Agrīna, ražīga šķirne. Izaug 22–25 dienu laikā pēc sēklu sadīgšanas. Saknes pareizas formas, spilgti sarkanā krāsā, vidēji lielas, nav ar asu garšu. Piemēroti audzēšanai siltumnīcās un atklātā laukā. Rudens ražai ewdīsus sēj augusta otrajā pusē.
Augi ir viengadīgi, aptuveni 50-60 cm augsti. Ziedu gredzeni aptuveni 8-10 cm diametrā, aug sazaroti. Vislabāk augs auglīgā augsnē, kura ir gaisa un ūdens caurlaidīga. Izturīgas pret salu. Parasti stāda puķu dobēs ar citiem viengadīgiem ziediem. Ziedus jānovāc. Vāzē var stāvēt aptuveni 10-12 dienas. Uzzied 90 dienas pēc iesēšanas. Sēklas izdīgst 7-11...
Maisījums stādīšanai saulainā vietā. Ideāls pie ūdenskrasta nogāzēm. Izturīgs pret sabradāšanu. Nav nepieciešama īpaša aprūpe. Izsējas norma: 3,0–4,0 kg/100 m². Sastāvs: 40% Festuca arundinacea Schreber FINELAWN 10% Lolium perenne L. CALIBRA 40%...
Audzē kā viengadīgu augu krūmveida puķes. Izaug līdz 150 cm augstas. Ziedi līdz 20 cm gari, lieli, atgādina taurītes. Labi aug un zied saulainā siltā vietā, auglīgā augsnē. Rudenī ieteicams izrakt un glabāt + 8-12 °C temperatūrā. Sēklas pirms sējas 24 stundas jāmērcē +30 C° siltā ūdenī. Sēklas dīgst ilgi un grūti. Sargāt no bērniem, visas auga daļas indīgas.
Sviesta tipa galviņsalāti. Šķirne izturīga pret slimībām un augstu temperatūru, tāpēc ļoti piemērota vēlīnas pavasara un vasaras ražas audzēšanai. Galviņa atklāta tipa, lapas gaiši zaļas, gludas, spīdīgas, lieliskas garšas un tekstūras. Salāti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug labi iestrādātā mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnē, kurā nav nezāļu.
Veģetācijas periods 110–120 dienas. Augļi lieli, var svērt pat 400 g, plāna miziņa, garšīgi. Mīkstums gaļīgs, aveņu krāsā.
Ražu novāc 60–70 dienas pēc stādu iestādīšanas. Galviņas cietas, sver apmēram 1,5 kg, neplaisā. Šķirne paredzēta lietošanai svaigā veidā. Labi aug vidēji smagā un smagā, auglīgā augsnē.
Augļi nelieli, bumbierveida, sarkani 15-20 g smagi. Vienā ķekarā ienākas apmēram 20 augļi. Var audzēt siltumnīcās un uz lauka. Audzējot uz lauka, nepieciešami balsti. Vislabāk aug + 22-24 ºC temperatūrā. Piemēroti lietošanai svaigā veidā, konservēšanai, ēdiena rotāšanai.
Saknes apaļas, baltas ar violeti-rozā virspusi. Mīkstums sulīgs. Dēstus stāda vai sēj tieši uz lauka. Ražu vāc 60 dienas pēc stādīšanas. Pārtikā lieto svaigas, vārītas un marinētas saknes. Labi glabājas ziemā. Pret augsni mazprasīgi.
Augļi diezgan lieli, nedaudz saplacināti, 150–170 g smagi, lieliskas garšas un kvalitātes, labi saglabājas pēc noplūkšanas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un pārstrādāšanai. Hibrīds izturīgs pret tomātu mozaīkas vīrusu, tomātu lapu brūno pelējumu, tomātu ātro vīti un nematodēm. Audzēšanai neapsildāmās siltumnīcās.
