapām. Šķirne ir noturīga pret izziedēšanu. Audzē pavasara un rudens ražai. Dīgt sāk, kad augsne uzsilst līdz 4 °C temperatūrai. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Veģetācijas periods 70–90 dienas. Galviņas lielas, kraukšķīgas, ar garšīgām lapiņām. Ļoti piemēroti svaigiem salātiem un sviestmaizēm. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai.
DĀRZA SALĀTI SALAD BOWLAgrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 50–63 dienās, audzē no pavasara līdz rudenim. Salātu lapas robotas, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Vislabāk auga irdenā, auglīgā augsnē.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Vidēji agrīna galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Veģetācijas periods 80 dienas. Audzē uz lauka pavasara, vasaras un rudens ražai. Galviņas lielas, slēgtas, stingras, lapas sulīgas, kraukšķīgas. Šķirne neizzied, ir izturīga pret neīsto miltrasu. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz +4 °C. Kad dēstiem izaug pirmās īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm...
Audzē no dēstiem. Izaug 55–60 dienās pēc sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, ar kraukšķīgām un sulīgām lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē no pavasara līdz rudenim.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk, kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku. Galviņas smagas - līdz 1 kg, lielas un sulīgas.
DĀRZA SALĀTI PARRIS ISLAND COS Romiešu tipa galviņu salātu šķirne. Galviņu lapas kraukšķīgas un sulīgas. Augi ir ne tikai izcilas garšas, bet arī dekoratīvi. Agrai ražai sēj siltumnīcā, vēlākai ražai – tieši uz lauka. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Sēj agri pavasarī segtās platībās vai vasaras sākumā atklātā laukā 45x60 cm attālās rindās. Agrākas ražas ieguvei izstāda 20-30 dienas vecus dēstus 20-25 cm attālumā. Laukā sētus salātus retina, atstājot starp augiem 10-12 cm atstarpes.
Audzēšanai siltumnīcā sēj martā, aprīlī, laukā dobē - aprīlī, maijā. Dēstus dobē izstāda maijā, jūnijā ar rindstarpu attālumu 40 cm. Lapas sulīgas un kraukšķīgas. Ilgi neizzied. Nobriest 45-60 dienās.
Salcietīgs daudzgadīgs augs. Sēj no marta līdz maijam vai no augusta līdz septembrim 3 mm dziļi, 30 cm attālās rindās, saulainā vietā, dziļi uzraktā un labi iekultivētā augsnē. Sausā laikā laistīt regulāri. Sakņu drogu izmanto cukura diabēta, žultsakmeņu, kuņģa un aknu trakta slimību ārstēšanai.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobēs izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, nedziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar salātiem, tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku.
Agrīna lapu salātu šķirne. Audzē pavasara, vasaras, rudens ražai. Izaug 35—50 dienās. Var sēt uz lauka un siltumnīcā, ilgi nepāraug. Lapas nedaudz krokainas, vēdekļveida, galviņas neveido. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 °C. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā.
Sviesta tipa galviņsalāti. Šķirne izturīga pret slimībām un augstu temperatūru, tāpēc ļoti piemērota vēlīnas pavasara un vasaras ražas audzēšanai. Galviņa atklāta tipa, lapas gaiši zaļas, gludas, spīdīgas, lieliskas garšas un tekstūras. Salāti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Vidēji agrīna (iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Šķirne iecienīta ne tikai lieliskās garšas, bet arī īpašās krāsas dēļ. Galviņas sarkanā krāsā, iekšā gaiši zaļas, 600 g smagas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara,...
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Veģetācijas periods – 50–60 dienas. Lapiņas kraukšķīgas, viļņainas, zaļgani sārtā krāsā, pēc noplūkšanas atzeļ. Var sēt atklātā laukā un siltumnīcā.
