Gurķi labai veselībai un gardai maltītei

Gurķi ir viens no populārākajiem dārzeņiem. Par to dzimteni uzskata Dienvidrietumāziju. Gurķi ir minēti pat leģendā par Urūkas valdnieku Gilgamešu, kas valdīja ap 2500. gadu p. m. ē. Gurķus audzēja un lietoja uzturā gan senie ēģiptieši, gan senie grieķi, savukārt mūsdienās lielākais gurķu audzētājs un eksportētājs ir Ķīna, kas nodrošina 2/3 no pasaules piedāvājuma.

Interesanti fakti

Vai zināji, ka gurķi...
• apgādā organismu ar ūdeni;
• palīdz saules apdeguma gadījumā;
• izvada toksīnus;
• uzlabo atmiņu un sargā nervu šūnas;
• nodrošina organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem;
• uzlabo gremošanu un vielmaiņu;
• stiprina matus un nagus;
• stiprina locītavas.

Gurķus var lietot gan svaigus, gan marinētā, konservētā vai sālītā veidā. Pirms ēšanas ieteicams apēst vienu gurķi (bez sāls), lai veicinātu pareizu pārtikas uzsūkšanos. Gurķus var izmantot arī kā bāzi, pagatavojot dažādus dārzeņu kokteiļus. To sulu var sajaukt ar citiem dārzeņiem, piemēram, burkāniem, lapu salātiem, spinātiem, kā arī greipfrūtiem, āboliem, tomātiem, dzērvenēm un pat ķiplokiem, turklāt tie lieliski garšo kopā ar zaļumiem un kefīru.

Ikviens, kam ir siltumnīca vai tikai balkons, var audzēt gurķus lietošanai gan pārtikā, gan skaistumkopšanā.

Sēklas sēj tieši augsnē. Gurķus var stādīt arī kā stādus, tomēr ir vērts iegaumēt, ka gurķiem nepatīk pārstādīšana, tāpēc sējot ieteicams sēklas likt pa vienai plastmasas vai kūdras podiņā, kas pildīts ar speciālu kūdras substrātu. Ieteicamais podiņa diametrs ir vismaz 5–7 cm. Sēklas sēj 1–2 cm dziļumā. Ja gurķus stāda tieši augsnē, katram ir jāatvēl 60–80 cm laukums un starp tiem ir jāparedz 40–50 cm atstatums. Šādā gadījumā sēklas sēj 10–15 cm dziļumā, pārliecinoties, ka augsne ir sasilusi līdz +15 °C.

Lai gurķus izaudzētu uz balkona, ieteicams sēt pa 12 sēklām speciālos konteineros vai parastos trauciņos, kas pildīti ar kompostu. Vissvarīgākais šiem dārzeņiem ir pienācīga laistīšana un mēslošana.

 

Šķirņu dažādība

Gurķus pēc formas iedala īsajos un garajos. Īsos gurķus pēc mizas iedala gludajos un kārpainajos. Iegādājoties sēklas, ir jāapsver, vai vēlēsieties gurķus lietot uzturā tikai svaigus vai arī tos sālīt, vai marinēt.

Lai gan Latvijā vispopulārākie ir tieši garie gurķi, pasaulē ir ļoti iecienīti to mazie brāļi – īsie gurķi un gurķu hibrīdi. Tos var lietot dažādi: ēst svaigus, marinēt vai sālīt. Šķirņu klāsts ir ļoti plašs, tomēr vispopulārākās ir ārkārtīgi gardie „Rodničiok natur H”, kā arī „Mandy H”, „Merengue H” un „Madita H”, „Pasalimo H”, „Sremski H”, „Puccini H”, „Motiva H”. Izvēloties gurķu šķirni, vērts paturēt prātā kādu svarīgu pazīmi: daži hibrīdi ir pašapputeksnējoši, proti, apputeksnēšanai nav vajadzīgas bites. Šādas šķirnes ir, piemēram, „Dirigent H”, „Pasamonte H”, „Wagner H” utt.

 Fotoattēls: „Madita” šķirnes gurķi

Konservēšanai vispiemērotākie ir īsie gurķi: „Libelle H”, „Amelia H”, „Charlotte H”, kā arī dažas garās šķirnes, piemēram, „Asker H”. Skābēšanai vislabāk der hibrīdi „Julian H”, „Borus A”, „Krak H”, „Bohemia H”, „Odys H”.

Tie, kam nav sava zemes gabala gurķu sēšanai, var audzēt gurķus podos uz balkona. Šādā gadījumā vislabākā izvēle ir mājas gurķu hibrīdi „Iznik H” un „Pony H”. To stādi izaug aptuveni 25–30 dienu laikā, un gurķi garumā sasniedz 10–12 cm (tā dēvētie agrie ražotāji).

  Fotoattēls: „Iznik” šķirnes gurķi