Saknes koši sarkanas, lielas, 2,5-3,5 cm diametrā, nemēdz izkurtēt vai ziedēt. Paredzēti audzēšanai uz lauka. Vislabāk aug vieglā un vidēji smagā, irdenā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē (pH 6-7), kurā nav nezāļu. Rudens ražai redīsus sēj augusta otrajā pusē. Labvēlīgākā temperatūra redīsu augšanai + 16-20 °C.
Paredzēta audzēšanai puķu podos istabā un uz balkona. Krūmi kompakti. Augļi apaļi, oranžā krāsā, līdz 30 g smagi Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Tomātos daudz vitamīnu un minerālvielu.
Viengadīgas, 25–30 cm augstas, bagātīgi ziedošas puķes. Saulainās dienās gazāniju ziedi vienkārši mirdz saulē. Stāda puķu dobēs, puķu podos dienvidu pusē, vienam augam uzzied ar 50 ziediem. Lai bagātīgāk ziedētu, ieteicams pārziedējušos ziedus ieteicams noplūkt. Labi aug iemēslotā, vidēji smagā augsnē, siltā un saulainā vietā. Sausā laikā nepieciešams...
Lapas tumši zaļas, ļoti aromātiskas. Satur daudz ēterisko eļļu. Ziedkopas veido vēlu. Viegli audzēt, mazprasīgas. Pacieš pusēnu. Dilles var audzēt starp citiem dārzeņiem - burkāniem, bietēm, salātiem, redīsiem u.c. Lai dilles būtu visu vasaru, tās jāsēj ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim.
Agrīns, ražīgs, salātu tipa pašapputes hibrīds. Audzē podos – uz atklātiem balkoniem, ar polietilēna plēvi segtās siltumnīcās. Augļi zaļi, ļoti garšīgi, labas konsistences, 30–35 cm gari, 290–320 g smagi. Hibrīds izturīgs pret vīrusu un sēnīšu slimībām – tas ļaus izaudzēt kvalitatīvu ražu, ievērojot agrotehniskās prasības, bez ķimikāliju...
Ražu novāc 58-63 dienas pēc iestādīšanas. Ziedkopas nelielas, kompaktas, baltas. Piemēroti lietošanai svaigā veidā un konservēšanai. Ziedkāposti - vieni no garšīgākajiem un vērtīgākajiem diētiskajiem dārzeņiem. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē. Piemērotākais priekšaugs - gurķi, pākšaugi un saknes.
Veģetācijas periods 50-55 dienas no stādu iestādīšanas. Ziedkopas vidēji lielas, baltā krāsā, cietas, blīvas, sver 1-1,5 kilogramus. Lieto svaigus, konservē, saldē. Vislabāk aug auglīgā, irdenā un mitrā augsnē.
Pākstis ir apaļas, aptuveni 18-20 cm garas un 1 cm platas diametrā. Šīs šķirnes īpatnība - pākstis atrodas virs auga lapām, tāpēc tās ir viegli nolasīt, izvairoties no citām problēmām. Pākstis neaizskar zemi. Augs var izaugt līdz 45 cm garš. Labi augs auglīgā, skābā, mitrā un smilšainā, mālainā augsnē. Iespējams lietot svaigā, ceptā, vārītā vai konservētā...
Agrīnai ražai lecektīs sēj dēstu kasetēs sākot no marta, aprīļa. Kad dēsti izauguši 6-8 cm, tos norūda un izstāda dobēs trūdvielām bagātā augsnē. Slimību profilaksei ievērot augu seku. Garša salda. Izmanto svaigam patēriņam salātiem. Galviņas iespējams uzglabāt ledusskapī līdz 8 nedēļām.