Vidēji vēlīna, ražīga galviņsalātu ‘Iceberg’ tipa šķirne. Izaug 80–85 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Neveido ziedkopas. Galviņas lielas, garšīgas, kraukšķīgas, lapu maliņas krokotas. Sāk dīgt, kad augsnes iesilst līdz 4 °C. Kad dēstiem izaug īstās lapiņas, tos piķē 30x30cm attālumā. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug ēnā un...
Agra salātu šķirne, ienākas 45-50 dienās. Populāra audzēšanai pavasarī, vasaras sākumā siltumnīcā un dārzā dobē. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo sēklu lentu 1-2 cm dziļumā laukā dobē ieklāj maijā, jūnijā. Nepieciešamais rindstarpu attālums 25-30 cm.
Agrīna, pret izziedēšanu izturīga lapu salātu šķirne. Veģetācijas ilgums no iesēšanas – 50–55 dienas. Lapiņas ļoti kruzuļainas, tumši sarkanas. Sāk dīgt, kad augsnes temperatūra iesilst līdz 4 ºC. Nav siltumprasīgi, bet patīk gaisma. Audzēšanai uz atklāta lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
SALĀTU BALDRIŅI VITAgrīna, ātri augoša un viegli audzējama šķirne. Izaug 60 dienās. Augi nelieli. Lapiņas zaļas, lielas, ovālas, ar maigu garšu, sulīgas, ar riekstu piegaršu. Sēj vairākas reizes veģetācijas laikā. Audzē siltumnīcās un uz lauka.
Salātu šķirņu maisījums uz lentes. Salāti ir ar mazām, bet gardām, zaļām un sarkanām lapiņām. Aug ātri, iesēt ar lenti ir ļoti vienkārši pat maziem pirkstiņiem. Bērni būs priecīgi, vērojot, kā šie salāti ātri aug un to lapiņas maina krāsu. 2 metrus garā lentē. Maisījuma sastāvs iepakojumā: salāti BIONDA A FOGLIA LISCIA 50 % (1 m), BIONDA A FOGLIA RICCIA...
Ātri augoša šķirne. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo lentu siltumnīcā klāj no februāra līdz aprīlim. Laukā dobē no aprīļa līdz jūnijam, 1-2 m dziļumā, iekoptā, barības vielām bagātā augsnē.
Agrīna, profesionālo audzētāju vidū iecienīta Grand rapids tipa lapu salātu šķirne. Izturīga pret miltrasu, vidēji izturīga pret salātu mozaīkas vīrusu, ilgi nepāraug. Cers ir liels, lapas mazliet krokotas, koši zaļas, vēdekļveidīgas. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai siltumnīcā un ārā. Var sēt tieši augsnē vai stādīt stādus. Piemēroti audzēšanai...
Veģetācijas periods – 50–60 dienas. Lapiņas kraukšķīgas, viļņainas pēc noplūkšanas atzeļ. Novērtētas patīkamās garšas dēļ. Var sēt atklātā laukā vai siltumnīcā.
DĀRZA SALĀTI MAY QUEENAgrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Vidēji agrīna šķirne, audzē uz lauka pavasara un rudens ražai. Izaug apaļa, 600-800 g smaga galviņa ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Vislabāk aug 18-20 °C temperatūrā, audzējot karstā laikā, lapas paliek rūgtas. Stādi pacieš nelielas salnas. Vislabāk aug vieglās un vidēji smagās augsnēs, kurās nav nezāļu.
Vidēji agrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Audzē plēves siltumnīcās un uz lauka. Izaug 50-63 dienās, pēc nogriešanas ataug. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salāti ir izturīgi pret salnām, tāpēc uz lauka var sēt agri pavasarī, kad uzzied māllēpenes. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
DĀRZA SALĀTI BLACK SEEDED SIMPSONAgrīna, pret slimībām izturīga lapu salātu šķirne. Salāti izaug 53-60 dienās. Auga lapas lielas, krokotas, gaiši zaļā krāsā, sulīgas, bez rūgtuma, sver aptuveni 250-400 g. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka.