Viengadīgas, 20 cm augstas, bagātīgi ziedošas puķes. Labi aug un zied saulainā vietā un paēnā. Piemērotas audzēšanai puķu dobēs kopā ar citām viengadīgām un daudzgadīgām puķēm, bieži audzē kapsētās un uz balkoniem. Samtenēs esošās ēteriskās eļļas un stiprās specifiskās smaržas dēļ tās audzē pēc sīpolpuķēm vai starp tām, lai iznīcinātu augsnes kaitēkļus un...
Veģetācijas periods - 115 dienas. Pašas bietes ir vidēja lieluma, apaļas, mīkstums ir tumši sarkans, bez baltiem ziediem, gludu virsmu. Audzē vasaras un rudens ražai. Izmanto svaigā vai konservētā veidā, var uzlabāt arī pagrabā.
Augļi pareizas formas, 8-10 cm gari, gaiši zaļā krāsā, lielām kārpiņām. Nepāraug un nedeformējas. Hibrīds lieliski piemērots patēriņam svaigā veidā, konservēšanai, bet īpaši - skābēšanai.
Cilindra formas sakņaugi ar strupu, sašaurinātu galu. Dzeltenīgi oranžā krāsā, mīkstums balts, sulīgs. Ziemā ļoti labi saglabājas glabātavās. Sakņaugu ražība 1000-1200 cnt/ ha, sausnas daudzums 11-14%. Daudzsēklu šķirne.Izsējas norma (sējot ar dārzeņu sējmašīnām) 15-20 kg/ ha.
Vislabāk stādīt dēstus, kurus audzē no februāra līdz aprīļa vidum. Veģetācijas periods 100-110 dienas. Lapas stāvas, baltā daļa liela, izaug līdz 30-40 cm gara. Iztur salnas pat līdz –7 °C. Lieto svaigus, var uzglabāt ilgāku laiku. Vislabāk aug auglīgā, neitrālā smilšmāla augsnē.
Agrīna hibrīdšķirne. Atzinīgi novērtēta ļoti saldo, garšīgo un kaltēšanai un konservēšanai piemēroto augļu dēļ. Augi ir gara auguma, augļi 10–15 g smagi, ilgi neplīst, uz viena ķekara izaug 30–40 tomātu. Augļi ķekarā nobriest gandrīz vienlaicīgi, tāpēc ražu iespējams novākt ķekaros. Piemēroti audzēšanai uz balkona, siltumnīcās – augi izturīgi pret...
Vidēji agrīna šķirne. Saknes 16–20 cm garas, ar gludu virsmu, strupiem galiem, tievu serdi. Izaug 110–115 dienās. Lieto svaigus, uzglabā ziemai. Vislabāk aug labi iekultivētā, ar humusu bagātā, nepārmirkušā vieglā smilšmāla vai mālsmilts augsnē.
Vidēji agrīna, gara auguma šķirne, kas atzinīgi novērtēta vidēji lielo, zaļo, ļoti gardo un aromātisko augļu dēļ, kuri pēc noplūkšanas saglabājas ilgāku laiku. Lietojami svaigā veidā, piemēroti konservēšanai, neaizstājami, gatavojot krāsainos tomātu salātus. Audzējami polietilēna un stikla siltumnīcās. Sēklas sējamas martā. Lai sēklas sadīgtu ātrāk un...
Augi izaug līdz 90–100 cm augsti. Augļi ir gareni, aptuveni 110 g smagi, ienākušies – tumši sarkani. Paprikai patīk mitrums. Jālaista bagātīgi, 2–3 reizes nedēļā. Audzē siltumnīcās. Ēd svaigas, var konservēt, sautēt un izmantot mērču gatavošanai.
Veģetācijas periods - 90 dienas. Izaug ap 20 cm augstas, dzeltenas un saldas vālītes. Augi ļoti mīl siltumu. Labi augs smilšainā un mālainā augsnē, saulainā un no vēja pasargātā vietā. Jāsēj pēc salnām, labi uzsilušā (8–10 °C) augsnē. Parasti jāsēj pēc principa: 2-4 sēklas ik pēc 60 m. Augus var stādīt arī podos.
Viengadīgs augs. Sēj dēstiem aprīlī siltumnīcā. Laukā dobēs stāda jūnijā pēc pavasara salnām 20x25 cm attālumā. Zied no jūnija līdz septembrim. Augstums ap 35 cm.
Aug kā viengadīgi vai divgadīgi, 60 cm gari ziedi. Ziedi ir ar pilnu vidu, 4-7 cm diametrā, patīkami smaržo, piemēroti maziem pušķiem. Sēj agrā pavasarī, zied vasaras pirmajā pusē. Ja vēlaties baudīt šos ziedus vasaras beigās un agrā pavasarī, tie jāsēj vasaras vidū. Labi aug un zied smagākā augsnē, saulainā vietā. Stāda puķu dārzos ar daudzgadīgiem ziediem.
Produkts ar augstu uzturvērtību. Sēju uzsāk maija beigās pēc pēdējām nakts salnām. Veģetācijas periods 55-65 dienas. Izmantošanai svaigā veidā, konservēšanai, saldēšanai vāc nenobriedušas pākstis, piengatavības fāzē, sākot ar jūliju. Nepieciešams balsts.
Sēj aprīlī podos siltumnīcā, dekoratīvos vasaras viengadīgo puķu laukumos, puķu traukos aprīlī, maijā. Zied bagātīgi no jūlija līdz septembra beigām. Stīgu garums līdz 200 cm.
Vēlīna, pret slimībām izturīga, ļoti ražīga lobāmo zirņu šķirne. Augi izaug līdz 80 cm gari. Pāksts apmēram 9 cm gara, tajā mēdz būt 9–10 lieli zirņi 9–11 cm diametrā. Tos ēd svaigus, saldē. Vislabāk aug vidēji smagā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Tajā pašā vietā zirņus ieteicams sēt tikai pēc 4–5 gadiem.
Raža izaug 68-75 dienu laikā pēc sadīgšanas. Saknes melnas, apaļas, apmēram 250–400 g smagas. Mīkstums balts, sulīgs, ar asu garšu. Sēj jūnija otrajā pusē. Labi uzglabājas ziemā. Saknēs ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, organiskās skābes, aminoskābes, minerālvielas, C, B1, B2, PP vitamīns, karotēns, fitoncīdi, holīns, fermenti.
Vidēji agrīna, ražīga šķirne, raža novāc pēc 55 dienām. Ja stādus audzē siltumnīcā, tos izstāda laukā pēc salnām. Jaunie augļi ļoti garšīgi, piemēroti konservēšanai, no tiem gatavo salātus, vāra ievārījumus.
Daudzgadīgas, 40 cm augstas puķes. Ziedi sīki. Vislabāk aug un zied saulainā, siltā vietā, pasmagā augsnē. Ziemā jāpiesedz. Neaizstājamas sauso puķu pušķos gan ziemā, gan vasarā. Augus kaltē siltā, tumšā, labi vēdināmā telpā, pakarinātus ar ziediem uz leju. Sēklas dīgst nevienādi, tās jāsēj kastītēs, dēsti jāpārstāda uz lauka. Iztur īslaicīgas salnas.
Ziedi lieli, spilgti. Stāda viengadīgo puķu stādījumos, ziedi piemēroti pušķiem. Vislabāk aug auglīgā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē, saulainā vietā. Izturīgas pret salnām.
Viengadīgas, ilgi un bagātīgi ziedošas puķes. Piemērotas audzēšanai iekarinātos grozos, puķu podos, balkonu kastītēs. Labi aug vieglā, mitrā augsnē. Sēklas ļoti sīkas, sēj kastītēs, ar augsni neapber, tikai viegli iespiež augsnē. Sēklas pie +20 °C temperatūras sadīgst 10–12 dienu laikā. Noziedējušas nemēzijas ieteicams nogriezt, tās izdzīs jaunus dzinumus...