Vidēji vēlīna salātu šķirne. 4 m garo, ūdenī šķīstošo un precīzu izsēju nodrošinošo sēklu lentu siltumnīcā ieklāj martā - aprīlī 1-2 cm dziļumā. Dobē no aprīļa līdz jūnija, 1 cm dziļumā. Rindstarpas attālums 30 cm. Ražu vāc no jūnija līdz augustam. Lapas kraukšķīgas.
Agrīna, ražīga ozollapu salātu šķirne. Izaug 53-63 dienās. Šīs salātu šķirnes lapas robainas, tumši sarkana krāsā, sulīgas, pēc nogriešanas ataug. Piemēroti audzēšanai siltumnīcā un uz lauka. Šķirne izturīga pret slimībām. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Lapas ļoti krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā. Vislabāk aug labi iestrādātā smilšmāla vai vieglas mālsmilts augsnē, kurā nav nezāļu. Nav prasīgi pret siltumu, patīk gaisma. Salātu lapās ir olbaltumvielas, ogļhidrāti,...
SALĀTI FLORINRED Agrīna, pret slimībām izturīga un ļoti ražīga salātu šķirne. Lapas divkrāsainas sarkani zaļā krāsā, ar labu garšu, ilgi nepāraug. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek stādīti, kad tiem ir 5–6 īstās...
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Ražu novāc 45-50 dienas pēc sadīgšanas. Kompakti, lapiņas krokotas, zaļas ar rūsganām maliņām. Pēc noplūkšanas ataug. Piemēroti sēšanai uz lauka un siltumnīcā.
Vidēji agrīna, pret neīsto miltrasu izturīga sviesta tipa salātu šķirne. Veido atvērtu galviņu. Lapas brūngani sarkanas, gludas, nedaudz viļņotas, stingras, ar labu garšu. Var audzēt visu gadu uz lauka, zem seguma vai siltumnīcās. Piemēroti audzēšanai podos. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet...
Agrīna, ātri augoša “sviesta” tipa galviņsalātu šķirne, kas tiek novērtēta tās izcilās garšas un izturības pret slimībām dēļ. Veido lielu, noslēgtu galviņu ar nedaudz krokotām lapu maliņām. Audzē uz lauka vasaras un rudens ražai. Stāda dēstus (kad dēstam ir 5–6 īstās lapiņas) vai sēj tieši augsnē. Labi aug neitrālā (pH 6–6,8), auglīgā, gaisa un ūdens...
Šķirne iegūta, krustojot ʽIceberg’ tipa un romiešu salātus. No romiešu salātiem šai šķirnei ticis izskats, no ʽIceberg’ – lapu krāsa un kraukšķīgums. Šķirne izturīga pret miltrasu, iekšējo nekrozi. Audzē uz lauka zem seguma vai hidroponikā. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir pārāk skāba, salāti slikti aug, to...
Vidēji agrīna, pret miltrasu un izziedēšanu izturīga ʽlittle gem’ tipa romiešu salātu šķirne. Izaug 52–60 dienās pēc iesēšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas, ar zaļgani sārtām lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Kad radīti vajadzīgie apstākļi, var audzēt visu cauru gadu. Labi aug neitrālā (pH 6–6,8), auglīgā, gaisa un ūdens caurlaidīgā...
Kraukšķīgi (ʽIceberg’ tipa) salāti, kas neveido galviņas. Cers liels, labi saglabājas nogriezts. Lapiņas smalki robotas, dekoratīvas, sulīgas, ar ļoti labu garšu. Šķirne izturīga pret slimībām, tai nepiemīt tendence izziedēt. Salātiem stāda dēstus. Audzē hidroponikā un uz lauka. Salātu sakņu sistēma ir vārga, tāpēc tie jutīgi pret mitruma trūkumu....