Ražu novāc 80 dienas pēc sēklu sadīgšanas. Saknes cilindriskas formas, 15-17 cm garas. Vislabāk aug iestrādātā, ar trūdvielām bagātā, ne pārāk slapjā, viegla smilšmāla vai mālsmilts augsnē. Ja augsne smaga, burkāni slikti sadīgst, saknes ir īsas, sazarojušās, saplaisājušas.
Veģetācijas periods – 90 dienas. Izaug 20 cm garas, dzeltenas, saldas vālītes. Ēd svaigus, var pārstrādāt. Augi, kas mīl siltumu. Labi aug neskābā, ar humusu bagātā smilšmāla vai mālsmilts augsnē, saulainā, no vēja aizsargātā vietā. Sēj, kad beigušās salnas, labi iesilušā (8–10 °C) augsnē. Var sēt arī ligzdās: pa 2–4 sēklām ik pēc 60 cm. Var stādīt arī...
Veģetācijas periods – 95 dienas. Augļi apaļi, ribaini, sver 10-12 kilogramus. Mīkstums oranžs. Piemērots izgriešanai Helovīna svētkos. Lai agrāk iegūtu ražu, stādus izaudzē podiņos. Lai ķirbji izaugti lielāki, vienam augam nepieciešama vismaz 3 m2 platība, jāizkniebj daļa aizmetņu. Laikā novāktu ražu var saglabāt līdz martam.
Šī šķirne labi ražo arī mitrākā un vēsākā vasarā. Veģetācijas periods 105 dienas. Ķirbji izaug līdz 7–9 kg smagi, tomēr ļoti labvēlīgos apstākļos var cerēt uz 22–27 kg smagiem ķirbjiem. Mīkstums oranžs, salds. Lai ķirbji izaugtu lielāki, daļu aizmetušos ķirbju izkniebj. Šīs šķirnes ķirbji ļoti labi glabājas ziemā.
Dekoratīvs augs ar sīkām, zaļām lapiņām, audzē kā viengadīgu augu. Ja pieskaras vai uzmin, lapiņas izdala patīkamu smaržu. Audzē kā paklāju veidojošu augu garšaugu dārziņos, puķu dobēs, puķu podos, balkonu kastēs. Neaizstājams kompozīcijās, ļoti dekoratīvi izskatās, ja audzē vienu – izauguši augi veido patīkami smaržojošu zaļu paklāju. Šis augs labi aug...
Augļi iegareni, smailu galu, ienākušies mēdz būt tumši sarkanā krāsā, asi, sver 25–30 g. Lieto kā garšvielas. Vienam augam izaug 20–25 augļi.
Sēklas baltas, lielas. Nogatavojas 95-110 dienās no sēklu sadīgšanas. Krūms 30-40 cm augsts, lapas vidēji kuplas. Vislabāk aug + 20-25 °C temperatūrā, vidēji smagā, neitrālā augsnē, kas bagāta ar trūdvielām un pavasarī ātri iesilst, no vēja pasargātā vietā. Tajā pašā vietā var sēt pēc 4-5 gadiem.
Izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu. Nobriest 60-70 dienās pēc iesēšanas. Augi nelieli, ar tumši zaļām lapām. Sēklas baltas. Pākstis gaiši dzeltenas, platas, 14 cm garas, garšīgas. Vislabāk aug vidēji smagā, neskābā, ar humusu bagātā augsnē, no vēja pasargātā vietā. Lieto svaigas, ceptas, vārītas, konservētas, pākstis var saldēt.
Veģetācijas periods - 55 dienas. Ēdamas gan lapas, gan arī kātiņi. Ražu var ievākt līdz pat vēlam rudenim. Izturīgas pret salu, jāaudzē vieglā augsnē. Vislabāk augs neskābā augsnē ar humusu. Piemērotas dažādu ēdienu pagatavošanai, sautēšanai, cepšanai un konservēšanai. Lapas ir bagātas ar karotīnu, īpaši C, B1, B2 vitamīnu, kalciju, fosforu, dzelzi un...
Vegetacijos periodas – 60–70 dienų nuo daigų pasodinimo. Stiebagumbiai baltai žalsva odele, švelnaus skonio. Užaugę gali sverti iki 8–10 kilogramų. Valgomi švieži, virti, troškinti. Jauni lapeliai taip pat tinka sriuboms, salotoms, juose gausu vertingų maistinių medžiagų. Geriausiai auga esant + 12–18 °C temperatūrai.
Augi lekni, ar apaļām, gaļīgām, tumši zaļām lapām. Hibrīdu sēj pavasara un rudens ražai. Spinātu lapas ir vērtīgas ar tajās esošajiem vitamīniem, minerālvielām un citām organismam nepieciešamām vielām: C, K, A, B grupas vitamīniem, kalciju, folijskābi, dzelzi.
Veģetācijas periods - 88 dienas. Augļi apmēram 20-25 kg smagi. Mīkstums vidēji biezs, dzeltens, ar patīkamu garšu. Vislabāk aug no vēja pasargātā mālsmilts vai vieglā smilšmāla augsnē.
Paredzēta audzēšanai atklātā laukā, no vēja aizsargātā, saulainā vietā. Augļi kuba formā, 3-4 kameru 6-8 mm biezas sieniņas, dzeltenīgi zaļā krāsā, nogatavojušies – sarkani.
Ieteicams izstādīt dēstus, kurus sāk audzēt marta vidū vai beigās. Veģetācijas periods – 140 dienas. Vislabāk aug auglīgā, neskābā smilšmāla augsnē.
Sēj aprīlī siltumnīcā, dēstus izstāda jūnija sākumā, pēc pavasara salnām, 15x30 cm attālumā. Viengadīgas, zied no jūnija līdz septembrim. Auga augstums 20 cm.
Sēj aprīlī podos siltumnīcā, dekoratīvos vasaras viengadīgo puķu laukumos, puķu traukos aprīlī, maijā. Zied bagātīgi no jūnija līdz septembra beigām. Augstums 15-30 cm.
Krāsains, patīkami smaržojošs puķu maisījums vasaras puķu dobēm. Zied ilgi, pie ziediem lido bites un tauriņi. Īpaši piemērotas audzēšanai brīvas formas puķu dobēs, labi sader ar citām puķēm. Pret augsni mazprasīgas. Ja ļausiet ziediem noziedēt un nogatavināt sēklas, mākamajā gadā daļa augu sadīgs un iepriecinās jūs ar brīnišķīgiem ziediem.
Salātus sēj aprīlī, maijā vieglā, trūdvielām un barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Laukā dobē izstāda 20-25 dienas augušus dēstus, ne dziļāk, kā tie auguši iepriekšējā vietā. Mitrumprasīgs augs. Lai nodrošinātos ar svaigiem salātiem tos sēj atkārtoti ar 10 dienu starplaiku. Galviņas smagas - līdz 1 kg, lielas un sulīgas.
Viengadīgas, 10 cm augstas puķes. Ziediņi sīki, spilgti. Piemērotas audzēšanai balkonu kastēs, iekarināmos puķu podos. Sāk ziedēt pēc 2 mēnešiem no izdīgšanas, zied ilgi un bagātīgi. Sēklas ļoti sīkas, sējot tām zemi neuzber, sadīgst 14—16 dienu laikā. Sējumam pastāvīgi jābūt mitram. Dīgšanas laikā ieteicams apklāt, tas palīdzēs saglabāt mitrumu un...
Sīpoli vidēja lieluma, ar cieši piegulošām mizām un lielu sauso vielu daudzumu. Maigās garšās dēļ ļoti piemēroti salātiem. Lieliski uzglabājami ziemā.