‘Little gem’ tipa, pret slimībām izturīga romiešu salātu šķirne, kas piemērota arī blīvākai stādīšanai. Izaug 55–60 dienās no sadīgšanas. Galviņas garenas, nelielas, kraukšķīgas lapām. Labi saglabājas pēc nogriešanas. Audzē hidroponikā un uz lauka pavasara un rudens ražai. Salāti jāsēj irdenā, auglīgā, mitrā un neskābā (pH 6,0–6,8) augsnē. Ja augsne ir...
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai saknēm piekļūtu gaiss, stādījumus regulāri irdina.
‘Batavia’ tipa galviņsalāti. Veģetācijas periods 55 dienas. Galviņa diezgan liela, pūkaina, ar gaiši zaļām, trauslām lapiņām un rūsganu maliņu. Lieliska garša, nemēdz izziedēt, iztur salu. Audzē uz lauka. Stāda stādus vai sēj tieši augsnē. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Slikti aug paēnā.
Galviņsalāti. Audzēšanai no tiešās sējas uz lauka visā veģetācijas periodā. Galviņas lielas, tumši zaļas, izlīdzinātas un noslēgtas. Tās ir ļoti veselīgas un izturīgas pret izziedēšanu, tādēļ iespējams novākt pakāpeniski. Izaug 63-75 dienās.
Vidēji agrīna lapu salātu šķirne. Cers liels, lapas gaiši brūnganas, ar krokotu maliņu, kraukšķīgas, labas garšas. Audzē pavasara un rudens ražai. Salātiem nav nepieciešams liels siltums - tie sāk dīgt, kad augsne iesilst līdz 4 ºC. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē. Slikti aug ēnā. Prasīgi pret mitrumu - jālaista reti, bet bagātīgi.
Agrīna (Iceberg) galviņsalātu tipa šķirne. Izaug nelielas, apmēram 400 g smagas galviņas. Šķirne tiek novērtēta kraukšķīgo, ļoti gardo lapu dēļ, kuras nemēdz palikt rūgtas. Salāti pēc nogriešanas ilgi nevīst, tie jātur ledusskapī +3–5 °C temperatūrā. Audzē pavasara, vasaras un rudens ražai, uz lauka un siltumnīcās. Pastāvīgajā vietā salātu dēsti tiek...
Vidēji vēlīni ‘Batavia’ tipa salāti. Šķirne izturīga pret slimībām un ziedkātu veidošanos, tāpēc ļoti piemērota vasaras ražas audzēšanai. Cers atklāta tipa, liels, var svērt 800 g. Iekšējās lapas zaļas, ārējās – zaļas ar krokotām sarkanīgām maliņām, kraukšķīgas ar labu garšu. Šī šķirne piemērota mazu lapiņu produkcijas audzēšanai.
Agrīna galviņu salātu šķirne. Sauc arī par sviesta salātiem. Audzē polietilēna siltumnīcās un atklātā laukā. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā tīrumā.
DĀRZA SALĀTI VERDE DEGLI ORTOLANI Vidēji agrīna romiešu galviņsalātu šķirne. Šiem salātiem izaug 30–40 cm augstas kraukšķīgas galviņas. Audzē polietilēna siltumnīcās un uz lauka. Lai iegūtu kvalitatīvāku ražu, ieteicams stādīt dēstus. Vislabāk aug irdenā, auglīgā augsnē.
Sviesta tipa galviņsalāti. Galviņas vidēji lielas, atklātas, ar kraukšķīgām, maigas garšas lapiņām. Izaug 65 dienās pēc sēklu sadīgšanas. Stāda dēstus vai sēj tieši augsnē. Vēlāk retina, atstājot starp augiem nepieciešamos attālumus. Stādus var izaudzēt siltumnīcās vai uz lauka. Dobē dēsti tiek stādīti, kad ir 5–6 īstās lapiņas. Vislabāk aug irdenā,...